Kā izraut Latviju no atpalicības? Desmit vadošo partiju ekonomikas programmu analīze

Partiju priekšvēlēšanu ekonomikas programmu padziļināta analīze parāda, ka uz 15. Saeimu pretendējošās desmit populārākās partijas (kuras jaunākajos SKDS reitingos pārvar 2%) vieno izpratne par valsts atpalicības un zemas produktivitātes problēmām, tomēr piedāvātie ceļi to risināšanai ir krasā pretstatā. Šajā pārskatā apkopoti galvenie secinājumi par biežākajiem solījumiem, kopīgo un atšķirīgo partiju programmās, kā arī ekonomiskās ideoloģijas orientāciju un to tuvību starp partijām.

Kopīgie politikas virzieni un biežākie solījumi

Rūpīgi izvērtējot partiju piedāvājumus, atklājas viens temats, kas ir ietverts absolūti visu desmit spēku programmās. Tā ir birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana, ko partijas plāno sasniegt gan ar procesu automatizāciju un mākslīgā intelekta ieviešanu, gan administratīvā sloga noņemšanu vai pat krasu ministriju un ierēdņu skaita cirpšanu.

Deviņas partijas savos pieteikumos skar nodokļu politiku, lai gan pieejas variē no krasas nodokļu likmju samazināšanas līdz pilnīgai sistēmas stabilitātei un prognozējamībai.

Tāpat gandrīz visas (9) partijas uzsver pētniecību, inovāciju, augstas pievienotās vērtības lomu ekonomikā, tam seko automatizācijas un mākslīgā intelekta attīstība (8). Arī vietējā kapitāla pieejamības veicināšanu un reģionu attīstību atbalsta pa astoņām partijām, bet aizsardzības industriju programmās piemin septiņas.

Raugoties uz enerģētiku, atjaunīgās enerģijas un zaļās pārejas veicināšana parādās piecu partiju piedāvājumos, kamēr divi opozīcijas spēki tieši pretēji sola mazināt Eiropas Zaļā kursa prasības un apturēt vai ierobežot vēja parku būvniecību. Enerģijas cenu vai tarifu stabilizēšanu un pazemināšanu savukārt uzsver sešas partijas, un tas bieži tiek panākts ar pavisam atšķirīgiem līdzekļiem – sākot no brīvā tirgus un tīklu modernizācijas līdz pat tiešai valsts cenu regulēšanai vai nodokļu samazināšanai.

Līdzīga nošķiršana vērojama nodokļu politikas jomā. Kamēr septiņas partijas piedāvā samazināt konkrētas nodokļu likmju pozīcijas (piemēram, PVN pārtikai un apkurei, IIN vai UIN), tādas partijas kā "Apvienotais saraksts" (AS) un "Latvijas attīstībai" (LA) kā galveno vērtību izceļ tieši nodokļu politikas stabilitāti un prognozējamību, apsolot nepārskatīt noteikumus un nodrošināt ilgtermiņa vidi investīcijām.

Tāpat, lai gan visas desmit partijas iestājas par birokrātijas samazināšanu, tikai atsevišķi radikālāki spēki, piemēram, "Stabilitātei" un "Mēs mainām noteikumus" (MMN), kā galveno instrumentu piedāvā krasu valsts pārvaldes amatu, ministriju un ierēdņu skaita cirpšanu par trešdaļu.

Zemāk pievienotajā tabulā apkopti galvenie solījumi lejupejošā secībā pēc to pieminēšanas biežuma partiju programmās (pielikumā katrai partijai atrodams detalizēts solījumu atšifrējums). Partijas sarindotas alfabētiskā secībā.

Unikālie un oriģinālie partiju solījumi

Vairāki politiskie spēki izceļas ar specifiskām un citur nesastopamām iniciatīvām. Partija "Progresīvie" piedāvā sociālās ekonomikas regulējumu, pilotprojektu saīsinātai darba nedēļai publiskajā sektorā, trīs dienu apmaksātu prombūtni vardarbīgu attiecību pametējiem, darba līgumu slēgšanu angļu valodā, kā arī aizdevumus bez mantiskas ķīlas, kas atmaksājami no uzņēmuma peļņas. Partija "Jaunā vienotība" (JV) izceļas ar konkrētiem kvantitatīvajiem mērķiem, apsolot 3,5% ikgadēju IKP pieaugumu, investīcijas virs 30 % no IKP, vidējo algu 2500 eiro un minimālo algu 1250 eiro apmērā, 100 miljonus eiro gadā lielo investīciju aizdevumiem ar kapitāla atlaidi un valsts kapitālsabiedrību daļēju kotāciju biržā. Partija “Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) savukārt piedāvā biometāna ražošanu no kūtsmēsliem un atbalstu Latvijas zinātnieku dalībai starptautiskajās kosmosa programmās.

Atšķirīgi un oriģināli priekšlikumi atrodami arī opozīcijas spēku programmās. Partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) ierosina rīkot papildu iknedēļas valdības sēdes kopā ar uzņēmēju organizācijām, slēgt aviosabiedrības "airBaltic" bāzes Viļņā un Tallinā, pārvirzīt "Rail Baltica" projektu uz Ādažu bāzi un Rīgas ostu, piesaistīt ASV partnerus atomelektrostacijas būvniecībai un dzelzceļa kravām, kā arī uzbūvēt akustisko koncertzāli, futbola stadionu un Laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā. Partija "Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši" (SV) nāk klajā ar ierosinājumu atgriezt un glabāt Latvijas zelta krājumus Latvijas Bankā, pilnībā aizliegt atkritumu importu, pārtraukt "airBaltic" un "Rail Baltica" finansēšanu, izvērtēt izstāšanos no NordPool biržas un atcelt auto ekspluatācijas nodokli, aizstājot to ar maksājumu braukšanas brīdī.

Citas partijas piedāvā krasas reformas valsts aparātā un sociālajā jomā. Partija "Stabilitātei" (S!) ierosina samazināt Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 50, apvienot vairākas ministrijas, likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu, samazināt ierēdņu skaitu par 30% un ievest tautas vēlētu prezidentu. Partija MMN piedāvā 0% PVN likmi pirmā mājokļa iegādei jaunos projektos, 500 eiro mēneša atvieglojumu par katru bērnu, saistību amnestiju ēnu ekonomikas mazināšanai un aizliegumu valstij regulēt 2. līmeņa pensiju uzkrājumu izlietojumu. LA izceļas ar apņemšanos nodrošināt pilnīgu bezdeficīta budžetu četru gadu laikā, aizsardzības finansējumu 5% apmērā no IKP, pienākumu valsts kapitālsabiedrībām investēt inovācijās vismaz 3% no apgrozījuma un 150 miljonu eiro Militārās industrijas fonda izveidi. Visbeidzot, “Nacionālā apvienība” (NA) piedāvā garantētu budžeta atbalstu jaunajiem pētniekiem tūlīt pēc grāda ieguves un īpašu atbalstu amatu un mājražošanas kultūrai.

Programmu savstarpējā līdzība un atšķirības

Lielākā ekonomiskā līdzība vērojama starp partijām LA, JV un AS (īpaši tuvas savā orientācijā uz fiskālo efektivitāti, IKP pieaugumu un investīciju piesaisti ir LA un JV), tāpat radniecīgas ir NA, LPV un MMN programmas (jāatzīst gan, ka pēdējiem ekonomiskā programma ir būtībā tikai pāris teikumu garumā).

Zemāk redzamajā diagrammā visas desmit partijas ir sadalītas un izvietotas četros ekonomiskajos kvadrantos atbilstoši to piedāvātajām programmām.

Diagrammā horizontālā ass atspoguļo politikas virzību no ekonomiski kreisās (sociālā pārdale, valsts loma, darbinieku tiesības) uz labējo politiku (zemi nodokļi, uzņēmējdarbības brīvība). Vertikālā ass savukārt parāda pāreju no protekcionistiskas un nacionāli norobežotas politikas (vietējā tirgus aizsardzība, skepse pret Eiropas Zaļo kursu, ierobežojumi) uz liberālu un atvērtu ekonomiku (brīvais tirgus, integrācija pasaules tirgū, starptautiskās investīcijas, zaļā pāreja).

