Ekspertu ziņojumam

NUMURA INTERVIJA Cīņā ar korupciju uzņēmējiem jābūt aktīvākiem. Saruna ar Inesi Tauriņu, Sabiedrības par atklātību – Delna direktori JURISTA PADOMS Pilnvara un pilnvarojuma līgums. Pilnvarojuma atsaukums. Olavs Cers, Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns SIA partneris, zvērināts advokāts Uz ko attiecas patērētāju kredītu reklamēšanas ierobežojumi. Vebinārā skaidro Ivo Cimdiņš, ZAB COBALT vecākais speciālists Materiāla stāvokļa izvērtējums. Jānis Zeltiņš, Mg. iur., SIA JZ Consulting jurists NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja KOMERCTIESĪBAS Baltijā reģistrēts apjomīgs M&A darījumu skaits. Komentē Raimonds Slaidiņš, ZAB Ellex Kļaviņš vecākais partneris, zvērināts advokāts TIESU PRAKSE EST aktualitātes PVN izkrāpšanas un patērētāju tiesību aizsardzības lietās. Iveta Zelča, LL.M., Mag. iur., zvērināta advokāte Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Ceļa zīmju kontekstā svētku dienai un vispārējai brīvdienai ir atšķirīgas tiesiskās sekas. Darba tiesisko attiecību izbeigšana, iestājoties likumā paredzētajam apstāklim. Pamatojums darbinieka atstādināšanai...

Lai efektivizētu Valsts kontroles finanšu revīziju darbu un ietaupītos resursus pārvirzītu lietderības un atbilstības revīziju darbam, vienlaicīgi nodrošinot augsta līmeņa pārliecību par publiskā sektora finanšu datiem, izstrādāts likumprojekts par grozījumiem Valsts kontroles likumā. Tas nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Sagatavotie likuma grozījumi, kas paredz, ka Valsts kontrole turpmāk 27 atsevišķu atzinumu vietā sniegs vienu revīzijas ziņojumu par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata (KSGP) sagatavošanas pareizību, iezīmē jaunu posmu finanšu revīziju darbā. Proti, Valsts kontrole virza piedāvātās pārmaiņas finanšu revīzijās ieguldīto resursu optimizēšanai, jo pēdējo gadu rezultāti ļauj secināt, ka valsts institūciju sagatavoto gada pārskatu kvalitāte ir uzlabojusies, piem., stabilizējas sniegto nemodificēto atzinumu (atzinumi bez iebildēm) skaits par gada pārskatu sagatavošanas pareizību un revīzijas ziņojumu skaits, kuros nav atklātas nepilnības gada pārskata sagatavošanā. Uzlabojumus izdevies panākt valsts institūciju un Valsts kontroles sadarbības rezultātā, proti, aptuveni 95% Valsts kontroles konstatēto kļūdu tiek novērstas vai izlabotas jau finanšu revīziju veikšanas laikā, un šo...

No 2025. gada 28. jūnija stāsies spēkā prasības, kas cilvēkiem ar ierobežotām kādām no sensorajām spējām preci vai pakalpojumu ļaus lietot, izmantojot citu sensoro kanālu. To paredz 27. februārī valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 128 "Preču un pakalpojumu piekļūstamības prasības”. Labklājības ministrs Uldis Augulis atzīmē: “Cilvēkiem ar ilgstošiem un pastāvīgiem funkcionēšanas ierobežojumiem piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei un funkcionēšanai. Vienlaikus piekļūstamības prasību ievērošana atvieglos ikdienu ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet daudz plašākam personu lokam, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem.” Piekļūstamības prasības attieksies uz šādām preču un pakalpojumu grupām kā datori, planšetes, viedtālruņi un to operētājsistēmas, pašapkalpošanās termināļi (piem., bankomāti, biļešu automāti, rindas kārtas numuriņu automāti u.c.), elektroniskās grāmatas, finanšu pakalpojumi, elektroniskā tirdzniecība, "112" tālrunis, publiskie iepirkumi, pasažieru pārvadājumu pakalpojumu tīmekļvietnes, mobilās lietotnes, reāllaika ceļošanas informācija un elektronisko biļešu iegāde,...

Saeima ceturtdien, 29.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas un Pakistānas konvenciju par izvairīšanos no ienākuma nodokļu dubultās uzlikšanas, nodokļu nemaksāšanas novēršanu un līguma protokolu. Pašreiz Latvijas investori Pakistānā (un otrādi) tiek aplikti ar nodokļiem, pamatojoties uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem. Līdz ar to var mainīties gan nodokļu likmes, gan apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtība. Investoriem netiek garantēta noteiktu nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav iespējams precīzi plānot investīcijas, to atmaksāšanos un peļņu, minēts likumprojekta anotācijā. Konvencija paredz, ka katras līgumslēdzējas valsts potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā līgumslēdzējā valstī gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumiem, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzības. Likumprojekta autori Finanšu ministrijā par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Ārlietu komisijas sēdē pauda, ka konvencija atvieglos Latvijas investoru darbību Pakistānā un otrādi, kā arī kopumā veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu. Tāpat līguma ratificēšana sekmēs ciešāku nodokļu administrāciju sadarbību,...

