Lielāka atbildība, piesaistot ārvalstu darbaspēku

Pēdējos gados Latvijas darba tirgū arvien biežāk tiek pieminēts gan augsti kvalificētu, gan mazkvalificētu darbaroku trūkums. Tā dēļ dažiem uzņēmumiem pat nākas atteikties no jauniem pasūtījumiem. Darbaspēka pieejamība ir arī viens no iemesliem, kāpēc mazinās Latvijas pievilcība investoru skatījumā. Tomēr sabiedrībā asas diskusijas norit par nepieciešamību Latvijā kā darbaspēku ievest ārzemniekus no trešajām valstīm1. Ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas pieņemti šā gada 23. maijā un stājās spēkā 8. jūnijā, pastiprināts kontroles mehānisms trešo valstu pilsoņu piesaistē. 1 Trešo valstu pilsoņi, kuri nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņi un Šveices Konfederācijas pilsoņi.

Izmaiņas paredz tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku no viena līdz trīs gadiem fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja tiks konstatēts, ka pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti.

Iepriekš spēkā esošais regulējums neparedzēja atbildīgajām iestādēm pietiekami plašas tiesības ierobežot...