0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAKā atspoguļot valsts atbalstu grāmatvedībā (no 09.11.2020-30.06.2021)?

Kā atspoguļot valsts atbalstu grāmatvedībā (no 09.11.2020-30.06.2021)?

Valsts ieņēmumu dienests

(0)
Kā grāmatvedi ietekmēs jaunās prasības grāmatvedības programmām
Foto: © Andrey Popov – stock.adobe.com

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi:

  • bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku;
  • ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;
  • bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”.

Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:

1) bilances kontu shēmas aktīvā

  • iedaļas “Apgrozāmie līdzekļi” posteni “Nauda”

2) bilances kontu shēmas pasīvā

  • iedaļas “Īstermiņa kreditori” posteni “Pārējie kreditori” un posteni “Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”

3) peļņas vai zaudējumu aprēķinā

  • posteni “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”
  • kontu plānā noteiktu izdevumu posteni “Algas”

Algu subsīdijas uzrādīšana grāmatvedībā

Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”.

Par atbalstu uzskata atbalstu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (turpmāk – atbalsts algu subsīdijai), ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Darbiniekam atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendāra mēnesī.

  • Atbalstu nosaka, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja VID deklarētos datus) par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eirokalendāra mēnesī.
  • Darbinieks, kas saņem atbalstu algu subsīdijai, nevar vienlaikus par to pašu periodu pie viena darba devēja saņemt arī atbalstu par dīkstāvi.
  • Darbiniekam atbalsts algu subsīdijai un atbalsts par dīkstāvi pie visiem darba devējiem vai dažādās nodarbinātības formās kopā nedrīkst pārsniegt 1000 eiro par kalendāra mēnesi.

Aprēķinot saimnieciskās darbības ieņēmumu kritumu, neņem vērā iepriekš saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Darba devējs iesniegumā apliecina, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms un, nesaņemot šajos noteikumos paredzēto kompensāciju, ar darbinieku, kura atlīdzības kompensēšanai tiek pieprasīts atbalsts, tiktu pārtrauktas darba attiecības. Šāda situācija radusies, jo Covid-19 krīzes apstākļos darba devējam ir samazinājušies naudas līdzekļi, tādējādi tas darbiniekiem algu izmaksai var novirzīt tikai daļu no neto darba samaksas.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru.

Darba devējs bruto darba algu izmanto kā bāzi darbaspēka nodokļu aprēķināšanai, bet neatkarīgi no Covid-19 situācijas darba devējam ir saistošas Darba likuma normas un darba līguma nosacījumi. Darba devējam ir jānodrošina Darba likuma normu piemērošana:

  • gan attiecībā uz nolīgto darba samaksas apmēru un minimālo apmēru (t. i.,darba alga (par darba līgumā noteiktu pilnu slodzi) nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu neatkarīgi no tā, vai darbinieks ārkārtējās situācijas dēļ strādā 2 dienas nedēļā vai 5 dienas nedēļā);
  • gan attiecībā uz pienākumu izmaksāt darba samaksu nolīgtajā apmērā.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta 2.1 daļa attiecībā uz darba devēju neuzliek pienākumu rēķināt nodokļus no vidējās darba algas kādā iepriekšējās darbības periodā, bet bruto darba algas noteikšana ir tāda pati kā citos nodarbinātības mēnešos (ievērojot Darba likumu un darba līguma noteikumus). Galvenā atšķirība šajā gadījumā ir tā, ka neto algas daļu nodrošinās VID, izmaksājot algu subsīdiju, kas ļauj darba devējam par subsīdijas apmēru samazināt faktisko naudas plūsmu un saglabāt darbavietu, neradot kaitējumu darbinieka sociālajam nodrošinājumam (VSAOI apmēram).

Piemērs.

Darbiniekam atbilstoši darba līgumam ir noteikts normāls darba laiks (8 stundas dienā) un bruto darba alga mēnesī ir minimālā alga (500 eiro 2021. gadā), savukārt piemaksa veidojas kā 1 % no produkcijas pārdošanas vērtības, kas pārsniedz 100 000 eiro mēnesī no pārsnieguma.

Rezultātā par personu 2020. gada augustā–oktobrī VID deklarētā vidējā alga bija 1200 eiro mēnesī, un VID aprēķina, ka par pilnu mēnesi šim darbiniekam algu subsīdija būs 500 eiro. Janvārī darbinieks strādā 6 stundas dienā un nepārdod produkciju tādā apjomā, lai saņemtu piemaksu. Rezultātā darba devējam arī par janvāri ir jānodrošina bruto alga 500 eiro, bet, piesakoties uz algu subsīdiju, darba devējs var minimizēt izmaksas un neatlaist darbinieku. Darba devējs informē darbinieku, ka pieteiks darbiniekus algu subsīdijai līdz 2021. gada jūnijam un darbinieki neto algas daļu (vai visu neto algu) saņems nevis no darba devēja bankas konta, bet no VID kā algu subsīdiju. Algas samaksas dienā darba devējs informē darbinieku, kāda ir aprēķinātā alga un kādu daļu no tās neizmaksās darba devējs.

