Naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana ir pamatproblēmas, ar kurām cīnās visās pasaules valstīs. Galvenā loma šajā cīņā ir efektīvai finanšu iestāžu uzraudzībai, jo tās nedrīkst tikt pakļautas noziedzīgu grupu kontrolei, naudas atmazgāšanai un sankciju apiešanas mēģinājumiem. 

Naudas atmazgāšana un sankciju režīmi 

Latvijai pēc Eiropas Padomes Moneyval sniegtā ziņojuma 2018. gadā 23. augustā tika konstatētas neatbilstības 10 no 11 efektivitātes rādītājos, līdz ar to tika noteikts uzraudzības statuss un prasību neizpildes gadījumā pastāvēja risks iekļūt "pelēkajā sarakstā". Moneyval ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, lai novērtētu naudas atmazgāšanas pasākumus, ir reģionālā grupa pēc FATF tipa, kuras uzdevums ir izplatīt starptautisko standartu politiku naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomā Eiropas valstīs. 

Reaģējot uz Moneyval ziņojumu, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā 2018. gada tika veikti grozījumi. Par likuma subjektiem ir kļuvuši grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, apdrošināšanas kompānijas, maksātnespējas administratori, nekustamā īpašuma aģenti un vairāki citi uzņēmēji. Tas finanšu sektoram rada sava veida izaicinājumu, izraisot papildu izdevumus iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai un papildu darbaspēka nepieciešamību, personāla apmācību, kā arī no valsts uzraugošo iestāžu sodu piemērošanu likuma prasību nepildīšanas gadījumā.

Covid–19 pandēmija ir veikusi izmaiņas NILLTPFN jomā, būtiski palielinot noziegumu skaitu saistībā ar fiktīviem medicīnas masku iepirkumiem, testiem un citiem darījumiem šajā jomā. Kā arī sakarā ar notikumiem Ukrainā, NILLTPFN jomā parādījušās jaunas svarīgas nianses, kas skar savstarpējas ekonomiskas sankcijas un citus momentus. Ekonomisko sankciju jautājums ir ļoti aktuāls ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. 

Ikvienam Latvijas uzņēmējam un iedzīvotājam ir stingri jāievēro Latvijai saistošie sankciju režīmi un saraksti. Latvijā ir juridiski saistoši šādi galvenie sankciju režīmi:

1. ANO Drošības padomes noteiktie sankciju režīmi (turpmāk — ANO sankcijas). ANO Drošības padome nosaka sankcijas, lai reaģētu uz starptautiskām krīzēm un starptautisko tiesību pārkāpumiem, tostarp cīnītos ar terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un proliferācijas finansēšanu, kā arī ar citiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.
2. Eiropas Savienības noteiktie ierobežojošie pasākumi (turpmāk — ES sankcijas). Tai skaitā Eiropas Padome ir izdevusi 2022. gada 25. februāra Regulu Nr. 2022/328, kurā sakarā ar notikumiem Ukrainā sankciju saraksts tika būtiski papildināts. 
3. Latvijas Republikas noteiktie nacionālie ierobežojošie pasākumi (turpmāk — nacionālās sankcijas).
4. ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets Control — OFAC) noteiktās sankcijas. Minētais sankciju saraksts netiek publicēts oficiālajā mājaslapā latviešu valodā, kas arī jāņem vērā.

ANO, LV, ES un ASV sankciju saraksti ir saistoši dokumenti Latvijai, tie nosaka sankcijas attiecībā uz fiziskajām un juridiskajām personām, tai skaitā arī bankām, vērtspapīriem, kā arī importa eksporta aizliegumu. 

Gan LR NILLTPFN likuma subjektam, gan ikvienam uzņēmējam un iedzīvotājam ir iespēja pārbaudīt personas attiecībā uz sankciju priekšmetu, ja pastāv leģitīma interese un tas nav pretrunā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. OFAC sankciju saraksts ir pieejams oficiālajā mājaslapā (https://sanctionssearch.ofac.treas.gov), kur ir iespējams pārbaudīt, vai persona vai kompānija nav iekļauta ASV OFAC sankciju sarakstā, kas arī var ietekmēt ieguldījumus finanšu instrumentos. Savukārt Latvijas Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) mājaslapā ir pieejams sankciju pārbaudes saraksts, kurā ir iespējams pārbaudīt ANO un ES sankcijām pakļautās personas (https://sankcijas.fid.gov.lv).

