Kad ēdināšanas izdevumi tiek ieskaitīti pie ar saimniecisko darbību saistītām, kad – pie nesaistītām izmaksām?

Jautājums: Vai ēdināšanas izdevumi tiek ieskaitīti pie ar saimniecisko darbību nesaistītām izmaksām? Tēja, kafija, cukurs un viss pārējais, bez kā normāla biroja ikdienu grūti iedomāties?

Atbildi "Bilances Akadēmijas" seminārā sniegusi Diāna Kļuškina:

Ar darbinieku ēdināšanas izdevumiem iespējamas trīs dažādas situācijas. Pirmais gadījums - ja darbinieku ēdināšanas izdevumus ieraksta koplīgumā, tam limits ir 480 eiro gadā un to regulē Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8. pants. Šādā gadījumā ēdināšanas izdevumi ir tieši saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, tie nav jāierēķina ilgtspējas pasākumu izdevumos. Otrā situācija - ja koplīgumā ieraksta atsevišķas darbinieku ēdināšanas pozīcijas kā tēja, kafija, augļi, uzkodas un tamlīdzīgi. Arī šajā gadījumā tie būs nepersonificēti izdevumi, šoreiz tie gan būs attiecināmi uz personāla ilgtspējas pasākumiem un pieļaujamā apmērā tos varēs norakstīt izdevumos. Trešā situācija - kad uzņēmums piedāvā saviem darbiniekiem kādus ēdienus un dzērienus, kas nav ierakstīti koplīgumā. Šie izdevumi vairs nevar tikt iekļauti personāla ilgtspējas pasākumos. Ja galvenais mērķis šiem izdevumiem ir darbinieku, nevis klientu ēdināšana, tad tie nav norakstāmi kā reprezentācijas izdevumi, atliek iespēja vienīgi tos personificēt un katram darbiniekam pielikt pie darba algas, aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām, un tad jau tie atkal ir saimnieciskās darbības izdevumi. Savukārt, ja šie izdevumi ir nepersonificējami, tad paliek tā, ka tie ir nesaistīti ar saimniecisko darbību, tad tie ir jāiekļauj apliekamajā bāzē, jāatspoguļo deklarācijā un jāsamaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.