Skaidrojot Latvijas mediju vidē izskanējušo informāciju par iespēju atteikties no nodokļa atmaksas par attaisnotajiem izdevumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsver – nodokļu atmaksa iedzīvotājiem būs pieejama arī turpmāk, to nav plānots mainīt, bet tiek meklēti veidi, kā iedzīvotājiem to padarīt ērtāku un vienkāršāku. Viens no veidiem, kā vienkāršot cilvēku iespēju saņemt nodokļu pārmaksu, ir e-kvītis, kuras ārstniecības iestāde iesniedz VID un cilvēkam pašam šie čeki nav jāievada. Jau pašlaik šādu pakalpojumu saviem klientiem var nodrošināt vairāk nekā 470 ārstniecības iestādes visā Latvijā. Virzoties uz plašāku šāda risinājuma izmantošanu, būtu iespējams atteikties no attaisnoto izdevumu dokumentu iesniegšanas, un nodrošināt automātisku pārmaksātā nodokļa atmaksu. Kopumā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē šonedēļ Saeimas deputāti kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem diskutēja par Latvijā veicamajām darbībām ēnu ekonomikas mazināšanai. Aplūkojot citu valstu praksi, tika minētas Skandināvijas valstis, kurās šāda attaisnoto izdevumu atmaksa nenotiek un iedzīvotājiem kompensācija tiek nodrošināta ar pabalstiem, tomēr Latvijā šāds scenārijs...

No 28. februāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnē ikviens interesents var aplūkot Latvijas uzņēmumu nodokļu maksāšanas reitingus. Reitings ir VID veidots vērtējums par uzņēmuma nodokļu saistību izpildi, un tam ir informatīvs raksturs - reitings atvieglo uzziņu par uzņēmuma situāciju viņa sadarbības partneriem, klientiem un citiem interesentiem. VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe: “Nodokļu maksātāju reitingu esam veidojuši, lai stiprinātu sabiedrības izpratni un pieprasījumu pēc godīgas uzņēmējdarbības, motivētu uzņēmējus strādāt godprātīgi un praktiski palīdzētu izprast, kā to izdarīt, kā arī lai pasargātu godprātīgus uzņēmumus no iesaistīšanās potenciāli riskantos darījumos. Šo ļoti praktiski izmantojamo rīku varējām izveidot, izmantojot VID datu analīzi un tehnoloģiju sniegtās iespējas. Šis ir sākums atvērtākai uzņēmēju un VID sadarbībai, ko tālāk varam pilnveidot un spēcināt.” Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viceprezidente un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone: “Nodokļu maksātājam rūp sava reputācija, publiski pieejamais VID izveidotais reitings noteikti palīdzēs gan pašam uzņēmējam saprast...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) arvien biežāk saņem patērētāju iesniegumus un sūdzības saistībā ar apdrošināšanas jomu - apdrošināšanas pakalpojumiem, noslēgtajiem līgumiem, atteikumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, kā arī ar apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju praksi. Lai arī lielākoties patērētāji PTAC vēršas ar iesniegumiem saistībā ar strīdiem par apdrošinātāju pieņemtajiem lēmumiem atteikt apdrošināšanas izmaksu vai daļējas izmaksas atteikumu, kad ir iestājies apdrošināšanas gadījums, un šādu jautājumu izskatīšana nav PTAC kompetencē, taču, vērtējot atteikuma iemeslus un to pamatojumus, atsevišķos gadījumos PTAC ir konstatējis, ka apdrošināšanas līgumos ietvertie noteikumi varētu tikt vērtēti kā neskaidri vai netaisnīgi. Lai apzinātu problemātiku un sniegtu priekšlikumus iespējamām tālākām uzraudzības vai informēšanas darbībām, PTAC ir sagatavojis pārskatu par atsevišķiem gadījumiem, kuros ir konstatēti pirmšķietami neskaidri vai netaisnīgi līguma noteikumi. Pārskatā analizētas PTAC saņemtās patērētāju sūdzības un iesniegumi par apdrošināšanas pakalpojumiem periodā no 2018.-2022. gadam. Analizējot un izvērtējot saņemtās sūdzības un iesniegumus par apdrošināšanas jomu, PTAC konstatējis, ka bieži vien līguma noteikumi apdrošināšanas līgumos...

