Daudzas darbinieku motivācijas teorijas postulē — ja darbinieks ir personīgi ieinteresēts uzņēmuma izaugsmē, viņš noteikti darbosies ar lielāku atdevi nekā darbinieks ar fiksētu darba algu. Mainīgā atlīdzība kā motivācijas rīks ir diezgan ierasta prakse personālvadībā, īpaši uz pārdošanu orientēto darbinieku motivēšanai, — tā, piemēram, par katru papildus piesaistīto klientu tiek izmaksāti X EUR, par noteiktu apgrozījumu vai peļņas rādītāju sasniegšanu tiek piešķirta prēmija utt. 

Rietumeiropā jau ilgus gadus līdztekus tikko aprakstītajai klasiskajai mainīgajai atlīdzības daļai vadītājiem un speciālistiem tiek papildus piešķirta atlīdzība, kuras vērtība ir atkarīga no paša uzņēmuma akciju vai daļu vērtības. Darbiniekam, kļūstot līdzatbildīgam par uzņēmuma vērtības palielināšanos, pieaug arī motivācija darīt visu, kas viņa spēkos, lai uzņēmums plauktu un zeltu. Arī Latvijas uzņēmumiem darbinieku motivācijas sistēmā arvien vairāk tiek papildu klasiskajiem atlīdzības veidiem domāts par atlīdzību, kuras vērtība ir atkarīga no paša uzņēmuma akciju vai daļu vērtības (ērtības labad turpmāk sauksim «uz akcijām balstītie maksājumi», angliski share based payments).

Mūsu Komerclikums paredz:

1. personāla akcijas — neatsavināmas vārda akcijas, kuras sabiedrība piešķir saviem vai vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes vai padomes locekļiem par maksu vai bez maksas;
2. personāla opcijas — akciju pirkuma tiesības, kas dod tiesības šīs sabiedrības vai ar to vienā koncernā ietilpstošu sabiedrību darbiniekiem, valdes vai padomes locekļiem iegūt sabiedrības akcijas. Parasti personāla opcijas nedod labumu uzreiz, tām ir izpildes priekšnosacījumi, t.i., vēlamā rīcība no personas. Priekšnosacījumi var būt, piemēram, nostrādāt uzņēmumā 5 gadus, sasniegt savas nodaļas ieņēmumu budžeta mērķus, nodrošināt klientu apmierinātību noteiktā gadā ne zemāku par 70%, u.tml.

Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) vadmotīviem, personāla akcijas grāmato tāpat kā visas pārējās «normālās» akcijas — pamatkapitāla sastāvā. Komerclikumā arī atrunāts — ja personāla akcijas tiek piešķirtas bez atlīdzības, tās emitē uz nesadalītās peļņas rēķina.

Dr Nauda bankā 100 EUR (pieņemot, ka norēķins notiek par tirgus vērtību)
Kr Pamatkapitāls 10 EUR
Kr Akciju emisijas uzcenojums 90 EUR

Dr Nesadalītā peļņa 100 EUR
Kr Pamatkapitāls 10 EUR
Kr Akciju emisijas uzcenojums 90 EUR

Lai arī Komerclikumā minēti uz akcijām balstītie maksājumi un, ka personāla opcijas var būt iegūstamas par maksu vai bez maksas, turklāt, ja maksa ir mazāka par akcijas nominālvērtību personāla opcijas izlietošanas brīdī, sabiedrība emitē akcijas uz sabiedrības nesadalītās peļņas rēķina vai to apmaksu veic no speciāli izveidotām rezervēm, GPL atsauces uz personāla opcijām nav. 

Uz akcijām balstīto maksājumu grāmatvedības uzskaites īpatnības pieejamas kā labā prakse Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos (SFPS) — 2. SFPS «Uz akcijām balstīti maksājumi» (2. SFPS, angliski: IFRS 2 «Share based payments»).

2. SFPS definē uz akcijām balstītu maksājumu, kā darījumu, kura rezultātā uzņēmums saņem preci vai pakalpojumu, veicot apmaksu ar saviem pašu kapitāla instrumentiem, vai ar saistību, kuras vērtība ir piesaistīta pie uzņēmuma akciju vērtības vai citu pašu kapitāla instrumentu vērtības. Izšķir trīs veidu uz akcijām balstītos maksājumus:

1. pašu kapitāla darījumi, kuros maksā ar akcijām;
2. naudas darījumi, kuros maksā ar akcijām;
3.  darījumi ar tiesībām izvēlēties norēķinu veidu.

Ilustrējot ar piemēriem katru no šiem:

Svarīgais visos šajos piemēros — darbinieks saņem savu atlīdzību nevis šodien, bet noteiktā brīdī nākotnē, izpildoties noteiktiem nosacījumiem. Praksē tieši šāda veida uz akcijām balstītos maksājumus izvēlas uzņēmēji, lai motivētu savus darbiniekus ilgākā laika posmā sniegt atbilstošu rezultātu.

Jāņem vērā, ka uzņēmumam, piešķirot darbiniekam akciju opcijas, tās nevar grāmatot uzreiz kā pamatkapitālu (akcijas vai daļas) vai kā izdoto naudu. Sākotnēji akciju opcijas tiek grāmatotas kā:

Dr Izdevumi
Kr Pašu kapitāla sastāvā izveidota akciju opciju rezerve vai 
Saistības par akciju opcijām

Svarīgi apzināties, ka gadījumā, ja darbinieks saņem akciju opcijas tikai pēc noteikta nostrādātā laika, izmaksas būtu jāattiecina proporcionāli pret visu nostrādāto periodu.

(500 – 75) × 100 × 15 × 1/3 = 212 500 EUR,

Dr Personāla izmaksas (PZA) 212 500 EUR
Kr Uz akcijām balstīto maksājumu rezerve (Pašu kapitāls) 212 500 EUR

(500 – 60) × 100 × 15 × 2/3 = 440 000 EUR

(500 – 57) × 100 × 15 × 3/3 = 664 500 EUR

Dr Uz akcijām balstīto maksājumu rezerve (Pašu kapitāls) 664 500 EUR
Kr Akciju kapitāls (Pašu kapitāls) 44 300 EUR 
(aprēķināts kā akciju nomināls reiz piešķirto akciju skaits = 1 × 44 300)
Kr Akciju emisijas uzcenojums (Pašu kapitāls) 620 200 EUR 
(starpība starp rezervi un akciju kapitālā ieskaitāmo summu)

Esot finansistiem, nevar aizmirst arī nodokļu aspektu. Latvijā ienākums no akciju sabiedrības (AS) darbinieku akciju pirkuma tiesību jeb akciju opciju īstenošanas ir atbrīvots no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kopš 2012. gada beigām. Savukārt 2021. gada 12. janvārī stājās spēkā izmaiņas IIN likumā un Komerclikumā — arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbiniekiem var piešķirt savu akciju pirkuma tiesības. Par katru darbiniekiem piešķirto akciju pirkuma tiesību (akciju opciju) darba devējs ziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Vispārīgā gadījumā darbiniekam piešķirtās akciju opcijas (ja akcijas opcijas pirkuma cena ir nulle vai zem tirgus vērtības) ir papildu labums, ko darba devējs piešķir darbiniekam uz darba attiecību pamata un attiecīgi apliekam ar visiem algas nodokļiem (IIN likuma 8. panta 2.⁵ daļa). 

Tomēr, izpildoties noteiktiem IIN likuma 9. panta 43. daļā ietvertajiem nosacījumiem, ienākums no akciju opciju tiesību īstenošanas ir atbrīvots no IIN. Minētie nosacījumi ir pieci:

1. akciju pirkuma tiesību minimālais turēšanas periods (periods no akciju pirkuma tiesību piešķiršanas dienas līdz dienai, kad darbinieks ir tiesīgs uzsākt akciju pirkuma tiesību īstenošanu) ir ne mazāks kā 12 mēneši;
2. akciju pirkuma tiesību minimālajā turēšanas periodā darbinieks ir darba attiecībās ar sabiedrību, kura piešķīrusi maksātājam akciju pirkuma tiesības;
3. 2 mēnešu laikā pēc tam, kad darbiniekiem beidzies periods, kurā varēja pieteikties uz akciju pirkuma tiesībām, vai piešķirtas akciju pirkuma tiesības, darba devējs iesniedz VID informāciju par akciju pirkuma tiesību plānu;
4. akciju pirkuma tiesības jāīsteno ne vēlāk kā 6 mēnešus laikā no dienas, kad izbeigtas darba attiecības starp maksātāju un darba devēju;
5. sabiedrība, kura piešķīrusi maksātājam akciju pirkuma tiesības, nav izsniegusi maksātājam aizdevumu, kas nav atmaksāts līdz akciju pirkuma tiesību īstenošanas brīdim.

Papildus jāatceras, ka akcijas tirgus vērtību pirkuma tiesību īstenošanas dienā var noteikt persona, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir tiesīga sniegt neatkarīgu atzinumu par akciju tirgus vērtību, un šis atzinums ir spēkā 12 mēnešus no sagatavošanas dienas. Turklāt, ja tiek veikti grozījumi akciju pirkuma tiesību īstenošanas plānā, darba devējam divu mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas ir pienākums iesniegt informāciju VID.

Lai arī akciju opciju piešķiršanas gadījumā veicamo darbību skaits ir gana liels un grāmatojumi pietiekami specifiski, akciju opcijas līgumi noteikti ir ļoti labs rīks darbinieku motivācijas celšanai.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada jūnija (498.) numurā.