Ekspertu ziņojumam

Vai ir iespējams neiet bērna kopšanas atvaļinājumā un turpināt strādāt (piemēram, attālināti), un saņemt algu, lai būtu ienākumi, par kuriem dzīvot. Tā kā neesmu Latvijā ilgi strādājusi, bērna kopšanas pabalsta man nebūs. Darbavietā (strādājot attālināti), piemēram, es paņemtu vienu nedēļu pirms un vienu nedēļu pēc dzemdībām kā darba nespējas lapu. Pēc tam es atgrieztos darbā (strādājot attālināti) un turpinātu darbu, neejot bērna kopšanas atvaļinājumā. Atbilde Protams, ka neviens jums neliek doties bērnu kopšanas atvaļinājumā obligāti, kaut jums uz to ir tiesības. Ja neesat sociāli apdrošināta Latvijā un neprasāt maternitātes pabalstu par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku (ko jums tātad neizmaksās), tad neviens jūs nevar piespiest to izmantot. Attiecības ar darba devēju ir jūsu savstarpējā vienošanās. Varat arī būt pašnodarbinātā. Jums ir tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, kas ir vienreiz izmaksājams pabalsts. Pabalstu piešķir Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem pašiem un bērnam piešķirts personas kods, kuru statuss...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas (LR) valsts robežai. 2024. gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas – Lietuvas robežšķērsošanas vietā “Grenctāle”, tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā. Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: “Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu”. O. Bogdanova arī uzsver, ka: “Skaidras naudas izcelsmes, kustības un izmantošanas dinamikas izvērtējumam ir pievērsta īpaša uzmanība gan izmantojot šobrīd mūsu valsts un citu valstu rīcībā esošos datus, gan...

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sēdē 8. maijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) prezentēja informāciju par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) administrēšanas pasākumiem un parādiem 2023. gadā, tostarp informāciju par veiktajiem nodokļu administrēšanas pasākumiem “cīņā pret algu izmaksām aploksnēs” 2023. gadā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicināja sagatavot datus par ēnu ekonomiku un aplokšņu algām dinamikā par vairākiem gadiem, ne tikai 2023. gadu. LBAS, balstoties uz sabiedriskās domas pētījumu rezultātiem par ēnu ekonomiku, norādīja, ka tajos uzņēmumos, kuros ir arodbiedrība un ir noslēgts darba koplīgums, nav “aplokšņu” algas, salīdzinot ar tiem uzņēmumiem, kuros nav arodbiedrība un nav noslēgts darba koplīgums. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) prezentēja datus par speciālā budžeta rādītājiem 2023. gadā un prognozi 2024. gadā. Atbilstoši prezentācijas datiem VSAA 2023. gadā iekasēja 4 239,7milj. eiro, attiecīgi plāns 2024. gadam ir iekasēt 4 760,7milj. eiro. Speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikuma plāns 2024. gadam ir 2 441,0 milj....

Interešu pārstāvība ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību var nodrošināt sekmīgu demokrātiskas un tiesiskas valsts darbību, piemēram, ļaujot pilsoņiem līdzdarboties normatīvo aktu pieņemšanā. Tas ir arī instruments, lai padarītu pārskatāmu politisko lēmumu pieņemšanas procesu, norāda Viktorija Soņeca, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta padomniece. Pirms jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sarunā ar juristi skaidrojam, kā ir iespējams līdzdarboties Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu pilnveidošanā un kā turpmāk tiks uzraudzīti lobētāji no trešajām valstīm. Viktorija Soņeca Tieslietu ministrijā ir vadījusi Eiropas Savienības Tiesas departamentu, bijusi OECD nacionālā eksperte digitālos jautājumos, kā arī zvērinātu advokātu biroja Sorainen juriste. Patlaban viņa izglīto studentus Rīgas Juridiskajā augstskolā, docējot studiju kursu „Eiropas Savienības tiesības”. Vienlaikus viņa ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante. Līdz šim vairāk bijāt pazīstama kā ES tiesību speciāliste. Kāpēc pievērsāties arī interešu pārstāvības jautājumiem? ES tiesības mani interesējušas kopš laika, kad studēju Rīgas Juridiskajā augstskolā, kur ieguvu maģistra grādu. Savukārt praktiska saskarsme ar ES...