Pirmajā kvadrantā (augšā, pa labi), kas apzīmē labēju un atvērtu brīvā tirgus ekonomiku, atrodas partijas, kas visvairāk paļaujas uz tirgus mehānismiem un starptautisko integrāciju. Visatvērtākajā pozīcijā atrodas LA, kas izceļas ar apņemšanos nodrošināt bezdeficīta budžetu, zemus darbaspēka nodokļus un Rīgas pārvēršanu par starptautisku tehnoloģiju un mākslīgā intelekta eksporta centru. Šajā pašā kvadrantā ietilpst JV, kas koncentrējas uz IKP pieaugumu, investīciju piesaisti un valsts kapitālsabiedrību kotēšanu biržā, kā arī AS, kas uzsver nodokļu stabilitāti un investīciju piesaisti uzņēmējdarbības izaugsmei.

Otrajā kvadrantā (augšā, pa kreisi), kurā krustojas kreisā un atvērtā ekonomika, atrodas "Progresīvie". Šī ir vienīgā izteikti sociāldemokrātiskā partija ar eiropeiski integrētu pieeju. Tās piedāvājuma pamatā ir sociālās ekonomikas regulējums, valsts loma mājokļu būvniecībā un darbinieku tiesību stiprināšana, kas apvienota ar aktīvu atbalstu zaļajai pārejai, atvērtajiem datiem un starptautiskajām inovācijām.

Trešajā kvadrantā (lejā, pa kreisi), kurā ietilpst kreisā un protekcionistiskā ekonomika, ierindojas spēki, kas uzsver sociālo atbalstu, valsts regulāciju un vietējā tirgus aizsardzību. ZZS atrodas mērenā pozīcijā ar fokusu uz lauksaimnieku subsīdijām, īsajām piegādes ķēdēm un vietējās pārtikas priekšrocībām. Savukārt radikālākā protekcionistiskā pozīcijā atrodas S! un SV, kas iestājas par PVN samazināšanu pamatproduktiem un energonesējiem, stingru valsts kontroli pār cenām un atteikšanos no starptautiskajiem regulējumiem vai lielo projektu finansēšanas.

Ceturtajā kvadrantā (lejā, pa labi), kas apvieno labēju un protekcionistisku pieeju, atrodas partijas, kas piedāvā zemus nodokļus uzņēmumiem, bet vienlaikus iestājas par vietējā tirgus aizsardzību un noraida atsevišķas starptautiskās iniciatīvas. NA apvieno labēju atbalstu uzņēmējdarbībai un pētniecībai ar nacionālā kapitāla stiprināšanu un priekšroku vietējiem ražotājiem. LPV un MMN piedāvā krasu nodokļu samazināšanu (fiksētas likmes līdz 10%), taču ieņem izteikti protekcionistisku pozīciju pret Eiropas Zaļo kursu, vēja parkiem vai ārvalstu regulējumiem.

Vispārējie secinājumi

Analizējot partiju piedāvājumus kopumā, var izdarīt trīs būtiskus papildu secinājumus. Pirmkārt, Latvijas politiskajā vidē valda vienprātība par to, ka pašreizējais ekonomikas modelis ir iestidzis un atpaliek no kaimiņvalstīm, taču pastāv dziļas domstarpības par cēloņiem un zālēm. Visi spēki atzīst zemas produktivitātes un smagnējas birokrātijas problēmu, taču viena daļa risinājumu redz institucionālās reformās un gudrās investīcijās, bet otra daļa radikālā nodokļu un valsts funkciju cirpšanā (tuvojoties ASV libertārisma un “minimālās valsts” modelim).

Otrkārt, ģeopolitiskā situācija ir būtiski pārveidojusi ekonomiskās prioritātes. Aizsardzības industrija vairs netiek skatīta tikai kā tēriņu pozīcija, bet gan kā viens no galvenajiem tautsaimniecības un eksporta dzinējspēkiem, ko savās programmās uzsver gandrīz visas sistēmas partijas.

Treškārt, Eiropas Zaļais kurss ir kļuvis par būtisku politiski ekonomisko šķeltniecības līniju. Kamēr vairākas partijas redz zaļo pāreju kā iespēju enerģētiskajai neatkarībai un jaunām tehnoloģijām, atsevišķi opozīcijas spēki to uztver kā apdraudējumu nacionālajai konkurētspējai un sola no tā noteikumiem atteikties vai tos būtiski mazināt.

