Ekspertu ziņojumam

Pēdējā gada laikā Latvijā pieņemtas un stājušās spēkā vairākas būtiskas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību Latvijā, informē Ekonomikas ministrija. Kā nozīmīgākais jaunums patērētāju tiesību aizsardzībā jāmin pērn septembrī Saeimas apstiprinātiegrozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, betpatērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija – patērētāju biedrība, kurai būs piešķirts kvalificētās institūcijas statuss. Šobrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir saņemts viens iesniegums par kvalificētās institūcijas statusa piešķiršanu. Patērētāju aizsardzībai kvalificētā institūcija varēs gan vērsties uzraudzības un kontroles iestādē par pārkāpumu novēršanu, gan iesniegt patērētāju kolektīvo prasību tiesā. Kolektīvās prasības varēs celt par pārkāpumiem plašā nozaru klāstā, ieskaitot, piemēram, finanšu pakalpojumus, datu...

Ko darīt, ja pašnodarbinātā persona nomā telpas no fiziskās personas, kurai ir paziņota saimnieciskā darbība? Attiecīgi, izmaksājot nomas maksu, būtu jāietur 10% un jāziņo, tomēr telpu īpašnieks uzstāj, ka vēlas saņemt visu nomas maksu un nodokļus maksāšot pats. Vai ir iespējami kādi nodokļu uzrēķini par neieturēto nodokli? Atbilde Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 17. panta desmitā daļa nosaka, ka no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to vienotajā nodokļu kontā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 23. datumam. Pie šādiem ienākumiem pieder arī ieņēmumi no saimnieciskās darbības, ko veic fiziskā persona, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību. Tātad likums uzliek par pienākumu ienākuma izmaksātājam ieturēt...

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas stājas spēkā 2024.gada 8.martā, aizliedz ievest Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas preces, kas noteiktas Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr.158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem”. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm.* Ar ievešanu (importēšanu) Latvijā Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma izpratnē saprot lauksaimniecības un lopbarības produktu izlaišanu šādās muitas procedūrās: laišana brīvā apgrozībā, izņemot laišanu brīvā apgrozībā nolūkā piegādāt produktus saņēmējam citā dalībvalstī ar atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa; ievešana pārstrādei, izņemot ievešanu pārstrādei ar mērķi produktus iznīcināt; ievešana galapatēriņam. Uz citām muitas procedūrām piemēram, tranzītu, uzglabāšanu brīvajās zonās vai muitas noliktavās, aizliegums neattiecas. Piemērojot tranzīta un citu muitas procedūru, kas nav tieši minēta likumā, precēm izsniegtā Vienotā sanitārā ievešanas dokumenta (VSID-D) barībai un pārtikai, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, numurs jānorāda deklarācijā. Piemērojot tranzīta procedūru, precēm...

Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) aprīlī būs pieejama grantu programma pārejai uz aprites biznesa modeļiem. Up2Circ akselerators 1. aprīlī izsludinās pieteikšanos uz grantu programmu, kurā atbalstu varēs saņemt līdz 47 MVU projekti no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Programmas mērķis ir izveidot un ieviest aprites biznesa modeļus uzņēmumos, kā arī īstenot konkrētas darbības aprites produktu, procesu un pakalpojumu jomā. Kopējais programmas budžets pirmajam uzsaukumam ir 1 230 000 eiro. Projektu veidi un finansējums MVU var pieteikties divām dažādām finansēšanas shēmām atkarībā no projektu lieluma un ilguma. Projektā ir atbalstāmas izmaksas ar ārpakalpojuma sniedzēju, ceļošanas un uzturēšanās, iekārtu iegādes, kā arī citu preču, darbu un pakalpojumu iegādes izmaksas. Maza mēroga projekti: priekšizpēte Finansējums: maza mēroga projekti līdz 15 000 eiro apmērā. Paredzamais finansēto maza mēroga projektu skaits: 32. Paredzamais rezultāts: priekšizpēte, tostarp biznesa plāns. Projekta ilgums: 6 mēneši. Liela mēroga projekti: pilotēšana un demonstrēšana Finansējums: liela mēroga projekti līdz 50 000 eiro apmērā. Paredzamais...

Likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8. panta 15. daļā jau vairākus gadus iekļauta norma, kas ļauj nepiemērot ienākuma nodokli tai darba samaksas daļai, kuru veido darba devēja apmaksātie darbinieku ēdināšanas vai ārstniecības izdevumi (kādreiz — tikai ēdināšanas izdevumi). Kopsummā šie izdevumi gada laikā nedrīkst pārsniegt 480 eiro, tātad pārsnieguma summai (darbinieka gūtais labums) tiks piemēroti abi darbaspēka nodokļi. Minētai kārtībai jābūt iekļautai darba koplīgumā, kā arī jāievēro vairāki nosacījumi. Pirmkārt, šo atbrīvojumu nedrīkst piemērot uzņēmums, kas nav «nostrādājis» vismaz vienu pilnu kalendāra gadu pirms taksācijas gada, kurā šī norma piemērota attiecībā uz darbiniekiem. Vienlaikus darba devēja apmaksātie visu darbinieku ēdināšanas un ārstniecības izdevumi nepārsniedz 5% no kopējā bruto algu fonda. Otrkārt, uzņēmumā jābūt nodarbinātiem vismaz sešiem darbiniekiem. Treškārt, darba devējam pirmstaksācijas gada 15. decembrī nav nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro un, protams, darba devējs nav pārkāpis darbinieku nodarbinātības noteikumu prasības, viņam nav pasludināts maksātnespējas process un nav apturēta saimnieciskā darbība (sk....

Jau vairākus gadus Latvijā uzņēmēji uzsver darbaspēka trūkumu, kas aizvien izteiktāk kļūstot par vēl vienu no ekonomikas attīstības kavēkļiem. Īpaši satraucoši, ka darbinieku trūkst arī augsti kvalificētās profesijās, kas bremzē ekonomikas kursu uz lielāku jaudu un produktivitāti. Kā Latvija šajā ziņā izskatās Baltijas un Eiropas Savienības mērogā, kādi ir darbinieku deficīta iespējamie risinājumi un kā tie ierakstās Latvijas ekonomikas transformācijas un izaugsmes plānos?  Pēdējos gados Latvija tiešām kļuvusi par vienu no Eiropas Savienības (ES) topa augšgala valstīm brīvo darbavietu īpatsvara ziņā. Pagājušā gada 3. ceturksnī šajā rādītājā ar 2,8% brīvo darbavietu mūsu valsts ieņēma 8. vietu Eiropas Savienībā. Mūsu Baltijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā brīvo darbavietu īpatsvars bija mazāks - pa 2%. Augsts brīvo darbavietu īpatsvars tiek uzskatīts par vienu no indikatoriem, kas liecina par atbilstošas kvalifikācijas darbinieku trūkumu darba tirgū. Šo pieņēmumu apstiprina vienlaikus it kā paradoksālais fakts, ka arī bezdarba līmenis Latvijā ir salīdzinoši augsts, pērn decembrī ar 6,6%...

Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū 2023. gadā reģistrēti 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro1, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja Ellex2 veidotais pārskats „Baltic M&A Monitor”3, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket4. 1 Publiski zināmie darījumi, kuru vērtība pārsniedz 5 milj. eiro. 2 Ellex apvieno trīs reģiona zvērinātu advokātu birojus katrā no Baltijas valstīm – Ellex Raidla Igaunijā, Ellex Kļaviņš Latvijā un Ellex Valiunas Lietuvā. 3 Ziņojums pieejams: https://ellex.legal/wp-content/uploads/2024/02/ellex_monitor-2024_report.pdf. 4 Mergermarket.com ir platforma ar apjomīgāko uzņēmumu iegādes un apvienošanās jomā specializēto žurnālistu un analītiķu tīklu, kas piedāvā informāciju par uzņēmumu iegādi un apvienošanos. Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. gadā notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. gadā), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642...

Lai veicinātu uz eksportu orientētas investīcijas un nodrošinātu vidi jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai, Saeima 14.martā otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumu. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama jau iepriekš uzsvēra nepieciešamību mazināt administratīvo slogu, tostarp paredzot speciālu – atvieglotu – regulatīvu vidi uzņēmējdarbības veicināšanai un jaunu investoru piesaistei. Tāpat komisijas priekšsēdētāja aicināja maksimāli novērst birokrātiskos šķēršļus. Likums noteic prioritāro investīciju projektu standartus un jomas, kurās īstenojamie projekti uzskatāmi par prioritāriem, piemēram, bioekonomika, biomedicīna, fotonika un viedie materiāli, mājokļu pieejamība, viedā enerģētika, kā arī drošība un aizsardzība. Tāpat likums noteic atbalsta pasākumus, tostarp “zaļā koridora” pieeju, uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās. "Zaļā koridora" koncepcija saīsina administratīvos procesus investīciju projektu īstenošanai, piemēram, ļaujot saņemt būvatļauju vai citus nepieciešamos valsts pārvaldes pakalpojumus īsākā termiņā, un samazināt laiku, lai saņemtu dažādas atļaujas un saskaņojumus valsts iestādēs, iepriekš uzsvēra deputāti....