Ja pieņem, ka no bruto algas 500 eiro neto alga būtu 400 eiro, tad darba devējs, zinot, ka VID izmaksājamā algu subsīdija ir 500 eiro (ja ir bijusi vienošanās ar darbinieku, ka darba alga netiks izmaksāta noteiktajā datumā), var neveikt neto algas izmaksu, jo to nodrošinās VID kā algu subsīdiju. Savukārt darbaspēka nodokļus darba devējs aprēķina, pieņemot, ka bruto alga ir 500 eiro.

Ja darbinieks nepiekrīt mainīt algas saņemšanas dienu, tad, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta 2.1 daļā noteikto, ka “atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa”, darba devējs nodrošina darba algas aprēķināšanu un izmaksāšanu atbilstoši Darba likumam un darba līgumam (atbilstoši darba līgumā noteiktajam apmēram un noteiktajai dienai), bet tad, kad darbinieks saņem algu subsīdiju, darba devēja izmaksāto neto algas daļu (tādā apmērā kā algu subsīdija, bet ne lielākā par neto algu) pārgrāmato par aizdevumu darbiniekam.

Atkarībā no darba apjoma krituma un attiecīgi arī atlīdzības samazinājuma algu subsīdija var:

  • būt tādā apmērā, ka tā nosedz tikai daļu aprēķinātās algas (jo subsīdija ir 50 % apmērā no iepriekšējo periodu bruto deklarētā ienākuma);
  • būt visas aprēķinātās darba algas apmērā (ja ir nozīmīgs ienākuma samazinājums);
  • pārsniegt darba algu (ja ir būtisks ienākuma samazinājums)

Ja VID izmaksātais atbalsts algu subsīdijai pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru, minētais pārsniegums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Piemēri par algu subsīdijas uzrādīšanu grāmatvedībā

 1.piemērs

Uzņēmuma aprēķinātā bruto darba alga darbiniekam par 2021. gada janvāri ir 1320 eiro.

Aprēķinātas VSAOI 138,60 eiro (10,50 % no 1320 eiro).

Aprēķināts IIN 236,28 eiro (1320 – 138,60 = 1181,40 x 20 %).

Kopā ieturētas VSAOI un IIN 374,88 eiro.

Darba devējs aprēķinājis kopējo izmaksājamo darba algu 945,12 eiro (1320 – 138,60 – 236,28).

 

Darba devējs 2021. gada februārī piesakās atbalstam algu subsīdijai par 2021. gada janvāri. VID aprēķinātā vidējā bruto darba samaksa par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim ir 1400 eiro.

VID piešķir darba devējam atbalstu algu subsīdijai par 2021. gada janvāri 500 eiro (50 % no 1400 eiro, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendāra mēnesī).

Darba devēja izmaksājamā darba alga darba ņēmējam par 2021. gada janvāri, ņemot vērā piešķirto subsīdiju, ir 445,12 eiro (945,12 – 500).

  Grāmatvedībā šos darījumus uzrāda šādi:

1) aprēķinātā darba alga

D “Algas” (izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)     1320

K “Pārējie kreditori”                                                           1320

2) aprēķinātie nodokļi

D “Pārējie kreditori”                                                         374,88

K “Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas

    obligātās iemaksas”                                                      374,88

3) saņemtais atbalsts algu subsīdijai (samazina darba devēja saistības pret darbinieku, un darba devējam nerodas izmaksas par algas neto daļu, ko valsts samaksājusi darba ņēmējam) – jākoriģē sākotnēji uzskaitītās izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzskaitītās kreditora saistības pret darba ņēmēju

D “Pārējie kreditori”                                                           500

K “Algas” (izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)     500

4) darba ņēmējam izmaksātā darba alga

D “Pārējie kreditori”                                                         445,12

K “Nauda”                                                                         445,12

  1. piemērs
Uzņēmuma aprēķinātā bruto darba alga darbiniekam par 2021. gada janvāri ir 650 eiro.

Aprēķinātas VSAOI – 68,25 eiro (10,50 % no 650 eiro).

Aprēķināts IIN – 116,35 eiro (650 – 68,25 = 581,75 x 20 %).

Kopā ieturētas VSAOI un IIN – 184,60 eiro.

Darba devējs aprēķinājis kopējo izmaksājamo darba algu – 465,40 eiro (650 – 68,25 – 116,35).

  Darba devējs 2021. gada februārī piesakās atbalstam algu subsīdijai par 2021. gada janvāri.

VID aprēķinātā vidējā bruto darba samaksa ir 960 eiro.

VID piešķir darba devējam atbalstu algu subsīdijai par 2021. gada janvāri 480 eiro (50 % no 960 eiro).

Darba devēja izmaksājamā darba alga darba ņēmējam par 2021. gada janvāri, ņemot vērā piešķirto subsīdiju, ir eiro (465,40 – 480).

  Grāmatvedībā šos darījumus uzrāda šādi:

 1) aprēķinātā darba alga

D “Algas” (izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)    650

K “Pārējie kreditori”                                                           650

2) aprēķinātie nodokļi

D “Pārējie kreditori”                                                          184,60

K “Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas

    obligātās iemaksas”                                                      184,60

3) saņemtais atbalsts algu subsīdijai (samazina darba devēja saistības pret darbinieku, un darba devējam nerodas izmaksas par algas neto daļu, ko valsts samaksājusi darba ņēmējam) – jākoriģē sākotnēji uzskaitītās izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzskaitītās kreditora saistības pret darba ņēmēju

D “Pārējie kreditori”                                                            465,40

K “Algas” (izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)    465,40

 

4) darba ņēmējam izmaksājamā darba alga neveidojas, jo aprēķinātais atbalsts algu subsīdijai 480 eiro pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru 465,40 eiro

Saņemtais algu subsīdijas pārsniegums 14,60 eiro nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

  1. piemērs
Uzņēmums – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – piesakās algu subsīdijai par 2020. gada decembri, jo darbiniekam decembrī samazinājušās nostrādātās stundas (nodarbināts nepilnu darba laiku).