Tieslietu ministrija sagatavojusi un starpinstitucionālajai saskaņošanai nodevusi likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā". Tas paredzē kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi. Izmaiņas Komerclikumā nepieciešamas, lai sniegtu valdes locekļiem pilnīgāku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību gadījumos, kad tiem nepieciešams iesaistīties bērnu aprūpē, kas nav savienojama ar pilnvērtīgu valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Komerclikums pašreiz neparedz regulējumu kārtībai, kādā valdes locekļi varētu izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi: grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, adoptētājam un citai personai, bērna kopšanas atvaļinājumu, kā arī atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja jāaprūpē adoptējamais bērns, audžu bērns vai aizbilstamais. Atkarībā no tā, kā regulētas attiecības starp valdes locekli un sabiedrību – ar darba līgumu, pilnvarojuma līgumu vai citādi, – praksē pastāv dažādi risinājumi tam, kā organizēt valdes locekļa amata pienākumu pildīšanu laikā, kad tas vēlas izmantot grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam...

No 10. maija spēkā ir Kultūras ministrijas iniciētie Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi". Jaunie noteikumi apvieno tiesisko regulējumu, ko līdz šim noteica trīs dažādi Ministru kabineta noteikumi – tas būtiski atvieglos iesaistīto iestāžu un Latvijas Nacionālā arhīva darbu. Jaunais regulējums turpmāk piemērojams visiem dokumentiem neatkarīgi no to nesējvides – elektroniskās vai fiziskās. Jaunie noteikumi nosaka: publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās; dokumentu arhīviskās vērtības noteikšanas kārtību; kārtību institūcijām, kādā tiek reģistrēti un glabāti personu iesniegtie paziņojumi par neprecīziem vai nepilnīgiem personas datiem, kā arī kā nodrošināta paziņojumu sasaiste ar arhīva dokumentiem; Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtību institūcijām; tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos; kārtību, kādā institūcijas un privātpersonas nodod dokumentus Latvijas Nacionālajā arhīvā un kārtību, kādā institūcija saņem Latvijas Nacionālajā arhīva atļauju dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanai institūcijā. Jaunais regulējums ietekmē...

Diskusijas un pārmetumi par to, ka Latvijā bankas biznesu un iedzīvotājus kreditē daudz kūtrāk nekā kaimiņvalstīs, griežas pa riņķi ne pirmo gadu. Tiek piesaukti dažādi argumenti, analizēti dažādi rādītāji, bet skaitļi ir un paliek nepielūdzami — Latvija, ja uz to lūkojamies no banku izsniegto kredītu, piesaistīto noguldījumu un aktīvu viedokļa, no 2018. gada beigām ir mazākā Baltijas «banku ekonomika». Un tas atstāj sekas arī uz ekonomikas izaugsmi — Latvijas uzņēmumi un mājsaimniecības ir saņēmušas daudz mazāk naudas savu ieceru realizēšanai. Jautājot trīs lielāko banku pārstāvjiem — kāpēc Latvijā kreditēšana buksē? — atbildēs tika minēti dažādi iemesli. Taču neviens tā arī nepieminēja, ka, iespējams, pie vainas ir arī bankas izvēlētās darbības politika. Galvenie vaininieki, kas tiek uzskaitīti — finanšu krīze vēl 2008. gadā, finanšu nozares «kapitālais remonts» un Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju piesardzība kredītu ņemšanā. Tiesa, otra puse — paši uzņēmēji un iedzīvotāji — saka, ka kredītu dabūt nav nemaz tik viegli, īpaši...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 8. maijā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 12. februāra noteikumos Nr. 72 “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem”. Grozījumi bija nepieciešami, Saeimā 2023. gada 8. jūnijā pieņemtie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”" paredzēja likuma 7.1 panta izslēgšanu. Tie arī paredz novērst praksē konstatētās nepilnības šo noteikumu piemērošanā. Ar grozījumiem noteikumos jaunas prasības aizstās iepriekš spēkā esošās prasības apstiprinātam noliktavas turētājam, kuram piešķirts Padziļinātās sadarbības programmas sudraba vai zelta līmeņa dalībnieka statuss Grozījumi paredz šādas izmaiņas: nodrošinātājs ir arī tāda persona, kura par akcīzes nodokļa nodrošinājumu izmanto drošības naudu; akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma apliecību izsniedz uz nenoteiktu laiku, ja ir iemaksāta drošības nauda un nav piešķirts nodrošinājuma samazinājums; akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā (izņemot pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā aprēķināto akcīzes nodokli un akcīzes nodokļa parādu, t.sk nodokļa parādu, par kuru ir pieņemts lēmums par nokavēto nodokļa maksājumu labprātīgu izpildi) var piemērot nodrošinājuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 27. aprīļa ir spēkā grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 30. augusta noteikumos Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”. Tie izstrādāti, lai uzlabotu komercdarbības ar akcīzes precēm vidi. Grozījumi paredz šādas izmaiņas: • degvielas mazumtirgotājs ir tiesīgs saņemt degvielu no akcīzes preču noliktavas, degvielas vairumtirgotāja un reģistrēta saņēmēja degvielas uzpildes stacijā ārpus speciālajā atļaujā (licencē) degvielas mazumtirdzniecībai norādītā darba laika; • gadījumos, kad alkoholiskos dzērienus realizē fiziskām personām ar distances līgumu tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, piegādes dokumentā ir atļauts nenorādīt akcīzes nodokļa markas sēriju un numuru; • apstiprināts noliktavas turētājs ir tiesīgs no citai personai piederošas akcīzes preču noliktavas veikt viņam piederošo akcīzes preču realizāciju uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, uz ārvalsti un nelicencētam komersantam; • apstiprinātam noliktavas turētajam darbībām ar tabakas izstrādājumiem ir pienākums divas darbdienas pirms jebkuru darbību, kas saistītas ar tabakas izstrādājumiem, veikšanas, (piemēram, ražošanas iekārtu kalibrēšanas, testēšanas), izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu,...

Ekonomikas teorija vēsta, ka pilsētām ir vadošā loma valsts saimnieciskajā izaugsmē — pilsētas ir tās, kurās līdz ar iedzīvotājiem koncentrējas resursi un attīstās arvien augstākas pievienotās vērtības ekonomiskā darbība. Līdz ar to pastāv ļoti ticama iespēja, ka viens no galvenajiem straujākas Lietuvas un Igaunijas ekonomiku izaugsmes faktoriem ir sekmīgāka to lielāko pilsētu (pirmkārt, galvaspilsētu) attīstība. Kad beigsim badināt Rīgas lauvu? Aplūkojot datus par Baltijas galvaspilsētu reģionu iekšzemes kopproduktu (IKP), aina atklājas gandrīz identiska valstu konkurencei. Par Baltijā lielāko pilsētas ekonomiku (gan absolūtajā, gan uz vienu iedzīvotāju rēķinātajā izteiksmē) pēdējos gados ir kļuvusi Viļņa, kurai cieši seko Tallina, trešo vietu ar diezgan lielu atstarpi ieņemot Rīgai. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) Latvijā, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas statistikas iestādēm, vēl nav publicējusi Rīgas plānošanas jeb statistiskā reģiona (Rīga ar astoņām tuvākajām pašvaldībām, ieskaitot Jūrmalu, Siguldu, Mārupi, Olaini u.c.) datus par 2022. gadu, tāpēc jaunākie salīdzinošie rādītāji par trim Baltijas galvaspilsētām pieejami par 2021. gadu....

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 20. jūnija lēmums lietā Nr. SKC–887/2023 Finansiālas grūtībās var nonākt ne tikai fiziskā, bet arī juridiskā persona. Vai Civilprocesa likums paredz iespēju pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pienākuma samaksāt drošības naudu par kasācijas sūdzības vai citu Civilprocesa likuma 43.1 panta pirmajā daļā paredzēto sūdzību vai pieteikumu iesniegšanu juridisko personu? Drošības naudas mērķis Drošības nauda ir ar Civilprocesa likumu noteikts obligāts maksājums par tiesas spriešanu civillietās, un tās maksāšanas pienākums noteikts ar mērķi atturēt personas no nepamatotu sūdzību iesniegšanas, jo sūdzības noraidīšanas gadījumā drošības nauda netiek atmaksāta. Savukārt drošības nauda tiek atmaksāta pilnā apjomā tad, ja tiesa sūdzību apmierina vai apmierina kādā tās daļā (sk. Civilprocesa likuma...

Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir pārsniedzis maksimālo termiņu. Lai izvairītos no paaugstinātās nodokļa likmes, pašvaldība aicina izvērtēt būvprojekta realizācijas pakāpi un iespēju nodot būvdarbus ekspluatācijā. Gadījumā, ja būvprojektā paredzētie būvdarbi nav pabeigti un vēl ir paredzēti - pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, savukārt, ja būvniecība nav sākusies un nav plānota - būvatļauja jāanulē. Rīgas pašvaldībā ir reģistrētas vairāk nekā 15 tūkstoši būvniecības lietu un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums no būvatļaujas izsniegšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Bet tām būvatļaujām, kurās maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš nebija norādīts, astoņu gadu termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, kad stājās spēkā “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas nozīmē, ka šīm būvatļaujām maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš beidzās 2022. gada 1. oktobrī. Ņemot vērā, ka dažādu apstākļu dēļ būvniecības darbi var tikt atcelti, apturēti,...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 8. maija pieņem pieteikumus inovāciju vaučeru atbalsta programmā, kas sadarbībā ar pētniecības organizācijām ļaus izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas, sniedzot atbalstu līdz pat 25 000 eiro produkta vai tehnoloģijas izstrādei. “Pētniecība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, vienlaikus veicinot inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un sekmējot komersantu un pētniecības organizāciju sadarbību. Turpinot atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, aicinām mikro, mazos un vidējos Latvijas uzņēmējus pieteikties inovāciju vaučeru atbalsta programmai un saņemt līdzfinansējumu līdz pat 100% apmērā savas inovatīvās idejas attīstīšanai. Kopējais pieejamais finansējums ir vairāk nekā 5,4 miljoni eiro,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Lai uzzinātu vairāk par inovāciju vaučeru atbalsta programmu jaunu produktu izstrādei, LIAA aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties tiešsaistes semināram, kas notiks 20. maijā plkst. 9.00 Pieteikšanās semināram būs līdz 17. maijam plkst. 15.00 šeit. Inovāciju vaučeru programmas ietvaros ir paredzēti trīs inovāciju vaučeru atbalsta...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājums, kuru, sākot ar 2024. gada 1. janvāri, maksā neatkarīgi no tā, vai peļņu sadala dividendēs vai arī veidojas citi ar nodokli apliekamie objekti. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas apmērs ir 20 % no pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītās peļņas, t. i., taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu maksā: kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (t. i., Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Kā aprēķina UIN piemaksu? Taksācijas gada uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Tātad 2024. gadā piemaksu aprēķina par 2023. pārskata gada rezultātiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķins ir atrodams Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS)...

Viens no darba devējiem interesējošiem jautājumiem par personas datu apstrādi personāla atlases un darba līguma sagatavošanas procesā ir par to, kā veicamas personas datu apstrādes darbības, lai iegūtu informāciju par pretendentu un pārbaudītu sniegto ziņu atbilstību, informē Datu Valsts inspekcija. Pretendenta kvalifikāciju apliecinoši dokumenti Ja darba pienākumu veikšanai nepieciešamas kādas speciālas zināšanas vai prasmes, darba devējs, sagatavojot darba līgumu, var pieprasīt pretendentam uzrādīt dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību. Šādu datu apstrādes tiesiskais pamats var būt: darba devēja leģitīmās intereses (lai pārliecinātos, ka darbiniekam ir nepieciešamās zināšanas); juridisks pienākums (ja normatīvajos aktos noteikts, ka obligāti nepieciešamas speciālas zināšanas). Apliecinošu dokumentu pieprasīšana būtu jāveic tikai tad, kad jau pieņemts lēmums par līguma noslēgšanu ar pretendentu, savukārt vērtēšanas posmā darba devējam būtu jāuzticas pretendenta sniegtajai informācijai. Gadījumos, kad tas ir noteikts ar likumu vai pastāv konkrētas darba devēja leģitīmas intereses, noslēdzot darba līgumu, var būt pieļaujama arī šādu dokumentu kopēšana. Piemēram, lai...