Apdrošināšanas nozare ir piedzīvojusi neparastu gadu. Klientu pirktspējas kritums parasti negatīvi iespaido nedzīvības apdrošināšanas industriju, jo cilvēki vai nu cenšas ietaupīt uz apdrošināšanas maksājumiem, vai arī, piemēram, pārdod automašīnu, un apdrošināšana kļūst lieka. Tas bija izteikti vērojams 2008. gada krīzē, kuras rezultātā nedzīvības apdrošināšanas tirgus saruka divkārt — no 396 miljoniem uz 196 miljoniem eiro. Tomēr pēdējos divos gados par spīti ģeopolitiskajiem satricinājumiem un straujajai inflācijai šī tendence vairs nav aktuāla: esam pieredzējuši ekonomikas recesiju un klientu pirktspējas kritumu, tomēr apdrošināšanas tirgus strauji aug. Tas saistīts ar labāku sabiedrības izpratni par to, ka neviens nav pasargāts no negadījumiem, bet apdrošināšana palīdz vieglāk tikt galā ar to sekām. Klienti vēlas būt apdrošināti atbilstoši reālajai situācijai Vērtējot nedzīvības apdrošināšanu kopš 2008. gada, varētu izcelt trīs attīstības periodus: 2008.–2010. gada lielais tirgus krituma periods, tirgum sarūkot par 200 miljoniem eiro; 2011.–2021. gada 11 gadu vidējas izaugsmes periods, kad tirgus izauga par 206 miljoniem eiro; 2022.–2023....

Lai palīdzētu aizpildīt pareizi pārskatu "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām", Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis līdz šim biežāk pieļautās kļūdas un skaidro, kā tās turpmāk nepieļaut. Atgādinām, ka pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Pārskatu iesniedz līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Kad nav jāsniedz paziņojums? Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro (izņemot darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumus, kas kopā nepārsniedz 480 eiro gadā) vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem; pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu; atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par kaitējumu darbspēju zaudējuma gadījumā, kas saistīts ar sakropļojumu vai citādu veselības bojājumu, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu; summas, kas...

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliek darbinieka (Latvijas rezidenta) algota darba ienākumus, kas saņemti par darbu citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk- ārvalstī), ja: ienākumi šajā ārvalstī ir pakļauti aplikšanai ar IIN vai tam analoģisku nodokli; darbinieks nav iznomātais personāls. Darba devējam ir jāinformē arī darbinieks par šādas informācijas iesniegšanu, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ziņas par darba ņēmējiem iesniedz ne vēlāk kā vienu dienu pirms darbinieks uzsāk vai beidz darbu ārvalstī, norādot: kodu 71 “Tāda darba ņēmēja statusa iegūšana, kurš uzsāk darbu ārvalstīs” un tās valsts kodu, kurā darba ņēmējs tiks nodarbināts, – darbiniekam uzsākot darbu; kodu 72 “Tāda darba ņēmēja statusa iegūšana, kurš izbeidz darbu ārvalstīs” – pārtraucot darbu. Šos kodus sniedz tikai par Latvijas rezidentiem. Kods apliecina, ka Latvijas rezidenta algota darba ienākums ir...

Līdz šā gada 2. aprīlim pagarināts pieteikšanās termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un finanšu institūcijas ALTUM kopīgi īstenotajai programmai “Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi”. “Lielo investīciju programma piedāvā iespēju uzņēmējiem realizēt liela apjoma investīciju projektus un piesaistīt valsts atbalstu līdz pat 10 miljoniem eiro. Šī programma ir pieejama kā vietējā kapitāla uzņēmumiem, tā arī ārvalstu investoriem. Daļa no LIAA uzrunātajiem ārvalstu investoriem savu gala lēmumu par ienākšanu Latvijā pieņems tieši balstoties uz šīs atbalsta programmas rezultātiem,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Aizdevums ar kapitāla atlaidi lielu investīciju projektu īstenošanai paredzēts vidējiem un lieliem komersantiem, kuri plāno veikt vismaz 10 miljonu eiro investīcijas ražošanas uzsākšanā, paplašināšanā un efektivizācijā. Kad projekts tiks īstenots un būs sasniegti rezultāti, daļa no projekta īstenošanai ņemtā aizdevuma tiks dzēsta . Kopējais programmas 3. kārtā pieejamais finansējums ir 70 miljoni eiro. Kapitāla atlaide var segt līdz 30% no projekta...