Tā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja deklarācijās netiek deklarētas nostrādātās darba stundas, VID pieprasa apliecinājumu par nepilnu darba laiku, kā arī darba laika uzskaites tabeles, lai varētu konstatēt, ka ir nostrādāto stundu samazinājums.

Uzņēmuma aprēķinātā darba alga darbiniekam par 2020. gada decembri ir 500 eiro.

Izmaksājamā summa algu subsīdijai ir 50 % no aprēķinātās vidējās bruto samaksas, bet ne vairāk kā 500 eiro par taksācijas periodu.

VID aprēķinātā vidējā bruto darba samaksa ir 500 eiro.

Izmaksājamie ienākumi darba ņēmējam, ņemot vērā piešķirto subsīdiju, ir 250 eiro (500 – 250).

Grāmatvedībā šos darījumus uzrāda šādi:

1) aprēķinātā darba alga

D “Algas (darba ņēmēja ienākumi”

(izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)……………..500

K “Pārējie kreditori”                                                          500

2) saņemtais atbalsts algu subsīdijai (samazina saistības pret darbinieku, un nerodas izmaksas par algas neto daļu, ko valsts samaksājusi darba ņēmējam) – jākoriģē sākotnēji uzskaitītās izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzskaitītās kreditora saistības pret darba ņēmēju

D “Pārējie kreditori”                                                          250

K “Algas”(darba ņēmēja ienākumi)

(izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)                    250

3) darba ņēmējam izmaksātā darba alga

D “Pārējie kreditori”                                                          250

K “Nauda”                                                                          250

 

Mikrouzņēmuma darbinieku saņemtais atbalsts algu subsīdijai nav jānorāda mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas 7. ailē (darbinieku ienākumi no mikrouzņēmuma) kā darbiniekiem papildus aprēķinātā darba alga par konkrēto ceturkšņa mēnesi.

Valsts atbalsta (granta) uzrādīšana grāmatvedībā

Grants – valsts atbalsts, ko piešķir Covid-19 krīzes skartam uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni.

Kritēriji un kārtība valsts atbalsta (granta) piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir noteikti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”.

Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Uzņēmums, kas saņēmis atbalstu par atbalsta periodu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim, var atkārtoti pieteikties atbalstam par 2020. gada novembri vai decembri atsevišķi un saņemt atbalstu par otru mēnesi, bet tādā apmērā, kas kopā ar jau iepriekš saņemto atbalstu nepārsniedz kopējo vienam uzņēmumam vai saistīto uzņēmumu grupai noteikto maksimālo summu. Atkārtoti piesakoties, uzņēmums nodrošina, ka par novembri un decembri netiek atkārtoti pieprasīts atbalsts par tām pašām izmaksām (vai to daļu), par kurām atbalsts jau sniegts iepriekš.

Atbalstu par 2020.gada atbalsta mēnešiem aprēķina 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas. Maksimālā atbalsta summa autonomam uzņēmumam par katru 2020.gada atbalsta mēnesi  ir 50 000 eiro, saistītu personu grupai – 800 000 eiro. 

Par 2021. gada  janvāri, februāri, martu, aprīli un maiju atbalstu nosaka:

  • 60 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī. Maksimālais vienam uzņēmumam pieejamais atbalsts ir 100 000 eiro vienā mēnesī. Maksimālais saistītu personu grupai pieejamais atbalsts ir 1 800 000 eiro, ņemot vērā arī citus valsts atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”;
  • saistītu personu grupai, kas darbojas zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādē un konservēšanā, maksimālais pieejamais atbalsts ir 120 000 eiro, ņemot vērā arī citus valsts atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”. Ja uzņēmums darbojas vairākās nozarēs, no kurām viena ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana, tas grāmatvedības uzskaitē nodala šīs nozares un nodrošina, ka kopējais saņemtais atbalsts nepārsniedz noteiktos atbalsta griestus.

Lai pieteiktos atbalstam par 2020.gadu un 2021.gada janvāri, februāri, martu, aprīli un maiju, uzņēmums līdz 2021. gada 15. jūnijam elektroniski iesniedz attiecīgu iesniegumu VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

  Par 2021. gada  jūnija mēnesi atbalstu nosaka:

  • 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī. Maksimālais vienam uzņēmumam pieejamais atbalsts ir 50 000 eiro vienā mēnesī. Maksimālais saistītu personu grupai pieejamais atbalsts ir 1 800 000 eiro, ņemot vērā arī citus valsts atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”;
  • saistītu personu grupai, kas darbojas zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādē un konservēšanā, maksimālais pieejamais atbalsts ir 120 000 eiro, ņemot vērā arī citus valsts atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”. Ja uzņēmums darbojas vairākās nozarēs, no kurām viena ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana, tas grāmatvedības uzskaitē nodala šīs nozares un nodrošina, ka kopējais saņemtais atbalsts nepārsniedz noteiktos atbalsta griestus.

