Korupcija ir nopietns šķērslis sabiedrības labklājībai, efektīvai pārvaldībai, ekonomikas izaugsmei un stabilitātei. Kādi preventīvi mehānismi ir uzņēmumu rīcībā, lai apkarotu korupciju? Kā organizēt incidentu vadību? Šos jautājumus eksperti un uzņēmumu pārstāvji centās noskaidrot revīzijas, nodokļu un biznesa konsultāciju pakalpojumu kompānijas KPMG Latvijā rīkotajā vebinārā "Krāpšanas un korupcijas riski un to vadība uzņēmumos”.

Korupcijas skandāli pasaulē

Pasauli vairākkārt ir satricinājuši ievērojami korupcijas skandāli. Šogad kompānija Petroleo Brasileiro S.A. samaksāja 853,2 miljonu ASV dolāru sodu par daudzu gadu laikā maksātiem kukuļiem Brazīlijas politiķiem un politiskajām partijām. Šis skandāls tiek uzskatīts par lielāko Brazīlijas vēsturē, norāda KPMG Baltics Risku vadības pakalpojumu jaunākā projektu vadītāja Aiga Pārupa.

Vairāki skandāli ir bijuši saistīti ar telekomunikācijas uzņēmumiem un to darbību Uzbekistānā. Zviedrijas kompānija Telia Company AB, Krievijas uzņēmums MTS un Nīderlandes kompānija VimpelCom pēdējo gadu laikā ir bijusi spiesta maksāt soda naudu simtiem miljonu dolāru apmērā par korupcijas skandālu, kas saistīts ar Uzbekistānas prezidentu un viņam tuvu stāvošām amatpersonām. Ārvalstu kompānijas bija izmantojušas čaulas uzņēmumus, lai veiktu fiktīvus maksājumus.

Sekas pēc ievērojamiem korupcijas skandāliem var būt ne tikai sodi naudas izteiksmē, bet arī izslēgšana no publiskajiem iepirkumiem, reputācijas zaudējums un pat uzņēmuma likvidācija.

Korupcija aktuāla arī Eiropas Savienībā

Pētījuma „Global Corruption Barometer EU, 2021”, kurā aptaujāti 42 000 respondentu, rezultāti ļauj secināt, ka korupcija ir aktuāla problēma arī Eiropas Savienībā (ES).

Pētījums rāda, ka vairāk nekā puse aptaujāto ES uzskata, ka valdību ietekmē privātas intereses. Latvijā šādi domā 63% aptaujāto, Lietuvā – 61%, Igaunijā – 46%. Vidēji ES tā uzskata 53% respondentu.

Viskritiskāk korupciju valstī vērtē Slovēnijā – 70% uzskata, ka valdību vada savtīgas intereses. Savukārt visvairāk valdības godaprātam uzticas Zviedrijā – tikai 20% aptaujāto pieļauj, ka valdībai ir privātas intereses.

Korupcijas jomā vērtējot atsevišķas iestādes, 28% aptaujāto uzskata, ka parlamenta locekļus vada privātas intereses. Ceturtā daļa aptaujāto domā, ka lielākā daļa vai visi uzņēmumu vadītāji ir korumpēti.

Taču arī paši aptaujātie atzīst, ka joprojām izmanto personiskus kontaktus, lai saņemtu pakalpojumus. Katrs trešais no desmit cilvēkiem kādreiz ir maksājis kukuli vai izmantojis personiskus kontaktus, lai saņemtu pakalpojumus. Vissliktākie rezultāti ir Eiropas dienvidos - Portugālē, Spānijā, Beļģijā un Francijā šādi rīkojušies 40 – 59% aptaujāto. Bet vismazāk – līdz 19% - kukuļus maksā Slovēnijā, Zviedrijā un Igaunijā. Latvijā šis rādītājs ir 33%.

Interesanti, ka gandrīz puse aptaujāto baidās no korupcijas ziņošanas sekām – vidēji ES tie ir 45% bet Latvijā – 49%.