Praksē novērots, ka uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, gatavojoties pārdošanas darījumam, koncentrējas uz to, lai uzņēmums finansiāli izskatītos pēc iespējas pievilcīgāks un lai tā komerciālie rādītāji būtu pēc iespējas labāki. Tas, kas reizēm paliek otrajā plānā, ir juridiskie un nodokļu jautājumi. Tā rezultātā uzņēmuma pārdošanas process kavējas, prasa vairāk resursu un nereti pat noved pie iespējamās pirkuma cenas samazinājuma. Nodokļi vienmēr ir svarīga daļa uzņēmuma vai kapitāldaļu pārdošanas darījumā, vebinārā «Uzņēmumu sagatavošana pārdošanai» uzsvēra zvērinātu advokātu biroja COBALT partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka. Darījuma perimetrs Arī nodokļu vajadzībām ir jādefinē darījuma perimetrs. Pirmkārt, jāsaprot, kas būs pārdevējs — juridiskā vai fiziskā persona. Svarīgi ir, vai tas ir nodokļu rezidents vai nerezidents. Ja darījumā ir iesaistīti nerezidenti, tad ir jāskatās, vai būs jāmaksā ieturējuma nodoklis (visbiežāk 3% vai 20%) un attiecīgi, kā tas ietekmēs gan naudas plūsmu, gan nepieciešamo dokumentāciju. Otrkārt, svarīgi noteikt, kas tiek pārdots. «Perimetra definēšana noteiks, kādi būs jāmaksā nodokļi. Bet...

Ņemot vērā, ka šī gada 1. martā mainās akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholisko dzērienu veidiem, uzskaitē esošo alkoholisko dzērienu krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic visām personām, kam ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence): reģistrēta saņēmēja darbībai, ja speciālās atļaujas (licences) darbības ietvaros atļautas darbības ar alkoholiskajiem dzērieniem; alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai; alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai; alus mazumtirdzniecībai. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija saistībā ar akcīzes nodokļa likmju maiņu jāveic apstiprinātam noliktavas turētājam, ja pēc stāvokļa 2024. gada 1. martā apstiprināta noliktavas turētāja uzskaitē ir akcīzes nodokļa markas, par kurām akcīzes nodoklis samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem. Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizācija nav jāveic, ja par akcīzes nodokļa markām akcīzes nodoklis nav samaksāts līdz 2024. gada 1. martam, kā arī ja tās ir atdotas Valsts ieņēmumu dienestam (VID) glabāšanā līdz to identificēšanai. Veicot alkoholisko dzērienu un akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizāciju saistībā ar akcīzes nodokļa likmes...

Tuvojas 1. marts, kad varēs sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas. Esam saņēmuši jautājumu, vai māte var savai ienākumu deklarācijai kā attaisnotos izdevumus uzrādīt meitas maksājumus par studiju kredītu? Ko uzrādīt deklarācijā, ja bankas kontā nepietiekamas summas dēļ kārtējā mēneša kredīta summa atvilkta no galvotāja konta, bet vēlāk kredīta ņēmējs galvotājam šo summu atmaksājis? Vai deklarācijā var iekļaut arī studējošā kredītu (sedz izdevumus par dzīvošanu - uzturs, īre u.tml.)? Atbildi sniedz Valsts ieņēmumu dienests (VID). Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 31. jūlija noteikumu Nr.336 "Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem" 6.1 un 6.2 punktu pats studiju kredīta ņēmējs vai ģimenes loceklis, piemēram, māte, kas to atmaksā viņa vietā, visu kredītu deklarē tajā gadā, kad uzsākta kredīta atmaksa (tātad visu summu pievieno attaisnotajiem izdevumiem tajā gadā, kad uzsāk atmaksu). Tādējādi, ja meita sāka atmaksāt studiju kredītu 2022. gadā, tad attaisnotajos izdevumos to var iekļaut, sniedzot 2022. gada ienākumu deklarāciju. Attaisnoto...

Kad ir runa par uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), šķiet — ko tad vēl jaunu te var pastāstīt?! Jaunu patiešām neko daudz, bet ir lietas, par kurām var runāt visu laiku, un tāpat būs kāds, kuram nav skaidra kāda likuma norma. Šoreiz nevis gari un plaši, bet īsi un konkrēti par dažiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) aspektiem, normām un knifiņiem. Vispirms par pēdējām aktualitātēm, kuras ieviesušas izmaiņas likumā Sākot ar 2023. gada 1. jūniju, reprezentatīva auto vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 75 000 eiro. Tas ir: vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis, kas speciāli aprīkots, lai pārvadātu riteņkrēslos sēdošās personas ar invaliditāti), vai jaunu vieglo automobili, ko pilnvarots automobiļu tirgotājs izmanto par demonstrācijas automobili; kravas automobilis ar pilnu masu līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēts kā kravas...