Budžeta iestādes gada pārskatu par 2023. gadu sagatavos saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 652 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 652), kas pirmo reizi ir jāpielieto, sagatavojot gada pārskatu par 2023. gadu. Veidlapas apskatāmas Valsts kases vadlīnijās Bijām pieraduši, ka gada pārskatā iekļauto pārskatu un strukturizētā skaidrojuma vizuālais attēlojums jeb veidlapas ir pieejamas Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumu pielikumos. Kopš 2018. gada likumu vai MK noteikumu pielikumos vairs neapstiprina pārskatu vai atskaišu veidlapas. Šāda pieeja tiek skaidrota ar to, ka elektroniskie dokumenti strauji attīstās un ir vēlme mazināt normatīvismu, tāpēc normatīvo aktu izstrādātāji ir aicināti izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt institūciju tīmekļa vietnē. Attiecībā uz budžeta iestāžu gada pārskatiem Valsts kases tīmekļa vietnē ir pieejamas vadlīnijas par gada pārskata sagatavošanu, un tajās ir redzamas veidlapas, kas jāizmanto. Savukārt...

Šī nav gluži darba strīda lieta, bet lieta, kurā Latvijas Republikas Senāts sniedz Darba likumā lietoto jēdzienu nozīmi. Šo spriedumu būtiski izlasīt ikvienam, kuram ir auto, kas tiek novietots maksas autostāvvietās. Tātad, arī darbiniekiem, kuri, veicot darba pienākumus, pārvietojas ar auto. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 23. novembra spriedums lietā Nr. SKC–77/2023 (C68291820) Lietas faktiskie apstākļi Prasītājs bija novietojis auto Rīgā vietā, kur bija izvietotas šādas ceļa zīmes: Nr. 537 (stāvvieta) un papildzīme Nr. 851 (maksas stāvvietas darbības laiks), kas noteic maksas stāvvietu: darbdienās no plkst. 8.00–20.00 un sestdienās no plkst. 9.00–17.00. Prasītājam 2019. gada 6. maijā, plkst. 13.40, SIA Rīgas satiksme maksas autostāvvietā bija izrakstīts paziņojums par nesamaksāto autostāvvietas lietošanu – 17 eiro. Prasītājs uzskatīja, ka atbildētāja nebija tiesīga prasīt un saņemt no prasītāja maksu par autostāvvietas lietošanu dienā, kura valstī ar likumu bija noteikta par brīvdienu (proti, tā kā svētku diena 4. maijs 2019. gadā iekrita sestdienā, tad nākamā darbdiena...

Ikkadējo Advokatūras dienu laikā no 18. līdz 22. martam iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas dažādās tiesību nozarēs visā Latvijā. Advokatūras dienas notiks jau 15. gadu un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" ir pieejams saraksts ar tiem zvērinātiem advokātiem, kuri šo dienu ietvaros sniegs bezmaksas konsultācijas. Iedzīvotāji tiek aicināti jau iepriekš pieteikties konsultācijām. Persona, kura vēlas saņemt konsultāciju, vortālā www.advokatura.lv var izvēlēties advokātu, kurš konsultē par interesējošo tēmu atbilstošajā tiesību nozarē. Bezmaksas konsultācijām īpaši aicināti pieteikties iedzīvotāji, kuriem ir ierobežotas iespējas saņemt maksas juridisko palīdzību. Kā pieteikties Advokatūras dienu konsultācijai? Vortālā www.advokatura.lv sadaļā "Advokatūras dienas" pieejams saraksts ar tiem advokātiem, kuri Advokatūras dienās sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas. Ar izvēlēto advokātu jāsazinās individuāli, lai vienotos par konsultācijas laiku un tiesību jomu, kurā nepieciešams padoms. Iespējams, vienkāršākos jautājumos pietiek ar telefonsarunu. Ņemot vērā ierobežoto konsultāciju laiku, advokāti iedzīvotājus aicina pieteikties savlaicīgi. Gadījumā, ja nevarat ierasties, lūdzam atteikt konsultācijas rezervāciju,...

