Ekspertu ziņojumam

BILANCES aprīļa numurā lasiet
BILANCES aprīļa numurā lasiet
IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Neapstāties pie sasniegtā! Aprīlis ir grāmatvežiem pats aizņemtākais laiks, tāpēc šajā numurā mazāk ir rakstu par aktuāliem ikdienas darba jautājumiem. Gribu piedāvāt divas intervijas brīvajiem brīžiem. BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kā Baltijas ekonomiku attīstību ietekmējušas kaimiņvalstis? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM «Tas tāpēc, ka igauņiem blakus ir Somija, savukārt lietuviešiem — Polija,» atbildot uz jautājumu par Latvijas atpalicības iemesliem no Baltijas kaimiņvalstīm, reizēm izskan arī šāds politiķu skaidrojums. Viedokļu spektra pretējā galā ir apgalvojums, ka «tikai Latvijā domā, ka Igaunijas attīstība ir Somijas nopelns,» — tā savulaik izteikusies Kaja Kunnas, somu laikraksta Helsingin Sanomat korespondente Tallinā. Kur meklējama patiesība starp šiem atšķirīgajiem apgalvojumiem? Kāda ir Igaunijas un Lietuvas kaimiņvalstu ietekme uz to ekonomikām? Cik lielu lomu Igaunijas un Lietuvas izrāvienā varētu būt spēlējis veiksmīgāks ģeogrāfiskais novietojums, tai skaitā robežošanās ar ekonomikas attīstībai izdevīgākām kaimiņvalstīm — Igaunijas gadījumā — labklājīgo un mentalitātē eiropeisko Somiju, bet Lietuvas gadījumā — vēsturisko sadarbības partneri Poliju...
Līdz 1. maijam jāprecizē saimnieciskās darbības pamatdarbības veids
Līdz 1. maijam jāprecizē saimnieciskās darbības pamatdarbības veids
Lai nodokļu maksātāji varētu pilnvērtīgi īstenot savas tiesības nodokļu jomā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā jābūt informācijai par aktuālo saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai1. Ja pamatdarbības veids 2023. gadā ir mainījies, par to ir jāpaziņo VID līdz 2024. gada 1. maijam. Paziņotajam pamatdarbības veidam ir jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo nodokļu maksātāja – uzņēmuma vai saimnieciskās darbības veicēja - piederība konkrētai nozarei un darbības jomai. Ja gada laikā pamatdarbības veids (tā darbība, kas šajā gadā veidoja vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā) mainās, laikā no nākamā gada 1. janvāra līdz 1. maijam par izmaiņām jāpaziņo VID. Par pamatdarbības veidu jāpaziņo VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā "Dokumenti / No veidlapas / Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. Par saviem pašreiz paziņotajiem pamatdarbības veidiem un to atbilstību reālajai situācijai ikviens var pārliecināties VID publiskojamo datu bāzē, ievadot konkrētā nodokļu maksātāja nosaukumu/vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu....
Kas jāņem vērā, lai veiksmīgāk risinātu nodokļu strīdus
Kas jāņem vērā, lai veiksmīgāk risinātu nodokļu strīdus
Lai spētu efektīvāk aizstāvēt nodokļu maksātāja tiesības un izvēlēties pareizāko stratēģiju domstarpībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), jāņem vērā vairāki aspekti. Ir gadījumi, kad vērts atzīt kļūdu un vienoties, bet, ja uzņēmums pārliecināts par savu taisnību, tad svarīgi to aizstāvēt, ievērojot precizitāti un arī atvērtību sadarbībai ar VID auditoriem. Tāpat vērts iepazīties ar tiesu prakses jaunākajām atziņām, kas pasaka priekšā, kādas normatīvo aktu interpretācijas ir atzītas, bet kādas – labāk nemaz nemēģināt īstenot. Lai neiedzīvotos nepatikšanās ar nodokļu administrāciju, pirms jebkādu darījumu slēgšanas un atspoguļošanas uzņēmuma grāmatvedībā nodokļu vajadzībām, nodokļu maksātājam jāspēj atbildēt uz dažiem salīdzinoši vienkāršiem jautājumiem, norādīja Sandija Novicka, ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte, sertificēta nodokļu konsultante, vebinārā „Nodokļu tiesvedības: Kā no tām izvairīties un kā tajās uzvarēt?” n Kas tas ir par darījumu nodokļu izpratnē? Preces, pakalpojumi, darījums ar nekustamo īpašumu, darba līgums vai pakalpojumu līgums u.c. n Vai darījuma ekonomiskā būtība atbilst darījuma juridiskajam veidam un formai? Likumā...
BILANCES galvenā redaktore Vita ZARIŅA: Neapstāties pie sasniegtā!
BILANCES galvenā redaktore Vita ZARIŅA: Neapstāties pie sasniegtā!
Aprīlis ir grāmatvežiem pats aizņemtākais laiks, tāpēc šajā numurā mazāk ir rakstu par aktuāliem ikdienas darba jautājumiem. Gribu piedāvāt divas intervijas brīvajiem brīžiem. Ļoti ceru, ka jums būs interesanti tās lasīt. Lai gan dzīvē ne vienmēr var sastapties tikai ar skaistām, pozitīvām lietām, bet abas intervētās sievietes ir optimistes un interesantas personības. Viena intervija ir ar jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi. Runājot ar viņu, palika cerība, ka VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma sakārtosies, vienkāršosies, pārrāvumu un savstarpējās neizpratnes situācijas tiks risinātas. No visas sirds novēlu VID ģenerāldirektorei nepazaudēt ikdienas darbos un steigā vēlmi attīstīt, pilnveidot, uzlabot. Intervijā iespēju robežās uzdevu arī jūsu sūtītos jautājumus par nodokļu nomaksas termiņpagarinājumiem, nodokļu maksātāju reitingu sistēmu, ēnu ekonomikas ierobežošanas plāniem. Lai gad VID ģenerāldirektores pienākumu veikšana aizņem ļoti daudz Baibas Šmites-Roķes laiku, viņai no darba brīvajos brīžos patīk lasīt grāmatas, apmeklēt operas un teātra izrādes. Otra intervija ir ar mūsu žurnāla piešķirtā godpilnā titula...
Kā precizēt darba devēja ziņojumu VID EDS?
Kā precizēt darba devēja ziņojumu VID EDS?
Darba devēja ziņojumu var precizēt trīs gadu laikā pēc noteiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vai algas nodokļa samaksas termiņa. Precizēšanas rezultātā darba ņēmēja darba ienākumi un obligātās iemaksas nedrīkst samazināties, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ja nepieciešams precizēt darba ņēmēja darba ienākumus un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo mēnesi pirms pārskata mēneša, darba devējs precizējumus norāda pārskata mēneša darba devēja ziņojuma 6. un 7.ailē, norādot palielinājumu vai samazinājumu. Izmaksājot kompensācijas atlīdzību, pamatojoties uz noslēgto darba līgumu un vienošanos uz iepriekšējo darba attiecību pamata vai precizējot darba ņēmēja darba ienākumus un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par mēnešiem pirms iepriekšējā pārskata mēneša, labo iesniegtā darba devēja ziņojuma 4. un 5.aili. Šādas precizēšanas rezultātā darba ņēmēja darba ienākumi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nedrīkst samazināties, un darba devējs ir tiesīgs iesniegt darba devēja ziņojuma precizējumu tikai vienu reizi par katru iepriekšējo pārskata mēnesi katram darba ņēmējam. Lai precizētu EDS iesniegto darba...
Kāda atskaite jāiesniedz, lai sabiedriskā organizācija nezaudētu NĪ nodokļa atvieglojumu?
Kāda atskaite jāiesniedz, lai sabiedriskā organizācija nezaudētu NĪ nodokļa atvieglojumu?
Lai netiktu atcelti par 2023. gadu piešķirtie nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumi par nekustamajiem īpašumiem, kurus lieto sabiedriskā labuma organizācijas, Rīgas pašvaldības Finanšu departamentā jāiesniedz atskaite par īpašumu izmantošanu 2023. gadā. Ja 2023. gadā nodokļa maksātājam tika piešķirti NĪN atvieglojumi par nekustamajiem īpašumiem, kurus lieto sabiedriskā labuma organizācijas, tad līdz 1. maijam jāiesniedz departamentā atskaite par nekustamā īpašuma izmantošanu 2023. gadā, apliecinot tā pastāvīgu lietošanu tikai sabiedriskā labuma organizācijas mērķiem atbilstoši iesniegtajam plānam. Ja iesniegtajā atskaitē netiks pierādīta nekustamā īpašuma izmantošana atbilstoši atvieglojumu saņemšanas nosacījumiem vai, ja atskaite netiks iesniegta noteiktajā termiņā, piešķirtie atvieglojumi par 2023. gadu tiks atcelti. Kādi nosacījumi jāievēro, lai tiktu piešķirti nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi arī turpmāk par tiem nekustamajiem īpašumiem, kurus lieto sabiedriskā labuma organizācijas? Līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim departamentā ir jāiesniedz: Pieteikums par atvieglojumu piešķiršanu; Nekustamā īpašuma izmantošanas plāns, kas apliecina faktu, ka nekustamā īpašuma objektu pastāvīgi un tikai saviem mērķiem lietos sabiedriskā labuma organizācija (norādot...
