Kas saistībā ar Darba likuma grozījumiem mainās atvaļinājumu piešķiršanas regulējumā

Grozījumi Darba likuma 149. panta sestajā daļā (“Darbinieka tiesību uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu izmantošana nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam vai citādai darbinieka tiesību ierobežošanai.”) paredz, ka darbinieks tiek pasargāts no negatīvam sekām gadījumos, kad tas pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šis noteikums attiecināms arī uz Darba likuma 151., 153., 154., 155., 156. un 157. pantā minētajiem atvaļinājumiem, kā arī uz darbinieka darbnespējas laiku vai darba neveikšanas laiku citu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Šie grozījumi neietekmē Darba likuma 9. pantā ietverto regulējumu attiecībā uz nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu kā tādu un ir uzskatāmi kā šī principa papildinošie elementi īpašās situācijās.

Darba likuma 153. pants papildināts ar 1.3 daļu, kura noteic, ka darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu...