Tā tas vienmēr ir: kamēr kāds bauda atvaļinājumu, kāds cits ražīgi strādā. Žurnāls Bilance ir viens no tiem, un tāpēc pirmais temats, ko gribu piedāvāt, ir par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli (SLIN), jo arī lauksaimniekiem šis ir periods, kad darba pilnas rokas.
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Foto: Aivars Siliņš
SLIN ir atļauts izmantot tiem lauksaimniekiem, kas audzē augļus un dārzeņus, un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Strādniekus atļauts nodarbināt arī akmeņu lasīšanā sējumu, stādījumu un zālāju platībās. SLIN režīmā drīkst nodarbināt gan rezidentus, gan nerezidentus. Sīkāk, protams, lasiet šajā numurā.
Uz visām nozarēm attiecas grāmatvedības kārtošanas prasības, kuras nosaka vairāki normatīvie akti. Bet attiecībā tieši uz kokapstrādes nozari papildus jāņem vērā divi normatīvie akti, t.i., likums «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos» un Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti». Šajā numurā par to, kas aktuāls kokapstrādes nozarē strādājošiem grāmatvežiem.
Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā un darbiniekam ir jāizmaksā slimības nauda, tad šie 80% ir jāmaksā darba devējam par kalendārajām dienām vai tomēr darbiniekam paredzētajām darba dienām? Viedokļi ir dažādi, bet kā būtu pēc likuma pareizi?
Kā ar paternitātes pabalstu tēvam? Lai gan tas īsti nav grāmatvežu lauciņš, tomēr nedaudz par svarīgāko atradīsiet žurnālā publicētajā rakstā.
Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto, nodokļu maksātājs var izmantot savas tiesības nereģistrēties pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja statusā uzreiz, uzsākot saimniecisko darbību, bet to atliekot līdz brīdim, kamēr izpildās likumā noteiktie kritēriji. Ja esam izlēmuši pagaidām nereģistrēties, jāņem vērā, ka būtu vēlams, pat nepieciešams, iekārtot papildu uzskaites reģistru, lai nenokavētu reģistrācijas brīdi.
Šie un vēl daudzi citi svarīgi un aktuāli jautājumi šajā Bilances numurā!
REDKOLĒĢIJA
Ingrīda Lejniece, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma IK Aprāni vadītāja, īpašniece.
AKTUALITĀTE Vasarā daudzi uzņēmēji aktīvi piedalās ielu tirdzniecībā. Jāievēro, ka arī šajā gadījumā tirdzniecības vietā jābūt preču piegādes vai pārvadājuma dokumentiem, kas apliecina preču izcelsmi. Šiem dokumentiem jābūt reģistrētiem preču piegādes dokumentu reģistrā. Ja preču piegādes dokumentu reģistru kārto tikai elektroniski, jānodrošina šī reģistra attēlošana elektroniskās ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā, kā arī nepieciešamības gadījumā jābūt iespējai izveidot atvasinājumu papīra formā.
Maija Grebenko, praktizējoša grāmatvede
AKTUALITĀTE Valsts fondēto pensiju likuma 10. panta norma, kas ir spēkā no 1. jūlijā, nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra katra ceturkšņa pirmajā darba dienā nodod informāciju fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem (2. pensijas līmenis) par tiem dalībniekiem, kuru līdzekļus tie pārvalda, norādot dalībnieka izvēlēto plānu, lai līdzekļu pārvaldītājs izvērtētu dalībnieka izvēlēto plānu un informētu to, vai šis plāns ir atbilstošākais konkrētam vecumam un vajadzībām. Tādējādi būtu iespēja rekomendēt ieguldījuma plāna maiņu.
Lilita Beķere, SIA Numeri vadītāja un partnere
AKTUALITĀTE Elektronisko rēķinu ieviešanas termiņš sākotnēji tika noteikts 2025. gada 1. janvāris. Tagad šis datums ir pārcelts uz 2026. gada 1. janvāri, bet Ministru kabinetam ir dots uzdevums līdz 2025. gada 1. jūlijam izstrādāt noteikumus, kādā veidā valstī tiks nodrošināta elektronisko rēķinu aprite.
Sigita Keiša, grāmatvedības aģentūras Kamelota vadītāja, īpašniece
AKTUALITĀTE Pensijas vecums katru gadu tiek paaugstināts par trim mēnešiem, no 2025. gada 1. janvāra tiek paaugstināts pensionēšanās vecums — 65 gadi, arī minimālais darba stāžs būs noteikts — 20 gadi. Vienlaikus tiek paaugstināts arī priekšlaicīgās pensijas vecums, un no 2025. gada tas būs 63 gadi, kā to paredz pašreiz spēkā esošais normatīvais regulējums.
Inguna Leibus, ekonomikas doktore, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ekonomikas un finanšu institūta profesore
AKTUALITĀTE Sākot no 1. jūlija, dabas resursu nodokli — 50 centi par vienu kilogramu — jāaprēķina visiem, kas realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto tekstilizstrādājumus. Atbrīvojumu no nodokļa piemēro, ja tiek nodrošināta šo izstrādājumu dalīta savākšana un sagatavošana atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai.
ABONĒ!