Pēc Saeimas deputātu aicinājuma atbildīgo ministriju un kompetento iestāžu pārstāvji 12. martā sprieda par aktuālo situāciju sankciju īstenošanā pret Krievijas režīmu un iespējām tās efektivizēt. Deputāti pauda bažas par arvien pastāvošām iespējām apiet sankcijas un uzsvēra nepieciešamību Eiropas Savienības (ES) līmenī nodrošināt iespēju vērsties pret trešo valstu personām, caur kurām ES sankcionētās preces nonāk Krievijā. “Lai sankcijas darbotos un būtu efektīvas, būtiska ir ne vien valsts aktīva rīcība to ieviešanā, bet arī uzņēmēju stingrā apņemšanās atteikties no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. Daudzi mūsu uzņēmēji jau ir pārtraukuši sadarbību ar agresorvalsti un pārorientējušies uz citiem tirgiem. Jautājums ir par to, cik jēgpilnas ir esošās sankcijas, kā tās ievērot un kā rīkoties, lai tās būtu efektīvas,” uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. Par sankciju politikas īstenošanu atbildīgās Ārlietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka pirmās ES sankcijas pret Krieviju noteiktas 2014. gadā. Patlaban ieviesta jau 13. sankciju...

Biedrība Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācija (Administratoru asociācija) izsludina “Maksātnespējas procesa administratoru dienas 2024”, kas norisināsies 21. un 22. martā. Šāds pasākums Latvijā tiek rīkots pirmo reizi. Minētā pasākuma ietvaros jebkurai personai ir iespēja, laikus piesakoties pie maksātnespējas procesa administratora, saņemt bezmaksas konsultāciju par maksātnespējas tiesībām, piemēram, par fiziskās un juridiskās personas maksātnespējas procesu, kā arī par tiesiskās aizsardzības procesu. Pasākuma ietvaros ir paredzēts, ka maksātnespējas procesa administratori sniegs klātienes un/vai telefoniskās konsultācijas ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā, Ādažos, Madonā, Alūksnē, Madonā un Daugavpilī. Administratoru asociācija, ņemot vērā nesen publiskajā telpā izskanējušo informāciju par negodprātīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem kontekstā ar fizisko personu maksātnespēju, īpaši aicina pieteikties uz maksātnespējas administratoru konsultācijām fiziskās personas, kurām ir jautājumi par fiziskās personas maksātnespējas procesu – tā pamatpazīmēm, uzsākšanu un/vai norisi. Administratoru asociācijas mājas lapā www.administratori.lv ir pieejams saraksts ar maksātnespējas procesa administratoriem, kuri sniegs iedzīvotājiem savu profesionālo atbalstu. Administratoru asociācija aicina laikus pieteikties pie...

Lai pārrunātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba prioritātes, ēnu ekonomikas ierobežošanu, kā arī muitas pārvaldes darbu un sankciju efektīvu piemērošanu Latvijā un Eiropas Savienībā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 12. martā tikās ar VID ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi, Valsts prezidents E. Rinkēvičs uzsvēra sankciju efektīvas piemērošanas nozīmi. “Ir jāpiemēro stingras sankcijas, lai vājinātu Krievijas ekonomiku un Krievijas spējas finansēt karu Ukrainā. Sankciju efektivitāte lielā mērā balstās uz mūsu gan kā Latvijas, gan kā Eiropas Savienības ieviešanas un kontroles spējām. Svarīgi stiprināt analītikas spējas, lai varam atklāt sankciju apiešanas gadījumus,” pauda Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Tikšanās laikā puses pārrunāja mangāna rūdas eksportu no Latvijas un Igaunijas ostām uz Krieviju. Valsts prezidents atzīmēja, ka šāda informācija liecina par sistēmas nepilnībām. E. Rinkēvičs uzsvēra, ka atbildīgajām iestādēm ir jāuzlabo sadarbība, lai kritiski izvērtētu, ar kuriem sankciju izņēmumiem riskējam atbalstīt Krievijas militāro industriju. Šādi gadījumi ir jāapzina laicīgi un aktīvi jāuzrunā Eiropas Savienības līmenī. Valsts...

Valdības sēdē 12. martā apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", nosakot kārtību un termiņus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai. Regulējums būs attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt hipotekāro kredītu pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums. Saeima februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus četros likumos, lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes. Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika definēta hipotekārā pārkreditēšana, noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, iegūstošajam kredīta devējam un patērētājam​. Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja pie cita kredīta devēja pēc patērētāja pieprasījuma. Savukārt līdz ar grozījumiem MK noteikumos par patērētāja kreditēšanu tiek noteikta precīza kārtība un...