Lai pieteiktos atbalstam par 2021.gada jūniju, uzņēmums līdz 2021. gada 15. jūlijam elektroniski iesniedz attiecīgu iesniegumu VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Atbalsts 2021. gada maijā vai jūnijā kopā ar uzņēmuma attiecīgā mēneša apgrozījumu nepārsniedz:

  • apgrozījumu 2019. vai 2020. gada atbilstošajā mēnesī 4.2.1. vai 4.2.4. apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem;
  • vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā 4.2.2. vai 4.2.3. apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem

Uzņēmējiem saņemtais Covid-19 atbalsts (grants) uzrādāms peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir tāda pati kārtība attiecībā uz atbalsta (granta) iegrāmatošanu. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, no tās aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis.

Aprēķinot saimnieciskās darbības ieņēmumu kritumu, neņem vērā iepriekš saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

4. piemērs

Uzņēmums saistībā ar Covid-19 krīzi piesakās valsts atbalstam (grantam) uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.

Uzņēmuma bruto darba algas kopsumma – 12 600 eiro.

Atbalstam pieprasītā summa – 7560 eiro.

Saņemta pieprasītā atbalsta summa 7560 eiro.

Saņemto atbalstu (grantu) grāmatvedībā uzrāda šādi:

D “Nauda”                                                                                   7560

K “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”                         7560

Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Covid-19 atbalstu (grantu) un to izlietojis atbilstoši mērķiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai, šāda atbalsta (granta) summa neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu. Tātad to neietver uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli.

Saņemtais atbalsts ir jāizlieto līdz 2021. gada 31. jūlijam vai divu mēnešu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pieņemšanas, lai kompensētu apgrozāmo līdzekļu plūsmas kritumu, kas saistīts ar Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Neizlietoto atbalsta daļu uzņēmums atmaksā Valsts ieņēmumu dienestam.

Atbalsta summu var izlietot saimnieciskās darbības kārtējo un arī Covid-19 krīzes laikā uzkrāto maksājumu segšanai, kas palīdz uzņēmumam saglabāt un nodrošināt darbību.

Piemēram, rēķinu samaksai par elektrību, komunālajiem maksājumiem, telpu nomu, precēm, pakalpojumiem, darba algai, nodokļu nomaksai, kā arī citu saistību, piemēram, līzinga maksājumu, aizdevuma saistību segšanai, pie nosacījuma, ka aizdevums netika saņemts valsts atbalsta ietvaros (piemēram, ALTUM).

Atbalstu var izmantot pamatlīdzekļu un inventāra iegādei, ja tas nepieciešams saimnieciskās darbības nodrošināšanai Covid-19 krīzes laikā.

Piemēram, datortehnikas, interneta rūtera iegādei, lai atbilstoši Covid-19 krīzes laikā izvirzītajām prasībām varētu nodrošināt attālinātā darba veikšanu.

Tā kā saņemtais atbalsts ir jāizlieto līdz 2021.gada 31.jūlijam vai divu mēnešu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pieņemšanas, turklāt šo saņemto atbalstu drīkst izlietot tikai saimnieciskās darbības kārtējo un arī Covid-19 krīzes laikā uzkrāto maksājumu segšanai, tad naudas plūsma jāorganizē tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par katra saimnieciskā darījuma norisi un konstatēt saņemtās atbalsta summas izlietošanu.

Turklāt uzņēmumam jānodrošina dokumentu glabāšanu 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

Ja vienā periodā tiek saņemti dažāda veida atbalsti, tos nevar izmantot vienādām attiecināmām izmaksām. Piemēram, ja saņemts valsts atbalsts algu kompensēšanai tūrisma vai eksporta nozarē, tad tajā mēnesī saņemto atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai nevar izmantot algu izmaksai.

Vēršam uzmanību, ka nodokļu parādu nomaksai valsts ir paredzējusi citus atbalsta mehānismus: termiņa pagarinājumus un labprātīgās izpildes grafikus.

Atbalsta par dīkstāvi uzrādīšana grāmatvedībā

Kritērijus un kārtību atbalsta par dīkstāvi sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.

Par atbalstu uzskata atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, kuri netiek nodarbināti, par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021.  gada 30.  jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Darba devējam grāmatvedībā nav jāatspoguļo darbiniekam uz kredītiestādes kontu pārskaitītais atbalsts par dīkstāvi.

Aprēķinot saimnieciskās darbības ieņēmumu kritumu, neņem vērā iepriekš saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. 

Lasiet arī: Kā atspoguļot valsts atbalstu grāmatvedībā (no 01.10.2021-30.11.2021)?

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Kā grāmatvedi ietekmēs jaunās prasības grāmatvedības programmām
Foto: © Andrey Popov – stock.adobe.com

Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka, atspoguļojot grāmatvedībā saņemto valsts atbalstu, nodokļu aprēķināšanu un samaksu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi:

  • bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda pēc uzkrāšanas principa, proti, ieņēmumus un izdevumus norāda, ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas vai izdošanas laiku;
  • ar pārskata gadu saistītos ieņēmumus un izdevumus norāda neatkarīgi no maksājuma vai rēķina saņemšanas datuma. Izmaksas saskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos;
  • bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas norāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

Darījumu uzrādīšanai grāmatvedībā uzņēmums lieto tādu kontu plānu, lai gada pārskata sastāvdaļas varētu sagatavot atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pielikumam “Bilances shēma” un 2. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu veidiem)” vai 3. pielikumam “Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc izdevumu funkcijas)”.