Partiju populārāko ekonomiskās politikas virzienu/solījumu atšifrējums

1. Birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana (10 partijas)

• Progresīvie: ieviesīs paātrinātas ("fast-track") atļaujas prioritāro nozaru uzņēmumiem, garantējot saskaņojumu saņemšanu 30 dienās. Automatizēs datu apmaiņu starp iestādēm, novēršot datu atkārtotu pieprasīšanu, pielāgos VID pārbaužu intensitāti uzņēmumu likumpaklausībai, vienkāršos LIAA atskaišu procesus un samazinās administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem.

• Jaunā Vienotība (JV): izveidos paātrinātus tiesiskos un administratīvos koridorus prioritārajām nozarēm, izmantos mākslīgā intelekta asistentus dokumentu apritē un iesniegumu automatizētā pārbaudē, pilnībā likvidējot birokrātiju starp iestādēm, kā arī izveidos vienotu platformu uzņēmumu saziņai ar valsti.

• Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS): solās ieviest vienkāršāku nodokļu sistēmu mazajam biznesam.

• Latvija pirmajā vietā (LPV): solās novērst birokrātiskos šķēršļus kontu atvēršanai bankās, nosakot pienākumu atvērt kontu 48 stundu laikā un atceļot papildu naudas izcelsmes pārbaudes maksājumiem no ES kredītiestādēm.

• Apvienotais saraksts (AS): piedāvā mazināt nodokļu maksātāju administratīvo slogu un novērst finanšu sektora "kapitālā remonta" birokrātijas sekas.

• Suverēnā vara (SV): solās ierobežot pārmērīgas kontrolējošo dienestu prasības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

• Nacionālā apvienība (NA): ieviesīs mākslīgā intelekta risinājumus valsts pārvaldē administratīvā sloga mazināšanai un pārskatīs funkciju dublēšanos starp ministrijām un pašvaldībām.

• Stabilitātei (S!): birokrātiju samazinās, par 30% samazinot ierēdņu skaitu, apvienojot ministrijas (Aizsardzības ar Iekšlietu, Izglītību ar Kultūru, Ekonomiku ar Finanšu) un likvidējot Klimata un enerģētikas ministriju.

• Mēs mainām noteikumus (MMN): piedāvā fiksētu 10% mikrouzņēmuma nodokli bez papildu sarežģījumiem ("darbojies brīvi") un ēnu ekonomikas mazināšanu bez represijām, piemērojot saistību amnestiju.

• Latvijas attīstībai (LA): ieviesīs atvieglotu reģistrācijas, nodokļu un grāmatvedības uzskaites mehānismu vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, kā arī pārskatīs budžeta izdevumu bāzi un mazinās publiskā sektora tēriņus.

2. Investīcijas pētniecībā, R&D un augstas pievienotās vērtības ražošanā (9 partijas)

• Progresīvie: koncentrēs valsts atbalstu un grantus nozarēs ar augstu tehnoloģisko vērtību un eksportspēju, kā arī reformēs LIAA inovāciju vaučeru programmu, piešķirot lielākus vaučerus vērienīgiem projektiem.

• JV: izvirza mērķi kāpināt apstrādes rūpniecības pievienoto vērtību par 40%, palielināt STEM absolventu skaitu par 50% un uzturēt produktivitātes pieaugumu virs 3% gadā.

• ZZS: novirzīs 2% no IKP augstākajai izglītībai un zinātnei, attīstīs doktorantūras modeli un sasaistīs lielo valsts kapitālsabiedrību resursus ar pētniecību.

• LPV: paredz padarīt Latviju par reģionālo "Silīcija ieleju" finanšu tehnoloģiju, IT un mākslīgā intelekta sektoros.

• AS: valsts atbalstu koncentrēs nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, prioritizējot pētniecības intensitāti un eksporta potenciālu.

• SV: solās ieviest mērķtiecīgu politiku zinātniski ietilpīgu uzņēmumu skaita palielināšanai un to globālās konkurētspējas stiprināšanai.

• NA: pārtrauks talantu aizplūšanu, garantējot paredzamu budžeta atbalstu jaunajiem pētniekiem tūlīt pēc grāda ieguves, un saskaņos zinātnes sadarbību ar uzņēmējdarbību.

• MMN: piešķirs valsts finansējumu pētniecības projektiem ar nosacījumu, ka tiem piesaistīts reāls līdzfinansējums no privātā sektora vai starptautiskiem fondiem.

