Ekspertu ziņojumam

Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī, finanšu instruments ir definēts kā vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai – finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus. Savukārt Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, noteikts, ka finanšu aktīvi ir: • nauda; • citas sabiedrības kapitāla vērtspapīrs; • līgumā noteiktās tiesības no citas personas saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu vai savstarpēji apmainīt finanšu aktīvus vai finanšu saistības ar citu personu apstākļos, kas sabiedrībai ir potenciāli labvēlīgi; • finanšu instruments, par kuru sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) ar saviem kapitāla vērtspapīriem, ja tas ir neatsavināts, un par to sabiedrībai ir (vai var būt) pienākums saņemt mainīgu skaitu savu kapitāla vērtspapīru, vai, ja tas ir atsavināts un par to sabiedrība norēķināsies (vai var norēķināties) citādi, nekā apmainot fiksētu naudas vai cita finanšu aktīva summu pret fiksētu savu kapitāla vērtspapīru. Piemērojot...

Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji 26. janvārī parakstījuši trīspusēju dokumentu, kas nosaka vienotu pieeju muitas kontroles veikšanā, preces izvedot, un informācijas apmaiņā, īstenojot Eiropas Savienības ierobežojošos pasākumus pret Krieviju un Baltkrieviju. 2023. gada 18. decembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas premjerministri apstiprināja deklarāciju par vienotu reģionālu pieeju sankciju ieviešanā. Šomēnes Baltijas valstu muitas dienestu eksperti intensīvi sadarbojās, izstrādājot trīspusējo dokumentu, un 26.janvārī, Starptautiskajā muitas dienā, Baltijas valstu muitas dienestu vadītāji vienojās par papildu pasākumiem sankciju apiešanas risku mazināšanai. Pamatojoties uz risku analīzi, muitas iestādes turpinās pievērst pastiprinātu uzmanību kravām gadījumos, ja to pārvietošanai izvēlēts neloģisks maršruts, un pieprasīs eksportētājam sniegt papildu informāciju. Pamatojuma nesniegšanas gadījumā muitas iestādes liedz pārvietot preces uz galamērķi. Tāpat Baltijas valstu muitas iestādes pastiprinās kontroli tādām precēm, ko aizliegts eksportēt uz Krieviju un Baltkrieviju, gadījumos, ja tās tiks eksportētas uz trešajām valstīm, pārvietojot tranzītā caur Krieviju un Baltkrieviju. Ievērojot risku analīzē balstītu pieeju, muitas amatpersonas pieprasīs papildu dokumentus par...

Sabiedrībā ir sastopami dažādi mīti un aizspriedumi par datu aizsardzību, kas visbiežāk nav patiesi. Šādi mīti, klīstot no “mutes mutē”, veicina ne tikai nepatiesas informācijas izplatīšanos, bet arī rada nepareizu izpratni par to, kā dati tiek apstrādāti un aizsargāti. Datu Valsts inspekcija atspēko desmit populārākos mītus, kuri bieži dzirdēti sabiedrībā. Videonovērošana, kas veikta ar novērošanas kameru vai videoreģistratoru, jāreģistrē Datu valsts inspekcijā. Nē, nekāda veida datu apstrādes nav jāreģistrē Datu valsts inspekcijā vai jāsaskaņo ar to. Bet jebkurā gadījumā pārziņiem (personām, organizācijām, kas veic datu apstrādi) datu apstrāde jāveic atbilstoši Datu regulas un citu normatīvo aktu nosacījumiem. Potenciālais darba devējs var zvanīt bijušajam darba devējam, lai iegūtu atsauksmi par darbinieku. Lai arī visbiežāk tieši darba devēju vidū šāda prakse joprojām tiek īstenota, tomēr pirms bijušo darba devēju aptaujāšanas ir jāiegūst darbinieka piekrišana šādai datu apstrādei. Informācijas iegūšana oficiālā veidā (pamatoti rakstot bijušajam uzņēmumam, ne zvanot un apvaicājoties) par...