Nepieciešami uzlabojumi biznesa vides atklātībai

Biedrība Sabiedrība par atklātību – Delna 2021. gada rudenī veica pētījumu par biznesa vides atklātību. Tajā secināts, ka Latvijā nepieciešami uzlabojumi gan valsts pārvaldē, gan uzņēmumu atklātībā, jo:

• trešdaļa Latvijas vērtīgāko uzņēmumu savās mājaslapās nav publicējuši pretkorupcijas un biznesa integrācijas datus;
• pieprasījumu pēc atklātības nejūt visi uzņēmumi (piemēram, tie, kuriem nav ārvalstu investoru vai ārvalstu sadarbības partneru);
• informācija par dažādu principu un politiku īstenošana praksē bieži nav atrodama vai nav pietiekami skaidra;
• visvājākie rezultāti secināti uzņēmumu politiskās iesaistes atklātībā.

Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) trešās fāzes novērtējuma ziņojumā secināts, ka Latvija ir veikusi ierobežotus pasākumus, lai ieviestu tiesiskā regulējuma atbilstību OECD Pretkukuļošanas konvencijai.

Korupcija pastāv arī privātajā biznesā

Korupcija nesaistās tikai ar amatpersonas korumpēšanu, lai ietekmētu valdības vai valdības pakļautībā esošas iestādes vai darbinieka rīcību, publiskiem iepirkumiem, tas var notikt arī privātajā biznesā, lai iegūtu labāku pasūtījumu, kādu citu komerciālu priekšrocību, vebinārā skaidroja KPMG Baltics Risku vadības pakalpojumu vadītājs Edvards Grasis.

Galvenie korupcijas risku avoti var būt gan darbinieki un klienti, gan stratēģiskie sadarbības partneri un trešās puses. Kukuļošanas veidi var būt dāvanas un izklaides, korporatīvās stipendijas, labdarības un politiskie ziedojumi (sevišķi bezpeļņas organizācijām), pieņemšana darbā, samaksa par uzstāšanos u.c. Korupcijā var tikt iesaistīti starpnieki, piegādātāji, augsta riska klienti.

Aizdomīgu darījumu pazīmes

Aizdomīgu darījumu pazīmes ne vienmēr ir viegli identificējamas. KPMG Latvijā iezīmēja galvenās, vērtējot sadarbības partnerus:

• starpnieka pakalpojumu izmantošana bez būtiskiem iemesliem;
• publiskajā telpā nav pieejama informācija par sadarbības partneri;
• saikne starp ģimenes locekļiem, darba ņēmēju, uzņēmumu rada šaubas par darījuma patieso būtību/iemeslu vai tā ekonomisko pamatotību;
• īsā laika periodā darījumos figurē vienas un tās pašas iesaistītās puses;
• klients atsakās sniegt identifikācijai nepieciešamo informāciju vai tā ir grūti pārbaudāma.

Savukārt, ja vērtē veiktos maksājumus, aizdomīgu darījumu pazīmes ir šādas:

• vairāki saistītie uzņēmumi maksājumu ķēdē;
• maksājumu sadalīšana mazākās summās;
• maksājumi čaulas uzņēmumiem;
• aizdevumu (ar nulles procentu likmēm vai tirgus situācijai neatbilstoši zemām procentu likmēm) piešķiršana vai saņemšana;
• starptautiski maksājumi uz valstīm, kur uzņēmums neveic saimniecisko darbību vai nav reģistrēts;
• skaidras naudas izmantošana.

Jāvērtē arī noslēgtie darījumi starp uzņēmumiem, ir jāsaprot, kāpēc tiek noslēgts darījums un kādi pakalpojumi tiek sniegti. Šādās situācijās vērojamās aizdomīga darījuma pazīmes:

• sniegtie paskaidrojumi par darījumu nav ticami;
• sūtījuma lielums vai piegādājamās preces veids šķiet neatbilstošs;
• darījuma cena būtiski atšķiras no preču vai pakalpojumu tirgus cenas;
• nav saprotams, kā uzņēmums pārvieto, realizē iegādāto preci;
• darījumos ir iesaistīti daudzi uzņēmumi, kurus pārstāv personas uz pilnvaras pamata vai kontrolē viena personu grupa.

Svarīgi ir arī, kāda juridiskā forma tiek izmantota, aizdomīgas juridiskās formas ir šādas:

• čaulas kompāniju izmantošana darījumos;

• uzņēmumi reģistrēti fiktīvās adresēs;
• liels uzņēmumu skaits reģistrēts uz vienas fiziskas personas vārda;
• uzņēmuma reģistrēšana zemo nodokļu jurisdikcijā, ja faktiskā saimnieciskā darbība notiek citā jurisdikcijā;
• sarežģīti izsekot saimnieciskajai darbībai, jo kompānijas ir reģistrētas tālu vai citur.

Vadības un kontroles mehānismu kopums

Veiksmīga pretkorupcijas programma uzņēmumā ir vairāku vadības un kontroles mehānismu kopums. Svarīga ir pārvaldība un uzraudzība, politikas un globālo standartu ievērošana, kā arī informācijas sniegšana vadībai.

Nozīmīgs priekšnoteikums pretkorupcijas pasākumiem ir darbinieku informēšana un apmācības, kā arī trauksmes celšanas mehānisma iedzīvināšana uzņēmumā – kāda ir vadības reakcija uz trauksmes celšanas ziņojumiem, kāda ir to izmeklēšana un izpēte.

Uzņēmuma darbībā nozīmīga ir risku vadība un kontrole. Svarīgi ir novērtēt risku, padziļināti būtu jāizpēta trešās puses, jāveic līgumu, grāmatvedības un citu maksājumu kontrole, regulārs iekšējais un ārējais audits.

Trauksmes celšanas būtība

Korupcijas iespēju novēršanā nozīmīga ir trauksmes celšanas sistēma. Tā ir kā instruments uzņēmumu pašatveseļošanai, kuru ieviešot kompānijas var uzlabot savu iekšējo vidi un biznesa vērtības, vebinārā norādīja KPMG Law Zvērinātu advokātu biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte Una Petrauska.

Svarīgākie regulējošie normatīvie akti šai jomā ir Trauksmes celšanas likums, kas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā, un Trauksmes celšanas likumprojekts, kuru vēl izskata Saeima un kurā tiks iestrādātas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1937 normas.

Trauksmes celšana ir esošo un potenciālo pārkāpumu novēršanas mehānisms, kurā persona ziņo par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm. Privātpersona var ziņot, izmantojot uzņēmuma iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, vēršoties kompetentajā institūcijā (Valsts policijā, Datu valsts inspekcijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Konkurences padomē u.c.), Valsts kancelejā vai ar biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību starpniecību.

Trauksmes celšanas informāciju iespējams paust arī publiski, ja ir izpildījušies noteikti kritēriji, piemēram, noteiktajā termiņā trauksmes cēlējam nav sniegta atbilde vai trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts.

Trauksmes cēlēja aizsardzības mehānismiem ir pievērsta īpaša uzmanība jaunajā Trauksmes celšanas likumprojektā.

Trauksmes celšanas ziņojumu sistēmas ieviešana īpaši aktuāla ir publiskās personas institūcijās, uzņēmumos, privātā sektora organizācijās, kurās ir vairāk nekā 50 nodarbināto.

Informācija, kuru sniedz trauksmes cēlējs

Trauksmes cēlējs - fiziska persona sniedz informāciju:

• par iespējamu pārkāpumu;
• kas var kaitēt sabiedrības interesēm;
• persona šo informāciju uzskata par patiesu.

Sabiedrības intereses skar, piemēram, amatpersonu bezdarbība, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, korupcija, publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšan, izvairīšanās no nodokļu samaksas, darba drošības apdraudējums u.c.

Likumā skaidrots, kas nav trauksmes cēlēja ziņojums: tā ir apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana, ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu, zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes izpaušana u.c.

Visērtāk trauksmes celšanas ziņojumu ir iespējams iesniegt, izmantojot digitālo platformu, uzsvēra U. Petrauska. Mehānismam jābūt drošam un neatkarīgam, jānosaka atbildīgās personas, kas izvērtē trauksmes ziņojumu. Atbildīgā persona var būt jurists, cits speciālists, kas pārvalda uzņēmuma iekšējās sistēmas.

Svarīga ir izmeklēšanas daļa, lai noskaidrotu ziņojuma patiesumu un konstatētu pārkāpumus. Iespējams, pēc tam ar ziņojumu ir jāgriežas kompetentā iestādē, jāuzlabo iestādes vai uzņēmuma iekšējā politika utt.

Ļoti būtiska ir atgriezeniskā saite ar trauksmes cēlēju – viņam ir tiesības saņemt informāciju par ziņojuma izskatīšanu, darbībām, kas ir veiktas, lai novērstu pārkāpumu.

Kāda ir aizsardzība un sodi

Trauksmes cēlēja aizsardzību var nodrošināt, ja, iesniedzot ziņojumu, viņam tiek piešķirts unikāls identifikācijas kods, neparādās vārds un uzvārds. Trauksmes cēlējs pats izveido paroli, ielogošanās kontu. Šajā digitālajā vidē var notikt arī komunikācija ar atbildīgo personu, kas izskata iesniegumu.

Ieviešot trauksmes cēlēju aizsardzības sistēmu, svarīga ir datu pseidonimizācija, datu aizsardzība un ierobežotas pieejamības informācijas glabāšana.

Atbildība un speciāli sodi tiek piemēroti par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlājam un ar viņu saistītai personai par trauksmes celšanas traucēšanu. Par nepatiesu ziņu sniegšanu, izmantojot trauksmes celšanas mehānismu, var tikt piemērota administratīvā atbildība par pārkāpumu.

Merck Group pieredze pretkorupcijas programmas ieviešanā

Starptautiskā zinātnes un tehnoloģiju uzņēmuma Merck Group, kurā strādā 56 000 darbinieku, atbilstības vadītāja Simona Ķuze stāstīja par uzņēmumā izveidoto pretkoprupcijas programmu. Uz visiem Merck grupas uzņēmumiem attiecas dokuments “Group Anti-Corruption Policy”. Tas aptver šādus tematus:

• aktīvā un pasīvā korupcija (tas ir stingri aizliegts);
• sadarbība ar amatpersonām un veicināšanas maksājumi (facilitation payments);
• dāvanas un viesmīlība (noteiktas robežvērtības jeb maksimālā vērtība naudas izteiksmē);
• interešu konflikts (par to ir obligāti jāziņo vadībai);
• sadarbības partneru izpēte;
• ierobežojumi attiecībā uz politiskām organizācijām (neveic maksājumus un nav dalībnieki politiskajās partijās).

Pretkoprupcijas programma “Trauksmes celšanas līnija” bija viens no pirmajiem tematiem/rīkiem Merck grupā, kas tika ieviesta pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tā ir pieejama darbiniekiem, sadarbības partneriem un arī cilvēkiem no malas, tā garantē anonimitāti, var zvanīt 24 stundas diennaktī vai sūtīt e-pastu. Ziņojumus saņem vadības komanda, notiek faktu pārbaude un izmeklēšana. Tēmas, par kurām jāziņo:

• pārkāpumi, kas saistīti ar veselības aprūpes nozari (sadarbība ar ārstiem, ārstu organizācijām, pacientiem);
• korupcija;
• konkurences likuma pārkāpumi;
• cilvēktiesību un darba vietas principu pārkāpumi;
• zādzības un krāpniecība;
• interešu konflikts;
• dokumentu viltošana, nepamatota grozīšana u.tml.;
• datu aizsardzības un konfidencialitātes pārkāpumi;
• citi pārkāpumi, kas skar uzņēmuma iekšējās vadlīnijas vai likumdošanu.

Pretkorupcijas programmā ietverta arī sadarbības partneru izpēte. Tas ir vienots process visiem Merck grupas uzņēmumiem pirms līguma slēgšanas ar jaunu sadarbības partneri. Ik pēc trim gadiem informācija par esošo partneri tiek atjaunota.

Par to, vai veikt sadarbības partneru izpēti, liecina divi kritēriji - starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International Korupcijas uztveres indekss un plānotais gada apgrozījums.

Piemēram, Skandināvijas valstīm obligāti šādas izpētes veikt nevajag, jo tām ir zems korupcijas uztveres indekss.

Ja jāveic konkrētā partnera izpēte, tad ir šādi izpildāmie soļi:

• jautājumu anketa sadarbības partnerim;
• jautājumu anketa darbiniekam, kurš atbild par slēdzamo līgumu (contract owner);
• informācijas par sadarbības partneri meklēšana globālā vietnē Compliance Catalyst;
• automatizēts riska reitings pēc luksofora krāsu principa.

Trauksmes celšanas mehānisma ieviešana Schwenk Latvija praksē

Cementa ražošanas uzņēmums Schwenk Latvija valdes locekle, vides un juridiskā direktore Evita Goša vebināra dalībniekiem pastāstīja, ka trauksmes celšanas mehānisma ietvaru uzņēmumā veido trīs daļas:

• normatīvie akti;
• ētikas kodekss;
• citi mehānismi, kas paredz ziņošanu un aktīvu dialogu.

Uzņēmumā tiek veicināta darbinieku ziņošana, ja tiek saskatīts arī ētikas kodeksa potenciāls pārkāpums, savstarpējo attiecību problēmas. Uzņēmumā ir ieviesta visaptveroša trauksmes celšanas iesaistes kultūra.

Trauksmes celšanas ziņojuma izmeklēšanā tiek piemēroti šādi principi:

• ētikas kodeksa universālums (katrs darbinieks un direktors ir atbildīgs par tā ievērošanu un tā noteikumu piemērošanas iedzīvināšanu un veicināšanu), vienlīdzīga attieksme neatkarīgi no ieņemtā amata;
• visu ziņojumu (t.sk. anonīmo) izmeklēšana, atgriezeniskā saite ziņotājam;
• konfidencialitāte;
• savlaicīgums;

• pret ziņotāju vērstas atriebības aizliegums.

Schwenk Latvija ir ieviesta riska ziņošanas sistēma, kurā var ziņot par jebkāda veida riskiem attiecībā uz darbinieku drošību un veselību. Aptuveni 10 gadu laikā ir iesniegtas 15 000 riska kartītes – par vietām, kurās kaut kas ir izvietots nedroši; ka kāds rīkojas nedroši u.c. Visus ziņojumus izvērtē Darba aizsardzības nodaļa. Uzņēmumā ieviests atsauksmju tālrunis uz kravas transportlīdzekļiem un Covid-19 ziņošanas līnija darbiniekiem.

Uzņēmumā ir īpaši noteikumi attiecībā uz darbinieku tiesībām būvobjektos. Piegādājot uzņēmuma produkciju būvobjektos, jārēķinās, ka kādā no tiem var nebūt nodrošinātas pienācīgas darba aizsardzības prasības. Tāpēc autovadītājiem ir līdzi instrukcija, kādos gadījumos viņi drīkst nepiegādāt produktu nedrošā vietā.

Visiem Schwenk Latvija darbiniekiem tiek rīkotas arī apmācības par uzņēmuma ētikas kodeksu. Uzņēmumā secināts, ka saziņas kanāli jautājumu uzdošanai, ierosinājumu izteikšanai un ziņošanai par pārkāpumiem ir nozīmīgi instrumenti, lai:

• uzlabotu korporatīvās pārvaldības procesus un veicinātu efektivitāti;
• novērstu darbinieku vai citu iesaistīto pušu radītus zaudējumus (esošus vai potenciālus);
• nodrošinātu ilgtspēju, mazinātu neatbilstību/pārkāpumu riskus un novērstu iespējamās sekas (naudas sodus, kaitējumu reputācijai u.tml.);
• uzlabotu darba vidi un darba vietas drošību;
• demonstrētu korporatīvo kultūru, kurā neiecietība pret prettiesisku vai neētisku rīcību tiek īstenota visos vadības līmeņos;
• palielinātu uzticību uzņēmumam;
• nodrošinātu darbinieku iesaisti un piederību;
• padarītu uzņēmumu pievilcīgu darbiniekiem un citām iesaistītajām pusēm ar augstiem ētiskajiem un profesionālajiem standartiem;
• nodrošinātu investīcijas attīstībā, nevis iepriekš novēršamu problēmu/krīžu risināšanā.