Ekspertu ziņojumam

Uzņēmuma sagatavošana pārdošanai ir komplekss un daudzpusīgs process, kurā jāņem vērā dažādi aspekti. Iepriekšēja sagatavošanās palīdz gūt no darījuma maksimālo vērtību, kā arī neiedzīvoties sarežģījumos ar valsts iestādēm saistībā ar nodokļu nomaksu un citiem jautājumiem. Kas jāņem vērā, lai darījums izdotos sekmīgs, to vebinārā skaidroja zvērinātu advokātu biroja ZAB Cobalt eksperti. Darījuma struktūra Uzņēmumu īpašnieki, gatavojoties pārdošanas darījumam, parasti cenšas panākt, lai uzņēmums izskatītos finansiāli pēc iespējas pievilcīgāks, taču nereti otrajā plānā tiek atstāti juridiskie un nodokļu jautājumi, novērojis Guntars Zīle, ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts. Uzsākot pārdošanas darījumu, jāsaprot, vai uzņēmuma dalībnieku (akcionāru) sastāvs saglabāsies nemainīgs, vai arī tajā tiks veiktas kādas izmaiņas līdz brīdim, kad notiks faktiskais darījums. Viens no gadījumiem, kad izmaiņas varētu būt nepieciešamas – ja noslēgts konsorciju līgums (trešajai personai piešķirtas opcijas tiesības uz uzņēmuma kapitāldaļām vai akcijām). Tad jāpieņem lēmums, vai opcijas tiks realizētas un pārtaps par faktiskām akcijām/kapitāldaļām, kuras tiks pārdotas kopā ar pārējām, vai...

REDKOLĒĢIJA Vita Zariņa: Bilances redkolēģija sveic Jaunajā gadā! Lai gads ir bagāts ar labām domām, darbīgām dienām Un priecīgiem atelpas brīžiem. Lai mūsos mājo un valda godaprāts, Neatlaidīga griba saprasties, paciest un palīdzēt. Būs arī jaunā gadā rūpju stundas garas Un laimes mirkļi aši aizzibēs. Un sapņi būs un darbs, kas jāpadara, Bet tāpēc dzīvojam zem saules mēs. /K. Apšukrūma/ BILANCES KONFERENCE 2023 Vita Zariņa: Jaunā nodokļu reforma. Vai ir gaidāma un kad? Šai rakstā apkopota neliela daļa no informācijas par to, kas tika ziņots žurnāla Bilance rīkotajā konferencē aizvadītā gada izskaņā, kādas prognozes un perspektīvas uzņēmējus un grāmatvežus sagaida 2024. gadā. Pilns konferences videoieraksts pieejams portālā BilancePLZ (www.plz.lv). BILANCE PĒTA Ikars Kubliņš: Kas Latvijai traucē sasniegt izcilību izglītībā un zinātnē? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM Divas no svarīgākajām ekonomikas attīstības pamatus cementējošām nozarēm ir izglītība un zinātne. Kādu ainu šajās jomās par Baltijas valstīm rāda pieejamo statistikas datu spogulis? Kuras par galvenajām problēmām...

Senāta Administratīvo lietu departaments 4.janvārī, kopsēdē izskatot administratīvo lietu, apturēja tiesvedību lietā par grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam attiecināmiem pienākumiem atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam, ja pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītām kapitālsabiedrībām. Senāts vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar šiem jautājumiem. Izskatāmajā lietā pieteicēja – SIA „MISTRAL TRANS” – ir apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru iestāde ir piemērojusi pieteicējai soda naudu 5000 eiro apmērā. Dienests uzskata, ka pieteicēja, sniedzot ārštata grāmatvedības pakalpojumus, ir pārkāpusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības. Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu apelācijas kārtībā, noraidīja pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu. Apgabaltiesa uzskatīja, ka pieteicēja, būdama grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja, ir Legalizācijas novēršanas likuma subjekts un nav nozīmes tam, ka pieteicēja kārto grāmatvedību tikai trim...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis pārskatu par 2023. gada decembrī pieņemtajiem nodokļu normatīvajiem aktiem. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likuma 1. pants papildināts ar 25.1 punktu, nosakot jaunu terminu - kopīga uzraudzība - nodokļu administrēšanas darbības, ko nodokļu administrācija veic kopīgi ar vienu vai vairākām ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm un kas saistītas ar vienu vai vairākām personām, attiecībā uz kurām nodokļu administrācijai un ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir kopīgas vai papildinošas intereses. Atbilstoši šim, veikti papildinājumi arī likuma 18.1 pantā (pirmās daļas 4., 7. un 8. punktā) un pants papildināts ar 9.1, 9.2, 9.3, 9.4, 9.5, 9.6, 9.7, 9.8 un 9.9 daļu. Papildināta 23. panta 3.1 daļa ar 6. punktu un 3.2 daļa. 06.12.2023. 01.01.2024. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” Saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto, 2024. gada 1. martā tiek palielinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, bezalkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas...

