Gada pārskatā un tā pielikumā iesniedzamās informācijas apjoms ir atkarīgs no komercsabiedrības izmēra. Mazām komercsabiedrībām jāiesniedz bilance un peļņas/zaudējumu aprēķins, savukārt vidējām un lielām komercsabiedrībām papildus jāiesniedz arī naudas plūsmas pārskats un pašu kapitāla izmaiņu pārskats. “Sastādot gada pārskatu, vienmēr jāsaprot, cik lielas komercsabiedrības gada pārskats tas ir,” uzsver Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta 6. daļa nosaka, ka sabiedrības, kas divus pārskata gadus pēc kārtas nepārsniedz divas no noteikto kritēriju robežvērtībām (tās izlasāmas šā paša panta 2., 3., un 4. daļā), iegūst tiesības iesniegt pārskatā minimālo informācijas apjomu.

Savukārt, ja divus pārskata gadus pēc kārtas noteiktās robežvērtības tiek pārsniegtas, tad sabiedrība šīs tiesības zaudē.

Tātad, lai izvērtētu, kāds informācijas apjoms sniedzams pārskatā, uzņēmuma darbības apjoms jāskatās vairāku gadu kontekstā – pirmkārt, lai atvieglotos nosacījumus piemērotu, ir jāpārliecinās, ka darbības rādītāji likumā noteiktos kritērijus nepārsniedza vismaz divus gadus pēc kārtas, un tieši tāpat arī, lai atceltu atviegloto nosacījumu piemērošanu – jāskatās, vai kritēriji pārsniegti vismaz divus gadus pēc kārtas (ja tie pārsniegti tikai vienu gadu, tad joprojām drīkst sniegt minimālo informācijas apjomu), vērš uzmanību N. Janoviča.

“Tātad, ja 2019. gadā komercsabiedrības rādītāji atbilduši vidējas sabiedrības kritērijiem, bet 2018. un 2017. gadā tie atbilduši mazas sabiedrības kritērijiem, pārskatu drīkst iesniegt saskaņā ar mazas sabiedrības kritērijiem,” saka N. Janoviča.

Tomēr šeit jāņem vērā arī vēl viens likumā ierakstītais nosacījums – proti, “ja sabiedrības saimnieciskās darbības rādītāji pa gadiem svārstās un tā katru pārskata gadu atbilst citai sabiedrību kategorijai, attiecīgā sabiedrība gada pārskata sagatavošanā ievēro augstākai sabiedrību kategorijai (ja salīdzina kategoriju, kurai tā atbilst kārtējā pārskata gadā, ar to, kurai tā atbilda iepriekšējā pārskata gadā) paredzētos noteikumus”.

Tieši šis nosacījums pērn radījis visai lielas neskaidrības, jo dažās situācijās VID Elektroniskās Deklarēšanas sistēma pieprasījusi, lai pārskats tomēr tiktu iesniegts saskaņā ar augstākai sabiedrības kategorijai atbilstošajām prasībām (piemēram, ja pirmajā gadā sabiedrības rādītāji atbilda vidējai, otrajā – mazai, trešajā – atkal vidējai vai pat “mazai-vidējai-mazai”, tad EDS prasījis iesniegt pārskatu saskaņā ar vidējai sabiedrībai izvirzītajām prasībām).

Jāatceras arī, ka EDS sistēmā uzreiz var nebūt skaidrs, kāda veida informācija gada pārskata pielikumā jāsniedz katra izmēra sabiedrībai, jo, izvēloties sev atbilstošo sabiedrības lieluma kategoriju, pārējo izmēru kategorijām paredzētās opcijas netiek automātiski atmestas. EDS aizvien esot redzamas visām sabiedrību kategorijām izvirzītās iesniedzamās informācijas prasības kopā, un, “ja jūs esat maza sabiedrība, jums pašiem jāsaprot, ka jums nav nepieciešams aizpildīt, piemēram, sadaļu par neto apgrozījumu,” skaidro N. Janoviča, piebilstot, ka šādas kļūdas klientiem nereti gadoties pieļaut, tādējādi lieki patērējot laiku un pūles.

Lai iesniegtu bilanci un peļņas/zaudējumu aprēķinu, N. Janoviča iesaka izmantot pogu “Pieprasīt vērtības no VID datubāzes”, jo tad tie tiks ielasīti automātiski. Savukārt, piemēram, metodisko aprakstu, ja tas nav mainījies, var iekopēt no iepriekšējā gada pārskata.

Neldas Janovičas semināra “Aktuālais un svarīgais – 2019. gada uzņēmumu ienākuma nodoklis un 2019. gada pārskats” videoierakstu iespējams iegādāties šeit.

Par gada pārskatu iesniegšanas kļūdām lasiet arī:

Gada pārskatu kļūdas: #1 Gada pārskats nav “saimnieciskās darbības pārskats”

Gada pārskatu kļūdas: #2 Nepareizi atzīmētas opcijas, kas pieprasa zvērināta revidenta ziņojumu