Notārs – priekšpostenis tiesai un tiesību sistēmai
Notārs – priekšpostenis tiesai un tiesību sistēmai
Zvērināts notārs ir cilvēkam tuvākais jurists, tāds kā priekšpostenis, pirms sanāk saskarsme ar citiem juridisko profesiju pārstāvjiem vai pat tiesu. Tāpēc notāru profesionālajās darbībās kā prioritātei jābūt cilvēcībai – varbūt pat vairāk nekā jebkurā citā tiesību sistēmai piederošajā institūcijā, uzskata Aigars Kaupe, Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētājs, zvērināts notārs. Viņa vadībā LZNP jaunā sastāvā darbu uzsāka 2023. gada 11. decembrī. Sarunā skaidrojām, kā digitālajā laikmetā mainās notariāta pakalpojumi, kas būtu jāņem vērā notāru klientiem un ko darījumu lielākai drošībai vajadzētu risināt jau valsts līmenī. LZNP kā tās loceklis darbojaties jau kopš 2008. gada. 2019. gadā saņēmāt Latvijas notariāta ikgadējo balvu „Gada notārs”. Kā ir būt par šīs profesionālās organizācijas vadītāju? Gatavojoties šādam izaicinājumam – vadīt organizāciju, kaut kādā mērā ir jābūt morāli gatavam un zinošam visos jautājumos, kas saistīti ar profesijas attīstību un pārvaldību. Diezgan loģiski, ka par vadītāju tiek ievēlēts kāds no padomes locekļiem, kas jau ir darbojies šajā jomā....
VID pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem martā
VID pārskats par nodokļu normatīvajiem aktiem martā
Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis apkopojumu par martā pieņemtajiem normatīvajiem aktiem nodokļu jomā. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā Ar grozījumiem noteikta obligāta prasība biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu atbilstoši Ministru kabineta (MK) izstrādātajai klasifikācijai (12.1 pants), noteikts regulējums biedru attālinātajai dalībai un balsošanai biedru sapulcē, iespēja vienkāršotā veidā likvidēt biedrības un nodibinājumus ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vai VID lēmumu, kā arī veikti citi precizējumi. Likuma 12.1 pants, kā arī grozījumi 13. pantā un 15. panta 3. punktā attiecībā uz biedrību un nodibinājumu darbības jomas obligātu norādīšanu stājas spēkā 2024. gada 1. jūlijā. MK līdz 2024. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 12.1 pantā minētos noteikumus. 22.02.2024. 20.03.2024. Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” Grozījumi likumā veikti, lai saskaņotu likumu ar jaunajām prasībām, kas ieviestas Regulā (ES) Nr. 2023/1315. Šīs regulas prasības attiecas uz noteikumiem par valsts atbalsta piešķiršanu...
Ko par gada pārskata sagatavošanu jāzina mikrosabiedrībām?
Ko par gada pārskata sagatavošanu jāzina mikrosabiedrībām?
Atgādinām, ka mikrosabiedrībai, tāpat kā mazai sabiedrībai, gada pārskats par 2023. gadu jāiesniedz ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Tātad vairumam - līdz 31. maijam. Mikrosabiedrībām ir atļauts gada pārskatu sagatavot bez vadības ziņojuma un ar saīsinātu finanšu pārskata pielikumu, kā arī pielikuma vietā sagatavot piezīmes. Gūt ieskatu par gada pārskata sagatavošanas prasībām un niansēm mikrosabiedrībai, par atvieglojumiem tā sagatavošanā, par gada pārskata noformēšanu, parakstīšanu, apstiprināšanu un iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēsit lektores Lailas Kelmeres, Mg.oec., vadītajos divu dienu tiešsaistes kursos "MIKROSABIEDRĪBAS GADA PĀRSKATS". Kursu nodarbības paredzētas jau 8. un 9. aprīlī no plkst. 9.30 līdz 12.45 (kopā 8 mācību stundas). Dalībnieki savā e-pastā saņems lektores sagatavotos izdales materiālus (pirms katras nodarbības) un nodarbības video ierakstu (trīs darba dienu laikā pēc nodarbības norises). Kursu klausītājiem noteikti būs nepieciešams kalkulators, jo būs jāveic aprēķini un pieraksti. Mācību kursa dalībnieki saņems...