Darījumu uzrādīšanai grāmatvedības reģistros var lietot šādus kontus:

1) bilances kontu shēmas aktīvā

  • iedaļas “Apgrozāmie līdzekļi” posteni “Nauda”

2) bilances kontu shēmas pasīvā

  • iedaļas “Īstermiņa kreditori” posteni “Pārējie kreditori” un posteni “Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”

3) peļņas vai zaudējumu aprēķinā

  • posteni “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”
  • kontu plānā noteiktu izdevumu posteni “Algas”

Algu subsīdijas uzrādīšana grāmatvedībā

Kritērijus un kārtību atbalsta sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumi Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos”.

Par atbalstu uzskata atbalstu nepilnu darba laiku strādājošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai (turpmāk – atbalsts algu subsīdijai), ko izmaksā darbiniekiem par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Darbiniekam atbalstu algu subsīdijai nosaka 50 % apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendāra mēnesī.

  • Atbalstu nosaka, ņemot vērā VID rīcībā esošo informāciju (darba devēja VID deklarētos datus) par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eirokalendāra mēnesī.
  • Darbinieks, kas saņem atbalstu algu subsīdijai, nevar vienlaikus par to pašu periodu pie viena darba devēja saņemt arī atbalstu par dīkstāvi.
  • Darbiniekam atbalsts algu subsīdijai un atbalsts par dīkstāvi pie visiem darba devējiem vai dažādās nodarbinātības formās kopā nedrīkst pārsniegt 1000 eiro par kalendāra mēnesi.

Aprēķinot saimnieciskās darbības ieņēmumu kritumu, neņem vērā iepriekš saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Darba devējs iesniegumā apliecina, ka ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms un, nesaņemot šajos noteikumos paredzēto kompensāciju, ar darbinieku, kura atlīdzības kompensēšanai tiek pieprasīts atbalsts, tiktu pārtrauktas darba attiecības. Šāda situācija radusies, jo Covid-19 krīzes apstākļos darba devējam ir samazinājušies naudas līdzekļi, tādējādi tas darbiniekiem algu izmaksai var novirzīt tikai daļu no neto darba samaksas.

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru.

Darba devējs bruto darba algu izmanto kā bāzi darbaspēka nodokļu aprēķināšanai, bet neatkarīgi no Covid-19 situācijas darba devējam ir saistošas Darba likuma normas un darba līguma nosacījumi. Darba devējam ir jānodrošina Darba likuma normu piemērošana:

  • gan attiecībā uz nolīgto darba samaksas apmēru un minimālo apmēru (t. i.,darba alga (par darba līgumā noteiktu pilnu slodzi) nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu neatkarīgi no tā, vai darbinieks ārkārtējās situācijas dēļ strādā 2 dienas nedēļā vai 5 dienas nedēļā);
  • gan attiecībā uz pienākumu izmaksāt darba samaksu nolīgtajā apmērā.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta 2.1 daļa attiecībā uz darba devēju neuzliek pienākumu rēķināt nodokļus no vidējās darba algas kādā iepriekšējās darbības periodā, bet bruto darba algas noteikšana ir tāda pati kā citos nodarbinātības mēnešos (ievērojot Darba likumu un darba līguma noteikumus). Galvenā atšķirība šajā gadījumā ir tā, ka neto algas daļu nodrošinās VID, izmaksājot algu subsīdiju, kas ļauj darba devējam par subsīdijas apmēru samazināt faktisko naudas plūsmu un saglabāt darbavietu, neradot kaitējumu darbinieka sociālajam nodrošinājumam (VSAOI apmēram).

Piemērs.

Darbiniekam atbilstoši darba līgumam ir noteikts normāls darba laiks (8 stundas dienā) un bruto darba alga mēnesī ir minimālā alga (500 eiro 2021. gadā), savukārt piemaksa veidojas kā 1 % no produkcijas pārdošanas vērtības, kas pārsniedz 100 000 eiro mēnesī no pārsnieguma.

Rezultātā par personu 2020. gada augustā–oktobrī VID deklarētā vidējā alga bija 1200 eiro mēnesī, un VID aprēķina, ka par pilnu mēnesi šim darbiniekam algu subsīdija būs 500 eiro. Janvārī darbinieks strādā 6 stundas dienā un nepārdod produkciju tādā apjomā, lai saņemtu piemaksu. Rezultātā darba devējam arī par janvāri ir jānodrošina bruto alga 500 eiro, bet, piesakoties uz algu subsīdiju, darba devējs var minimizēt izmaksas un neatlaist darbinieku. Darba devējs informē darbinieku, ka pieteiks darbiniekus algu subsīdijai līdz 2021. gada jūnijam un darbinieki neto algas daļu (vai visu neto algu) saņems nevis no darba devēja bankas konta, bet no VID kā algu subsīdiju. Algas samaksas dienā darba devējs informē darbinieku, kāda ir aprēķinātā alga un kādu daļu no tās neizmaksās darba devējs.