Kanādas Augstākā tiesa 2023. gada 8. jūnijā nosprieda, ka piegādātāja prasība par parāda piedziņu no pircēja par linsēklu piegādi ir pamatota, jo pircējs ir piekritis līguma noteikumiem, nosūtot piegādātājam „👍” jeb pacelta īkšķa emocijzīmi (Sk. King’s Bench Division for Saskatchewan, South West Terminal Ltd v Achter Land & Cattle SKKB 116). Lasot spriedumu, rodas jautājums, vai Latvijas tiesību sistēmā ir pieļaujams, ka līgums tiek noslēgts jeb oferte pieņemta, nosūtot emocijzīmi. Lai emocijzīmes nosūtīšanu uzskatītu par ofertes pieņemšanu jeb akceptu, kas tādējādi kādai no līguma pusēm rada pienākumu pildīt jebkādu saistību, kas radusies no šādā veidā noslēgta līguma, ir jākonstatē noteikts apstākļu kopums. Civillikuma 1404. pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā ir jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Ņemot vērā, ka konkrētās lietas ietvaros starp pusēm nebija strīda par darījuma dalībniekiem un priekšmetu, tad turpmāk rodama atbilde, kā Latvijas civiltiesībās tiktu vērtēts jautājums par gribas izteikumu „👍” formā. Civillikuma 1427....

Mūsdienu informācijas laikmetā, kad datu apmaiņa notiek ik uz soļa, jāatceras, ka arī pašu rokās ir rīki, kā savus datus pasargāt. Lai arī organizāciju un fizisku personu pienākums ir sargāt personas datus, kas nonāk to rīcībā, kā arī uzņemties atbildību par drošu to uzglabāšanu, iespējms pievērst uzmanību tam, kā nododam, uzglabājam un iznīcinām savus personas datus, lai tie netīšām nenonāktu nepiederošu personu rokās. Ko darīt ar papīra dokumentiem? Kad pienāk brīdis atbrīvoties no papīra dokumentiem, kas satur jūsu personas datus, ir svarīgi tos iznīcināt veidā, kas pēc tam neradītu iespēju tos atjaunot. Ja dokumentus, tai skaitā plastikāta kartes un citus fiziskus objektus, uz kuriem attēloti personas dati, plānots izmest miskastē, vēlams tos sasmalcināt, ne vienkārši saburzīt vai salikt kaudzē un izmest. ! Minētais attiecas arī uz dokumentu iznīcināšanu darba vietā. Organizācijai ir jāpārliecinās, ka iznīcinātie dokumenti nav atjaunojami un ir pienācīgi sasmalcināti. Ja datus netīšām pārsūtīji vai nodevi...

Grāmatvedības un revīzijas jomā 2024. gads nāk ar vairākām jaunām izmaiņām, kuras apkopojusi Finanšu ministrija. 2023. gada 14. septembrī Saeima ir pieņēmusi Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu (turpmāk- likums), kas paredz, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024.gada 22.jūnijā vai vēlāk, sagatavot pārskatu par ienākuma nodokļiem - atklājot ienākuma nodokļa informāciju par starptautiskiem uzņēmumiem un to grupām, kuri veic saimniecisko darbību ES un kuru gada ieņēmumi (vai attiecīgi konsolidētie ieņēmumi) pārsniedz 750 000 000 eiro secīgi divus pārskata gadus pēc kārtas, neatkarīgi no tā, vai to galvenā mītne atrodas ES vai ārpus tās. Likumā noteiktās prasības attiecas uz tādu koncerna (grupas) galvenās mātes sabiedrību, komercsabiedrību, kas ir starptautiskas koncerna (grupas) meitas sabiedrība, atsevišķu komercsabiedrību, Eiropas Savienības dalībvalsts (kas nav Latvijas Republika) vai trešās valsts komercsabiedrības filiāli, ja apgrozījuma kritērijs, saskaņā ar finanšu pārskata datiem ieņēmumu kopsumma divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) sabiedrības bilances...

