Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2025. gadā sasnieguši 619 eiro

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir publicējusi jaunākos datus par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2025. gadā. Finanšu plānotājiem un ekonomikas analītiķiem šie dati sniedz svarīgu ieskatu sabiedrības pirktspējā, reģionālajās atšķirībās un patēriņa tendencēs. Tomēr, analizējot datus vēsturiskā griezumā, jāņem vērā gan būtiskā cenu pieauguma ietekme, gan šogad ieviestās metodoloģiskās izmaiņas izdevumu klasifikācijā.

619 eiro mēnesī uz personu

Saskaņā ar CSP datiem 2025. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji uz vienu personu mēnesī bija 619 eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu (sešu gadu periodā), vidējie izdevumi ir auguši par 196 eiro jeb 46%.

Svarīga nianse finanšu analītiķiem: Šis iespaidīgais kāpums ir galvenokārt nomināls, ko diktējis patēriņa cenu kāpums. Salīdzināmajās cenās (reālajā izteiksmē) patēriņa izdevumu pieaugums sešu gadu laikā ir bijis tikai 7%, kas liecina par mērenu reālās pirktspējas attīstību.

Jāatzīmē, ka statistikas nolūkos definētie patēriņa izdevumi neietver izdevumus par hipotekārajiem un patēriņa kredītiem, kā arī uzkrājumus un izdevumus kapitāla veidošanai.

Patēriņa struktūrā dominē pārtika un mājoklis

Gandrīz pusi no visiem mājsaimniecības budžeta tēriņiem veido divas pamatvajadzību grupas — pārtika un mājoklis:

• pārtika un bezalkoholiskie dzērieni: vidēji 151 eiro mēnesī uz vienu personu, kas veido 24,4% no visiem izdevumiem. Salīdzinot ar 2019. gadu, pārtikas izdevumu īpatsvars ir pieaudzis par 1,1 procentpunktu, bet absolūtos skaitļos tēriņi auguši par 53 eiro;

• mājokļa uzturēšana un komunālie maksājumi: vidēji 100 eiro mēnesī (16,2% no budžeta). Šīs grupas īpatsvars pieaudzis par 1,6 procentpunktiem, bet eiro izteiksmē kāpums ir par 39 eiro;

• transports (sabiedriskais transports, personīgā auto uzturēšana/degviela/remonti/tehniskā apskate u.c.): vidēji 74 eiro mēnesī (11,9%). Lai gan absolūtos skaitļos transportam tērēts par 12 eiro vairāk nekā 2019. gadā, tā īpatsvars kopējā struktūrā ir sarucis par 2,7 procentpunktiem;

• atpūta, sports un kultūra: vidēji 51 eiro mēnesī (8,2% no kopējiem izdevumiem), kas ir par 16 eiro jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā pirms sešiem gadiem.

Saglabājas izteikta reģionālā un pilsētu/lauku plaisa

Dati skaidri parāda krasas atšķirības gan starp pilsētām un laukiem, gan Latvijas reģioniem.

• Rīga un pārējā Latvija: vislielākie izdevumi reģistrēti galvaspilsētā Rīgā – vidēji 781 eiro uz personu mēnesī (Rīgas reģionā kopumā – 750 eiro). Tikmēr vismazākie tēriņi ir Latgalē – vien 446 eiro mēnesī. Citi reģioni ierindojas pa vidu: Kurzeme (546 eiro), Vidzeme (519 eiro), Zemgale (511 eiro);

• pilsētas pret laukiem: pilsētās vidējie izdevumi sasniedz 657 eiro, kamēr laukos tie ir 524 eiro uz personu mēnesī.

Patēriņa paradumu atšķirības:

• lauku mājsaimniecības lielāku daļu budžeta spiestas novirzīt izdzīvošanas un mobilitātes pamatgrupām: pārtikai (27% jeb 141 eiro), transportam (15% jeb 79 eiro) un mājoklim (14% jeb 73 eiro);

• pilsētnieki var atļauties proporcionāli vairāk tērēt pakalpojumiem un izklaidei: atpūtai, sportam un kultūrai (8,6% jeb 57 eiro), kā arī restorāniem un viesnīcām (7,2% jeb 47 eiro).

Īpaši izteikta šī struktūras atšķirība ir starp Latgali un Rīgas reģionu. Latgalē pārtikai aiziet gandrīz trešdaļa budžeta (30% jeb 133 eiro), bet restorāniem un izmitināšanai — vien 3,4% (15 eiro). Turpretī Rīgas reģionā pārtikai tērē 21,4% (161 eiro), bet restorāniem un viesnīcām — 8,3% (62 eiro) no ikmēneša tēriņiem.

CSP vērš uzmanību, ka saistībā ar pāreju uz jauno patēriņa izdevumu ECOICOP klasifikatora 2. versiju, 2025. gada dati nav pilnībā salīdzināmi ar agrākiem apsekojumiem.

Mājsaimniecību budžeta apsekojums Latvijā norisinās reizi piecos gados saskaņā ar ES Regulu 2019/1700, nodrošinot starptautisku datu salīdzināmību. 2025. gada aptaujā piedalījās 2 063 mājsaimniecības. Šie dati kalpo par pamatu patēriņa cenu (inflācijas) indeksa (CPI) svaru aprēķināšanai, IKP novērtēšanai, kā arī valsts sociālās politikas plānošanai un nabadzības mazināšanas pasākumu izstrādei.