Latvijā šis jautājums ir aktuāls, jo diezgan liela daļa vietējo uzņēmumu strādāja un, iespējams, turpina strādāt ar partneriem no Krievijas Federācijas, kā arī ir diezgan liels skaits Latvijā dzīvojošu Krievijas pilsoņu. 

Tāpēc ir skaidrs, ka viens no galvenajiem aspektiem banku darbībā ir ES Padomes regulas implementācija, veicot klientu padziļinātās izpētes, pievēršot uzmanību iespējamai sankciju apiešanai.

Kādi līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem?

Pēc LR NILLTPFN likuma 4. panta līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem divos gadījumos:

1. Ja personas īpašumā ir tieši vai netieši iegūti līdzekļi noziedzīga nodarījuma rezultātā.
2. Saskaņā ar Krimināllikumā noteiktajiem gadījumiem, proti, Krimināllikumā noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem lieto terminu "noziedzīgi iegūtā manta". Noziedzīgi iegūta manta ir manta, kas personas īpašumā vai valdījumā tieši vai netieši nonākusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rezultātā. Ja mantas vērtība nav samērīga ar personas likumīgiem ienākumiem un persona nepierāda, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā, par noziedzīgi iegūtu mantu var atzīt arī mantu, kas pieder personai, kura:

• izdarījusi noziegumu, kas pēc sava rakstura ir vērsts uz materiāla vai citāda labuma gūšanu, neatkarīgi no tā, vai nozieguma rezultātā materiāls vai citāds labums ir iegūts;
• ir organizētas grupas dalībnieks;
• izdarījusi noziegumu, kas saistīts ar terorismu.

Par noziedzīgi iegūtu mantu var atzīt arī mantu, kas atrodas citas personas rīcībā, kura uztur pastāvīgas ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības ar šā panta otrajā daļā minēto personu, ja šīs personas rīcībā esošās mantas vērtība nav samērīga ar tās likumīgiem ienākumiem un ja persona nepierāda, ka manta ir iegūta likumīgā ceļā. Noziedzīgi iegūtu mantu, līdzekļus, ko persona ieguvusi no šādas mantas realizācijas, kā arī noziedzīgi iegūtas mantas izmantošanas rezultātā gūtos augļus konfiscē, ja tā nav jāatdod īpašniekam vai likumīgam valdītājam.

Ja noziedzīgā darbība rada būtisku ienākumu, tajā iesaistītajām personām vai personu grupai jāatrod veids, kā izmantot šos līdzekļus, nepievēršot uzmanību darbības pamatā esošajai vai tās dalībniekiem. Noziedznieki sasniedz šo mērķi, slēpjot naudas līdzekļus, mainot to formu vai pārvietojot naudu uz vietu, kur tā tiks atrastas ar mazāku varbūtību. Noziedzīgas darbības, kas noved pie naudas atmazgāšanas (t.i., predikatīvs noziegums), var ietvert nelikumīgu ieroču pārdošanu, nelikumīgu narkotiku apriti, kontrabandu un citu darbību, kas attiecas uz organizēto noziedzību, līdzekļu nolaupīšanu, insaideru informācijas izmantošanu tirdzniecības finanšu operācijās, kukuļošanu un datorkrāpnieciskajām shēmām.

Var secināt, ka noziedzīgi iegūti līdzekļi ir manta vai finanšu līdzekļi, kas tika iegūti noziedzīgu darbību rezultātā. Savukārt noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija ir process, kura laikā līdzekļi tiek iepludināti finanšu sistēmā ar mērķi piešķirt tiem legālu izcelsmi. Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija iedalāma trīs posmos, no kuriem: 

1. posms — Ievietošana jeb iepludināšana finanšu sistēmā, visbiežāk tas notiek darījumos ar skaidru naudu. Šajā posmā persona, kas nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, veic nelikumīgas darbības finanšu sistēmas ietvaros. Bieži to izsaka kā līdzekļu ievadīšanu apgrozībā caur formālajām finanšu iestādēm, kazino un citiem legālajiem uzņēmumiem, gan vietējiem, gan starptautiskiem.

Ievietošanas piemēri: 

• līdzekļu sajaukšana. Nelikumīgu un legālu līdzekļu sajaukšana, piemēram, skaidras naudas līdzekļu nodošana no nelikumīgas narkotiku tirdzniecības vietējam restorānam ar intensīvu līdzekļu apriti;
• ārvalstu valūtas pirkšana par nelikumīgiem līdzekļiem;
• kontrabandas valūtas pārvadājums, tai skaitā skaidras naudas vai naudas instrumentu pārvietošana pāri robežai;
• likumīgo aizdevumu atmaksāšanā izmantojot nelikumīgus vai atmazgātus naudas līdzekļus.

2. posms — Izkārtošana. Tās rezultātā naudas līdzekļi tiek sadalīti un pārvietoti no sākotnējās izcelsmes vietas, veidojot fiktīvus un sarežģītus darījumus. Otrais posms ietver ienākumu konvertāciju, kuri gūti no noziedzīgas darbības, uz citu formu un izveidojot finanšu darījumu kompleksa noslāņošanos līdzekļu izcelsmes avotam un patiesā labuma guvēja (PLG) slēpšanai.

Noslāņošanās darījumu piemēri:

• līdzekļu elektroniska pārvietošana no vienas valsts uz citu un to ieguldīšana finanšu instrumentos un/vai finanšu tirgos;
• līdzekļu pārvietošana no vienas finanšu iestādes uz citu vai starp vienas iestādes kontiem;
• vērtspapīru pārpārdošana;
• līdzekļu investēšana nekustamajā īpašumā un citos likumīgajos uzņēmumos;
• naudas izvietošana akcijās, obligācijās vai dzīvības apdrošināšanas produktos;
• apakšuzņēmēju izmantošana mērķa beneficiāra, īpašnieka un aktīvu slēpšanai.

3. posms — Integrācija jeb naudas līdzekļu iesaistīšana ekonomikā. Šis posms tiek izmantots atmazgātās naudas izmantošanā šķietami parastās transakcijās, lai radītu likumības redzamību. Persona, kas legalizē noziedzīgi iegūtos līdzekļus, var ieguldīt tos nekustamajā īpašumā, finanšu darījumos vai luksusa priekšmetos. Integrācijas posmā ir ļoti grūti atšķirt likumīgo mantu no nelikumīgas. Integrāciju parasti ir grūti noteikt, ja vien netiek konstatēts liels nesamērīgums starp personas vai uzņēmuma likumīgo darbību, darījumu vai ieguldījumu pasākumiem, šīs personas personisko labklājību vai uzņēmuma peļņu un aktīviem.

Integrācijas darījumu piemēri:

• luksusa priekšmetu pirkšana, piemēram, zemes gabali un manta, mākslas priekšmeti, juvelierizstrādājumi vai automobiļi;
• piedalās finanšu vai citos pasākumos, kuri paredz ieguldījumus komercuzņēmumos.

Protams, pastāv iespējamība, ka kāds no posmiem tiks izlaists vai mainīts vietām ar citiem, tomēr tas nemaina būtību, jo līdzekļi tika iegūti nelegālā ceļā.

1. attēls Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas (NILL) posmi

Fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro visi sankciju ierobežojumi

Minētajos apstākļos ir ļoti būtiski sekot līdzi pēdējām sankciju sarakstu aktualitātēm, kā arī izprast to būtību. Pastāv pieci sankciju veidi, tie var tikt piemēroti atsevišķi, bet dažreiz arī visi kopā:

• ceļošanas ierobežojumi;
• finanšu ierobežojumi;
• civiltiesiskie ierobežojumi;
• preču aprites ierobežojumi;
• tūrisma pakalpojumu ierobežojumi.

Reaģējot uz notikumiem Ukrainā, Eiropas Savienība ir noteikusi dažādas sankcijas pret Krieviju, tāpat, reaģējot uz Baltkrievijas iesaisti šajos notikumos, Eiropas Savienība ir noteikusi sankcijas pret Baltkrieviju.

Piemēram, 2022. gadā 2. martā tika ieviestas sankcijas pret Baltkrieviju, kas ietekmē vairākas fiziskās un juridiskās personas: sankcijām tika pakļauti tabakas, minerālās degvielas (mineral fuels), dzelzs un metālu, potaša, koka, cementa, gumijas (rubber) produkti; divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas, jau 2022. gadā 9. martā četras lielākās Baltkrievijas bankas tika atslēgtas no SWIFT sistēmas, kā arī tika ieviestas finanšu sankcijas.

Sākot ar 2022. gada 23. februāri, ES ieviesa sankcijas, kurām tika pakļautas 801 fiziskā persona, 4 juridiskās personas, 336 Krievijas politiski nozīmīgas personas, tika arī ieviestas sankcijas finanšu tirgus darījumiem Krievijas valdības obligāciju pirkšanai/pārdošanai. Vēlāk, 24. februārī, sankciju saraksti tika papildināti ar importa un eksporta aizliegumu Doņeckas un Luhanskas reģionam, iekļaujot darījumus ar nekustamo īpašumu un tūrisma pakalpojumu aizliegumu. 

25. februārī ES sankciju sarakstā tika iekļauts:

• divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas; 
• tehnoloģijas, kas varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu vai aizsardzības un drošības sektora attīstību;
• publiskais finansējums vai publiska finansiālā palīdzība tirdzniecībai ar Krieviju vai dažādu ieguldījumu Krievijā veikšanai;
• preces un tehnoloģijas, kas lietojamas naftas ieguvei;
• preces un tehnoloģijas, kas izmantojamas aviācijā;
• pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti;
• noguldījumi, kas pārsniedz 100 000 eiro.

9. martā sankciju saraksts tika papildināts ar:

• jūras navigācijas precēm un tehnoloģijām;
• precizējumu, ka "pārvedamu vērtspapīru" jēdziens iekļauj kriptovalūtas.

15. martā tika papildus ieviestas sankcijas, iekļaujot aizliegumus:

• naftas un dabasgāzes ieguves tehnoloģijām;
• dzelzs un tērauda izstrādājumu importam;
• eksportēt plašu klāstu luksusa preces;
• iesaistīties jebkādos darījumos ar valsts īpašumā esošam uzņēmumiem;
• kredītreitinga pakalpojumu sniegšanai.

Eiropas Padome regulāri atjauno un papildina sankciju sarakstus, jo ES reaģē uz notikumiem Ukrainā. Šādos apstākļos jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir jāseko līdzi sankciju sarakstiem, jo ir jābūt informētiem par izmaiņām. Likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, un ES sankcijas ir jāievēro ikvienam ES iedzīvotājam.

1. tabula Klienta izpētes elementi

Kādus pasākumus veic bankas naudas atmazgāšanas apkarošanai 

Klientu izpēte ir bankas iekšējās kontroles sistēmas neatņemama sastāvdaļa, nozīmīgs veids, kā novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un citus finanšu noziegumus. Klienta pārzināšana jeb princips KYC "know your customer" (pazīsti savu klientu) ir tas, uz ko balstīta visa normatīvi tiesiskā atbilstība naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju kontroles jomā. Jo vairāk banka zina par saviem klientiem, jo pastāv lielāka iespēja novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Lielākajā daļā gadījumu pietiek ar parastu klientu izpēti, dažās situācijās būs nepieciešama papildu klientu izpēte, tostarp padziļināta. 

Pēc FATF norādījumiem, bankām jāveic klientu izpētes šādos gadījumos:

• atverot klientam kontu;
• veicot vienreizējus darījumus noteiktos apstākļos;
• ja ir aizdomas par naudas atmazgāšanu vai terorisma finansēšanu;
• ja banka šaubās par iepriekš saņemto klienta identifikācijas datu ticamību vai aktualitāti.

Savukārt Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 11. pants paredz, ka Latvijā šī likuma subjektiem ir pienākums uzsākt klienta izpēti šādos gadījumos:

1. Pirms darījuma attiecību nodibināšanas.
2. Pirms gadījuma rakstura darījuma, ja: a. kopējā darījuma summa pārsniedz 15 000 eiro vai ekvivalenta tai; b. ja bezkonta pārvedums ar maksājuma karti vai citu elektronisko maksājuma ierīci pārsniedz 1000 eiro; c. ārvalstu valūtu pērk vai pārdod skaidrā naudā un darījuma summa pārsniedz 1500 eiro.
3. Ja bankā tiek iemaksāti skaidras naudas līdzekļi 10 000 eiro un vairāk.
4. Ja bankai rodas aizdomas par NILLTPF vai mēģinājumu.
5. Ja bankai ir aizdomas, ka klientu izpētē izmantotie dati ir neatbilstoši un ir nepatiesi.
6. Ja bankas klients izmanto virtuālās valūtas.

Apstākļos, kad naudas atmazgāšanas vai terorisma finansēšanas risks ir augstāks, jāveic padziļinātās kompleksās klientu izpētes pasākumi. Atbilstoši klienta riska grupai un risku mazinošiem vai paaugstinošiem apstākļiem, klientam var tikt piemērota padziļinātā izpēte. 

Bankas neuzsāk darījumu attiecības vai neizpilda kādas transakcijas, kamēr klienta personība nav noteikta un pārbaudīta atbilstoši FATF 10. rekomendācijai, kā arī NILLTPFN likumam. Klientu, patieso labuma guvēju un to vārdā darbojošās personas tiek pārbaudītas, pamatojoties uz uzticamiem neatkarīgiem dokumentiem, datiem vai informāciju. Bankas zina, ka daži dokumenti ir mazāk aizsargāti pret krāpšanu nekā citi. Ja personas apliecība varētu būt viltota vai pastāv šaubas par piešķirto vērtspapīru autentiskumu, uzraudzībai jābūt pastiprinātai, bet klienta sniegtajai informācija ir jābūt pārbaudītai, izmantojot papildu pieprasījumus vai citus informācijas avotus.

No jaunajiem klientiem — fiziskajām personām, kas atver personīgo kontu, bankas pieprasa šādus datus:

• oficiālais vārds un jebkādi citi izmantotie vārdi (piemēram, tēva uzvārds, iepriekšējais oficiālais vārds vai aizstājvārds);
• pilna dzīvesvietas adrese, deklarētā un korespondences adrese, tai skaitā arī pasta indekss;
• tālruņa numura un e–pasta adrese;
• dzimšanas datums un vieta, dzimums;
• pilsonība un rezidence;
• darbavieta, amats;
• oficiālais personas identifikācijas numurs (piemēram, personas kods vai personas apliecības numurs) vai cits unikāls identifikators;
• konta veids un darījumu raksturs;
• paraksts.

Bankas pārbauda šo informāciju, izmantojot uzticamus dokumentus un datus, kas ņemti no neatkarīgiem avotiem. 

Īpaša uzmanība jāpievērš tiem klientiem, kuri ir no paaugstinātā riska grupas, nosakot viņu profilu. Papildu informācijas avoti un paplašinātās pārbaudes procedūras var ietvert:

• fiziskās personas dzīvesvietas adreses apstiprināšana uz oficiālā dokumenta pamata, kredītreitingu aģentūras bāzes pārbaude;
• iepriekšējās bankas rekomendācija (iespēja sazināties ar šo banku pa tālruni vai e–pastu).

No juridiskajām personām bankas pieprasa šādu informāciju:

• juridiskās personas nosaukums, organizatoriskā un tiesiskā forma;
• juridiskās personas pamatdarbības vietas pastāvīgā adrese;
• juridiskās personas pasta un reģistrēta adrese;
• fizisko personu, kurām ir atļauts pārvaldīt kontu, identificējošie dati; 
• kontakttālrunis;
• pilnvaras, kas regulē juridiskās personas darbību;
• patiesie labuma guvēji, padomes un valdes locekļi;
• juridiskās personas darbības raksturs un mērķis, tā leģitimitāte;
• uzņēmuma finansiālais stāvoklis;
• paredzamā konta izmantošana — paredzamo transakciju summas, skaits, tips, mērķis un biežums (atkarībā no riska novērtējuma); 
• kontā iemaksājamo līdzekļu izcelsmes avoti un mērķi.

Pamatojoties uz FKTK "Ieteikumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei", ir ļoti būtiski noskaidrot juridiskās personas patieso labuma guvēju, kurš vienmēr ir fiziskā persona. Klasiskos gadījumos fiziskajai personai pieder 25% un vairāk no kompānijas akciju vai daļu kapitāla, bet pastāv arī gadījumi, kad tas ir citādi. Tāpat bankas izpēta, pārliecinās un nosaka, vai patiesais labuma guvējs ir patiess un vai persona, kas pēc reģistra datiem var tikt uzskatīta par patieso labuma guvēju (vai tam ir atbilstošas zināšanas, nauda vai citi līdzekļi saimnieciskās darbības finansēšanai, vai PLG gūst labumu no kompānijas darbības utt.), nedarbojas trešās personas labā. 

Bankas savā darbā izmanto dokumentārās pārbaudes metodes, kas ietver šādu dokumentu pārbaudi:

• reģistrācijas apliecības, statūtu, vienošanās par partnerību vai jebkura cita dokumenta, kas apliecina juridiskās personas eksistenci;
• reģistrētām juridiskām personām — finanšu pārskatu kopijas (pēc iespējas auditētas).

Bez dokumentārām pārbaudes metodēm bankas veic šādus pasākumus:

• informācijas par uzņēmumu meklēšana internetā, tai skaitā datubāzēs, lai pārliecinātos, ka juridiskā persona nav bijusi vai nav likvidācijas procesā, kā arī vai nav pieejama negatīva NILLTPFN rakstura informācija;
• neatkarīgas informācijas pārbaudes procesu izmantošana, piemēram, Lursoft datubāzes izmantošana, vai vēršoties pie citiem uzticamiem objektīviem avotiem. Lursoft piedāvā plašu un juridiski pamatotu informāciju no tādiem valsts reģistriem kā Latvijas Uzņēmumu reģistrs, Eiropas Biznesa reģistrs,  Lietuvas uzņēmumu reģistrs, Lielbritānijas uzņēmumu reģistrs, ārvalstu uzņēmumu izziņas, gada pārskati, maksātnespējas datubāze, Komercķīlu reģistrs, meklēšana dokumentos,  iesniegtie gada pārskati nozarē, Koncesiju reģistrs, Koncernu reģistrs, Ārējo juridisko personu datubāze, Masu informācijas līdzekļu reģistrs;
• ieteikumu no iepriekšējās bankas saņemšana;
• juridiskās personas apmeklējums pēc atrašanās vietas gadījumos, kad tas ir lietderīgi;
• juridiskās personas kontaktpersonu noteikšana, to tālruņi, e–pasts.

Bankas pārbauda, vai personai, kura pretendē uz darbību veikšanu juridiskās personas vārdā, ir attiecīga atļauja jeb pilnvara. Ja tā ir, bankas identificē un apstiprina šī cilvēka personību. Bankām arī jāveic darbības, lai pārbaudītu patiesos labuma guvējus. Tomēr konkrētas konta atvēršanas procedūras un klientu darījumu attiecību uzsākšanas politika būs atkarīga no klienta tipa un riska novērtējuma.

Tā kā bankas ikdienā apstrādā tūkstošiem transakciju, monitorings par uzņēmumu aizdomīgu darbību notiek pēc tādiem kritērijiem kā uzņēmuma lielums, darbības raksturs, atrašanās vieta, biežums un apmērs, kā arī klientu tipiem un ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Rezultātā bankas veido iekšējus pārskatus, lai atklātu iespējamo naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, kā arī sankciju apiešanas mēģinājumus. Šie pārskati var ietvert šādas ziņas:

• ikdienas naudas aktivitāte, pārsniedzot valstī noteikto slieksni. Latvijā, pamatojoties uz MK Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" (spēkā no 2021. gadā 17. augusta), NILLTPFN likuma subjektiem ir jāsniedz Finanšu izlūkošanas dienestam sliekšņa un aizdomīgu darījumu ziņojumi. Likuma subjekti iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam sliekšņa deklarāciju šādos gadījumos:
• attiecībā uz likuma subjektiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem:
• klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē;
• klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir ekvivalents 500 000 eiro vai vairāk;
• attiecībā uz apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, — izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vai atpirkumu summa ir ekvivalenta 100 000 eiro vai vairāk;
• attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem — izmaksātā papildpensijas kapitāla summa ir ekvivalenta 100 000 eiro vai vairāk;
• attiecībā uz kapitālsabiedrībām un kredītiestādēm, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, — darījums, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā, ja tā apmērs ir ekvivalents 5000 eiro vai vairāk;
• attiecībā uz izložu un azartspēļu organizētājiem — darījums, kura apmērs ir ekvivalents 2000 eiro vai vairāk un kurā klientam izmaksā laimestu vai veic norēķinus ar klientu, kā arī ja klients pērk, pārdod vai maina spēles dalības līdzekļus vai šajā nolūkā maina valūtu, papildina interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu kontu vai no tā izņem līdzekļus apmērā, kas ir ekvivalents 2000 eiro vai vairāk;
• attiecībā uz personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, — darījuma apmērs ir ekvivalents 50 000 eiro vai vairāk;
• attiecībā uz zvērinātiem notāriem — mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 eiro; 
• ikdienas naudas aktivitāte nedaudz zem sliekšņa, kas noteikta valstī, lai noteiktu iespējamo strukturējumu;
• summāro naudas darbību noteiktā laikposmā (piemēram, atsevišķas transakcijas par noteiktu summu vai kopējo summu 30 dienās) iespējamās strukturēšanas noteikšanai;
• skaidras naudas pārskaitījumu pa summām un ģeogrāfiskajiem faktoriem;
• izmantojamie finanšu instrumenti;
• fiktīva/vārda čeka lietošana neinkasētajiem fondiem ar nozīmīgām debeta/kredīta plūsmām;
• notikušas nozīmīgas izmaiņas;
• darījumi jaunajā kontā.

Ziņošanu Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) Latvijas Republikā nosaka normatīvie akti, kas ir jāievēro un jāpārzina NILLTPFN likuma subjektiem:

• Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums;
• MK noteikumi Nr. 530 "Noteikumi par veidlapas paraugu ziņojumam par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā" (spēkā no 22.11.2019.);
• MK noteikumi Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" (spēkā no 01.10.2021.);
• FID vadlīnijas "Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanas no darījumu veikšanas".

Cik nopietna ir naudas atmazgāšanas problēma Latvijā?

Nedaudz statistikas par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību naudas atmazgāšanas novēršanas jomā 2016.–2020. gadā. 2.–4. attēlā ir sniegti statistikas dati, kas raksturo problēmas mērogu, kā arī NILLTPFN likuma subjektu un Finanšu izlūkošanas dienesta darbības rezultātus naudas atmazgāšanas novēršanas jomā.

2. attēlā ir atspoguļota FID saņemto ziņojumu par aizdomīgajiem darījumiem dinamika. Ir redzams, ka visvairāk tie ir bijuši 2017. gadā, līdz ar to tika grozīti MK noteikumi par ziņošanu.

2. attēls Saņemtie FID ziņojumi par fizisko un juridisko personu aizdomīgajiem darījumiem, 2016.–2020. g.

3. attēlā ir redzamas ar FID rīkojumu iesaldēto līdzekļu summas. Kopš 2017. gada ir novērojams krietns iesaldēto līdzekļu apjoma kāpums, kas ir saistīts ar FID aktīvo darbību nelegāli iegūto līdzekļu apkarošanā. 

3. attēls Ar FID rīkojumiem iesaldēto fizisko un juridisko personu finanšu līdzekļu summas, milj. EUR, 2016.–2020. g.

4. attēlā ir redzams FID izdoto rīkojumu skaits par līdzekļu iesaldēšanu. Jāatzīmē, ka rīkojumu skaita palielinājums ir saistīts ar to, ka FID ir krietni palielinājies aktuālo izmeklēšanas procesu skaitu.

4. attēls Ar FID rīkojumiem iesaldēto naudas līdzekļu gadījumu skaits, 2016.–2020. g.

Pēc statistikas datiem var secināt, ka NILLTPFN likuma subjektu un Finanšu izlūkošanas dienesta cīņa pret naudas atmazgāšanu ir vērtējama kā aktīva, jo saņemto ziņojumu skaits par aizdomīgiem darījumiem, kā arī fizisko un juridisko personu iesaldēto finanšu līdzekļu summas ir ievērojamas.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūnija (486.) numurā.