2024. gadā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūnija rīkojuma Nr. 348 “Par darba dienu pārcelšanu 2024. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: no pirmdienas, 2024. gada 23. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 14. decembri, un darba dienu no pirmdienas, 2024. gada 30. decembra, uz sestdienu, 2024. gada 28. decembri. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu, informē Valsts Darba inspekcija. Darba likuma 133. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumos, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs vienu darba dienu, kas...

Sākot no 2024. gada 3. janvāra Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsūtīs mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem aicinājumu piedalīties aptaujā par saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu. Aptaujas mērķis ir noskaidrot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju viedokli par SDI kontu. Respondentu viedoklis palīdzēs pilnveidot SDI kontu, lai to padarītu ērtāku jau esošajiem lietotājiem, kā arī piesaistītu jaunus lietotājus. Aptaujas anketa tiks izsūtīta ar e-pasta [email protected] starpniecību. Lai pasargātu sevi no iespējamiem krāpnieku centieniem izmantot šo situāciju, VID aicina aptaujas respondentus būt uzmanīgiem un atgādina, ka informāciju par aptauju izsūtīs tikai ar VID aptauju e-pasta starpniecību. Ja MUN maksātāji saņem kādus citus aizdomīgu sūtījumus it kā no Valsts ieņēmumu dienesta, VID aicina ievērot šos padomus vai arī sazināties ar dienestu, lai pārliecinātos par sūtījuma saistību ar VID. "Bilances" abonēšanai - dažādas iespējas. Izvēlies sev izdevīgāko! Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI - to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties...

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā aizvadītā gada laikā pētaījusi tirgotāju un piegādātāju sadarbību tirdzniecības veicināšanas pasākumu laikā, ko tirgus dalībnieki īsteno, lai piesaistītu patērētājus. Tirdzniecības veicināšanas pasākumi patērētāju piesaistei Ņemot vērā būtiski pieaugušās cenas pārtikas nozarē, cīņā par patērētājiem tiek piedāvātas dažādas akcijas un pat cenu fiksēšanas pasākumi. Līdz ar cenu kāpumu mainījušies arī patērētāju iepirkšanās paradumi – tiek veikti pārdomātāki pirkumi, iepirkšanās pēc saraksta, mainās attieksme pret privātajām mazumtirgotāju preču zīmēm, un, protams, akciju nozīmīgums pieaug. KP īstenotajā pētījumā par ikdienas patēriņa preču iepirkšanās paradumiem konstatēts, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju (59 %) iepirkuma grozā vairums preču ir tieši akcijas preces. Biežāk akcijas preces izvēlas aptaujas dalībnieki, kuri pārtikas un pirmās nepieciešamības preču iegādei tērē vairāk par pusi ikmēneša mājsaimniecības budžeta, kā arī respondenti, kuri visbiežāk iepērkas Lidl vai Maxima veikalos. Ikdienā tiek rīkotas dažādas cenu pazemināšanas akcijas. Ņemot vērā, ka akciju organizēšanā pastāv riski mazumtirgotājiem negodprātīgi izmantot savu varu...

AKTUĀLS TEMATS Vai emocijzīmes var radīt tiesiski noslēgta līguma sekas arī Latvijā? Agris Dēdelis, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS jurists JURISTA PADOMS Kriptoaktīvu nozare – ar ko jārēķinās komersantiem Latvijā? Valters Diure, zvērinātu advokātu biroja WALLESS asociētais partneris, zvērināts advokāts Kā izvērtēt darbinieka vai sadarbības partnera lojalitāti? Gita Oškāja, zvērināta advokāte Kā sagatavot uzņēmumu pārdošanai. ZAB Cobalt vebināra atziņas apkopoja Ikars Kubliņš KOMERCTIESĪBAS Kā atpazīt negodīgas tirdzniecības praksi. Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas ekspertu atziņas apkopoja Inese Helmane NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja TIESU PRAKSE Cik tiesiska ir operatīvā sarunu noklausīšanās? Senāta Krimināllietu departamenta apkopojums par jautājumiem, kas skar operatīvās darbības jomu EST aktualitātes personas datu apstrādes un darba lietās. Iveta Zelča, LLM., Mag.iur., zvērināta advokāte Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Darba līguma uzteikuma atsaukšana. Vai strīdus periodu par...

