Mākslīgais intelekts un juridiskā atbildība

Tehnoloģiju attīstības ziņā pasaule strauji mainās. Cilvēka radītas programmatūras neatkarīga, inteliģenta darbība vairs nav tikai zinātniskās fantastikas temats. Mākslīgais intelekts ienāk arī grāmatvedības nozarē, izskaitļo nodokļu riskus u.tml. Taču kurš uzņemsies juridisku atbildību par tā darbības sekām? Kā patlaban tiek risināts atbildības sadalījums automatizēto datorsistēmu un citu iekārtu nodarīta kaitējuma gadījumos? Šos jautājumus iztirzājam sarunā ar Ritvaru Purmali, SIA Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojs juristu, kurš specializējies mākslīgā intelekta jautājumos.

Kas mūsdienās tiek saprasts ar jēdzienu „mākslīgais intelekts”? Tā ir jebkura datorprogramma, vai arī piemērojami specifiskāki definīcijas kritēriji?

Mākslīgā intelekta galvenā atšķirības pazīme no jebkuras citas programmatūras, kas veic kādu automatizētu darbību, ir spēja pašmācīties. Tā mākslīgā intelekta vadītās programmatūras fundamentāli nošķir no visām pārējām – spēja pašmācības ceļā pieņemt autonomu lēmumu un, pieņemot šo lēmumu, gūt pieredzi, uz kuras balstoties tiks pielāgoti jau nākotnē pieņemtie lēmumi.

Vai tas rada arī atšķirības piemērojamo tiesību aspektos? Arī parasta datorsistēma veic automatizētas darbības, kuras...