• LA: palielinās valsts finansējumu pētniecībai un attīstībai līdz vismaz 1% no IKP, uzliks par pienākumu valsts kapitālsabiedrībām investēt inovācijās vismaz 3% no apgrozījuma, kā arī ieviesīs palielinātu atskaitījumu koeficientu R&D izmaksām UIN aprēķinā.

3. Mākslīgā intelekta, automatizācijas un digitalizācijas attīstība (8 partijas)

• Progresīvie: akcentē automatizāciju valsts pārvaldē, atvērto datu paplašināšanu un mākslīgā intelekta izmantošanu valsts iepirkumu karteļu skrīningā.

• JV: izstrādās nacionālo MI attīstības plānu, palielinās MI centra finansējumu līdz vairākiem miljoniem eiro gadā un ieviesīs MI asistentus valsts pārvaldes dokumentu apritē.

• ZZS: paredz Rīgas attīstību par tehnoloģiju, mākslīgā intelekta un datu centru mezglu, kā arī piešķirs nodokļu atlaides digitalizācijai.

• LPV: veidos reģionālo "Silīcija ieleju" mākslīgā intelekta un IT sektoros.

• AS: plāno kļūt par vienu no Eiropas līderiem jaunās ekonomikas regulējumu ieviešanā, tostarp mākslīgā intelekta un digitālās ekonomikas jomā.

• NA: Ieviesīs MI risinājumus valsts pārvaldes procesus samazināšanai un izmantos MI rīkus publisko iepirkumu datu analīzē.

• MMN: uzsver vispārēju ražīguma un tehnoloģiju lomu tautsaimniecībā.

• LA: Plāno pārvērst Rīgu par mākslīgā intelekta un IKT pakalpojumu eksporta centru, kā arī izmantot digitalizāciju MI un datu apstrādes sistēmu attīstībai.

4. Kapitāla pieejamība un banku/ALTUM/kapitāla tirgus attīstība (8 partijas)

• Progresīvie: piedāvā ALTUM aizdevumus bez mantiskas ķīlas uz peļņas daļas rēķina, veicinās banku kreditēšanu reģionos, ierobežos pārkreditēšanas izmaksas un stimulēs pensiju fondu ieguldījumus vietējā kapitāla tirgū.

• JV: novirzīs 100 miljonus eiro gadā lielo investīciju aizdevumiem ar kapitāla atlaidi, sekmēs pensiju kapitāla ieguldīšanu vietējos uzņēmumos un izvērtēs valsts kapitālsabiedrību daļēju kotāciju biržā.

• ZZS: izveidos Latvijas kreditēšanas un investīciju fondu, attīstīs krājaizdevu sabiedrības un novirzīs daļu investīciju fonda līdzekļu augsta riska inovācijām.

• LPV: izveidos spēcīgu Nacionālo attīstības banku uz ALTUM bāzes mazā un vidējā biznesa finansēšanai.

• AS: paplašinās vietējā kapitāla bāzi un mazinās nesamērīgās prasības kredītņēmējiem.

• SV: pārveidos ALTUM par pilnvērtīgu nacionālo banku ar paplašinātām finansēšanas funkcijām un uzliks par pienākumu bankām atvērt norēķinu kontus visām Latvijas personām.

• NA: paredz Investīciju fonda atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem un atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmai.

• LA: attīstīs atbalsta programmas caur ALTUM un ES fondiem, atbalstīs iespējkapitāla fondus un pirmssēklas finansējumu (50–100 tūkst. EUR), kā arī atjaunos atbalsta programmas vērienīgām investīcijām.

5. Reģionu attīstība, lauku vide un infrastruktūra (8 partijas)

• Progresīvie: attīstīs industriālos parkus reģionos, veidos valsts mēroga "projektē un būvē" mājokļu programmu, pārdalīs lauksaimniecības subsīdijas lauku apdzīvotības saglabāšanai un attīstīs transportu pēc pieprasījuma.

• JV: koordinēs industriālo parku attīstību valsts līmenī, nodrošinot ceļu, dzelzceļa un elektrotīklu izbūvi.

• ZZS: solās nodrošināt lauksaimnieku tiešmaksājumus ES vidējā līmenī, atbalstīt īsās piegādes ķēdes un LEADER atbalsta programmas.

• LPV: novirzīs 50% no UIN pašvaldībām, paplašinās Via Baltica un autoceļus un cīnīsies par lielākiem tiešmaksājumiem zemniekiem.