Ja pieņem, ka no bruto algas 500 eiro neto alga būtu 400 eiro, tad darba devējs, zinot, ka VID izmaksājamā algu subsīdija ir 500 eiro (ja ir bijusi vienošanās ar darbinieku, ka darba alga netiks izmaksāta noteiktajā datumā), var neveikt neto algas izmaksu, jo to nodrošinās VID kā algu subsīdiju. Savukārt darbaspēka nodokļus darba devējs aprēķina, pieņemot, ka bruto alga ir 500 eiro.

Ja darbinieks nepiekrīt mainīt algas saņemšanas dienu, tad, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 15. panta 2.1 daļā noteikto, ka “atbalsts algu subsīdijai ir darbiniekam izmaksātās neto darba samaksas daļa”, darba devējs nodrošina darba algas aprēķināšanu un izmaksāšanu atbilstoši Darba likumam un darba līgumam (atbilstoši darba līgumā noteiktajam apmēram un noteiktajai dienai), bet tad, kad darbinieks saņem algu subsīdiju, darba devēja izmaksāto neto algas daļu (tādā apmērā kā algu subsīdija, bet ne lielākā par neto algu) pārgrāmato par aizdevumu darbiniekam.

Atkarībā no darba apjoma krituma un attiecīgi arī atlīdzības samazinājuma algu subsīdija var:

  • būt tādā apmērā, ka tā nosedz tikai daļu aprēķinātās algas (jo subsīdija ir 50 % apmērā no iepriekšējo periodu bruto deklarētā ienākuma);
  • būt visas aprēķinātās darba algas apmērā (ja ir nozīmīgs ienākuma samazinājums);
  • pārsniegt darba algu (ja ir būtisks ienākuma samazinājums)

Ja VID izmaksātais atbalsts algu subsīdijai pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru, minētais pārsniegums nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Piemēri par algu subsīdijas uzrādīšanu grāmatvedībā

 1.piemērs

Uzņēmuma aprēķinātā bruto darba alga darbiniekam par 2021. gada janvāri ir 1320 eiro. Aprēķinātas VSAOI 138,60 eiro (10,50 % no 1320 eiro). Aprēķināts IIN 236,28 eiro (1320 – 138,60 = 1181,40 x 20 %). Kopā ieturētas VSAOI un IIN 374,88 eiro. Darba devējs aprēķinājis kopējo izmaksājamo darba algu 945,12 eiro (1320 – 138,60 – 236,28).   Darba devējs 2021. gada februārī piesakās atbalstam algu subsīdijai par 2021. gada janvāri. VID aprēķinātā vidējā bruto darba samaksa par laikposmu no 2020. gada 1. augusta līdz 31. oktobrim ir 1400 eiro. VID piešķir darba devējam atbalstu algu subsīdijai par 2021. gada janvāri 500 eiro (50 % no 1400 eiro, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendāra mēnesī). Darba devēja izmaksājamā darba alga darba ņēmējam par 2021. gada janvāri, ņemot vērā piešķirto subsīdiju, ir 445,12 eiro (945,12 – 500).   Grāmatvedībā šos darījumus uzrāda šādi: 1) aprēķinātā darba alga D “Algas” (izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)     1320 K “Pārējie kreditori”                                                           1320 2) aprēķinātie nodokļi D “Pārējie kreditori”                                                         374,88 K “Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas     obligātās iemaksas”                                                      374,88 3) saņemtais atbalsts algu subsīdijai (samazina darba devēja saistības pret darbinieku, un darba devējam nerodas izmaksas par algas neto daļu, ko valsts samaksājusi darba ņēmējam) – jākoriģē sākotnēji uzskaitītās izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzskaitītās kreditora saistības pret darba ņēmēju D “Pārējie kreditori”                                                           500 K “Algas” (izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)     500
4) darba ņēmējam izmaksātā darba alga D “Pārējie kreditori”                                                         445,12 K “Nauda”                                                                         445,12
  1. piemērs
Uzņēmuma aprēķinātā bruto darba alga darbiniekam par 2021. gada janvāri ir 650 eiro. Aprēķinātas VSAOI – 68,25 eiro (10,50 % no 650 eiro). Aprēķināts IIN – 116,35 eiro (650 – 68,25 = 581,75 x 20 %). Kopā ieturētas VSAOI un IIN – 184,60 eiro. Darba devējs aprēķinājis kopējo izmaksājamo darba algu – 465,40 eiro (650 – 68,25 – 116,35).   Darba devējs 2021. gada februārī piesakās atbalstam algu subsīdijai par 2021. gada janvāri. VID aprēķinātā vidējā bruto darba samaksa ir 960 eiro. VID piešķir darba devējam atbalstu algu subsīdijai par 2021. gada janvāri 480 eiro (50 % no 960 eiro). Darba devēja izmaksājamā darba alga darba ņēmējam par 2021. gada janvāri, ņemot vērā piešķirto subsīdiju, ir eiro (465,40 – 480).   Grāmatvedībā šos darījumus uzrāda šādi:  1) aprēķinātā darba alga D “Algas” (izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)    650 K “Pārējie kreditori”                                                           650 2) aprēķinātie nodokļi D “Pārējie kreditori”                                                          184,60 K “Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas     obligātās iemaksas”                                                      184,60 3) saņemtais atbalsts algu subsīdijai (samazina darba devēja saistības pret darbinieku, un darba devējam nerodas izmaksas par algas neto daļu, ko valsts samaksājusi darba ņēmējam) – jākoriģē sākotnēji uzskaitītās izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzskaitītās kreditora saistības pret darba ņēmēju D “Pārējie kreditori”                                                            465,40 K “Algas” (izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)    465,40  
4) darba ņēmējam izmaksājamā darba alga neveidojas, jo aprēķinātais atbalsts algu subsīdijai 480 eiro pārsniedz darba devēja aprēķinātās darba samaksas neto apmēru 465,40 eiro Saņemtais algu subsīdijas pārsniegums 14,60 eiro nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
  1. piemērs
Uzņēmums – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – piesakās algu subsīdijai par 2020. gada decembri, jo darbiniekam decembrī samazinājušās nostrādātās stundas (nodarbināts nepilnu darba laiku). Tā kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja deklarācijās netiek deklarētas nostrādātās darba stundas, VID pieprasa apliecinājumu par nepilnu darba laiku, kā arī darba laika uzskaites tabeles, lai varētu konstatēt, ka ir nostrādāto stundu samazinājums. Uzņēmuma aprēķinātā darba alga darbiniekam par 2020. gada decembri ir 500 eiro. Izmaksājamā summa algu subsīdijai ir 50 % no aprēķinātās vidējās bruto samaksas, bet ne vairāk kā 500 eiro par taksācijas periodu. VID aprēķinātā vidējā bruto darba samaksa ir 500 eiro. Izmaksājamie ienākumi darba ņēmējam, ņemot vērā piešķirto subsīdiju, ir 250 eiro (500 – 250). Grāmatvedībā šos darījumus uzrāda šādi: 1) aprēķinātā darba alga D “Algas (darba ņēmēja ienākumi” (izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā).................500 K “Pārējie kreditori”                                                          500 2) saņemtais atbalsts algu subsīdijai (samazina saistības pret darbinieku, un nerodas izmaksas par algas neto daļu, ko valsts samaksājusi darba ņēmējam) – jākoriģē sākotnēji uzskaitītās izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā un uzskaitītās kreditora saistības pret darba ņēmēju D “Pārējie kreditori”                                                          250 K “Algas”(darba ņēmēja ienākumi) (izmaksas peļņas vai zaudējumu aprēķinā)                    250 3) darba ņēmējam izmaksātā darba alga D “Pārējie kreditori”                                                          250 K “Nauda”                                                                          250

