Ekspertu ziņojumam

Valdība apstiprinājusi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 28 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai"", kas ļaus uzsākt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda atbalsta sniegšanu uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai investīciju un apgrozāmo līdzekļu veidā. Atbalsts būs pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī mazās vidējas (līdz 499 darbiniekiem) un vidējas (līdz 3 000 darbiniekiem) kapitalizācijas sabiedrībām. Atbalstam varēs pieteikties komersanti ar vismaz 12 mēnešu pieredzi un ne mazāk kā pieciem darbiniekiem: investīcijām līdz 2 850 000 EUR un ne vairāk kā 90% no kopējām izmaksām, ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem; apgrozāmajiem līdzekļiem no 100 000 EUR līdz 5 000 000 EUR apmērā ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem Vienam saimnieciskās darbības veicējam sabiedrība Altum varēs sniegt aizdevumu līdz 5 milj. eiro. Atbalsta programmas...

Līdz šim kriptoaktīvu pakalpojumu joma netika regulēta – vienīgās prasības, ko likumdevējs bija noteicis, attiecās uz virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējiem. Jaunais kriptoaktīvu regulējums (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937) ieviests, lai mazinātu riskus, kas skar kriptoaktīvu turētājus, ierobežotu kriptoaktīvu ļaunprātīgu izmantošanu, novērstu finanšu noziedzību, kā arī piemērotu patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus kriptoaktīviem un to pakalpojumiem. Regula (ES) 2023/1114 uzliek pienākumus arī uzņēmumiem, nosakot, kad un kā tiem būs jāsaņem atļauja, kura būs pārraugošā nozares iestāde un kādas organizatoriskās un darbības prasības tiem tiks piemērotas. Daļa kriptoaktīvu, proti, tie, kas kvalificējās kā finanšu instrumenti, jau bija pakļauti regulējumam, kas izrietēja no Finanšu instrumentu tirgus likuma. Bet turpmāk finanšu tirgus pakalpojumu sniedzēji – kredītiestādes, brokeru sabiedrības, fondu pārvaldnieki u.c. –, kuri vēlēsies darboties MiCA (Regulation on crypto–assets markets...

Personas (saimnieciskās darbības veicēji, individuālie komersanti u. c.), kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā, ierakstus saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā drīkst veikt, pamatojoties uz: ārējiem attaisnojuma dokumentiem, piemēram, konta izrakstu par personas veiktajiem naudas darījumiem konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, kases čeku, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu kvīti vai biļeti; iekšējiem attaisnojuma dokumentiem, piemēram, pašu sagatavotu kases ieņēmumu vai izdevumu orderi par vienu vai vairākiem saņemtajiem vai izsniegtajiem kases čekiem vai VID reģistrētajām kvītīm vai biļetēm konkrētā datumā vai konkrētā laikposmā, pašu sagatavotu kases ieņēmumu vai izdevumu orderi par personiskajiem ieguldījumiem vai personiskajam patēriņam izņemtajiem līdzekļiem; naudas izdevumus apliecinošajiem dokumentiem, piemēram, kases čeku, biļeti. Šajā gadījumā kases čeks (vai biļete) uzskatāms par attaisnojuma dokumentu Grāmatvedības likuma izpratnē un kā to paredz Ministru kabineta 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 “Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību...

Divas no svarīgākajām ekonomikas attīstības pamatus cementējošām nozarēm ir izglītība un zinātne. Kādu ainu šajās jomās par Baltijas valstīm rāda pieejamo statistikas datu spogulis? Kuras par galvenajām problēmām izglītībā un zinātnē uzskata uzņēmēji, un kā ar viņu viedokli saskan valsts pārvaldes redzējums? Šos jautājumus pētām Bilances pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā — kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» septītajā rakstā. Uz «amerikāņu sapni» — ar skandināvu metodēm 1 Studentu starptautiskās vērtēšanas programma PISA (Programme for International Student Assessment) ir starptautisks pētījums, kas aizsākās 2000. gadā. Tā mērķis ir novērtēt izglītības sistēmas visā pasaulē. Pamatizglītības līmenī viens no pasaulē prestižākajiem starptautiskajiem vērtējumiem ir PISA1 reitings, kas tiek veidots, 15 gadus veciem skolēniem izpildot uz praktisku problēmu risināšanu orientētus testus matemātikā, lasīšanā un zinātnē. Reti kurā jomā kāda no Baltijas valstīm ir izcilniece pasaules līmenī, taču šī ir viena no tām. Mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi regulāri ieņem vietu PISA ranga augšgalā, tūlīt...

