Laiks, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu

Laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, ieskaita laiku, kad darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja. Pamatprincips ir tāds, ka darbinieks atvaļinājumu “pelna” veicot darba pienākumus. Tomēr laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu ieskaita arī laiku, kad darbinieks nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, jo īpaši: pārejošas darbnespējas laiku; grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku; īslaicīgas prombūtnes laiku; darba piespiedu kavējuma laiku, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā; Darba likuma likuma 155.pantā minēto atvaļinājuma (atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājiem vai citai personai) laiku. Par attaisnojošiem iemesliem darba neveikšanai, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, būtu uzskatāmi arī: Darba likuma 74. panta pirmajā daļā noteiktie gadījumi; dīkstāve, kas radusies darba devēja vainas dēļ; darbinieka prettiesiskas atstādināšanas no darba laiks; laiks, kurā darbinieki piedalās streikā; atvaļinājuma laiks bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājums), kas ir īsāks par četrām nedēļām viena gada laikā. Piemērs. Darbinieks 01.02.2020. uzsāka darba attiecības, laika periodā...