Ekspertu ziņojumam

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi un apspriešanai nodevusi dokumenta projektu "Darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un potenciālos priekšlikumu scenārijus tālākai rīcībai". Izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai. Datu analīze par nodokļu maksātāju veiktajiem nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksu (VSAOI) maksājumiem uz vienu nodarbināto un kopējo ieņēmumu dati norāda, ka lielie un vidējie uzņēmumi sniedz pamata ieguldījumu nodokļu nomaksā. Lielie un vidējie uzņēmumi sastāda 2% no kopējā privātā sektora nodokļu maksātāju skaita, nodarbina 43% darba ņēmējiem un nomaksā 51% no kopējiem nodokļiem. Atšķirība kopējā nomaksāto nodokļu apjomā uz vienu nodarbināto mēnesī 2023. gadā ir būtiska – ~1 300 eiro nomaksāja lielie un vidējie uzņēmumi (ar vairāk nekā 50 darbiniekiem), savukārt mikro uzņēmumi ar mazāk nekā 10 darbiniekiem nomaksāja nodokļos ~700 eiro...

Darbinieces nāves gadījumā darba devējs izmaksā viņas radiniekam bēru pabalstu — darbinieces mēneša algas apmērā (piemēram, 1000 eiro). Ar kādiem nodokļiem ir saistīts šis darījums? Atbilde Bēru pabalsts ir fiziskās personas ar nodokli neapliekams ienākums, un tas ir minēts likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. panta 1. daļas 14. punktā: Darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 eiro. Savukārt saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 14. pantu obligāto iemaksu objekts ir visi algotā darbā aprēķinātie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu. No tā izriet, ka IIN nepiemērošana bēru pabalstam nosaka arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nepiemērošanu tam. Turklāt jāņem vērā, ka bēru pabalsts (radiniekam) nemaz nav algotā darbā gūtais ienākums. Tomēr no nodokļiem ir atbrīvota tikai ierobežota summa, bet no pārsnieguma...

Lai veicinātu patērētāju informētību par produktu, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 17. aprīlī trešajam – galīgajam – lasījumam atbalstīja grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz pārtikas tirdzniecības vietās norādīt pārtikas produktu ražošanas valsti. Saeimā 25.aprīlī likumprojekts pieņemts trešajā – galīgajā – lasījumā . Plānots, ka produkta ražošanas valsti varēs norādīt rakstveidā vai ar attiecīgās valsts karoga attēlu. Ja pārtikas produkts būs ražots Krievijā vai Baltkrievijā, informācija būs norādāma tikai rakstveidā. Ministru kabinets noteiks kritērijus valsts, kurā ražots produkts, identificēšanai, prasības norāžu noformēšanai un izvietošanai. Tāpat paredzēts noteikt izņēmumus, kad norāžu izvietošana nav obligāta. Iecerēts, ka jaunās prasības būs spēkā no 1. septembra. Par produkta ražošanas valsts nenorādīšanu pārtikas tirdzniecības vietā varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajai personai līdz 50 naudas soda vienībām (250 eiro), savukārt juridiskajai personai līdz 200 naudas soda vienībām (1000 eiro), paredz grozījumi. Iecerētie grozījumi ļaus vieglāk atšķirt vietējos ražojumus un ērti...

Konkurences padome (KP) 2023. gadā izvērtēja SIA “AC Kurzemes Vārds” (Kurzemes Vārds) sūdzību par Satiksmes ministrijas un Kultūras ministrijas darbībām, sniedzot valsts atbalstu VAS “Latvijas Pasts” zaudējumu segšanai par preses piegādāšanu, vienlaikus nenodrošinot valsts atbalstu zaudējumu segšanai privātajam komersantam, kurš arī nodrošina abonētās preses piegādes pakalpojumus. Izvērtējot iesniegumu, KP konstatēja normatīvā regulējuma nepilnības, aktīvi turpinot iesākto darbu pie vienlīdzīgas konkurences veidošanas preses piegādes pakalpojumu tirgū Latvijā. Izvērtējot iesniegumu, kurā Kurzemes Vārds norādīja, ka ministrijas ar savu darbību pārkāpj Konkurences likuma 14.1 panta pirmo daļu, kas nosaka, ka publiskas personas - valsts un pašvaldības, kā arī to kapitālsabiedrības - ar savu darbību nevar kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Tostarp Kurzemes Vārds lūdza KP rosināt pārkāpuma lietu pret Satiksmes ministriju un Kultūras ministriju. KP nekonstatēja pamatu lietas ierosināšanai par konkurences neitralitātes pārkāpumu, ņemot vērā, ka VAS “Latvijas Pasts” saskaņā ar normatīvo regulējumu par abonētās preses piegādi, tostarp pastāvošo kompensācijas atbalsta mehānismu, ir universālais pasta...

Mūsdienu digitālajā laikmetā veikt darījumus — pirkt un pārdot preces un pakalpojumus — ir iespējams pat ar Pita salā (tālākā vieta uz zemeslodes no Latvijas) esošām personām. Saprotams, ka šādos darījumos visbiežāk darījuma partneris nekad fiziski pat netiek sastapts, bet līgumi tiek slēgti un saziņa notiek elektroniski. Tas ir ērti, tomēr Latvijā diemžēl joprojām ir sastopama vieglprātīga attieksme pret darījumu partneru identificēšanu un informācijas par tiem saglabāšanu. Visbiežāk ar šo grēko personas, kas tikko ir uzsākušas saimniecisko darbību, tomēr autoram nereti praksē ir nācies saskarties ar izpratnes trūkumu par darījuma partneru identificēšanas nepieciešamību arī no ilglaicīgi darbojošiem komersantiem. Kā tad īsti ir — vai tiešām bez nekādiem riskiem var tiesiski nezināt savu darījuma partneri? Raksts ir veltīts šī jautājuma detalizētai analīzei no dažādu normatīvo aktu tvēruma. Situācijas, tirgojot preces un pakalpojumus internetā, var būt dažādas. Saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais, SIA u.c.) to var veikt, neizmantojot citām personām piederošās platformas (tīmekļvietnes, mobilās lietotnes),...

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakšpadomes (SDA) sanāksmē 17. aprīlī sociālie partneri trīspusējās pārrunās diskutēs par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā regulējuma pārņemšanu Latvijā. Tā notiks ar attiecīgu Ministru kabineta noteikumiem par Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka darbinieki saņem adekvātu minimālo algu cienīgai dzīvošanai, neatkarīgi no tā, kur tie ir nodarbināti. Minimālajai algai ir jābūt tādai, kas var nodrošināt cienīgu dzīves standartu, samazināt nodarbinātu personu nabadzību, kā arī veicināt sociālo kohēziju un augšupēju sociālo konverģenci un ierobežot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzstāj, ka arī Latvijai ir stingri jāievēro direktīvas rekomendācijās noteiktais, kas rekomendē, ka minimālajai algai būtu jābūt 50% apmērā no vidējās mēneša algas valstī. Labklājības ministrija (LM) ir ierosinājusi kompromisa priekšlikumu – noteikt minimālo mēneša darba algu 45 % apmērā no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķinātās mēneša...

No 17. aprīļa līdz 22. maijam (ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17. jūnijam) lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumu saņemšanai, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Ģeotelpisko iesniegumu jāaizpilda LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. LAD iesniegumus no mazajām saimniecībām pieņems arī pa tālruni mutvārdos. Prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai 2024. gadā nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi, kādi tie bija iepriekšējā sezonā. LAD direktors Ģirts Krūmiņš atzīst, ka šogad ir izdevies mazināt sarežģītos un birokrātiskos nosacījumus, vai un kādi dati un fotoattēli lauksaimniekam ir jāsūta. Šis ir otrais gads, kad platību maksājumus pieņemsim pēc prasībām, kas stājās spēkā iepriekšējā gadā, tas vieš cerības, ka tas būs vieglāks gan mums, gan lauksaimniekiem. LAD aicina visus lauksaimniekus vērtēt, kādiem atbalsta veidiem pieteikties un rūpīgi pārbaudīt vai ģeotelpiskajā iesniegumā ir pieteikti visi atbalsta veidi. Sezonas laikā rūpīgi jāseko līdzi iesniedzamo dokumentu termiņiem, kā arī jāsniedz atbildes uz Lauku atbalsta dienesta...

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatījis lietu (Nr. SKA-261/2024 (A420285221)), kurā personu apvienība prasa atlīdzināt nemantisko kaitējumu un zaudējumus, kas radīti ar Jūrmalas pilsētas domes iepirkumu komisijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu iepirkuma procedūrā pieņemtajiem lēmumiem. Senāts atzina, ka atbildētāju tiesā nav pārstāvējusi piekritīgā iestāde. Līdz ar to zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Senāts konstatēja, ka lietā atbildētājas Jūrmalas pilsētas pašvaldības pusē kā iestāde ir pieaicināta Jūrmalas pilsētas dome, tomēr tiesas procesā tās vietā piedalījās Jūrmalas valstspilsētas administrācijas pilnvarotie pārstāvji. Tiesā saņemtajos paskaidrojumos ir argumentēts, ka iestādei mainījies nosaukums. Senāts uzskatīja, ka nav ņemami vērā tādi likumam neatbilstoši apgalvojumi, ka agrākajai iestādei „dome” mainīts nosaukums uz „administrācija”. Dome ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija, ko veido ievēlētie deputāti. Savukārt iestādes, ko dome izveidojusi pašvaldības funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai, ir administrācija. Senāts skaidroja, ka pašvaldību gadījumā administratīvi procesuālo rīcībspēju īstenot un tādējādi būt par iestādi Administratīvā procesa likuma...

