KNAB jāatlīdzina izdevumi par arestētu naudas līdzekļu uzglabāšanu

Latvijas Republikas Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus. Senāts lietu (SKA-230/2025 (A420248322)) izskatīja kopsēdē.

KNAB kriminālprocesā 2020. gada februārī  arestēja "ABLV Bank" kontā esošu mantu, kas saistīta ar noziedzīgu nodarījumu. Tā kā banka vairs nedrīkstēja sniegt licencētos finanšu pakalpojumus un glabāt līdzekļus savos kontos (saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu par licences anulēšanu), arestētā manta tika turēta Latvijas Bankas kontā. Saskaņā ar noslēgto līgumu nosacījumiem un negatīvo procentu likmi bankai šīs glabāšanas laikā radās izdevumi. "ABLV Bank" lūdza KNAB šos izdevumus atlīdzināt, taču saņēma atteikumu, tādēļ banka vērsās tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka izdevumi par arestētās mantas uzglabāšanu radušies, izpildot tieši KNAB pieņemto lēmumu, nevis likvidācijas dēļ. Tiesas ieskatā "ABLV Bank" nebija brīvas izvēles - tā rīkojās, pildot tiesību aktos noteiktās prasības.

Pieteicēja norādīja, ka, ja manta nebūtu arestēta, tā būtu glabājama aktīvu veidā, kas neizraisītu izmaksas. Līdz ar to izdevumiem ir tieša cēloņsakarība ar aresta lēmumu.

KNAB iesniedza kasācijas sūdzību, uzsverot, ka "ABLV Bank" pati bija atbildīga par situāciju, kas noveda līdz likvidācijai, un tai bija jārēķinās ar šādām sekām. Tāpat birojs apgalvoja, ka tiek pārkāpts vienlīdzības princips, jo citas kredītiestādes līdzīgos gadījumos neiegūst kompensāciju.

Tomēr Senāts secināja, ka gadījumos, kad valsts iestāde, piemēram, KNAB, kriminālprocesa ietvaros arestē finanšu līdzekļus un šādas mantas glabāšana izraisa izdevumus, tie ir atlīdzināmi, ja radušies tieši aresta lēmuma izpildes rezultātā. Šajā lietā nav konstatēti strīdi ne par to, ka izdevumi patiešām radušies, ne par to apmēru vai pamatotību.

Tāpat KNAB nav sniedzis pierādījumus, ka arī citas kredītiestādes līdzīgās situācijās nevarētu lūgt kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to atsaukšanās uz vienlīdzības principa pārkāpumu nav pamatota, bet ir balstīta tikai uz neargumentētu KNAB pieņēmumu.

Attiecīgi Senāts nosprieda, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedums atstājams negrozīts.

• Kā panākt efektīvāku zaudējumu atlīdzināšanu Latvijā?
• Vai kapitālsabiedrības valdes loceklim ir tiesības saņemt kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu?
• Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tiesību normām ārpakalpojuma grāmatvežu darbā