Bilances Juridiskie Padomi: Vieglprātība neatmaksājas
Bilances Juridiskie Padomi: Vieglprātība neatmaksājas
„Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas juridiska rakstura jautājumos ir vājas vai pat ļoti vājas, tomēr gadījumos, kad nepieciešama juridiska rakstura palīdzība, katrs sestais iedzīvotājs cenšas tikt galā paša spēkiem, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.” Šādu tekstu varēja lasīt preses paziņojumā, ko Latvijas Zvērinātu notāru padome sagatavoja pēc martā rīkotajām ikgadējām Notāru dienām. Tajā arī minēts, ka pērn visbiežāk iedzīvotāji notāriem lūguši apliecināt nostiprinājuma lūgumu, ko var uzskatīt par tādu kā darījuma ar nekustamo īpašumu „pavadrakstu”, bet pašu pirkuma vai dāvinājuma līgumu notāriem lūgts sastādīt vien desmit procentos gadījumu. Attiecīgi jāsecina, ka liela daļa tomēr paļaujas, ka pašdarbība juridisko jautājumu risināšanā būs veiksmīga. Diemžēl tas tā ne vienmēr izdodas, jo praksē novērotais nereti liecina gan par darījumā iesaistītās kādas no pusēm apzinātu krāpniecība, gan tiek pieļautas kļūdas neuzmanības vai nezināšanas dēļ, kas var maksā dārgi, bet kuras varēja novērst, ja vien darījuma dalībnieki konsultētos ar juristiem. Tāpēc pavasara...
Valdība atbalsta vērienīgas reformas NĪ attīstības jomā
Valdība atbalsta vērienīgas reformas NĪ attīstības jomā
Ministru kabineta sēdē š.g. 2. aprīlī valdība, izskatot Informatīvo ziņojumu par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, apstiprināja gandrīz 60 pasākumu rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā. Plāns veidots ar mērķi sabalansēt īpašnieka un sabiedrības tiesības, pārskatot un pilnveidojot procesu, taču nemazinot tiesību tvērumu un drošības prasības. Plānā ietverti kompleksi pasākumi, kas primāri vērsti uz vienota un konsekventa procesa ieviešanu, kurā katrs nākamais posms ir iepriekšējā posma loģisks turpinājums. Tāpat plāns ietver arī pasākumus vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas, zemes ierīcības, būvniecības procesa, kadastrālās uzmērīšanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un atmežošanas uzlabošanai. Lai radītu pievilcīgu investīciju vidi Latvijā, kā arī palielinātu Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, plānots pārskatīt nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu regulējumu, nodrošinot: loģisku un secīgu procesu, kur katrs nākamais posms izriet no iepriekšējā posma rezultātiem, to efektīvi papildina un detalizē; katra procesa posma praktiskā īstenošana ir jēgpilna un sasniedz normatīvā regulējuma mērķus; nekustamā īpašuma...
Publiskajai apspriešanai virzīs VID reformas likumprojektu paketi
Publiskajai apspriešanai virzīs VID reformas likumprojektu paketi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēdē izskatīts reformas līdzšinējais progress, izstrādātā likumprojektu pakete un plānotie pasākumi. Padomē piedalījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume, Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne. Padome nolēma atbalstīt Valsts ieņēmumu dienesta likuma projektu un Nodokļu un muitas policijas likuma projektu, kā arī citu izstrādāto likumu grozījumu virzīšanu publiskajai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā, darba grupai turpinot strādāt pie atvērtajiem jautājumiem. Finanšu ministrijas vadītajā darba grupā, kurā ir iesaistīts VID, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, KNAB, Valsts kanceleja, Latvijas Republikas prokuratūra, Iekšējās drošības birojs un Valsts policija, izstrādāti seši likumprojekti, bez jau iepriekš minētajiem vēl arī grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi Muitas likumā, grozījumi Kriminālprocesa likumā, kā arī grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas". VID likumprojektā iekļauts galvenais...
BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā lasiet
BILANCES JURIDISKIE PADOMI aprīļa numurā lasiet
NUMURA INTERVIJA Notārs – priekšpostenis tiesai un tiesību sistēmai. Saruna ar Aigaru Kaupi, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāju, zvērinātu notāru JURISTA PADOMS Dalībnieku līgums kā iespējamo domstarpību novēršanas instruments. Kristaps Dortāns, Zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns SIA jurists Zaudējumu prasības kartelizētos iepirkumos. Debora Pāvila, ZAB VILGERTS SIApartnere, zvērināta advokāte Kas jāņem vērā, lai veiksmīgāk risinātu nodokļu strīdus. ZAB Cobalt vebināra atziņas apkopoja Ikars Kubliņš Kas „slēpjams” zem Publisko iepirkumu likuma neregulētiem iepirkumiem. Nadežda Korobčenko, Mag. Iur. tiesību zinātnē, SIA EK SISTĒMAS juriste KONKURENCE Sadarbība dažādos piegādes ķēdes līmeņos jeb vertikālie līgumi. Ievas Andersones, ZAB Sorainen vadošās partneres, zvērinātas advokātes, atziņas apkopoja Inese Helmane TIESU PRAKSE Dzīvokļu īpašnieku kopības tiesības noteikt pienākumu maksāt nokavējuma procentus vai līgumsodu. Jānis Zeltiņš, Mg.iur. SIA JZ Consulting jurists Nelikumīgi apstrādātu personas datu dzēšana. Iveta Zelča, zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Darba tiesiskās attiecības...
Piegādātāji noklusē negodīgas tirdzniecības praksi, ko izjūt no iepircējiem
Piegādātāji noklusē negodīgas tirdzniecības praksi, ko izjūt no iepircējiem
Konkurences padome (KP) ir noslēgusi aptauju par Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) darbības novērtējumu praksē piegādātāju un iepircēju* attiecībās pirms un pēc NTPAL stāšanās spēkā. Apkopojot aptaujā gūtos datus, secināts, ka piegādātāji, baidoties no pret tiem vērstām pretdarbībām, noklusē par negodīgas tirdzniecības prakses īstenošanu no iepircēju puses. Tāpat arī KP, lai veicinātu piegādātāju uzticamību, aktīvāk ir jāveicina KP kā NTPAL uzraugošās institūcijas atpazīstamība. KP īstenotajā aptaujā piedalījās 79 respondenti, no kuriem lielākā daļa (88,6%) pārstāv kādu konkrētu asociāciju vai biedrību, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču ražošanas uzņēmumus vai kooperatīvus. Starp respondentiem vislielākais pārsvars ir piegādātāju, kuri pārstāv augļu, ogu un dārzeņu nozari. Otra visplašāk pārstāvētā nozare ir graudu produktu un trešā – piena produktu ražošanas nozare. Līdz ar to secināms, ka arī aptaujas rezultāti pārsvarā attiecināmi tieši uz šīm trīs nozarēm. Jānorāda, ka zem apzīmējuma “citi” lielākais respondentu skaits pārstāv biškopības nozari. Aptaujas dati norāda, ka turpmāk...
Valdība novirza finansējumu hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzībai
Valdība novirza finansējumu hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzībai
Ministru kabinets 2. aprīlī apstiprināja rīkojuma projektu par finansējuma novirzīšanu hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzībai. Atgādinām, ka 2023. gada 6. decembrī tika pieņemti Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ar mērķi kompensēt kredītu procentus hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Tas tika nolemts, lai aizsargātu sabiedrības labklājību, ņemot vērā EURIBOR likmes kāpuma un inflācijas rezultātā pieaugušo kredīta maksājumu un patēriņa cenu radīto būtisko izmaksu slogu mājsaimniecībām. Procentu maksājumu kompensācija attiecas uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz pērnā gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Atbilstoši hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāju nodevu aprēķiniem par 2024. gada pirmo ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā iemaksāta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva 24 235 800 eiro apmērā. Ņemot vērā veiktās nodevas iemaksas par pirmo ceturksni, valsts budžeta ieņēmumu palielinājums par 2024. gada pirmo pusgadu prognozējams 48 435 800 eiro apmērā. Atbilstoši likumā par valsts budžetu...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.