 

Mikrouzņēmuma darbinieku saņemtais atbalsts algu subsīdijai nav jānorāda mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas 7. ailē (darbinieku ienākumi no mikrouzņēmuma) kā darbiniekiem papildus aprēķinātā darba alga par konkrēto ceturkšņa mēnesi.

Valsts atbalsta (granta) uzrādīšana grāmatvedībā

Grants – valsts atbalsts, ko piešķir Covid-19 krīzes skartam uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni.

Kritēriji un kārtība valsts atbalsta (granta) piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir noteikti Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”.

Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Uzņēmums, kas saņēmis atbalstu par atbalsta periodu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim, var atkārtoti pieteikties atbalstam par 2020. gada novembri vai decembri atsevišķi un saņemt atbalstu par otru mēnesi, bet tādā apmērā, kas kopā ar jau iepriekš saņemto atbalstu nepārsniedz kopējo vienam uzņēmumam vai saistīto uzņēmumu grupai noteikto maksimālo summu. Atkārtoti piesakoties, uzņēmums nodrošina, ka par novembri un decembri netiek atkārtoti pieprasīts atbalsts par tām pašām izmaksām (vai to daļu), par kurām atbalsts jau sniegts iepriekš.

Atbalstu par 2020.gada atbalsta mēnešiem aprēķina 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas. Maksimālā atbalsta summa autonomam uzņēmumam par katru 2020.gada atbalsta mēnesi  ir 50 000 eiro, saistītu personu grupai - 800 000 eiro. 

Par 2021. gada  janvāri, februāri, martu, aprīli un maiju atbalstu nosaka:

  • 60 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī. Maksimālais vienam uzņēmumam pieejamais atbalsts ir 100 000 eiro vienā mēnesī. Maksimālais saistītu personu grupai pieejamais atbalsts ir 1 800 000 eiro, ņemot vērā arī citus valsts atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”;
  • saistītu personu grupai, kas darbojas zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādē un konservēšanā, maksimālais pieejamais atbalsts ir 120 000 eiro, ņemot vērā arī citus valsts atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”. Ja uzņēmums darbojas vairākās nozarēs, no kurām viena ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana, tas grāmatvedības uzskaitē nodala šīs nozares un nodrošina, ka kopējais saņemtais atbalsts nepārsniedz noteiktos atbalsta griestus.

Lai pieteiktos atbalstam par 2020.gadu un 2021.gada janvāri, februāri, martu, aprīli un maiju, uzņēmums līdz 2021. gada 15. jūnijam elektroniski iesniedz attiecīgu iesniegumu VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

  Par 2021. gada  jūnija mēnesi atbalstu nosaka:

  • 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī. Maksimālais vienam uzņēmumam pieejamais atbalsts ir 50 000 eiro vienā mēnesī. Maksimālais saistītu personu grupai pieejamais atbalsts ir 1 800 000 eiro, ņemot vērā arī citus valsts atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”;
  • saistītu personu grupai, kas darbojas zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrādē un konservēšanā, maksimālais pieejamais atbalsts ir 120 000 eiro, ņemot vērā arī citus valsts atbalstus, kas piešķirti saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 20. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”. Ja uzņēmums darbojas vairākās nozarēs, no kurām viena ir zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana, tas grāmatvedības uzskaitē nodala šīs nozares un nodrošina, ka kopējais saņemtais atbalsts nepārsniedz noteiktos atbalsta griestus.

Lai pieteiktos atbalstam par 2021.gada jūniju, uzņēmums līdz 2021. gada 15. jūlijam elektroniski iesniedz attiecīgu iesniegumu VID, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Atbalsts 2021. gada maijā vai jūnijā kopā ar uzņēmuma attiecīgā mēneša apgrozījumu nepārsniedz:

  • apgrozījumu 2019. vai 2020. gada atbilstošajā mēnesī 4.2.1. vai 4.2.4. apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem;
  • vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā 4.2.2. vai 4.2.3. apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem

Uzņēmējiem saņemtais Covid-19 atbalsts (grants) uzrādāms peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir tāda pati kārtība attiecībā uz atbalsta (granta) iegrāmatošanu. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, no tās aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis.

Aprēķinot saimnieciskās darbības ieņēmumu kritumu, neņem vērā iepriekš saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

4. piemērs

Uzņēmums saistībā ar Covid-19 krīzi piesakās valsts atbalstam (grantam) uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Uzņēmuma bruto darba algas kopsumma – 12 600 eiro. Atbalstam pieprasītā summa – 7560 eiro. Saņemta pieprasītā atbalsta summa 7560 eiro. Saņemto atbalstu (grantu) grāmatvedībā uzrāda šādi: D “Nauda”                                                                                   7560 K “Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi”                         7560

Nodokļu maksātājam, kurš saņēmis Covid-19 atbalstu (grantu) un to izlietojis atbilstoši mērķiem saimnieciskās darbības nodrošināšanai, šāda atbalsta (granta) summa neveido ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamu objektu. Tātad to neietver uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli.

Saņemtais atbalsts ir jāizlieto līdz 2021. gada 31. jūlijam vai divu mēnešu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pieņemšanas, lai kompensētu apgrozāmo līdzekļu plūsmas kritumu, kas saistīts ar Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni. Neizlietoto atbalsta daļu uzņēmums atmaksā Valsts ieņēmumu dienestam.

Atbalsta summu var izlietot saimnieciskās darbības kārtējo un arī Covid-19 krīzes laikā uzkrāto maksājumu segšanai, kas palīdz uzņēmumam saglabāt un nodrošināt darbību.

Piemēram, rēķinu samaksai par elektrību, komunālajiem maksājumiem, telpu nomu, precēm, pakalpojumiem, darba algai, nodokļu nomaksai, kā arī citu saistību, piemēram, līzinga maksājumu, aizdevuma saistību segšanai, pie nosacījuma, ka aizdevums netika saņemts valsts atbalsta ietvaros (piemēram, ALTUM).

Atbalstu var izmantot pamatlīdzekļu un inventāra iegādei, ja tas nepieciešams saimnieciskās darbības nodrošināšanai Covid-19 krīzes laikā.

Piemēram, datortehnikas, interneta rūtera iegādei, lai atbilstoši Covid-19 krīzes laikā izvirzītajām prasībām varētu nodrošināt attālinātā darba veikšanu.

Tā kā saņemtais atbalsts ir jāizlieto līdz 2021.gada 31.jūlijam vai divu mēnešu laikā no Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pieņemšanas, turklāt šo saņemto atbalstu drīkst izlietot tikai saimnieciskās darbības kārtējo un arī Covid-19 krīzes laikā uzkrāto maksājumu segšanai, tad naudas plūsma jāorganizē tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par katra saimnieciskā darījuma norisi un konstatēt saņemtās atbalsta summas izlietošanu.

Turklāt uzņēmumam jānodrošina dokumentu glabāšanu 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

Ja vienā periodā tiek saņemti dažāda veida atbalsti, tos nevar izmantot vienādām attiecināmām izmaksām. Piemēram, ja saņemts valsts atbalsts algu kompensēšanai tūrisma vai eksporta nozarē, tad tajā mēnesī saņemto atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai nevar izmantot algu izmaksai.

Vēršam uzmanību, ka nodokļu parādu nomaksai valsts ir paredzējusi citus atbalsta mehānismus: termiņa pagarinājumus un labprātīgās izpildes grafikus.

Atbalsta par dīkstāvi uzrādīšana grāmatvedībā

Kritērijus un kārtību atbalsta par dīkstāvi sniegšanai nodokļu maksātājiem – darba devējiem – to darbinieku atlīdzības kompensēšanai nosaka Ministru kabineta 2020. gada 24. novembra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.

Par atbalstu uzskata atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai, ko izmaksā darbiniekiem, kuri netiek nodarbināti, par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021.  gada 30.  jūnijam, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Darba devējam grāmatvedībā nav jāatspoguļo darbiniekam uz kredītiestādes kontu pārskaitītais atbalsts par dīkstāvi.

Aprēķinot saimnieciskās darbības ieņēmumu kritumu, neņem vērā iepriekš saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. 

Lasiet arī: Kā atspoguļot valsts atbalstu grāmatvedībā (no 01.10.2021-30.11.2021)?

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: