Klusējot par aizdomīgiem darījumiem, grāmatvedis var palikt bez licences

Pagājuši gandrīz divi gadi, kopš ārpakalpojuma grāmatvedības nozarē drīkst strādāt tikai licencētas personas. Kā šajā laikā nozare mainījusies un vai piepildījušās cerības uz tās sakārtošanos? Kāpēc ārpakalpojuma grāmatveži aizvien ir biežāk sodītie par dažādiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasību pārkāpumiem? Cik grāmatvežu joprojām sniedz pakalpojumus bez licences, un cik uzņēmumos valdes locekļi aizvien «kārto grāmatvedību paši»? Agnese Rudzīte, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore, par šiem jautājumiem runā intervijā.

Grāmatvežu izpratne šajā laikā ir mainījusies ļoti būtiski. Ja pirms vairāk nekā pieciem gadiem Moneyval ekspertu secinājumi par nefinanšu sektora subjektu zināšanām bija ļoti kritiski, jo tie nepārzināja šīs prasības, tad jaunākajā, vēl nepublicētajā ziņojumā teikts pilnīgi pretējais — subjektu izpratne ir ārkārtīgi augsta. Šo atzinumu apstiprinājuši arī ārvalstu novērtētāji. Tas ir labs progress. Licencēšanas sistēma, kas tika ieviesta, ir samazinājusi ārpakalpojuma grāmatvežu skaitu, jo daudzi faktiski neveica šo funkciju, un mazie pakalpojumu sniedzēji apvienojās, lai optimizētu resursus un katram nebūtu jāievēro visas likuma prasības. Lielajiem uzņēmumiem nav grūtību ar prasību izpratni un ievērošanu, jo tie var nolīgt ekspertus, kas palīdz ar novērtēšanu un izskaidro, kas jādara.

Lai gan izpratne kopumā pieaugusi, sodīto ārpakalpojuma grāmatvežu skaits var šķist liels tādēļ, ka viņi ir vislielākā subjektu grupa — veido apmēram ceturto daļu no visiem aptuveni 12 000 subjektiem, uz kuriem attiecas NILLTPFN likuma prasības. Turklāt pagājušajā un aizpagājušajā gadā īpašs akcents pārbaudēs tika likts tieši uz ārpakalpojuma grāmatvežiem licencēšanas uzsākšanas dēļ. Īpaši pievērsāmies tiem ārpakalpojuma sniedzējiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ vēl nebija izņēmuši licenci. Liela daļa no sodītajiem ir tieši šie ārpakalpojuma grāmatveži.

Mūsu stratēģija paredz koncentrēties uz riskiem, un tie mainās. Lielie ārpakalpojuma grāmatvedības uzņēmumi jau ir tā sakārtojuši savu darbību, ka mēs pie viņiem praktiski vairs neejam. 95% sodīto ir mazie uzņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji, kas apkalpo salīdzinoši maz klientu un nebija saņēmuši licenci vai izpratuši kādas citas prasības. Tādējādi, lai gan sodu skaits pēdējos divos gados ir stabilizējies un ir faktiski vienāds, ilgtermiņā tas samazinās. Tas varētu samazināties vēl straujāk, taču, kā minēts, mēs allaž mērķējam uz riskantākajiem subjektiem.

Attiecībā uz sodīšanas praksi, mēs pielietojam «konsultē vispirms» principu. Lielākajā daļā gadījumu, ja tiek konstatētas neatbilstības, grāmatvedim tiek dots laiks (2–3 nedēļas) dokumentāciju sakārtot. Aptuveni pusē gadījumu subjektiem tiek sniegtas konsultācijas, nevis piemēroti sodi. Tomēr, ja grāmatvedis nav ieguvis licenci vai nav izpildījis likuma prasības, sods tiek piemērots. Biežākie pārkāpumi saistīti ar klientu izpētes neveikšanu, visu nepieciešamo dokumentu nepieprasīšanu. Atrunas mēdz būt: «Es klientu pazīstu!» No likuma viedokļa tas nevar būt attaisnojums. Tāpat mēdzam konstatēt, ka iekšējās kontroles sistēmas nav izstrādātas vai nav atjauninātas, tāpat joprojām ir arī aizdomīgu darījumu neziņošanas gadījumi.

Pēdējā laikā nav kliedzošu lietu. Katru gadu tiesībsargājošajām iestādēm tiek nosūtīti 10–15 ziņojumi par pārkāpumiem, kuros ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu (2024. gadā tādu bija 17) — un šis skaitlis veidojas no apmēram 800 pārbaudēm, kuras gadā veicam. Šī tendence nav palielinājusies, un krāpnieku skaits turas līdzīgā līmenī. Ziņojumi pārsvarā attiecas uz komersantiem un viņu veiktajiem darījumiem (99%), nevis tieši uz grāmatvežiem. Mēs nevaram secināt, vai grāmatvedis ir vainīgs vai tikai nav pamanījis pārkāpumu — to vērtē tiesībsargājošās iestādes. Mēs sodām grāmatvežus par neziņošanu par aizdomīgiem darījumiem, ja konstatējam šādu pārkāpumu.

Līdz 1. jūlijam bija izsniegtas 3604 licences. No tām 2756 juridiskajām personām un 848 fiziskajām personām. Apturētas ir 130 licences, galvenokārt tādēļ, ka izbeigta saimnieciskā darbība, izreģistrēts darbības veids (vairs nesniedz grāmatvedības ārpakalpojumu), nav aktuāla atbildīgā grāmatveža vai nav iesniegta civiltiesiskās apdrošināšanas polise. Pavisam anulētas ir 103 licences. Apturētu licenci ir iespējams atjaunot, novēršot iemeslus, piemēram, atrodot jaunu atbildīgo grāmatvedi vai sakārtojot dokumentus. Anulētu licenci gan nevar atjaunot; lai to atkal saņemtu, personai ir jāsāk viss process no jauna.

Šogad ir vairāk anulēto licenču, jo stājušies spēkā likuma grozījumi, kas paredz, ka grupas uzņēmumiem vairs nav nepieciešama ārpakalpojuma grāmatveža licence. Piemēram, Latvenergo koncerna ietvaros sniegtie grāmatvedības pakalpojumi vairs nav jālicencē, un daudzi koncernā ietilpstošo uzņēmumu grāmatveži no tām atsakās. Šis faktors palielina anulēto licenču skaitu.

Salīdzinot licencēto un reģistrēto ārpakalpojuma grāmatvežu skaitu, kas norādījuši šo darbības veidu, pašlaik ir 4463 aktuāli reģistrēti subjekti, kas nozīmē, ka 859 subjekti jeb 19,2% vēl joprojām nav saņēmuši licenci, lai gan ir reģistrēti. Lielākā daļa no tiem, kas reģistrējušies, bet nav ieguvuši licenci, visticamāk, reāli nestrādā ārpakalpojuma grāmatvedības jomā vai patlaban nav ekonomiski aktīvi. Tie savulaik reģistrējušies sistēmā pēc NACE koda, bet patiesībā šiem subjektiem nav nekāda sakara ar NILLTPFN likuma regulējumu. Mēs cenšamies viņus izņemt no reģistra, bet resursi ir ierobežoti, tāpēc koncentrējamies uz riskantākajiem. Ir arī grāmatveži, kas, piemēram, kārto grāmatvedību dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai labdarības organizācijai un tiešām nezina, ka arī šādos gadījumos ir nepieciešama licence, nezina arī citas likuma prasības. Ja šādi cilvēki pārtrauc savu darbību, cenšamies viņus nesodīt.

Protams, var pastāvēt arī tādi grāmatveži, kas darbojas nelegāli, slēpjoties aiz valdes locekļiem, sniedzot pakalpojumus «pa draugam» un nesaņemot par to oficiālu samaksu. Sistēma nav tik vienkārši apejama, elektroniskā vidē viss atstāj pēdas, un šādus gadījumus ir iespējams atklāt. Sodi par šādu nelicencētu darbību ir lieli, īpaši, ja tas ir atkārtots pārkāpums. Arī asociācija aktīvi ziņo, ja redz, ka kāds kaut ko dara nepareizi, jo konkurence nozarē ir sīva. Kopumā situācija nav pasliktinājusies. Protams, likuma regulējums ir tāds, kāds tas ir, Finanšu ministrija neatbalsta ideju par līdzīgām licencēšanas prasībām uzņēmumu iekšējiem grāmatvežiem vai valdes locekļiem, kas paši kārto grāmatvedību, jo uzskata to par pārmērīgu sistēmas sarežģīšanu. Uzskatu, ka tomēr būtu loģiski, ja visiem, kas paraksta gada pārskatu, būtu vismaz atbilstošas zināšanas, kas apliecinātas ja ne ar visu to prasību izpildi, kas piemērotas ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanā, tad vismaz ar izglītības dokumentiem, kaut vai pabeigtu bilancspējīga grāmatveža kursu diplomu. Tas noteikti uzlabotu gada pārskatu un grāmatvedības kvalitāti kopumā.

Šī statistika ir strauji uzlabojusies tieši grāmatvežu vidū. Ārpakalpojuma grāmatveži ir aktīvākie ziņotāji no visa nefinanšu sektora. Tas ir noticis, pateicoties izpratnes pieaugumam un arī tam, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir vienkāršojis ziņošanas sistēmu, padarot to saprotamāku un ērtāku (agrāk tehniskā puse radīja sarežģījumus). Mēs saņemam ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem tikai nodokļu jomā, visu kopējo bildi redz FID. Tur var būt ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem gan sankciju pārkāpumu, gan terorisma finansēšanas, gan naudas atmazgāšanas jomās. FID ir galvenais sistēmas turētājs un vienīgais, kurš zina precīzu ziņojumu statistiku, kas ir konfidenciāla informācija.

Aizdomīgu darījumu neziņošana ir ļoti būtisks pārkāpums, kas liecina par to, ka grāmatvedības iekšējā kontroles sistēma nedarbojas vai grāmatvedis nespēj pamanīt šādus darījumus. Par to sods tiek piemērots viennozīmīgi katrā reizē. Grāmatvedim ir pieejami resursi, apmācības un FID tīmekļvietnē ir publicētas arī tipoloģijas, lai atpazītu aizdomīgus darījumus dažādās jomās. Tomēr, ja grāmatvedis pārbaudes laikā noziņo par aizdomīgo darījumu, tas tiek vērtēts viņam par labu kā sadarbība un vainu mīkstinošs apstāklis. Daži grāmatveži kategoriski uzstāj, ka nesaskata darījumu kā aizdomīgu.

Mēs pārbaudē vērtējam, vai darījums ir aizdomīgs, un, ja grāmatvedis ar dokumentiem pierāda, ka tā nav, mēs bieži vien piekāpjamies, jo viņam ir pieejama plašāka informācija — līgumi, dokumenti, kurus mēs bez grāmatveža palīdzības nevaram pārzināt. Taču ir grāmatveži, kas strīdas par acīmredzami aizdomīgiem darījumiem. Dokumentos redzams, ka darījumi nav eksistējuši, vai šādu dokumentu pat nav, ko iesniegt, un tamlīdzīgi. Ir pieņemts formāls klienta paskaidrojums, lai gan viss liecina par aizdomīgu darījumu. Ja grāmatvedis iedziļinās savā darbā, šādas problēmas nevar rasties.

Abām pusēm ir jāpierāda savs viedoklis. Tas ir sacīkstes princips. Neviens grāmatvedis nav iesūdzējis mūs tiesā par sodiem par aizdomīgu
darījumu neziņošanu, cenšoties pierādīt, ka darījums nav aizdomīgs. Grāmatvedim ir jāspēj pamatot darījumu ar dokumentiem un klienta paskaidrojumiem. Ja VID lēmums neapmierina, ir iespējas gan to pārsūdzēt dienesta iekšienē, gan iet līdz pat Senātam vai Eiropas Savienības Tiesai.

Sodu apmērs ir atkarīgs no apgrozījuma un var sasniegt pat 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma, kas ir augstākais soda mērs. Vadlīnijas par sodu aprēķinu ir pieejamas publiski VID tīmekļvietnē. Mazajiem grāmatvežiem, kas strādā ar dažiem uzņēmumiem, sodi ir nelieli, jo arī apgrozījums ir mazs, savukārt lielākos sodus veido pārkāpumi vidēji lielo uzņēmumu vidū. Pavisam lielajiem uzņēmumiem kopumā problēmu ir maz, taču atsevišķi pārkāpumi var rasties.

Ja tiek konstatēti būtiski pārkāpumi, mēs atsakāmies izsniegt licenci.. Ja licence jau ir izsniegta, to var atņemt par ļoti nozīmīgiem likuma pārkāpumiem, piemēram, kriminālu sodāmību vai atkārtotu aizdomīgu darījumu neziņošanu. Taču šādu gadījumu nav, jo licencēšanas filtrs ir ļoti nopietns, tiek pārbaudīti visi dokumenti. Anulētu licenci nevar atjaunot uzreiz, tomēr nevienam netiek aizliegts darboties nozarē. Pastāv noilguma termiņi, piemēram, vismaz gadu nevarēs saņemt licenci. Pēc šī termiņa beigām reputācija tiks vēlreiz izvērtēta un, ja nav citu šķēršļu, licence varētu tikt atjaunota, lai gan tas ir sarežģīts process. Tomēr krimināla sodāmība varētu būt šķērslis. Šādam cilvēkam labāk grāmatvedības nozarē nestrādāt.

Naudas sods ar katru reizi ļoti strauji pieaugs. Par atkārtotiem pārkāpumiem likumā ir paredzēta iespēja piemērot arī miljons eiro naudas sodu. Varam atņemt visas iespējamās tiesības darboties, apturēt uzņēmumu, iesaldēt kontus. VID rīcībā ir visas iespējas šim uzņēmējam liegt nodarboties ar legālu uzņēmējdarbību.

Tādi cilvēki vienmēr ir bijuši un būs. Gribu brīdināt uzņēmējus — nesadarbojieties ar šādiem pakalpojumu sniedzējiem. Sekas var būt ļoti bēdīgas.

Uzņēmējiem nedraud tiešas sankcijas par sadarbību ar nelicencētiem grāmatvežiem. Tomēr viņiem var rasties milzīgas problēmas, ja grāmatvedība būs sakārtota nepareizi. Agrāk bija daudz sūdzību no uzņēmējiem, kuri nonāca VID pārbaudēs un atklāja, ka grāmatvedība nav sakārtota, bet vainoja grāmatvedi. Labam grāmatvedim ir jābūt spējīgam aizstāvēt klienta grāmatvedību un skaidrot tās būtību. Uzņēmējam, kas izmanto valsts neatzītu grāmatvedi, var nākties pašam aizstāvēt to, ko viņš pat nepārzina, un tas var beigties ar milzīgām nodokļu uzrēķinu summām. Labs grāmatvedis un labs jurists ir katra uzņēmuma bonuss.

Es teiktu, ka nē. Viņi būs atbildīgi par grāmatvedības sakārtotību, un šī atbildība var «atsaukties ļoti nepatīkami». Ja grāmatvedība ir kārtībā, viss ir labi. Bet, ja tiek pieļautas kļūdas vai apzināti pārkāpumi, nesamaksāto nodokļu summa var pieaugt ievērojami.

Neatkarīgi no motivācijas, VID gadiem strādā, lai šādas shēmas atklātu. Agrāk vai vēlāk viss nāk gaismā. Pārbaudēs VID redz reālo ainu — kā patiesībā darbojas uzņēmums. Smagākos gadījumos tiek piesaistīti VID auditori, bet, ja situācija ir pavisam nopietna, lietu jau pārņem policija.

Tas ir saistīts ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām. Visi VID reģistri ir izveidoti tā, ka tajos nevar vienkārši «pastaigāties» un brīvi pārlūkot sarakstus. Piemēram, lai pārbaudītu PVN maksātāju, jāzina konkrētā uzņēmuma reģistrācijas numurs. Tas pats attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem — fizisko personu — datiem — viss darbojas pēc meklēšanas kritērijiem. Šādi ierobežojumi ir ieviesti, lai nepieļautu ziņkārīgu spiegošanu un datu masveida salīdzināšanu, kas varētu novest pie datu ļaunprātīgas izmantošanas. Tas nav tikai VID noteikums — tas izriet no vispārīgās datu aizsardzības prasībām. Īpaši sensitīva informācija ir personas kods — un saimnieciskās darbības veicējiem reģistrācijas numuri sakrīt ar personas kodu.

Grāmatvedības nozare nemitīgi attīstās, un profesionāļiem jābūt gataviem mācīties nepārtraukti. Pat ja likumi nemainās strauji, pārmaiņas notiek pasaules tendencēs. Piemēram, strauji ienāk kriptovalūtas un dažādi finanšu tehnoloģiju risinājumi, kas prasa grāmatvežiem apgūt jaunas zināšanas, īpaši risku novērtēšanā. VID katru gadu papildina apmācību klāstu ar aptuveni trim jaunām programmām, lai palīdzētu speciālistiem sekot līdzi izmaiņām. Drīzumā sagaidāma jauna direktīva, kas paredz jaunus likuma subjektus — futbola klubus. Runājot par sankcijām, grāmatvežu izpratne ir augsta, un praktiski nav bijuši gadījumi, kad viņi būtu sadarbojušies ar sankcionētām personām vai nebūtu pamanījuši riskus. FID strādā ar reāliem pārkāpumiem, kamēr mēs pārbaudām, vai grāmatveži ievēro sankciju likumu un atbilstoši veic risku novērtējumu. Šobrīd situācija ar sankciju ievērošanu ir ļoti laba, pēdējo gadu laikā ir panākts liels progress. Tomēr sankciju ievērošana ir nepārtraukts pienākums, kas attiecas uz katru juridisko un fizisko personu Latvijā, un grāmatvežiem ir jāspēj monitorēt mainīgos sankciju sarakstus faktiski katru dienu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada augusta (524.) numurā.

Jums arī varētu interesēt:

• PVN piemērošana programmā «Piens un augļi skolai»
• Saņemto atbalsta summu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē
• Dažādi jautājumi saistībā ar zemnieka saimniecības grāmatvedības uzskaiti