Kases čeku, kas sagatavots saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, var izmantot par ārēju attaisnojuma dokumentu ierakstu veikšanai grāmatvedības reģistros, ja tas satur visus Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā attaisnojuma dokumentam noteiktos rekvizītus un informāciju par saimniecisko darījumu (izņemot rekvizītu “paraksts”) un attiecīgajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esību uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā apliecina dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgā persona. Kārtību, kādā uzņēmumā apliecina (apstiprina) saimnieciskā darījuma esību, nosaka uzņēmuma vadītāja izstrādātajos un apstiprinātajos grāmatvedības organizācijas dokumentos. Par saimnieciskā darījuma veikšanu un dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgo personu nosaka uzņēmuma vadītājs. Ja izsniegtā personificētā maksājumu karte Prasības attiecībā uz kases čeka noformēšanu, lai to varētu uzskatīt par naudas izdevumus apliecinošu dokumentu, neattiecas uz gadījumu, kad uzņēmuma kredītiestādes kontam ir piesaistīta uzņēmuma vadītājam vai darbiniekam izsniegtā personificētā maksājumu karte, ar kuru samaksā...

Valdība atbalstījusi trīs jaunas Latvijas Atveseļošanas fonda programmas pētniecības projektu īstenošanai 112 miljonu eiro apmērā ar mērķi sekmēt inovāciju attīstību Latvijā. Atbalsts būs pieejams maziem un vidējiem, kā arī lieliem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības institūcijām viedās specializācijas jomās. Atbalsta programmu ietvaros komersanti varēs saņemt finansiālu atbalstu granta veidā ar maksimālo atbalstu 80% apmērā. Atbalsta programmas ietvaros attiecināmas tādas finansējuma saņēmēja izmaksas kā: dalības maksa un citas izmaksas iesaistei starptautiskās pētniecības un attīstības programmās, platformās un iniciatīvās starptautisko projektu sagatavošanai; projekta vadības izmaksas; ārpakalpojumu iegāde; publicitātes pasākumi. Savukārt sadarbības partneriem jeb pētniecības projekta īstenotājam būs pieejams atbalsts: pētniecības aktivitātēm (eksperimentālās, rūpnieciskās, tehniski ekonomiskās); darba samaksai; algas nodokļu izmaksām; komandējumiem; komunāliem un sakaru pakalpojumiem; telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai; plānotām materiālu izmaksām; izmaksām par līgumpētījumiem un patentiem; īpašumā esošo ēku, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksām; apdrošināšanas, ārējo pakalpojumu izmaksām; datu...

Rakstā apskatītas aktualitātes Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās izlases kārtībā, kurām varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu maksātājiem un sistēmu kopumā, kā arī tās aktualitātes, kuras, autoresprāt, varētu būt svarīgas nodokļu jomā pasaulē kopumā. Aizvadītā gada nogalē The Kyiv Independent ziņoja, ka Ukrainas militārā kibervienība ir uzlauzusi tūkstošiem Krievijas nodokļu sistēmas serveru, iegūstot sensitīvu informāciju pirms nodokļu datu bāzes dzēšanas. Savukārt Eiropas Savienības Tiesas (ES Tiesa) 2023. gada 14. decembra spriedumā lietā C–340/21 VB pret Natsionalna agentsia za prihodite jeb Bulgārijas nodokļu administrāciju, tiesa situācijā, kad ir notikusi neatļauta piekļuve (kiberuzbrukums) nodokļu administrācijas informācijas sistēmai un skāra vairāk nekā sešus miljonus fizisku personu, kā arī tīmeklī ir publicēti sistēmā ietvertie personas dati, ir noteikusi, ka trešo personu nelikumīga piekļuve personas datiem pie atbilstošiem apstākļiem varētu radīt pārziņa – nodokļu administrācijas – atbildību un novest pie secīgas nodokļu administrācijas kompensācijas. Šī lieta kļūst vēl interesantāka, ja atceramies, ka Latvijas gadījumā ES Tiesa 2022....

Reģistrēts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Grāmatvedības likuma 11. panta piektajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz attaisnojuma dokumenta rekvizītiem piemēro tiktāl, ciktāl Pievienotās vērtības nodokļa likumā nav noteiktas prasības PVN rēķina noformēšanai PVN priekšnodokļa atskaitīšanas vajadzībām. Uzņēmumam, kurš nav reģistrēts PVN maksātājs, čeka noformēšanā nav jāievēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas. PVN rēķina noformēšanas prasības noteiktas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. un 126. pantā. Nodokļa rēķinā obligāti norādāmie rekvizīti un informācija atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajām prasībām ir norādīti likuma 125. pantā šeit. Par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu, kā to paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 126. panta otrās daļas 1. punkts. Vienkāršotais nodokļa rēķins ir nodokļa rēķins, kurā ir norādīti šādi rekvizīti un informācija: nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Administratīvajā lietā risināti jautājumi, kas saistīti ar sociālo apdrošināšanu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 03.10.2023. spriedums lietā Nr. SKA–155/2023 (A420270619) Ja darbinieka prasība par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu tiek apmierināta, darbiniekam ir tiesības izvēlēties, vai turpināt darbu pie darba devēja vai nē. Vai gadījumā, ja darbinieks izvēlas neatjaunoties darbā, viņam veidojas darba stāžs (darba periods) un viņa apdrošināšanas stāžā ieskaitāms strīdus periods, par kuru saskaņā ar spriedumu no darba devēja ir piedzīta samaksa par darba piespiedu kavējumu? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicējs apstrīdēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk – aģentūra) sākotnējo lēmumu un norādīja, ka apdrošināšanas stāžā nav ietverts darba periods no 1993. gada 14. janvāra līdz 1993. gada 6. maijam (turpmāk – strīdus periods), par kuru viņš ir saņēmis no Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (turpmāk – akadēmija) kompensāciju par piespiedu darba kavējumu. Pieteicējs nepiekrita aģentūras lēmumam un vērsās tiesā ar pieteikumu...

Latvijas Republikas Senāta Krimināllietu departaments apkopojis Senāta atziņas par jautājumiem, kas skar operatīvās darbības jomu. Apkopojumā ietverti Senāta Krimināllietu departamenta 58 lēmumi lietās, kas izskatītas laikā no 2013. gada sākuma līdz 2023. gada maijam un kuros Senāts ir izteicis būtiskas atziņas saistībā ar operatīvās darbības jomu. Saskaņā ar Operatīvās darbības likuma 1. pantu operatīvā darbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem. Kā norādīts apkopojuma sadaļā par sevišķajā veidā veicamajiem operatīvās darbības pasākumiem, viens no aktuālākajiem jautājumiem Senāta praksē, ir operatīvā sarunu noklausīšanās. Senāta praksē ir atzīts, ka no Kriminālprocesa likuma un Operatīvās darbības likuma normām izriet, ka operatīvā sarunu noklausīšanās nav...

Vairumā gadījumu publiskas personas (valsts, pašvaldības iestādes), kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā. Tomēr atsevišķos gadījumos, ja atbrīvojums rada nozīmīgus konkurences izkropļojumus, nostādot neizdevīgā stāvoklī citas personas, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji, publiskās personas un privātpersonas, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, uzskata par nodokļa maksātājiem, informē Valsts ieņēmumu dienests. Jāpiemēro PVN šādām darbībām Publisku personu uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic šādas darbības: sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus; piegādā preces, tai skaitā ūdeni, gāzi, elektroenerģiju; sniedz preču transporta pakalpojumus; sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus; sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus; veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju; organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes; sniedz noliktavu pakalpojumus; sniedz komerciāla rakstura...

