Ekspertu ziņojumam

Vēršam uzmanību, ka 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka personām, kas bez atsevišķas tam paredzētas speciālas atļaujas (licences) ir apstiprinātas noliktavas turētāja darbībai, 1. martā jāveic ar iepriekšminētajām precēm sekojošas darbības, realizējot tāss mazumtirdzniecībā un/vai vairumtirdzniecībā: inventarizē 1. martā krājumā esošo elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu (mililitros) un/vai elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas (mililitros), un/vai tabakas aizstājējproduktus (gramos); 15 dienu laikā pēc inventarizācijas (ieskaitot inventarizācijas dienu), t. i., līdz 15. martam, veic akcīzes nodokļa starpības aprēķinu un iesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) dokumentu: Akcīzes 4 nodokļa aprēķins (likmju maiņas gadījumā), kurā norāda inventarizācijas rezultātā konstatētos preču krājumus un aprēķināto akcīzes nodokļa starpības summu. par inventarizācijā konstatētajiem preču krājumiem aprēķināto akcīzes nodokļa starpības summu iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 15. aprīlim. Dokuments “Akcīzes nodokļa aprēķins (likmju maiņas gadījumā)” EDS ir...

Patērētāji pērn visvairāk sūdzējušies par iegādāto preču kvalitāti un risinājuši strīdus par ceļojumiem un pasažieru tiesībām, ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Pērn īpaši palielinājies sūdzību skaits par iegādāto transportlīdzekļu kvalitāti. PTAC saņēma 59 iesniegumus par strīdiem, kas saistīti transportlīdzekļiem (2022. gadā – 33), turklāt 51 iesniegums bija par transportlīdzekļu kvalitāti. Analizējot strīdu saturu, secināms, ka patērētāji iegādājas lietotas automašīnas un neilgi pēc iegādes tām atklājas dažādi nopietni tehniski defekti, kuru dēļ ar auto nedrīkst vai nav ieteicams braukt. Jāpiemin, ka vairāki patērētāji arī norādīja, ka pārdevēji dažādu iemeslu dēļ nav ļāvuši veikt izmēģinājuma braucienu ārpus savas teritorijas, līdz ar to nebija iespējams pārbaudīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli braukšanas laikā. No patērētāju skatupunkta pārdevēji viņus ir maldinājuši, jo stāstījuši, ka automašīnas ir labā tehniskā stāvoklī un tām ir spēkā esoša tehniskā apskate, taču pēc transportlīdzekļu iegādes atklājies, ka tehniskais stāvoklis neatbilst pirms pirkuma izdarīšanas sniegtajai informācijai un līdz ar to arī par...

Lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, ikvienam uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā ir pieejams detalizēts VID veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi. Šo jauno rīku — nodokļu maksātāja reitingu — VID ir radījis kā skaidrojošu ceļa karti, kas ērti un strukturēti parāda, kāda ir uzņēmuma sadarbība ar valsti, maksājot nodokļus. 2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas nosaka nodokļu maksātāja tiesības saņemt VID EDS informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, kurus VID izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu. Nodokļu maksāšanas reitinga attīstība VID rīkotajā vebinārā «Nodokļu maksātāja reitings — ceļvedis godīgai uzņēmējdarbībai» Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča norādīja, ka nodokļu maksātāja reitings ir attīstīts pietiekami ilgu laiku. Pilotprojekts tika ieviests 2018. gadā. Tajā ierobežots rādītāju skaits bija pieejams tikai pašam komersantam. «Devām iespēju uzņēmumam paskatīties uz sevi ar nodokļu administrācijas acīm,»...

Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” 1. pielikumā noteikta pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk – DRN) veidlapa. Paskaidrojumi veidlapas aizpildīšanai paredz, ka pārskatā vienlaikus ar DRN objektu jānorāda arī nodokļa objekta kods, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas” 5.1 un 103. punktu Valsts ieņēmumu dienests ir izstrādājis DRN objektu kodu sarakstu. DRN kods izveidots katram DRN objektam. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas DRN pārskata veidlapā nodokļa objekta kods jau automātiski sasaistīts ar attiecīgo nodokļa objektu. Tātad DRN objekta koda norādīšana DRN pārskatā neradīs administratīvo slogu tā iesniedzējam. Nodokļa objektu kodi tika izveidoti tāpēc, ka atsevišķu DRN objektu nosaukumi Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskas deklarēšanās...

Valsts Kontrole nākusi klajā ar pētījuma secinājumiem, kritizējot administratīvo sodu piemērošanas sistēmu Latvijā - birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles revīzijā. Galvenie secinājumi Darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē iestādēs kopumā ir pieaudzis, bet rezultāti nav uzlabojušies. Pēc administratīvo naudas sodu izpildes regulējuma izmaiņām visvairāk ietekmēts Valsts policijas darbs – tā apjoms palielinājies piecas reizes. Mainītās administratīvo naudas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē izpildes kārtības dēļ Valsts policijas jau tā ierobežotie cilvēkresursi aizvien vairāk jānovirza administratīvām darbībām, lai nodrošinātu administratīvo naudas sodu piespiedu izpildi, tā vietā lai policistus iesaistītu sabiedrības drošībai un kārtībai svarīgākās jomās. Naudas sodu izpildes funkcija jācentralizē, lai mazinātu birokrātiju un taupītu resursus. Tagad 27 iestādēs šo funkciju pilda 1570 nodarbinātie, no kuriem 98% tas ir viens no daudziem citiem pienākumiem. Centralizējot funkcijas izpildi, tai būtu nepieciešami 73 pilnas slodzes nodarbinātie, ko,...

Sākot no 1. marta, saimnieciskās darbības veicējiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz gada ienākumu deklarācija. Tas arī nozīmē, ka ir jābūt pilnīgai skaidrībai par to, kādā veidā ir aizpildāms deklarācijas D3 pielikums. 2022. gada 3. jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) 2022. gada 31. maija noteikumi Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā», kuros ir veiktas nelielas izmaiņas, kas nosaka, kādā veidā izdevumos tiek iekļauti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Neskatoties uz to, ka noteikumi stājās spēkā 2022. gadā, pilnībā šo noteikumu ievērošana kļuva aktuāla 2023. gadā, jo 2022. gads tiek uzskatīts par pārejas periodu, kurā VSAOI iekļaušanu saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu žurnālā bijā jānorāda divās ailēs. No 1. janvāra līdz 31. maijam VSAOI aprēķinātā summa bija jāiekļauj 19. ailē «Izdevumi, kas saistīti ar lauksaimniecisko ražošanu, iekļaujami pilnā apmērā» vai žurnāla...

Saeima 15. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciētos priekšlikumus grozījumiem likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Grozījumi paredz vairākas izmaiņas, tostarp precizēts pienākums valsts amatpersonai novērst un nenonākt interešu konflikta situācijā, ja tā kādā komercsabiedrībā ir patiesais labuma guvējs. Tāpat grozījumi atvieglo nosacījumus augstākajām valsts amatpersonām attiecībā uz dalību komercsabiedrībās. Līdz šim normatīvais regulējums liedza augstākajām valsts amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam un tā biedram, kā arī ministriem un īpašu uzdevumu ministriem – būt tādu komercsabiedrību dalībniekiem, akcionāriem vai individuālajiem komersantiem, kas saņem publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, valsts finanšu līdzekļus vai valsts garantētus kredītus. Atbalstītie grozījumi paredz, ka augstākajām valsts amatpersonām turpmāk drīkstēs piederēt akcijas uzņēmumos, kas saņem valsts finanšu līdzekļus, ja tie ir iegūti atklāta konkursa rezultātā un amatpersona uzņēmumā nav patiesais labuma guvējs vai individuālais komersants. Tāpat likumdevējs ir noteicis tā saucamo atdzišanas periodu...

Lai veicinātu uz eksportu orientētas investīcijas un nodrošinātu vidi jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstībai, Saeima ceturtdien, 15. februārī, konceptuāli atbalstīja likuma projektu inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalstam un noteica tam steidzamību. "Zaļā koridora" koncepcija paredz saīsināt administratīvos procesus investīciju projektu īstenošanai, piemēram, ļaujot saņemt būvatļauju vai citus nepieciešamos valsts pārvaldes pakalpojumus īsākā termiņā, un samazināt laiku, lai saņemtu dažādas atļaujas un saskaņojumus valsts iestādēs. Likuma projekts noteic prioritāro investīciju projektu standartus un jomas, kurās īstenojamie projekti uzskatāmi par prioritāriem, piemēram, bioekonomika, biomedicīna, fotonika un viedie materiāli, mājokļu pieejamība, viedā enerģētika, kā arī drošība un aizsardzība. Tāpat likuma projektā iecerēts izveidot atbalsta pasākumus, tostarp “zaļā koridora” pieeju, uzņēmējdarbības atbalstam prioritārajās jomās. Diskutējot par piedāvāto regulējumu, deputāti iepriekš uzsvēra nepieciešamību mazināt administratīvo slogu uzņēmējdarbības veicināšanai un investoru piesaistei. Likuma projekta autori Ekonomikas ministrijā norādījuši, ka līdz šim līdzīgs atbalsts uzņēmējiem tika paredzēts Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā un saistītajos Ministru kabineta...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) 2023. gada nogalē veica pārtikas produktu monitoringu, vērtējot mērvienības cenu norādīšanu dažādiem iepakojumiem un pievēršot uzmanību tam, vai piedāvājot vizuāli līdzīga izmēra iepakojumu, kurā fasēts atšķirīgs produkcijas daudzums, patērētājiem nerodas maldīgs priekšstats par produkta patieso daudzumu un izdevīgumu. PTAC direktore Baiba Vītoliņa uzsver: «Piedāvājot patērētājiem preces, pārdevēja pienākums ir norādīt gan gabalcenu jeb pārdošanas cenu par konkrēto iepakojumu, gan arī mērvienības cenu. Preces gabalcena, īpaši, ja piedāvāta atlaide, produktam ar mazāku neto daudzumu var izskatīties vilinoša un patērētājam var rasties viltus izjūta, ka viņš iegūst lielisku piedāvājumu, tomēr attiecīgais piedāvājums ne vienmēr būs izdevīgākais. Tāpēc ikvienu aicinām veidot ieradumu, iepērkoties salīdzināt tieši mērvienības cenu, piemēram, par kilogramu, litru, jo produkta vizuālais noformējums var maldināt patērētāju par patieso produkta daudzumu iepakojumā.» PTAC aicina patērētājus, izvēloties produktus, pievērst uzmanību preces mērvienības cenai, kurai ir jābūt norādītai uz preču cenu zīmes! Skaidra un nepārprotama cenas norādīšana...

Līdz šim žurnālā Bilance publicētajos Baltijas ekonomikas pētniecības rakstos nereti atkārtojas jēdziens birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm. Tas izpaužas daudzos un dažādos, gan mazākos, gan lielākos, piemēros - sākot no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļauju saņemšanai ārvalstniekiem. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu? Jāsāk ar to, ka, atšķirībā no daudziem citiem vērtētājiem kritērijiem, birokrātiju skaidri izmērīt nevar, un patlaban pasaulē vairs īsti nepastāv viens, uzticams, aktuāls, visaptverošs un starptautiski salīdzināms birokrātijas indekss. Kādu laiku daudzi atsaucās uz Doing Business pētījumu, ko veidoja Pasaules Banka. Taču pēc skandāla 2021. gadā, kurā atsevišķi Doing Business autori tika vainoti vairāku datu sagrozīšanā (piemēram, mākslīgi uzlabojot Ķīnas rādītājus), Pasaules Banka šo reitingu pārtrauca publiskot. Pēdējos reitinga datos par 2020. gadu Latvija kopvērtējumā atradās 19....

Latvijas Republikas Senātā 2023. gada nogalē izskatītas vairākas nozīmīgas ar darba strīdiem saistītas lietas. Senātam nācies skaidrot Darba likuma normas attiecībā uz prettiesiski atlaista darbinieka atjaunošanu darbā, norādot, ka darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Savukārt civildienesta tiesiskajās attiecībās dažkārt ierēdņiem rodas šaubas, vai Darba likuma normas attiecināmas arī uz darbu valsts iestādē, jo uz valsts civildienestā nodarbinātajiem attiecas Valsts civildienesta likums. Senāta Administratīvo lietu departamenta 27.12.2023. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–999/2023 (A420116323) Lietā meklējama atbilde uz jautājumu, vai civildienesta tiesiskajās attiecības piemēro Darba likuma normas, kas noteic darba samaksu un termiņus. Lietas faktiskie apstākļi Senātā tika saņemta pieteicējas blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša lēmumu daļā, ar kuru atteikts pieņemt 27.09.2023. tiesā saņemtos pieteikuma papildinājumus par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par atlīdzības izmaksāšanu par nostrādātām virsstundām no 01.05.2019. līdz 09.03.2020. Senāts atzina, ka pieteicējas blakussūdzība ir acīmredzami nepamatota un atteica to izskatīt. Senāts norādīja, ka...

Latvijas Finanšu nozares asociācija paziņojusi, ka atceļ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas, tādējādi nozares standartu līmenī vairs neregulējot ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītus jautājumus. Vadlīniju atcelšana nozīmē arī to, ka asociācijas biedriem turpmāk būs plašākas iespējas sadarboties ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Norādāms, ka minētās vadlīnijas savulaik tika noteiktas kā nozares pašregulācijas instruments, vēl pirms detalizētā normatīvā regulējuma no valsts puses. Tajās bija nosprausti galvenie sasniedzamie mērķi un atbilstības kultūras iedzīvināšanai nepieciešamie pamatprincipi naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. “Līdz ar vadlīniju atcelšanu nozare arī izslēgusi formālus, praksē jau kādu laiku vairs neeksistējošus, šķēršļus augsta riska nozaru apkalpošanā. Piemēram, ne visas kredītiestādes apkalpo uzņēmumus, kas savā darbībā pamatā izmanto elektronisko naudu vai virtuālās valūtas, ņemot vērā ar uzraudzību saistītos izaicinājumus, bet ir arī kredītiestādes, kas ir ne tikai paudušas gatavību šādas nozares apkalpot, bet pat minējušas šo industriju kā daļu no savu klientu mērķgrupas”, apstiprina Laima...

Valdības sēdē 13. februārī apstiprināti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 681 “Noteikumi par kārtību, kādā aprēķina un veic maksājumus par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām, un maksas pakalpojumiem”, lai noteiktu samaksu par Eiropas Savienībā (ES) no trešajām valstīm ievesto sūtījumu (kravu) pastiprinātu robežkontroli, tostarp arī pastiprināti pārbaudot sūtījumu izcelsmi. Analizējot datus par Latvijā importētajām precēm, ir redzams, ka palielinās graudaugu ievedums no Krievijas. Lielā daudzumā no Krievijas tiek importētas arī eļļas augu sēklas un pākšu dārzeņi. Krievijas lētās lauksaimniecības produkcijas pieplūdums negodīgā konkurencē izspiež Latvijas u.c. ES valstu uzņēmumus no loģistikas ķēdēm, ostām, vietējā un eksporta tirgus. Ievērojot Krievijas sākto karu Ukrainā un drošības apdraudējumu visā reģionā, kā arī pieaugušo kravu plūsmu no Krievijas, ir radušās bažas par importēto preču atbilstību ES un Latvijas normatīvo aktu prasībām. Pārtikas preču kontroli uz Latvijas un trešo valstu robežām, kas ir arī ES...

Valdībā 13. februārī apstiprināti Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1080 "Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi", kuros noteikta kārtība un prasības elektroskrejriteņu un velorikšu* reģistrācijai, kas no 2024. gada ir obligāta. Izmaiņas noteikumos ieviestas, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, jo reģistrētu transportlīdzekli un tā īpašnieku ir iespēja identificēt ceļu satiksmē, tostarp gadījumos, kad izdarīts pārkāpums. 2023. gadā tika pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka no 2024. gada elektroskrejriteņu un velorikšu reģistrācija ir obligāta un ka ceļu satiksmē atļauts piedalīties tikai ar Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) reģistrētiem šī veida transportlīdzekļiem. Jau iegādātiem transportlīdzekļiem reģistrācija jāveic līdz 31. martam. Pēc šī termiņa ar nereģistrētiem elektroskrejriteņiem un velorikšām ceļu satiksmē piedalīties ir aizliegts. Reģistrēt velosipēdu un elektroskrejriteņus var šeit. Atgādinām, ka likums noteic arī to, ka piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni personai, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu, ir aizliegts. Piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskrejriteni...

Augstākā tiesa ir sagatavojusi un publicējusi tiesu prakses apkopojumu “Muitas lietas un ar muitas lietām saistīti jautājumi (2016.gada septembris – 2023.gads)” Apkopojumā sistematizētas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas no nolēmumiem, kas pieņemti no 2016. gada septembra līdz 2023. gadam. Šāds laika periods izvēlēts, lai turpinātu 2017. gadā publicēto tiesu prakses pārskatu „Tiesu prakses apkopojums muitas lietās un ar muitas lietām saistītos jautājumos 2010–2016”). Senāta atziņas ir izkārtotas pie tiesību aktiem, papildus sadalot tiesību normas pēc dažādiem tiesību jautājumiem. Proti, ir norādīta tiesību norma, kam seko saistībā ar tās interpretāciju un piemērošanu paustās Senāta atziņas. Vienlaikus pie atziņām no lietām, kurās Senāts ir uzdevis prejudiciālos jautājumus Eiropas Savienības Tiesai, atsaucē ir pievienotas attiecīgas informatīvas norādes par to. Apkopojumam ir divas daļas. Pirmajā daļā sistematizētas atziņas par būtiskiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, piemēram, Muitas kodeksu (Regula Nr.952/2013 un Regula Nr.2913/92), citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem saistībā ar muitas jomu, kā arī Latvijas normatīvajam regulējumam....