• AS: izveidos valsts garantiju programmu mājokļu būvniecībai reģionos, lai palielinātu kreditēšanu par 2 miljardiem.

• SV: aeviesīs reģionālās biznesa oāzes ar pazeminātu darbaspēka nodokli, atjaunos pašvaldībām IIN proporciju 95% apmērā un cīnīsies par vienlīdzīgiem platību maksājumiem.

• NA: attīstīs autoceļus un sakaru tīklu pārklājumu reģionos, saglabās lauku pakalpojumus (skolas, ģimenes ārstus, pastu) un veicinās lauksaimniecības produktu pārstrādi.

• LA: prioritāri atbalstīs ražojošos un eksportējošos uzņēmumus reģionos, modernizēs reģionālos ceļus un apvedceļus un nodrošinās 5G un optisko tīklu katrā industriālajā parkā.

6. Aizsardzības industrijas un militārās ražošanas stimulēšana (7 partijas)

• Progresīvie: definē aizsardzības industriju kā vienu no valsts prioritārajiem sektoriem.

• JV: solās trīskāršot aizsardzības industrijas eksportu, stiprināt militāro un divējāda lietojuma preču ražošanu un izmantot valsts iepirkumus kā inovāciju platformu.

• ZZS: attīstīs munīcijas, dronu un enerģētikas ražošanu, lai drošības finansējums paliktu Latvijas ekonomikā.

• LPV: piedāvā pārvirzīt "Rail Baltica" projektu tā, lai tas savienotu Ādažu militāro bāzi, Rīgas ostu un lidostu.

• AS: veicinās publiskās un privātās partnerības projektus aizsardzības nozarē.

• NA: izstrādās reģionā ātrāko procedūru militārās industrijas investīciju piesaistei.

• LA: izveidos Militārās industrijas fondu 150 miljonu eiro apjomā duālā lietojuma tehnoloģijām un nodrošinās aizsardzības finansējumu vismaz 5% apmērā no IKP.

7. Konkrētu nodokļu likmju samazināšana vai nodokļu atvieglojumi (7 partijas)

• Progresīvie: siedāvā pusslodzes darbinieku sociālās iemaksas rēķināt no faktiskās pusslodzes algas un ieviest notariālo un novērtēšanas izmaksu griestus pārkreditēšanai.

• LPV: samazinās UIN līdz 10%, kapitāla pieauguma nodokli līdz 10%, pašnodarbināto nodokli līdz 10%, PVN apkurei, pārtikai un ēdināšanai līdz 10%, un atcels NĪN vienīgajam mājoklim.

• AS: samazinās IIN par ienākumiem no kapitāla pieauguma līdz 17% un Mikrouzņēmumu nodokli fiziskajām personām līdz 10%.

• SV: samazinās PVN pārtikai un ēdināšanai līdz 5%, elektrībai un kurināmajam līdz 5%, atcels NĪN mājoklim un ieviesīs 10% patentmaksu pašnodarbinātajiem.

• S!: samazinās PVN pamatpārtikai līdz 12%, medikamentiem līdz 5% un atcels NĪN vienīgajam mājoklim.

• MMN: piedāvā fiksētu 10% mikrouzņēmuma nodokli, vienu IIN likmi visiem, 500 EUR IIN atvieglojumu par bērnu, PVN 0% pirmajam mājoklim un NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim.

• LA: atgriezīs kapitāla pieauguma nodokļa likmi 15% līmenī, samazinās darbaspēka nodokļus tehnoloģiju sektoros un dos UIN atvieglojumus R&D izmaksām.

8. Inovāciju vai vietējo ražotāju atbalsts valsts iepirkumos (6 partijas)

• Progresīvie: iepirkumos pielietos koeficientu par labu Latvijā izstrādātām tehnoloģijām un ieviesīs inovācijas iepirkumu procedūru.

• JV: pārveidos valsts iepirkumu sistēmu par stratēģisku instrumentu jaunizstrādātu produktu testēšanai un eksportam.

• ZZS: veicinās vietējo produktu izmantošanu publiskajos iepirkumos un atbalstīs īsās piegādes ķēdes.

• SV: solās palielināt Latvijā ražotās produkcijas īpatsvaru publiskajos iepirkumos.

• NA: palielinās Latvijā ražoto preču īpatsvaru valsts iepirkumos un tirdzniecībā.

• LA: īstenos inovāciju iepirkumu politiku, padarot valsti un kapitālsabiedrības par pirmo klientu vietējiem tehnoloģiju risinājumiem.

9. Enerģijas tarifu un cenu stabilizēšana vai pazemināšana (6 partijas)

• Progresīvie: nodrošinās prioritāro nozaru uzņēmumiem izdevīgus ilgtermiņa elektroenerģijas līgumus un izdevīgu elektroapgādi.

• ZZS: veicinās cenu stabilitāti iedzīvotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem.

• LPV: izstrādās degvielas cenu stabilizācijas mehānismus un atcels Latvenergo peļņas maksimizācijas mērķi, nodrošinot lētāku enerģiju patērētājiem.

• SV: izvērtēs atteikšanos no NordPool biržas, samazinās PVN elektrībai un kurināmajam līdz 5% un aizliegs izmantot valsts uzņēmumu dividendes kā slēptu nodokli.

• S!: izmantos HES potenciālu un noteiks sociālo patēriņa apjomu elektroenerģijai par pazeminātu cenu.

• LA: nodrošinās drošu enerģētisko sistēmu ar zemu enerģijas cenu.

10. Mājokļu būvniecības, pieejamības un renovācijas atbalsts (6 partijas)

• Progresīvie: ieviesīs valsts "projektē un būvē" mājokļu programmu reģionos, palielinās grantus mazaizsargātajiem un profesionalizēs renovāciju ar valsts apmaksātiem vadītājiem.

• JV: izstrādās standartizētus rūpnieciskus siltināšanas risinājumus tipveida ēkām un piesaistīs privāto kapitālu energoefektivitātei.

• ZZS: īstenos energoefektivitātes programmas ēkām ar specializētām programmām Rīgai un reģioniem.

• AS: izveidos valsts garantiju programmu mājokļu būvniecībai reģionos, lai kāpinātu kreditēšanu par 2 miljardiem.

• SV: samazinās PVN namu apsaimniekošanai līdz 12% un nodrošinās pieejamākus īres mājokļus sadarbībā ar pašvaldībām.

• NA: izveidos reģionālo būvniecības programmu energoefektīviem īres mājokļiem ar izpirkuma tiesībām un paplašinās atbalstu renovācijai.

11. Atjaunīgā enerģija (vējš, saule, biometāns) un zaļā pāreja (5 partijas)

• Progresīvie: attīstīs atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas un pārvades tīklus zaļās pārejas ietvaros.

• JV: attīstīs jaunas elektroenerģijas jaudas, tīklus un uzkrāšanas risinājumus.

• ZZS: veicinās biometāna ražošanu no kūtsmēsliem un atlikumiem.

• NA: paplašinās atbalstu pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem un pārvades tīklu modernizācijai.

• LA: veidos skaidrus noteikumus vēja un saules parku attīstībai un investēs ūdeņraža un mazo kodolreaktoru izpētē.

12. Ierobežojumi Eiropas Zaļajam kursam un vēja parku būvniecībai (2 partijas)

• LPV: samazinās Zaļā kursa prasības un apturēs vēja parku nekontrolētu attīstību, dodot pašvaldībām tiesības atteikt projektus.

• SV: atteiksies no Zaļā kursa noteikumiem, apturēs jaunu vēja un saules staciju būvniecību un ierobežos lauksaimniecības zemju izmantošanu saules parkiem.

13. Krasa valsts pārvaldes aparāta un amatu samazināšana (2 partijas)

• S!: samazinās Saeimas deputātu skaitu no 100 uz 50, apvienos vairākas ministrijas un četrās gados samazinās valsts aparātu par 30%.

• MMN: piedāvā radikālu tēriņu griešanu valsts pārvaldē un saistību amnestiju.

14. Nodokļu sistēmas stabilitāte un nemainīguma nodrošināšana (2 partijas)

• AS: pārtrauks nodokļu regulāru pārskatīšanu, kas traucē ilgtermiņa investīciju piesaistei.

• LA: modrošinās nodokļu sistēmas stabilitāti — nozīmīgas izmaiņas pieļaus ne biežāk kā reizi vēlēšanu ciklā ar vismaz 6 mēnešu pārejas periodu un izbeigs nodokļu izmaiņu pieņemšanu kopā ar budžetu.