Kaut arī žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI janvāra numurs tapa vēl nupat aizvadītā gada izskaņā, pie lasītājiem tas dodas janvāra pirmajās dienās, tāpēc gribu lasītājiem – žurnāla abonentiem – pateikties par izrādīto uzticību! Lai mums visiem veiksmīgs, veselīgs, radošs un mierpilns 2024. gads, kas turklāt būs garais gads – ar 366 dienām. Tas nozīmē, ka februārī būs 29 dienas. Interesanti arī, ka gads aizsācies pirmdienā, tātad tas varētu būt darbīgs un, cerams, ražīgs gads, ja ticam maģiskajiem skaitļiem. Kāds būs šis Pūķa zīmē aizvadāmais gads, vēl varam zīlēt, taču Latvijas Bankas ekonomisti prognozējuši, ka spēcīgāka ekonomiskā izaugsme varētu būt no 2024. gada otrā pusgada, ja vien pasauli nesatricinās vēl kādas nelabvēlīgas ģeopolitiskās izmaiņas. Arī inflācija šogad varētu noturēties 2% robežās, kamēr iekšzemes kopprodukta pieaugums joprojām būs vājš – arī ap 2%. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē atkal augšupejoši būs eksporta rādītāji, kas aizvadītajā gadā sāka pamazām slīdēt uz leju. Aizvien aktuālāki kļūs jautājumi,...

Saeima 2023. gada 7. decembrī ir pieņēmusi grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, kas stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Būtiskākās izmaiņas, ko paredz minētie grozījumi. Jauni dabas resursu nodokļa (DRN) objekti 1. Tekstilizstrādājumi: likme 0,50 euro/kg; DRN aprēķina, sākot ar 2024. gada 1. jūliju. 2. Plastmasu saturoši izstrādājumi – mitrās salvetes, baloni un tabakas izstrādājumu filtri: likme 12,20 eiro/kg (mitrās salvetes, baloni); likme 8,00 eiro/kg (tabakas izstrādājumi); DRN aprēķina, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. 3. Plastmasu saturoši zvejas rīki: likme 4,80 euro/kg; DRN aprēķina, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. 4. Ogļūdeņražu ieguve: likme 0,70 eiro/m3; stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm”, kas paredzēs atteikties no dabas resursu lietošanas atļaujas un izslēgt valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi. 5. Riepas, ar kurām ir aprīkoti visi transportlīdzekļi, kuru reģistrācija izmantošanai ceļu satiksmē valsts akciju sabiedrībā “Ceļu satiksmes drošības direkcija” ir obligāta (izņemot elektroskrejriteņus un velorikšas): likmes 10 eiro (L kategorija),...

Zemkopības ministrija apkopojusi būtiskākās normatīvo aktu izmaiņas, kas 2024. gadā stājas spēkā un var ietekmēt lauksaimniecībā un Pārtikas kvalitātes shēmu dalībnieki varēs pieteikties ES atbalstam Ministru kabineta 2023. gada 12. decembra noteikumi Nr. 746 "Atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Pārtikas kvalitātes shēmas" paredz, ka atbalsta summa primāro produktu ražotājiem bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā ir no 340 līdz 590 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 250 līdz 400 eiro. Atbalsta summa pārtikas apritē iesaistītiem pārstrādes produktu ražotājiem: bioloģiskajā pārtikas kvalitātes, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību shēmā – no 430 līdz 7150 eiro, nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā – no 420 līdz 5400 eiro. Atbalsta maksājums tiks piešķirts atkarībā no saražoto produktu skaita un segs papildu izmaksas par dalību kvalitātes shēmā. Atbalsta ilgums ir pieci gadi. Iesniegumus Lauku atbalsta...

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti atbalstīja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā", kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni galvaspilsētas pašvaldībā, tādējādi sociālo palīdzību varēs saņemt par apmēram 25% vairāk rīdzinieku nekā līdz šim. Pēc šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā 2024. gadā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 68 eiro vairāk nekā pašlaik, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Tādējādi Rīgā tiks paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam. 2024. gada pašvaldības budžeta programmā “Sociālie pabalsti Rīgas valstpilsētas iedzīvotājiem” būs nepieciešams papildu finansējums, un tiek prognozēts, ka papildu sociālās palīdzības saņēmēju skaits pieaugs par aptuveni ceturto daļu. Pērn desmit mēnešos pašvaldībā maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 12 950 personām. Pēc noteikumu stāšanās spēkā uzlabosies dzīves līmenis iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem....