Kas labs nodokļu jomā mūs sagaida nākamgad?

Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»

Oktobra numurā Bilance sniedza lasītājiem skaidrojumu par darbaspēka nodokļu grozījumiem, kas likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» palielināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, kura piemērojama darba samaksas aprēķinos (visām summām līdz 105 300 eiro). No nākamā gada 1. janvāra ne tikai darba samaksai, bet vēl vairākiem citiem ienākuma veidiem likme būs 25,5%. 

Jāatzīmē, ka nodokļa likmes palielināšana un vienlaikus visiem vienāda neapliekamā minimuma (510 eiro, ja iesniegta algas nodokļa grāmatiņa) piemērošana (kas aizvietoja dilstošo prognozējamo neapliekamo minimumu) nodrošina mazāku apliekamo ienākumu. No mazāka apliekamā ienākuma (arī ar pieaugušo IIN likmi) sanāk mazāks IIN un rezultātā mazliet pieaug neto alga.

Par IIN likmēm

Tomēr vienlaikus IIN likumā paredzēts grozīt (palielināt) IIN likmi arī citiem ienākumiem, kuriem iepriekš piemēroja likmi 20% apmērā.

Tā kā IIN likmes un to piemērošana likumā ir apkopotas 15. pantā, visām ieinteresētajām personām ieteicams ieskatīties minētajā pantā, kad grozījumi likumā būs izsludināti un stājušies spēkā (novembra nogalē tie bija tikai valdības akceptēti un nodoti izskatīšanai Saeimā).

1 25,5% IIN likme tiks piemērota dividendēm, kuras jau līdz šim bija apliekamas ar IIN: dividendes, par kurām nav samaksāts UIN saskaņā ar UIN likumu (t.sk. dividendes no peļņas, kura radusies līdz 2017. gada 31. decembrim), kā arī dividendes, par kurām ārvalstī nav samaksāts UIN vai no kurām nav ieturēts IIN.

Tātad ienākumam no sekojošajiem darījumiem 20% vietā tiks piemērota IIN 25,5% likme:

• dividendes¹, 
• ienākums no dzīvības apdrošināšanas ar līdzekļu uzkrāšanu, 
• ienākums no privātajos pensiju fondos veiktajiem iemaksu ieguldījumiem, 
• procentu ienākums, 
• ienākums no akciju vai kapitāla daļu maiņas, 
• ienākums no darījuma ar akcijām vai kapitāla daļām, 
• ienākums no darījuma ar cita veida kapitāla aktīviem, 
• ienākums no darījuma ar virtuālo valūtu, 
• ienākums no jaukta veida darījumiem ar kapitāla aktīviem, 
• ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (likme 20% tiks piemērota līdz 2027. gadam, ja darījums uzsākts un deklarācija par kapitāla pieaugumu iesniegta 2024. gadā),
• algotā darba ienākums profesionālajiem sportistiem.
• arī izmaksām uz ofšoriem (23% vietā).

Vienlaikus jāņem vērā IIN otro pēc kārtas likmi: 33%, ja ienākums pārsniedz 105 300 eiro.

Pēc analoģijas ar iepriekšējo «pārīti» (20% un 23%), tajā mēnesī, kad ienākums pārsniedz 1/12 daļu no robežvērtības (105 300 / 12 = 8775 eiro), pārsnieguma daļai būs jāpiemēro likmi 33%. 

Jebkurā gadījumā potenciāli pastāv liela varbūtība maksāt papildu IIN saskaņā ar gada deklarācijā uzrādīto apkopoto ienākumu (ja ienākums gūts no dažādiem izmaksātājiem).

Ja paraugāmies uz šo situāciju no attaisnoto izdevumu skatpunkta (izglītība, ārstniecība, ziedojumi), tad secinām, ka rezultātā pieaugs attaisnoto izdevumu atmaksājamā summa. Līdz šim, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarāciju ar attaisnotajiem izdevumiem, no budžeta tika atmaksāti maksimāli 120 eiro gadā (600 eiro gadā ◊ 20%), tad ar jauno IIN pamatlikmi tie būs maksimāli 153 eiro gadā (600 eiro gadā ◊ 25,5%). Saeimā iesniegts un tiks izskatīts priekšlikums (ar > 10 000 iedzīvotāju parakstu) par attaisnoto izdevumu sliekšņa (600 eiro) palielināšanu līdz 1000 eiro.

Savukārt, ja pensionāra neapliekamā minimuma palielināšana līdz 1000 eiro «atbrīvos» pensiju no ienākuma nodokļa (kas lielāka par 500, bet mazāka par 1000 eiro), tad šādām personām zaudēs jēgu gada deklarācijas iesniegšana (IIN nebija jāmaksā, — nav ko atgriezt!). Atgriezīs pārmaksāto IIN (vai IIN daļu) tikai «bagātam» pensionāram vai papildus strādājošam pensionāram! 

Labumi ne tikai no darba devēja

IIN likuma 9. pantā akceptēti grozījumi, kas palielina neapliekamās ar IIN summas, ko darba devējs taksācijas gadā drīkst izmaksāt kā bēru pabalstu (līdz 500 eiro 250 eiro vietā). Vienlaikus atbrīvos no nodokļa bērna piedzimšanas pabalstu (līdz 500 eiro 250 eiro vietā), ja pabalsts izmaksāts sešu mēnešu laikā, skaitot no bērna dzimšanas dienas, un darba devēja dāvanu (līdz 100 eiro 15 eiro vietā).

Grozījumi piedāvā paplašināt atvieglojumu maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par ārstniecības un ēdināšanas izdevumiem (2024. gadā tie ir 480 eiro uz vienu darbinieku). Vienlaikus tiks palielinātas ar nodokli neapliekamās summas (tajā skaitā mobilitātes atbalsts) ar pārcelšanos, izmitināšanu un transportu saistītajiem izdevumiem, nosakot kopējo maksimālo apmēru: vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro taksācijas gadā (no 2025. gada 1. janvāra). Normu drīkst piemērot, ja darba devējs uzglabā izdevumus apliecinošos attaisnojuma dokumentus un apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda. 

Analoģiski no IIN atbrīvotas konkursos un sacensībās saņemtās mantiskās un naudas balvas (prēmijas). Tātad apliekamajā ienākumā netiks ietvertas un ar IIN netiks apliktas naudas balvas, kuru kopējā vērtība taksācijas gadā nepārsniedz 1500 eiro (143 eiro vietā), un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas tādā pašā summā, kā arī Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksātā naudas prēmija, Ministru kabineta balva un Ministru kabineta naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

Mobilitātes atbalsta nosacījumi

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atbalstam reģionālajai mobilitātei piedāvā pieteikties individuālajiem komersantiem un komercsabiedrībām. Kādiem nosacījumiem jāizpildās?

• potenciālais darbaspēks dzīvo tālu no darba izpildes vietas; ir jānodrošina nokļūšana no dzīves vietas līdz darba vietai un atpakaļ vai izmitināšanu darba vietas tuvumā;
• personas, kuras tiks nodarbinātas, pirms darba attiecību uzsākšanas NVA bija reģistrētas bezdarbnieka statusā;
• darba līgumam ar nodarbināto jābūt noslēgtam uz nenoteiktu laiku vai uz laiku, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem;
• darbinieka algai jābūt vismaz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā, bet ne lielākai par triju valstī noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru.

Darba devējiem būs iespēja saņemt finanšu atbalstu — 10 eiro dienā transporta izdevumu vai telpas īres izmaksu kompensācijai. Aģentūra atlīdzību izmaksās darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā. Vienlaikus jāizpildās vēl dažām prasībām: NVA pārbaudīs, vai darba devējam nav nodokļu parādu uz pieteikuma iesniegšanas dienu (tai skaitā, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) parādu), kas kopsummā pārsniedz 150 eiro, vai pēdējā gada laikā darba devējs nav būtiski pārkāpis NVA pasākumu īstenošanas nosacījumu, tiks vērtēta darba devēja atbilstība Eiropas Savienības de minimis atbalsta regulējuma nosacījumi.

Nereģistrētiem autoriem būt!

Autoratlīdzības saņēmēji drīkstēs turpināt izmantot kopš 2021. gada otrā pusgada ieviesto īpašo «pārejas periodu», kas noteica, ka autors drīkst veikt savu darbību, nebūdams reģistrēts kā nodokļu maksātājs. Protams, autors drīkst reģistrēties gan kā pašnodarbinātā persona, kā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs un patstāvīgi aprēķināt un maksāt nodokļus kādā no režīmiem, atsevišķos gadījumos piemērojot autora attaisnotos izdevumus (25% vai 50%). 

Pārejas periods autoratlīdzībām ir pagarināts un tiks piemērots līdz 2027. taksācijas gada beigām (tas neattiecas uz ienākumu, kuru izmaksā kolektīvā pārvaldījuma organizācija). Pārējie maksātāji drīkst nereģistrēties par saimnieciskās darbības veicējiem, bet autoratlīdzību izmaksātājs no minētā ienākuma ietur nodokli izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā, piemērojot likmi 25% apmērā, tātad — «zīle rokā!», proti Valsts kasē. Vienotajā nodokļu kontā iemaksāto nodokli attiecina un ieskaita šādā sadalījumā: 80% attiecina uz VSAOI, ieskaitot tās sadales kontā, bet 20% attiecina uz IIN. Tas dod iespēju VID netērēt laiku un spēkus «medņu kokā» ķeršanai, jo autoriem nav īpašu siltu jūtu pret birokrātiju, makulatūras vākšanu un matemātiku. 

NB! Pensijas vecumu sasniegušie autori (tajā skaitā pensionāri (arī tie, kas pensijā devušies priekšlaicīgi), personas ar I un II grupas invaliditāti) nav obligāti sociāli apdrošināmās personas. Tādējādi nule minētās VSAOI netiks ņemtas vērā, ja autors turpinās strādāt (vai arī saņems tikai autoratlīdzību) un vēlēsies pārrēķināt pensiju (sakarā ar pensijas kapitāla pieaugumu). Tā vietā šīs iemaksas tiks uzskatītas par pārmaksu un pēctaksācijas gada augustā autoram tiks atmaksātas, ieturot ienākuma nodokli.

Grozījumi MUN likumā

Tiek solīts MUN režīma «mīkstināšana». Faktiski grozījumi skar tikai MUN maksātāja tiesības atkārtoti reģistrēties, ja firmai kādu laiku nav bijis apgrozījuma. likmes, aprēķini un pārskati pagaidām netiek grozīti.

Patlaban Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteikts, ka MUN maksātājs zaudē šī nodokļa statusu ar nākamo taksācijas periodu, ja: 

• firmai taksācijas periodā nav apgrozījuma (izņemot gadījumu, kad MUN maksātājs ir reģistrēts vēlāk par taksācijas gada pirmo ceturksni), 
• vai MUN maksātājs ir reģistrēts, sākot ar pirmstaksācijas perioda otro ceturksni, un tam nav apgrozījuma pirmstaksācijas periodā un taksācijas periodā.

Turklāt MUN maksātājs, pārtraucot saimniecisko darbību un MUN maksāšanu taksācijas periodā, nevar atkārtoti izvēlēties maksāt MUN tajā pašā taksācijas periodā un pēctaksācijas periodā. Protams, tādi nosacījumi traucē uzņēmējam darboties šajā režīmā un atkārtoti reģistrēties par MUN maksātāju.

Par vienu taksācijas periodu (kalendāra gadu) tiek pagarināts MUN likumā noteiktais laika periods, pēc kura MUN maksātājs zaudē MUN maksātāja statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma.

Grozījumi galvenokārt vērsti uz tiem nodokļu maksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību neregulāri. Protams, taksācijas periodā bijušais MUN maksātājs var izvēlēties veikt saimniecisko darbību citā nodokļu režīmā, tomēr, darbojoties MUN režīmā, maksātājiem ir iespēja izmantot vienoto darījumu kontu un atbrīvot sevi no nodokļa aprēķināšanas, deklarāciju iesniegšanas u. tml. 

Savukārt no 2026. gada fiziskajām personām — saimnieciskās darbības veicējiem, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, tiek paredzēta iespēja izvēlēties reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējiem un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu — vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas periodā.

Grozījumi likumā «Par valsts pensijām»

Darbaspēka nodokļi nav vienīgie (sk. Bilance 2024. g. Nr. 10 (514), 34. lpp.), kurus ir paredzēts uzlabot topošās reformas ietvarā. Likumā «Par valsts pensijām» tiks grozīts nosacījums, kas izmainīs pensiju saņēmēju indeksācijas algoritmu (sk. Bilance 2024. g. Nr. 9 (513), 34. lpp.). 

Kā zināms, pārskatot 2024. gada oktobrī visas pensijas, vispirms noteica indeksējamo summu, līdz kurai pensijas pārrēķinās. Šogad tā bija 683 eiro. Šādā summā pensiju saņem ≈ 75% pensiju saņēmēju, tātad lielākām pensijām tiek indeksēta tikai daļa no pensijas. Visus gadus šis rādītājs likumā bija definēts kā puse no iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī (algas, par kuru veiktas VSAOI). Pienācis laiks, kad kopīgiem sabiedrības un speciālistu spēkiem ir panākts grozījums likuma 26. panta un «puse» ir svītrota. Tātad nākamgad oktobrī valsts pensijas pārskatīs pilnā apmērā (iepriekšējā kalendāra gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī apmērā). 

Atgādināšu, ka līdz šim pilnā apmērā neatkarīgi no summas indeksēja pensijas, kas bija piešķirtas:

• politiski represētajām personām, 
• I grupas invalīdiem un 
• Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. (ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu). 

• kurām apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem un vecuma pensija piešķirta pirms 65 gadu sasniegšanas sakarā ar bērna, kuram noteikta invaliditāte, aprūpi un audzināšanu, 
• vai sakarā ar piecu un vairāk bērnu aprūpi un audzināšanu.

Pensijas summu pārskatīs, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un iemaksu algu indeksu.

Grozījumiem jāstājas spēkā 2025. gada 1. janvārī, un tie attieksies uz pensiju indeksāciju, sākot no 2025. gada oktobra.

Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā

Vairākus gadus sociāli apdrošināto personu iemaksas, kas veido pensijas kapitālu, bija sadalītas šādi (tā saucamie pirmais un otrais pensiju līmeņi):

• 20% apmērā no iemaksu objekta (biežāk no algas) veido valsts pensijas kapitālu, ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks;
• 14% apmērā no iemaksu objekta veido valsts pensijas kapitālu un iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% apmērā no iemaksu objekta, ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks.

Pārejas noteikumu 40. punkts nosaka, ka četru gadu laikā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 5% no iemaksu objekta, kas noteikts likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Tātad pensijas pirmajam līmenim tiks novirzīti 15%.

Šie grozījumi skars 1,3 miljonus dalībnieku (2024. gada septembra dati).

Pamatojums: pirmajā līmenī uzkrātais pensijas kapitāls nav pakļauts riskam samazināties, bet otrais — «kā nu sanāks». Izrādās, ka otrā līmeņa uzkrājuma pieaugums atpaliek no pirmā līmeņa… 

Laikam potenciālajam pensionāram (vienkāršam cilvēkam) būtu grūti objektīvi novērtēt VSAOI viena procenta bīdīšanas no otrā pensijas līmeņa uz pirmo ietekmi uz nākotnes pensijas apmēru. Tomēr statistika šogad ir šāda: tās personas, kas patlaban taps par pensionāriem, bijuši kā dalībnieki otrajā līmenī mazliet vairāk par 17 gadiem un viņu vidējais uzkrātais pensijas kapitāls sasniedz ≈ 5360 eiro. Ņemot vērā jaunā pensionāra paredzamo mūža ilgumu (2024. gadā ≈ 17 gadi), valsts pensijas saņēmējam otrais līmenis pienesīs vien 26 eiro mēnesī (5360 / 17 g. / 12 mēn.).

Grozījumi likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu»

Likumā «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» ar pārejas noteikumu 64. punktu noteikts, ka viena gada laikā (no 2025. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim) pabalsta apmērs, kuru izmaksā vecāku pabalsta saņēmējam, kurš: 

• bērna kopšanas laikā ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai 
• bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, ir 75% (50% vietā).

Labklājības ministrija līdz 2025. gada 1. septembrim sagatavos un iesniegs izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par minēto vecāku pabalsta saņēmējiem, to skaita dinamiku 2025. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar līdzīgu periodu iepriekšējos gados, tostarp dzimuma un pabalsta apmēra griezumā, kā arī sniegs izvērtējumu par nepieciešamību saglabāt vecāku pabalsta izmaksu 75% apmērā no piešķirtā pabalsta pēc 2025. gada 31. decembra.

Grozījumi attieksies uz visiem strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem (pabalsta apmērs tiks automātiski palielināts no 2025. gada 1. janvāra arī tiem pabalsta saņēmējiem, kuriem tas piešķirts pirms minētā datuma un kuri pabalsta saņemšanas laikā būs nodarbināti). 2024. gada augustā no 15 410 vecāku pabalsta saņēmējiem 2038 personas bija nodarbinātas.

Skaidrās naudas kontrole

Darba likuma 70. pants nosaka darba samaksas izmaksas kārtību:

Šī kārtība paliek spēkā, bet ar vienu nosacījumu: darba devēja ziņojumā (Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» 3. pielikums) par šādu izmaksu atsevišķi būs jāziņo (spēkā no 2024. gada 12. oktobra, piemēros — no 2025. gada 1. jūlija). Ziņojums tiks papildināts ar 16. aili, kurā jānorāda atzīmi, ja darbiniekam tiek izmaksāta alga skaidrā naudā.

Jums arī varētu interesēt:

• Budžeta iestāde: pamatlīdzekļa atjaunošanas un remonta izmaksas
• Darba samaksa: summētais darba laiks, svētku dienas, minimālā mēneša darba alga
• Notikumi pēc bilances datuma