Ekspertu ziņojumam

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli samazinātā 15% apmērā, bet ne mazākā kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (minētie darbinieki VID papildus nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimnieks nav mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs;personai četru mēnešu laikā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas lauksaimnieka labā ar šo pašu lauksaimnieku nav bijušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma...

Ministru kabinets 30. aprīlī apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2024.–2028. gadam. Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.– 2028. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus. 2024. gads raksturots ar izaugsmes atjaunošanos, inflācijas strauju samazināšanos, energoresursu cenu stabilizēšanos, noturīgu darba tirgu un kopumā norāda uz valsts ekonomikas noturību pret ārējiem ekonomiskajiem šokiem. Par noturību var runāt arī fiskālajā politikā. Lai arī vispārējās valdības budžeta deficīts ir tuvu 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) robežai, lielāko tā daļu veido ar valsts iekšējo un ārējo drošību saistītie vienreizējie izdevumi. Strukturālais deficīts ir tuvu 0,5% no IKP robežai un tāpēc valsts parāds ir ilgtspējīgs. Investīcijas iekšējās un ārējās drošības jomā ir nepieciešamas – gan lai nodrošinātu valsts iedzīvotāju drošību, gan lai radītu nepieciešamos apstākļus ekonomikas attīstībai. Vienlaikus, jārēķinās, ka lēnāka ekonomikas...

Ar grozījumiem likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFNL), kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī, precizēta juridisko veidojumu patieso labuma guvēju definīcija, kā arī noteikts dalībvalstij pienākumu glabāt informāciju par tieši izveidotu trastu un līdzīgu juridisku veidojumu faktiskajiem īpašniekiem tās dalībvalsts izveidotā faktisko īpašnieku centrālajā reģistrā, kurā trasta pilnvarotā persona vai persona, kam ir līdzvērtīgs amats līdzīgā juridiskā veidojumā, veic uzņēmējdarbību vai dzīvo. Juridisko veidojumu patieso labuma guvēju definīcija Juridisks veidojums ir veidojums, kurš nav juridiskā persona, bet kuram ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja un kura struktūrā var ietilpt dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (pārvaldnieks) vai tiem līdzvērtīgi statusi. Kā norādīts likumprojektu anotācijā, Latvijas Republikas tiesību sistēma neatzīst trastus vai tiem pielīdzināmus juridiskos veidojumus, līdz ar to Latvijā līdz šim nebija specifiska reģistra, kas saturētu informāciju par Latvijā izveidotajiem trastiem. Ārvalstu trasti un līdzīgi juridiskie veidojumi Latvijā darbojas (eksistē) caur...

Valdība 30. aprīlī izskatīja likumprojektu “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums”, ar kuru Latvijas Banka tiks nozīmēta par kompetento uzraudzības iestādi, kas izsniegs darbības atļaujas kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem pakalpojumu sniegšanai kriptoaktīvu jomā. Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā. Kriptoaktīvu tirgus dalībnieku lokā iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan esošie finanšu tirgus dalībnieki, kas jau ir saņēmuši licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tāpat likumprojekts “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” ir attiecināms arī uz esošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri savu darbību ir sākuši pirms 2024. gada 30. decembra un kurus pašlaik uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Šādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varēs turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas līdz 2025. gada 30. jūnijam vai līdz brīdim, kad Latvijas Banka būs izskatījusi tās pieteikumu un pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Likumprojekta izstrāde...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2024. gada 29. aprīlī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2024/1239) ir publicēta Eiropas Komisijas deleģētā regula (ES) 2024/1239 (2024. gada 22. februāris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/196 par papildu muitas nodokļiem dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā nosaka, ka no 2024. gada 1. maija Eiropas Savienība pārtrauc papildu muitas nodokļa 0,164% piemērošanu konkrētam ASV izcelsmes preču importam: cukurkukurūzai (KN kods 0710 40 00), autoceltņiem (KN kods 8705 10 00), briļļu, aizsargbriļļu vai tamlīdzīgu izstrādājumu ietvariem un stiprinājumiem no parastā metāla (ex 9003 19 00), kokvilnas garajām un pusgarajām biksēm no denīma (KN kods 6204 62 31), nosakot tām papildu muitas nodokli 0% apmērā. Regula ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Šajā rakstā ir apskatītas aktualitātes publisko iepirkumu jomā saistībā ar regulējumu kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumu piemērošanā, kā arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču piegādi publisku iepirkuma līgumu ietvaros. Rakstā jautājumi apskatīti tieši Publisko iepirkumu likuma regulējuma kontekstā. Izslēgšanas noteikumu regulējums un piemērošana Izslēgšanas noteikumi ir definēti Publisko iepirkumu likuma 42. pantā. Izslēgšanas noteikumi likumā ir ietverti, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk tekstā – Direktīva 2014/24/ES), normas. Direktīvas 2014/24/ES 57. pants iedala izslēgšanas noteikumus tā sauktajos obligātajos izslēgšanas noteikumos un neobligātajos jeb fakultatīvajos. Obligātie izslēgšanas noteikumi ir saistīti, pirmkārt, ar noteiktiem noziedzīgiem nodarījumiem, par ko ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums un kas attiecas arī uz piegādātāju administratīvās, pārvaldības vai pārraudzības struktūras locekļiem vai personām ar pārstāvības, lemšanas vai kontroles pilnvarām, un, otrkārt, ar nodokļu saistību neizpildi. Attiecībā uz obligātajiem izslēgšanas noteikumiem dalībvalstīm nav rīcības brīvības...

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja tiesību aktu kopumu, kas stiprinās Eiropas Savienības (ES) instrumentus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Minēto tiesību aktu kopumu veido Sestā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, ES "vienoto noteikumu” regula un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde (AMLA). Saskaņā ar jaunajiem tiesību aktiem personām ar likumīgu interesi, tostarp žurnālistiem, plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kompetentajām iestādēm un uzraudzības iestādēm, būs tūlītēja, tieša un brīva piekļuve informācijai par faktiskajiem īpašniekiem. Šī informācija tiks apkopota dalībvalstu datubāzēs, kuras tiks savienotas ES līmenī. Papildus aktuālajai informācijai datubāzēs būs jāglabā arī vismaz piecus gadus seni dati. Jaunie noteikumi piešķirs finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU) plašākas pilnvaras analizēt un atklāt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus, kā arī apturēt aizdomīgus darījumus. Pastiprināta uzticamības pārbaude Jaunie noteikumi ievieš pastiprinātas uzticamības pārbaudes un klientu identitātes pārbaudes, kas būs jāveic “atbildīgajiem subjektiem”, piemēram, bankām, aktīvu un kriptoaktīvu pārvaldniekiem...

Lai mazinātu atkritumus un aktivizētu remonta nozari, jaunie noteikumi nostiprina tiesības uz preču remontu, nodrošinot iespēju preces remontēt vieglāk un izdevīgāk. Eiropas Parlaments 23. aprīlī pieņēma direktīvu par patērētāju tiesībām uz preču remontu. Noteikumos ir skaidri norādīts, kādi pienākumi jāpilda ražotājiem saistībā ar preču remontu. Jaunie noteikumi mudina patērētājus ar remonta palīdzību pagarināt preces kalpošanas laiku. Ražotāja pienākums nodrošināt remontu Kā to paredz jaunie noteikumi, ražotājiem ir laikus jāpiedāvā patērētājiem izdevīgi remonta pakalpojumi un jāsniedz viņiem informācija par tiesībām uz preču remontu. Garantijas laikā remontētām precēm obligātais garantijas laiks tiks pagarināts uz vēl vienu gadu. Tas būs iedarbīgāks stimuls patērētājiem dot priekšroku remontam, nevis pirkt citu preci. Arī pēc obligātā garantijas laika beigām ražotājam tomēr ir pienākums remontēt ikdienā plaši izmantojamu sadzīves tehniku, kuras remonts saskaņā ar ES tiesību aktiem ir tehniski iespējams. Tas attiecas, piemēram, uz veļasmašīnām, putekļu sūcējiem un pat viedtālruņiem. Laika gaitā preču kategoriju sarakstu var papildināt. Patērētāji var...

Mums ir izdevies pieredzēt un piedzīvot laikmetu, kurā cilvēkus arvien biežāk sāk aizstāt roboti, bet mūsu domāšanas procesus pārņem mākslīgais intelekts. Arvien grūtāk kļūst atšķirt, kad tekstu un attēlus veidojis cilvēks kā dzīva bioloģiska būtne un kad – speciāli apmācīta datorprogramma. Pakalpojumu jomā esam jau pieraduši, ka ar mums sazinās virtuālie asistenti jeb tērzēšanas boti un līdz sarunai ar cilvēkiem nemaz netiekam. Varētu pat teikt, ka esam nonākuši jaunā, iepriekš nepieredzētā digitālo tehnoloģiju straujas attīstības posmā. Taču vienlaikus arvien biežāk pieminam tādus jēdzienus kā dažādība darba vidē, vienlīdzīga darba samaksa, dzimumu līdztiesība, iekļaujoša sabiedrība, ilgtspējīgs bizness u.tml. Tehnoloģiju attīstība vēl nenozīmē, ka sabiedrībā ir nostiprinājušās tādas morāli ētiskas vērtības, par kurām 21. gadsimtā pat nevajadzētu šaubīties. Taču atklājas, ka Latvijā aizvien pastāv izteikta diskriminācija pēc vecuma, algu atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, nevaram arī apgalvot, ka kopumā esam iekļaujoša sabiedrība. Par to arvien biežāk runā arī tiesību speciālisti, nacionālajā līmenī tiek pieņemtas...

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti 25. aprīlī prezentēja Ekonomikas pārskatu par Latviju, kurā rekomendē mūsu valstī paātrināt reformas, stiprināt valsts finanšu un publisko pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicināt investīcijas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. OECD Ekonomikas pārskats ir neatkarīga, uz faktiem balstīta analīze par Latvijas tautsaimniecības attīstību un reformu īstenošanas progresu. OECD ekspertu sniegtās rekomendācijas kalpo par kvalitatīvu “rokasgrāmatu” politikas veidotājiem Latvijas ekonomikas ilgtspējīgākas izaugsmes nodrošināšanai. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā. Pārskats tika prezentēts ministriju, sociālo partneru, akadēmiskās vides, nevalstisko organizāciju, ārvalstu vēstniecību, kā arī citu institūciju pārstāvjiem, Latvijas vadošajiem ekonomistiem un uzņēmējiem. Pārskata prezentācijas pasākumu atklāja OECD Ģenerālsekretārs Matiass Kormans (Mathias Cormann) un Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis. OECD 2024. gada Ekonomikas pārskata rekomendācijas sniegtas par fiskālo politiku un nodokļu sistēmu, valsts pārvaldes kapacitāti un darba...

Eiropas Parlaments 24. aprīlī apstiprināja jaunu “pienācīgas rūpības” direktīvu, par kuru jau ir panākta vienošanās ar Eiropas Savienības (ES) Padomi. Šajā direktīvā par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to uzņēmumiem un to piegādes, ražošanas un izplatīšanas ķēdē esošajiem partneriem ir noteikts pienākums izbeigt vai mazināt to negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Šāda ietekme var būt paverdzināšana, bērnu darbs, darbinieku ekspluatācija, bioloģiskās daudzveidības mazināšanās vai dabas mantojuma iznīcināšana. Uz risku balstīta pieeja un pārejas plāns Noteikumi attieksies uz ES uzņēmumiem un mātesuzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru apgrozījums visā pasaulē ir vismaz 450 miljoni eiro, kā arī uz franšīzēm ar kopīgu korporatīvo identitāti, ja to apgrozījums būs vismaz 80 miljoni eiro. Tie attieksies arī uz ārpussavienības uzņēmumiem, mātesuzņēmumiem un franšīzēm, kuru apgrozījums ES sasniegs minētās summas. Lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu, šiem uzņēmumiem pienācīga rūpība būs jāievēro to darbības procesā, jāizdara attiecīgas investīcijas, jāpieprasa līgumiskas garantijas no partneriem,...

Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto iepriekš spēkā esošo, bet 2003. gadā spēku zaudējušo likumu "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā" (tā dēvēto Ārvalstnieku likumu), būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To 24. aprīlī lēma Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, pirmajā lasījumā atbalstot grozījumus Imigrācijas likumā. Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt tie ārvalstnieki, kuriem 1992. gada 1. jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003. gada 1. maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos. Kā norāda Ārlietu ministrija, daudzi no viņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi. Savukārt Iekšlietu ministrija informējusi Saeimu, ka 3650 personas ir Krievijas Federācijas pilsoņi. Mainīt Krievijas pilsoņu līdzšinējo uzturēšanās kārtību Latvijā nepieciešams, lai stiprinātu valsts iekšējo drošību, spēcinātu latviešu valodas pozīcijas, kā arī veicinātu iekļautību un piederību Latvijai to ārvalstu pilsoņu vidū,...

Ar Senāta Civillietu departamenta 23. aprīļa lēmumu ir noslēgusies tiesvedība lietā (Nr.SKC-356/2024 (C30373022)), kurā zemes īpašnieks bija vērsies tiesā ar prasību pret vēja elektrostacijas īpašnieku par zemes nomas maksas noteikšanu. Zemes īpašnieks uzskatīja, ka līdzšinējā nomas maksa ir pārāk maza. Apgabaltiesa prasību noraidīja. Izvērtējot zemes īpašnieka kasācijas sūdzībā norādīto, Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, līdz ar to spēkā stājās apgabaltiesas spriedums. Atbilstoši lietas apstākļiem zemes nomas līgums tika noslēgts vairāk nekā pirms 20 gadiem. Nomas tiesības kā nekustamā īpašuma apgrūtinājums tika nostiprinātas zemesgrāmatā. Uz iznomātās zemes nomnieks uzbūvēja vēja elektrostaciju. Zemes īpašnieki vairākkārt mainījās. Pēdējais zemes īpašnieks, uzskatot, ka no iznomātā zemes īpašuma tiek gūta pārāk liela peļņa, nomniekam maksājot nesamērīgu mazu nomas maksu, vērsās tiesā, lai tiesa nosaka viņa ieskatā taisnīgu nomas maksu. Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senāts atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir tiesisks un apgabaltiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas. Senāts, atbildot uz kasācijas sūdzībā...

Valdības sēdē 23. aprīlī atbalstīti Tieslietu ministrijas virzītos grozījumus Komerclikumā, kas ļauj akciju sabiedrībām, pirmreizēji iesniedzot Uzņēmumu reģistrā (UR) akcionāru reģistru, tajos norādīt daļēju informāciju par to akcionāriem. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu UR, kas notiek saskaņā ar Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punktu. Ilgtermiņā akciju sabiedrībai būs iespēju robežās jāsniedz pilnīgas ziņas par akcionāriem, kā arī jāsakārto akciju īpašuma tiesības gadījumos, ja par akcionāru nav nekādu ziņu. Tādējādi grozījumi nodrošinās komercdarbībai draudzīgu, caurskatāmu un stabilu tiesisko vidi. Tieslietu ministrija virza šīs izmaiņas tiesiskajā regulējumā, jo praksē ir konstatētas situācijas, kad akciju sabiedrības rīcībā nav visu aktuālo ziņu par akcionāru, piemēram, iztrūkst akcionāra adreses, nav pieejams akcionāra personas kods u.c. Šāda situācija var izveidoties no akciju sabiedrības neatkarīgu iemeslu dēļ. Ar jauno regulējumu plānots noteikt, ka, iesniedzot sākotnējo informāciju par akcionāriem, tajā varēs iztrūkt atsevišķas ziņas. Ziņu trūkums netraucēs akciju sabiedrībai...

Rakstā uzmanība pievērsta problēmai, kas saistīta ar materiāla stāvokļa vērtējumu un nepilnībām tiesiskajā regulējumā. Civilprocesa likums neparedz kritērijus atbrīvošanai no tiesas izdevumu samaksas, kādi tiesai būtu jāvērtē. Civilprocesa likuma 43. panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos. Civilprocesa likuma 43.1 panta otrajā daļā paredzēts, ka drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas, turklāt tiesa vai tiesnesis, ievērojot personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot to no drošības naudas samaksas. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta otro daļu personai, kura lūdz atbrīvot no tiesas izdevumu samaksas, jāsniedz pierādījumi par tās mantisko stāvokli, tajā skaitā par saviem ienākumiem un mantas piederību. Tiesa vai tiesnesis pārbauda puses mantisko stāvokli pēc tiem pierādījumiem, kas pievienoti lietas materiāliem. 1 Augstākās...