Saeima 11. aprīlī pieņēma Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) virzītus grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem paredzēts samazināt izmaksu slogu jaunu lielas jaudas sadales sistēmas pieslēgumu izveidei, tādējādi sekmējot komercdarbības attīstību un inovācijas. Izmaiņas paredz ieviest pieslēguma būvdarbu izmaksu sadalījuma principu, kur pusi sedz lietotājs, bet otru pusi sistēmas operators, AS “Sadales tīkls” sistēmas lielas jaudas elektroenerģijas lietotāju pieslēgumiem arī vidsprieguma (6–20 kilovoltu (kV) ) tīklā un 0,4 kV tīkla pieslēgumiem ar jaudu (ievadaizsardzības aparāta lielumu) virs 100 ampēriem (A). Līdz šim attiecīgais būvdarbu izmaksu sadalījuma princips tika piemērots tikai nelielas jaudas pieslēgumiem (līdz 100 A). Savukārt lielākas jaudas pieslēgumu gadījumā lietotājs priekšapmaksas veidā 100% sedza visas pieslēguma ierīkošanas izmaksas, bet pieslēguma lietošanas laikā lietotājam tika piemērots atļautās slodzes efektīvas izmantošanas risinājums (samazināta pakalpojuma maksa), ļaujot piecu gadu periodā atgūt pieslēguma ierīkošanā ieguldītās investīcijas. Tomēr gadījumā, ja lietotājs izvēlējās uzstādīt saules paneļus, tad tas zaudēja tiesības saņemt efektīvās slodzes mehānisma maksas...

Esam pārdzīvojuši 1. martu un uzzinājuši mūsu katra bilanci ar valsti par 2023. gadu. Viens lēca priekā, jo saņems no budžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, citam savukārt kļuva bēdīgs vaigs, jo ir palicis valstij parādā. Kāds varbūt jau paspējis nokaitināt grāmatvedi, uzskatot, ka tieši viņš ir vainīgs, ka izveidojies parāds. Bet ne par to būs šis raksts. Mēģināšu vienkāršā valodā izskaidrot galveno, kas jāzina un jāņem vērā ikvienam Latvijas iedzīvotājam par gada ienākuma deklarācijas iesniegšanu. Tā kā šo žurnālu pārsvarā lasa grāmatveži, tad lūgums padalīties ar informāciju ar saviem radiem, draugiem un paziņām. Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» ir saistošs katram Latvijas iedzīvotājam — rezidentam, kurš ir guvis ienākumus Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kā arī ārvalstu fiziskajai personai — nerezidentam, kurš ir guvis ienākumus Latvijas Republikā. Taču uzskatu, ka šis likums ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk uztveramajiem nodokļu likumiem. Tāpēc mums — grāmatvežiem, nodokļu ekspertiem, grāmatvedības jomas speciālistiem — jāpalīdz līdzcilvēkiem...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā darba devējiem iespēju sagatavot uzņēmumiem nepieciešamos speciālistus, pēc darba devēju pieprasījuma organizējot un finansējot NVA bezdarbnieka statusā reģistrēto klientu mācības jebkurā licencētā profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmā. Lai darba devējs būtu pārliecināts par mācībām izvēlēto kandidātu atbilstību uzņēmuma vajadzībām, pirms mācību sākuma darba devējs pats piedalās atlasē un izvēlas piemērotākos kandidātus. Pasākums tiek īstenots Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projekta „Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Darba devēja ieguvumi, īstenojot vajadzīgo speciālistu sagatavošanu sadarbībā ar NVA: NVA finansē visas ar mācībām saistītās izmaksas; darba devējs patstāvīgi vai no NVA piedāvātā saraksta izvēlas izglītības iestādi; mācību laikā darba devējs mācību dalībniekiem var nodrošināt izglītības programmā noteikto kvalifikācijas praksi nepieciešamo iemaņu iegūšanai konkrētajā darba vietā; tiek sagatavoti uzņēmuma specifikai atbilstoši kvalificētie darbinieki. Ja darba devējam vajadzīgie speciālisti jāsagatavo tādās profesijās, kuru nav NVA piedāvājumā, tiek izsludināta mācību īstenotāju pieteikšanās nepieciešamās izglītības programmas īstenošanai. Ja darba devējam nepieciešami darbinieki,...

Skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem. Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja skaidrās naudas īpašo nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību veidot bezsaistes risinājumus bezskaidrās naudas norēķinos, atzīst Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. Finanšu nozare ir izrādījusi atsaucību skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas jomā, jau vairākas reizes piekrītot turpināt sadarbību ar Latvijas Banku brīvprātīgā memoranda ietvaros. 2021. gada rudenī Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr šādam labas gribas memorandam nav juridiski saistoša spēka, turklāt tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana. Lai šo ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam būtisko aspektu nostiprinātu likuma līmenī, Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu. Iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada martā pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Viens no pieņemtajiem spriedumiem skar datu aizsardzības un privātuma jautājumus, kā arī uzraudzības iestādes pilnvaras. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula). EST 2024. gada 14. marta spriedumā lietā C46/23 Budapest Főváros IV. Kerület Újpest Önkormányzat Polgármesteri Hivatala pret Nemzeti Adatvédelmi és Információszabadság Hatóság skatīts jautājums par datu subjekta tiesībām tikt aizmirstam. Prejudiciālais nolēmums tika sagatavots par to, kā interpretēt Regulas 2016/6791 17. panta „Tiesības uz dzēšanu („tiesības tikt aizmirstam”)” 1. punktu, kas noteic: „Datu subjektam ir tiesības panākt, lai pārzinis bez nepamatotas kavēšanās dzēstu datu subjekta personas datus, un pārziņa pienākums ir bez nepamatotas kavēšanās dzēst...

Lai arī eksperti saka, ka pircēju noskaņojums lēnām uzlabojas, mazumtirdzniecības apgrozījums gan Latvijā, gan Igaunijā gada sākumā diemžēl turpināja samazināties. Un tā nav laba ziņa šo valstu ekonomikām. Nedaudz citādāka situācija ir Lietuvā, kur pircējiem, šķiet, ir lielāks optimisms un tirdzniecība sākusi lēnām atkopties. Taču tālāko attīstību prognozēt ir grūti, lai arī, nenoliedzami, visi cer uz labām ziņām gan pašmāju, gan arī citu valstu tirgos. Tirdzniecība iekšējā tirgū ir būtiska, lai uzturētu ekonomisko aktivitāti un veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu izstrādi, jaunu uzņēmumu rašanos. Samazinoties mazumtirdzniecības apgrozījumam, samazinās gan ekonomiskā aktivitāte, gan arī nodokļu ieņēmumi, piemēram, no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), un par to jau sāk uztraukties arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Tiesa, pēdējo gadu laikā pesimisms jeb drīzāk piesardzība iezagusies ne tikai patērētāju prātos. Arī pašiem tirgotājiem šis laiks nesis daudzus pārbaudījumus. Tā Covid–19 pandēmijā tika ierobežota tirdzniecība veikalos, taču šis laiks ļāva vismaz uzplaukt tirdzniecībai internetā (kas nu jau samazinās...

Sabiedrības dibināšanu iespējams salīdzināt ar laulību noslēgšanu, jo to mērķis ir līdzīgs – veidot ilgtermiņa saticīgas attiecības. Tomēr jaunu attiecību sākumā bieži vien ir grūti paredzēt visas situācijas, kurās partneriem varētu rasties domstarpības vai grūtības pieņemt kopējus lēmumus. Līdzīgi kā laulībā, sadarbības partneri jaundibinātā sabiedrībā bieži vien ir pārliecināti, ka viņu attiecības ir pietiekami spēcīgas, lai tie kopā varētu pārvarēt jebkuras grūtības, tāpēc bieži vien tie nevēlas izvērtēt iespējamos pesimistiskos nākotnes scenārijus, lai nemazinātu sajūsmu par kopīgās sadarbības uzsākšanu. 1 Autora piebilde – turpmāk tekstā ar terminu „dalībnieku līgums” tiks apzīmēts gan akcionāru līgums, kas tiek slēgts starp akciju sabiedrības akcionāriem, gan dalībnieku līgums, kas tiek slēgts starp sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībniekiem. Neskatoties uz sadarbības partneru labākajiem nodomiem, laikam ejot, skatījums uz nākotnes perspektīvām var atšķirties, apstākļi var mainīties un aizvainojums var pārvērsties strīdos. Savukārt pēc tam, kad sadarbības partneru attiecības ir pasliktinājušās, panākt kopīgu vienošanos par biznesa lēmumiem ir sarežģīti...