Ar mērķi mazināt darbaspēka trūkuma negatīvo ietekmi uz ekonomisko izaugsmi visās tautsaimniecības nozarēs, kā arī, lai atvieglotu prasības attiecībā uz nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru ārzemniekiem, kuri saņem tiesības uz nodarbinātību, Ministru kabinets š.g. 30. janvāra sēdē apstiprināja izmaiņas regulējumā par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu. Vairākās tautsaimniecībai būtiskās nozarēs, kurās ir visvairāk brīvo darba vietu un vislielākais darbaspēka iztrūkums, strādājošo mēneša bruto alga ir zemāka nekā valstī strādājošo mēneša vidējā bruto alga iepriekšējā gadā (piemēram, viesmīlība, pasažieru pārvadātāji, būvniecība, apsardzes sektors, u.c.). Līdz šim spēkā bija prasība, ka ārvalstniekiem maksā vidējo darba samaksu valstī nevis nozarē, radot situāciju, ka vietējam darbaspēkam, uz kuru nav attiecināta šāda prasība, tiek maksāts mazāk nekā ārzemniekiem. Turpmāk visiem darba tirgus dalībniekiem attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu tiks piemēroti vienoti noteikumi, kuros katrai nozarei būs vienots nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs. Attiecīgi, ārvalstu darbaspēkam alga tiks noteikta ne mazāka par Latvijas Republikā strādājošo mēneša...

NUMURA INTERVIJA Birokrātijai jācenšas nebremzēt jaunuzņēmumu izaugsmi. Saruna ar Jāni Gavaru, zvērinātu advokātu biroja Lazdiņš Gavars partneri, zvērinātu advokātu JURISTA PADOMS Korporatīvo noziegumu izmeklēšanas un atbilstības jautājumu TOP 2023 Latvijas biznesā. Violeta Zeppa-Priedīte, Dr., zvērinātu advokātu biroja Sorainen Latvijas biroja Korporatīvo noziegumu prakses vadītāja Komunikācijas, kas atrodas mājas pārvaldnieka atbildības zonā. Jānis Zeltiņš, Mg. iur., SIA JZ Consulting jurists KOMERCTIESĪBAS Kā veicināt godprātīgu tirdzniecības praksi. Skaidro Sintija Nagle, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vecākā eksperte, un Sanita Uljane, Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja NODOKĻI Aktualitātes ES nodokļu tiesībās: valsts atbalsta un nodokļu nolēmumu lietas. Jūlija Sauša, Mag. iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja MAKSĀTNESPĒJA Kā sagatavottiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu? Ieskats Tieslietu ministrijas sagatavotajās TAP pasākumu plāna sagatavošanas vadlīnijās TIESU PRAKSE Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Jauna darba līguma noslēgšana nav tas pats, kas...

Uzņēmēju, kuriem ir nepieciešams iznīcināt preci, piemērojot muitas procedūru – ievešana pārstrādei (ar papildprocedūras kodu “10N” (Preču iznīcināšana)), ērtībai ir izstrādāta jauna Automatizētās importa sistēmas (AIS) funkcionalitāte, kas nodrošina informācijas par preču iznīcināšanu attēlošanu, vēstī Valsts ieņēmumu dienests. Turpinot attīstīt 2023. gada jūnijā ieviesto AIS, no 2024. gada 30. janvāra ir nodrošināta iespēja lietotājam redzēt sistēmā muitas amatpersonas norādīto informāciju par to, kādā kārtībā notiks preču iznīcināšana. Atverot importa deklarāciju, kuras statuss ir “Preces izlaistas”, AIS lietotājs varēs iepazīties gan ar informāciju par preču iznīcināšanu, gan arī par kārtību, kādā šis process notiks – muitas amatpersonas uzraudzībā vai veicot atbilstošu saskaņojumu Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Lasiet arī: Valdes locekļa domājamais ienākums un nodokļu nomaksa Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā

2021. gada decembrī stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (Country–by–Country Reporting Directive) (turpmāk — CBCR direktīva). Šāds regulējums Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) nepieciešams, lai uzlabotu korporatīvo pārredzamību un publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju ES dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas. CBCR direktīva bija būtisks solis, lai cīnītos pret koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību ienākuma nodokļa apiešanu, tādējādi veicinot mūsu sabiedrības labklājību un starptautisko komercsabiedrību ienākuma nodokļu saistību izpildi, kas veido ietekmi uz reālo ekonomiku. Galvenā CBCR direktīvas priekšrocība ir nodokļu pārredzamības un godīguma veicināšana. Tas ļauj nodokļu iestādēm identificēt iespējamos nodokļu riskus un nodrošināt, ka starptautiskie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu, ja...

Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” paredz izmaiņas biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatu struktūrā, sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas kārtībā, kas jāievēro, sākot ar 2023. pārskata gadu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību uz sekojošām prasībām, kas jāievēro, iesniedzot nevalstisko organizāciju gada pārskatus: Gada pārskata vai saīsinātā gada pārskata atvasinājums jāiesniedz elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Pārskatam jāpievieno organizācijas finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojuma atvasinājums vai zvērināta revidenta ziņojums sabiedriskā labuma organizācijām, ja apgrozījums no saimnieciskiem darījumiem pārsniedz 800 000 eiro. Ņemot vērā fizisko personu datu aizsardzības prasības, gada pārskata atvasinājumam EDS sadaļā “Citi dokumenti” nevajadzētu pievienot nestrukturētus pielikumus, piemēram, ziedotāju un dāvinātāju sarakstu, paskaidrojumu u. c. dokumentus, kas satur fizisko personu (ziedotāju) datus (vārdus, uzvārdus un personas kodus), bet norādīt šo informāciju tikai strukturētajā pielikumā “Ziedojumu un dāvinājumu...

Valdība 30. janvārī apstiprināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā Baibu Šmiti-Roķi, kura no 2023. gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumus. Viņa izvēlēta Valsts kancelejas komisijas veiktā atlasē, papildus konsultējoties ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Baibai Šmitei-Roķei ir ilggadēja pieredze nodokļu administrēšanas jomā. Kopš 2020. gada viņa strādāja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā. Ikdienas darbs pārvaldē saistīts ar praktiski visu VID administrēto nodokļu administrēšanas procesu, klientu apkalpošanas un konsultēšanas, normatīvo aktu izstrādes, starptautiskās informācijas apmaiņas, akcīzes preču aprites uzraudzības un nodokļu saistību izpildes darba organizēšanu. Savulaik pretendente bijusi VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja, kā arī aizvien ir VID Akcīzes konsultatīvās padomes vadītāja. Viņas galvenie darba pienākumi iekļauj pārvaldes darba organizēšanu un kopumā vairāk nekā 800 darbinieku vadību, norāda Finanšu ministrija. “Man ir gods un atbildība uzņemties VID ģenerāldirektores pienākumus, un es apsolu tos pildīt pēc labākās sirdsapziņas. Cilvēki Latvijā vēlas VID, kas ir godīgs, loģisks un atvērts...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka 80% iedzīvotāju un 78% uzņēmumu nebūtu gatavi dot valsts amatpersonai kukuli, lai panāktu vēlamu risinājumu. KNAB pēdējos trijos gados veikto sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka iedzīvotāju un uzņēmēju noraidošā attieksme pret korupciju ir nedaudz svārstīga, taču kopumā noturīga. Sabiedriskās domas aptauja atklāj, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu palielinājusies iedzīvotāju gatavība kukuļot valsts amatpersonas, kamēr uzņēmēju vidū – samazinājusies. Salīdzinot 2023. gadā iegūtos aptaujas rezultātus ar 2021. gadu, KNAB novēro, ka triju gadu laikā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju attieksmē pret kukuļošanu novērojamas kopumā minimālas izmaiņas un vidēji četri no pieciem iedzīvotājiem un uzņēmējiem nepieļauj kukuļdošanu. Iedzīvotāju biežāk minētais iemesls iespējamai kukuļa došanai ir lielāka drošība, ka problēma vispār tiks risināta. Šis visos KNAB analizētajos periodos ir bijis galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izšķirtos par labu kukuļa došanai. Tikmēr uzņēmēji visbiežāk būtu gatavi dot kukuli, lai panāktu darbinieku laipnāku attieksmi...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu administratīvajā lietā, kurā risināti jautājumi, kas saistīti ar sociālo apdrošināšanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 13.07.2023. rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–738/2023 (A420166222) Vai tiesības uz slimības pabalstu ietekmē apstāklis, ka darbnespēja iestājās laikā, kad pieteicējs ir atstādināts no darba? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk – VSAA) lūdza piešķirt slimības pabalstu. Ar VSAA direktora lēmumiem atteikts piešķirt slimības pabalstu. Lēmumos cita starp norādīts, ka atbilstoši likuma „Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” 11. panta otrajai daļai un 16. panta otrajai daļai slimības pabalstu piešķir, ja persona neierodas darbā un tādējādi zaudē algotā darbā gūstamos ienākumus. Ja darba nespēja iestājusies laikā, kad persona bijusi atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, slimības pabalstu piešķir ne ātrāk par dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc šā atvaļinājuma beigām. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto un no pieteicēja darba devēja...

Lai gada ienākumu deklarācija tiktu aizpildīta korekti un cilvēki laikus saņemtu pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina darba devējus iesniegt paziņojumus par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Lai nepilnīga informācija (informācijas trūkums) neradītu darbiniekiem sarežģījumus gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanā, uzņēmumi, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un pašnodarbinātās personas, kuras izmaksā ienākumu cilvēkam, tiek aicinātas iesniegt paziņojumus par fiziskajai personai izmaksātajām summām. “Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām” aicinām aizpildīt un iesniegt VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa dokumenti” . Paziņojums ir jāiesniedz: Par darbiniekiem, ar kuriem darba attiecības ir bijušas visu 2023. gadu, paziņojums jāiesniedz par gadu līdz 2024. gada 1. februārim. Par darbiniekiem, ar kuriem darba attiecības beidzās pirms 2023. gada beigām, paziņojums jāiesniedz par mēnesi līdz tā mēneša 15. datumam, kurš seko darba attiecību izbeigšanai vai mēnesim, kurā darbinieks strādāja steidzamos, īslaicīgos vai vienreizējos darbos. Par fizisko personu ienākumiem, kas nav saistīti ar algotu darbu, bet no...

Uzņēmumu reģistrs (UR) atgādina, ka grozījumi Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tostarp paredz, ka akciju sabiedrībām (AS) informācija par akcionāriem jāatklāj viena gada laikā, tas ir, līdz 2024. gada 30. jūnijam. Proti, Komerclikuma pārejas noteikumu 66. punkts paredz, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam komercreģistrā reģistrēta AS, kurai ir: 1) vārda un uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam piesaka UR) statūtu grozījumus, kas paredz, ka visas AS akcijas ir, vai nu reģistrētas akcijas, vai dematerializētas akcijas. Vienlaikus ar statūtu grozījumiem AS iesniedz UR šā punkta 2. vai 3. apakšpunktā minētās ziņas vai dokumentus; 2) vārda akcijas, atbilstoši šā likuma 235. panta prasībām sastāda un ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniedz UR aktuālo AS akcionāru reģistru; 3) uzrādītāja akcijas, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniedz UR šā likuma 236.1 panta...

Senāta Administratīvo lietu departaments 25. janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-4/2024; A43009717), ar kuru atzīta par pamatotu Konkurences padomes konstatētā aizliegtā vienošanās starp diviem būvmateriālu ražotājiem un četriem tirgotājiem par ilgstošu būvmateriālu cenu noteikšanu. Ar minēto iestādes lēmumu pieteicējai – SIA Depo Diy – uzlikts naudas sods 3 718 323 eiro apmērā. Senātam izskatāmajā lietā bija jāizšķir, vai apgabaltiesa pieteicējas darbības ir pareizi kvalificējusi kā piedalīšanos aizliegtā vertikālajā vienošanās un aizliegtā horizontālajā vienošanās (kartelī) atbilstoši Konkurences likuma 11.panta pirmajai daļai. Senāts atzina, ka – lai gan izskatāmajā gadījumā nav strīda, ka sarežģīto sistēmu par sekošanu tālākpārdošanas cenām vertikālā līmenī un cenu līmeņa fiksēšanu arī horizontālā līmenī starp mazumtirgotājiem ieviesa ražotājs, apgabaltiesas spriedumā pamatoti konstatēts, ka mazumtirgotāji, tostarp pieteicēja, šo sistēmu ir pieņēmuši un ieņēmuši aktīvu lomu tās izpildē, jo tā bija abpusēji ekonomiski izdevīga. Tiesa pamatoti vērsusi uzmanību, ka, vērtējot pierādījumus un sistēmiski virzoties no vienas sarakstes pie nākamās,...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2023. gada novembrī un decembrī ir pieņemti tiesību normu piemērotājiem noderīgi spriedumi personas datu apstrādes un darba lietās. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Personas datu apstrāde, kopīga atbildība par apstrādi un administratīvo naudas sodu piemērošana1 Lietā skatīts jautājums par nacionālās datu aizsardzības uzraudzības iestādes (Lietuvas) tiesībām uzlikt administratīvo sodu. Covid–19 vīrusa pandēmijas laikā Lietuvas Republikas veselības ministrs uzdeva Nacionālās sabiedrības veselības centram (NSVC), organizēt tūlītēju informātikas sistēmas iegādi, lai reģistrētu un uzraudzītu datus par personām, kas saskārušās ar šo vīrusu. NSVC ar privātas sabiedrības UAB IT Sprendimai sėkmei (turpmāk – sabiedrība ITSS) palīdzību izveidoja mobilo lietotni. Mobilās lietotnes tapšanas gaitā tika izstrādāti privātuma aizsardzības noteikumi, kuros sabiedrība ITSS un NSVC tika noteikti par pārziņiem. Attiecīgā mobilā lietotne, kurā minēta sabiedrība ITSS un NSVC, no 2020. gada 4. aprīļa līdz 26. maijam bija pieejama lejupielādei...