Datu valsts inspekcija konstatējusi, ka rūpēs par savu datu aizsardzību fiziskas personas uztraucas par atsevišķu uzņēmēju un arī publisku iestāžu pieprasījumiem sniegt datus. Personas uzskata, ka pieprasītā informācija ir pārmērīga, bažījas, ka bez datu sniegšanas nevar saņemt pakalpojumu un šādā apstāklī saskata savu tiesību aizskārumu.
Datu valsts inspekcija jau iepriekš skaidrojusi kādos gadījumos informāciju var pieprasīt, ja iepriekš iegūta fiziskas personas, kuras dati tiks apstrādāti piekrišana, kā arī ja informācijas apstrāde nepieciešama līguma nosacījumu izpildei.
Papildus iepriekš minētajiem, cits iespējams tiesiskais pamats fiziskas personas datu apstrādei ir gadījumi kad apstrāde nepieciešama, lai izpildītu uz pārzini (iestāde/uzņēmums, kura pati pieprasa, vai kuras vārdā tiek pieprasīti dati) attiecināmu juridisku pienākumu (Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punkta c) apakšpunkts).
Datu valsts inspekcija atgādina, ka tiesiskā pamata atbilstoša piemērošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai personas datu apstrādi atzītu par likumīgu.
Piemērojot likumā noteiktā pienākuma tiesisko pamatu, attiecināmajam juridiskajam pienākumam, ir jābūt noteiktam pārzinim saistošā ārējā normatīvā aktā (likumā un/vai Ministru kabineta noteikumos). Pārziņa pienākumam jābūt formulētam precīzi! Ja apstrāde ir vajadzīga kāda normatīvajā aktā noteikta uzdevuma izpildei, kur pārzinim ir izvēles tiesības arī neapstrādāt personas datus, tad šādā gadījumā var būt piemērojams cits tiesiskais pamats, par kuru detalizētāk tiks stāstīts nākotnē.
Datu valsts inspekcija aicina fiziskās personas, kurām ir bažas par to, vai lūgums sniegt datus ir likumīgs, izmantot savas tiesības un lūgt norādīt normatīvo aktu, ar kuru pamatots lūgums, un pārliecināties, ka netiek prasīta informācija lielākā apjomā, kā noteikts saistošajā normatīvajā aktā, kura prasību izpildei dati tiek pieprasīti. Savukārt, ja tiek konstatēts, ka personas dati tiek pieprasīti atbilstoši normatīvajā aktā norādītajam apjomam, tad informācija ir sniedzama.