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome aicina parādniekus savlaicīgi informēt tiesu izpildītājus par valsts piešķirtā hipotekārā kredīta procentu kompensācijas saņemšanu, lai novērstu iespēju, ka uz to tiek vērsta piedziņa. Tikai laicīgi informējot savu tiesu izpildītāju par kompensācijas saņemšanu, ir iespējams novērst tās novirzīšanu parādu segšanai, jo tiesu izpildītājiem nav pieejama informācija par līdzekļu izcelsmi parādnieka kontā. 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz, ka hipotekāro kredītu ņēmējiem tiks piešķirta kompensācija 30 % apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes. Likums arī paredz, ka kredītu procentu kompensācija nav pakļauta ieturējumu veikšanai, citu maksājumu segšanai un parādu piedziņai. Tāpēc parādniekiem, kuri saņems kredītu procentu kompensāciju un kuru ienākumi pārsniegs saglabājamo naudas līdzekļu minimumu (700 eiro), ir laicīgi par to jāinformē savs tiesu izpildītājs, lai izvairītos no kompensācijas novirzīšanas personas parādu segšanai. Ja persona laicīgi būs informējusi savu tiesu izpildītāju, piedziņa uz minēto...

Saeimas komisija 12. decembrī pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot jaunu, Darba likumā un valsts dienesta attiecības regulējošajos tiesību aktos tieši neminētu, nodarbinātības attiecību izbeigšanas pamatu. Šie grozījumi ļautu valstij nelojālus darbiniekus atbrīvot no darba, ja nebūs ievērots lojalitātes Latvijas valstij un Satversmei pienākums. Likumprojektu sagatavojusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu „Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”. Grozījumu autori rosina noteikt pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jau līdz šim lojalitātes prasības ir iekļautas šādos spēkā esošos normatīvajos aktos: Izglītības likumā, kura 30. panta ceturtā daļa un 48. panta piektā daļa expressis verbis paredz, ka par izglītības iestādes vadītāju un pedagogu drīkst strādāt persona, kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei; Valsts civildienesta likumā, kura 1. pants un 15. pants konceptuāli paredz ierēdņa lojalitāti...

Ienākums no dzēstām vai samazinātām parāda, aizdevuma (kredīta) saistībām ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – nodoklis), izņemot atsevišķus gadījumus, informē Valsts ieņēmumu dienests. Persona gūst ienākumu no dzēstām vai samazinātām saistībām, ja aizdevējs dzēš vai samazina tās: parādu par saņemtajiem pakalpojumiem, piemēram, par komunālajiem vai elektronisko sakaru pakalpojumiem;persona iesniedz gada ienākumu deklarāciju nākamajā gadā: no 1. marta līdz 1. jūnijam vai no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam – ja kopējie gada ienākumi pārsniedz 78 100 eiro, iesniedzot deklarāciju par 2023.gadu. Aprēķināto nodokli iemaksā vienotajā nodokļu kontā šādos termiņos: Deklarācijā ienākumu uzrāda: piemērs Patēriņa kredīta izsniedzējs SIA “Crediti” 20XX. gadā dzēš Jānim izsniegto aizdevumu 300 eiro apmērā (pamatsumma – 250 eiro, kredīta procenti – 50 eiro). SIA “Crediti” līdz nākamā gada 1. februārim iesniedz VID paziņojumu ar kodu 2047 par Jāņa 20XX. gadā gūto ienākumu. Jānis līdz nākamā gada 1. jūnijam iesniedz gada ienākumu deklarāciju, ienākumu 300 eiro apmērā...

Bieži vien iedzīvotāji vēršas Datu valsts inspekcijā, lai noskaidrotu, vai viņu personas datu apstrāde, kas saistīta ar administratīvo pārkāpumu vai kriminālprocesu izmeklēšanu, ir atbilstoša Datu regulas prasībām. Personas datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā neregulē Datu regula. Šīs jomas regulē atsevišķs likums, proti, Policijas direktīvas likums (“Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā”), informē Datu Valsts inspekcija. Kad tiek piemērots Policijas direktīvas likums? Policijas direktīvas likums attiecināms uz to personas datu apstrādi, kad datus apstrādā kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, piemērotu vai izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus un veiktu citas darbības saistībā ar administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu. Kā rīkoties, ja esat saņēmis vēstuli no kompetentās iestādes? Piemēram, ja esat saņēmis pavēsti vai vēstuli no policijas, jums ir rūpīgi jāiepazīstas ar šo dokumentu. Un ne tikai tādēļ, lai izprastu, ko kompetentā iestāde sagaida no jums. Ir svarīgi saprast, kāds personas datu apstrādi regulējošais normatīvais akts...