Ekspertu ziņojumam

Valsts kontrole 2023. gadā pabeigusi 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu, 10 ir lietderības, divas – atbilstības un viena apvienotā revīzija. Finanšu revīziju ietvaros šogad publiskoti divi starpziņojumi. Darbs turpinās 40 revīziju ietvaros, no kurām 14 lietderības, viena situācijas izpēte un 25 finanšu revīzijas. 2023. gada griezumā publiskotās revīzijas JANVĀRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana. Secinājums – reforma netiek veikta atbilstoši Ministru kabinetā (MK) lemtajam, un sekmīgu vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidi apdraud resoriska pieeja un nepietiekama reformas uzraudzība. MARTĀ publiskota revīzija par valsts nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldīšanu – tajā konstatēti būtiski trūkumi gan politikas veidošanā, gan īpašumu pārvaldīšanā: NĪ pārvaldība notiek bez vienotas nozares politikas un sistēmiskas pieejas, savukārt pārvaldības centralizācija nozarēs – daļēja un nekonsekventa, trūkst pilnīgu, patiesu, aktuālu un vienkopus apkopotu datu u.c. Savukārt revīzijā par Latvijas derīgajiem izrakteņiem secināts, ka patlaban tos nepārvalda ilgtspējīgi un tas neveicina tautsaimniecības attīstību. Galvenie iemesli: trūkst visaptverošas...

No 2023. gada 28. decembra ikviens uzņēmējs savā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) profilā var iepazīties ar savu nodokļu maksātāja reitingu. Publicētajam nodokļu maksātāja reitingam ir informatīvs raksturs, vienlaikus tas ir nozīmīgs solis, lai stiprinātu izpratni par godīgu uzņēmējdarbību un motivētu un atbalstītu uzņēmējus, tā mazinot ēnu ekonomiku. Uzņēmumiem ar A reitingu VID nodrošina visu nepieciešamo atbalstu, kā arī plašu priekšrocību klāstu, savukārt kontroles pasākumus plāno tikai uzņēmumiem ar pārkāpumu riskiem. Nodokļu maksātāja reitinga rādītāji ir veidoti kā skaidrojoša ceļa karte uzlabojumiem nodokļu nomaksas jomā. Uzņēmumam redzamie rādītāji, kas atzīmēti ar zaļu, tam ir izpildīti nevainojami. Dzelteni iekrāsotajiem rādītājiem jāpievērš uzmanība un jāparedz uzlabojumi. Savukārt sarkani iekrāsotie ir kritiski un noteikti jāuzlabo. Reitinga kopējais novērtējums – katra konkrētā uzņēmuma reitinga burts – no 2024. gada marta būs aplūkojams VID publiskojamo datu bāzē. Savukārt jau pašlaik uzņēmumi ar savu reitinga informāciju var izvēlēties brīvprātīgi dalīties ar saviem sadarbības partneriem un...

No 2024. gada 1. janvāra ar algas nodokli neapliek mācību maksu, ko darba devējs apmaksājis par darbinieka studijām augstākās izglītības iegūšanai valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, ja augstākās izglītības iegūšana saistīta ar tādu prasmju apguvi, kuras nepieciešamas darba devējam. Paziņojumā par fiziskajām personām izmaksātajām summām darba devēja apmaksāto mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu deklarē ar ienākuma veida kodu 3068. Par pastāvīgu likuma normu kļūst atbrīvojums no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) darba devēja apmaksātiem ar attālināta darba veikšanu saistītiem darbinieka izdevumiem, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilna darba laika darbu nepārsniedz 40 eiro. Minēto atbrīvojumu var piemērot, izpildot šādus nosacījumus: vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē; ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;...

Senāta Administratīvo lietu departaments 19. decembrī apturēja tiesvedību administratīvajā lietā Nr. SKA‑222/2023; (A420250220), kurā citastarp ir strīds par to, kā pasūtītājam jāpārbauda iepirkuma pretendenta piedāvājuma iespējami nepamatoti zema cena un kā jāmotivē šajā sakarā pieņemtais lēmums. Senatoru kolēģijai radās šaubas par Eiropas Savienības (ES) tiesību normu interpretāciju, tāpēc Senāts vērsās ar jautājumu Eiropas Savienības Tiesā (EST). Izskatāmajā lietā ir strīds starp pieteicēju SIA „EUROCASH1” un Iepirkumu uzraudzības biroju par to, vai pasūtītāja valsts SIA ,,Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” iepirkumā par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem pamatoti atzina, ka iepirkuma uzvarētājas – AS „G4S Latvia” – piedāvājums nav nepamatoti lēts. Pasūtītājai iepirkuma ietvaros bija radušās aizdomas, ka AS ,,G4S Latvia” iesniegtais piedāvājums daļā par piedāvāto tehniskās apsardzes cenu varētu būt nepamatoti lēts, tāpēc tā aicināja šo pretendentu sniegt skaidrojumu par piedāvāto cenu. Iepazinusies ar AS „G4S Latvia” sniegto skaidrojumu, pasūtītāja atzina, ka AS „G4S Latvia” ir izskaidrojusi cenas veidošanās mehānismu un piedāvātās...

No 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem vairs nebūs ierobežotas tiesības iesniegt elektronisko algas nodokļa grāmatiņu vietā, kurā saņem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, bet kura nav saistīta ar maksātāja saimniecisko darbību. Tāpēc aicinām MUN maksātājus jau gada sākumā veikt nepieciešamās darbības - atzīmēt elektroniskajā algas nodokļu grāmatiņā, kura ir pamata darbavieta, kā arī norādīt apgādājamos vai ziņas par invaliditāti u.c. Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, turpmāk ņems vērā ar MUN apliekamo apgrozījumu, to reizinot ar koeficientu 0,5. To paredz 2023. gada 7. decembrī pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Atgādinām, ka 2024. gadā mikrouzņēmumiem noteikta viena nodokļa likme 25% apmērā (neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma). Sākot ar 2024. gada 1. janvāri, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām piemēro MUN maksātāju ienākumiem, kurus apliek ar IIN. MUN maksātājs ir tiesīgs piemērot diferencēto...

Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās iemaksas) ir obligāts maksājums, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālais iemaksu objekts 2024. gadā ceturksnī ir 2100 eiro vai 700 eiro mēnesī. Ja darba ņēmējam vai darba ņēmējam, kurš vienlaikus ir pašnodarbinātais, deklarētais (summētais) obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par 2100 eiro, minimālās iemaksas no starpības starp 2100 eiro un deklarēto obligāto iemaksu objektu no saviem līdzekļiem veic darba devējs. Pašnodarbinātais pats par sevi veic minimālās iemaksas tikai tajos periodos, kad nav vienlaikus uzskatāms par darba ņēmēju likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē. Ja pašnodarbinātā ziņojumā deklarētais obligāto iemaksu objekts – saimnieciskās darbības ienākums – ir mazāks par minimālo iemaksu objektu 2100 eiro ceturksnī, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina minimālās iemaksas 10% apmērā valsts pensiju apdrošināšanai, kas pašnodarbinātajam jāveic, lai obligātās iemaksas būtu veiktas minimālajā apmērā. Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka...

Latvijas Republikas Senāts ar 2023. gada 19. decembra spriedumu ir atstājis negrozītu iepriekšējās instances – Administratīvās apgabaltiesas – 2020. gada 13. maija spriedumu, tādējādi nostiprinot, ka Konkurences padome (KP) procesuālo darbību laikā ir tiesīga izņemt no elektroniskās informācijas nesējiem arī fizisko personu datus un personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ir ierobežojamas, ņemot vērā procesuālo darbību leģitīmo mērķi. KP 2015. gadā ierosināja izpētes lietu par uzņēmumu aizliegtu vienošanos būvmateriālu izplatīšanas tirgū. Izpētes ietvaros 2015. gada 15. jūlijā KP veica procesuālās darbības jeb nepieteiktu inspekciju SIA “DEPO DIY” telpās, tajā skaitā izgatavoja uzņēmuma darbinieku un valdes locekļa darba datoru cietā diska pilnu spoguļattēla kopiju. Pilna datora spoguļattēla kopijas izveide visbiežāk ir nepieciešama, lai iegūtu dzēstās datnes, šifrētus datu konteinerus un datnes, kad šo datu identificēšana uz vietas procesuālo darbību laikā nav iespējama. Uzņēmuma valdes loceklis par KP rīcību vērsās tiesā, jo uzskatīja, ka ir pārkāptas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo datorā...

No 2024. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim ir uzturlīdzekļu parādniekiem ir noteikta atvieglota parāda segšanas kārtība Uzturlīdzekļu garantijas fondam (UGF): tiek apturēts likumisko procentu pieaugums; saņemtie maksājumi tiek novirzīti pamatparāda segšanai; saņemtā maksājuma apmērā tiek dzēsti arī likumiskie procenti. Ar katru veikto maksājumu vienlaicīgi tiek dzēsts gan pamatparāds, gan likumiskie procenti, un esošajam parādam nepieaug likumiskie procenti. Informatīvs piemērs parāda atmaksai, ja pamatparāds ir 5000 eiro un aprēķinātie likumiskie procenti - 1000 eiro, un tiek veikts maksājums 100 eiro apmērā: Parāds pirms maksājuma Parādnieka iemaksa Parāds pēc maksājuma Pamatparāds Likumiskie procenti Pamatparāds Likumiskie procenti 5000 € 1000 € +100 € 5000 - 100 = 4900 € 1000 - 100 = 900 € UGF administrācija atgādina, ka uzturlīdzekļu parādam nav noilguma. Uzturlīdzekļu parādniekiem, kuri neveic maksājumus, var tikt piemēroti vairāki ierobežojumi: Nr. Tiesību ierobežojums Normatīvais akts 1. Kriminālatbildība par izvairīšanos no pienākuma apgādāt bērnu ar uzturlīdzekļiem Krimināllikuma 170.pants 3. Parāda...

Lai saņemtu valsts kompensāciju cietušajiem un valsts nodrošināto juridisko palīdzību, no 2024. gada 1. janvāra ir jāvēršas Tiesu administrācijā. Līdz šim minētos pakalpojumus nodrošināja Juridiskās palīdzības administrācija, kas no 2024. gada 1. janvāra tiek pievienota Tiesu administrācijai. Pakalpojumu sniegšanas kārtībā izmaiņu nav. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība Fiziskām personām, kuras ir iesaistītas juridiskā strīdā un tām trūkst līdzekļu jurista pakalpojumu saņemšanai, Tiesu administrācijā (TA) var vērsties valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai. TA attiecīgu kategoriju lietās norīko juridiskās palīdzības sniedzēju un apmaksā sniegto juridisko palīdzību noteiktajā apjomā. Juridisko palīdzību civillietās (piemēram, ģimenes strīdos, dzīvokļa un apsaimniekošanas jautājumos, lietās sakarā ar saistību nepildīšanu, zaudējumu piedziņu, kopīpašuma sadali vai lietošanas kārtības noteikšanu u. c.), noteikta veida administratīvajās lietās (bāriņtiesas lēmuma pārsūdzībai sakarā ar bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību) un Satversmes tiesas procesā var saņemt persona, kura: ir ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu (to izvērtē un piešķir pašvaldības sociālais dienests); atrodas pilnā valsts vai pašvaldības...

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā 7. decembrī ir veikti šādi būtiskākie grozījumi, kas stāsies spēkā no 2024. gada 1. janvāra: Kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem Attiecībā uz kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem (t. i., Latvijā reģistrētas kredītiestādes (izņemot finanšu pārvaldītājsabiedrības, kuras nav kredītiestādes), ārvalstu kredītiestāžu filiāles Latvijā un Latvijas licencēti patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji) noteikts (likuma 4.1 pantā) pienākums taksācijas gadā veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemaksu 20% apmērā, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta peļņas sadale dividendēs. Taksācijas gada UIN piemaksu aprēķina, pamatojoties uz datiem, kas norādīti nodokļa maksātāja pirmstaksācijas gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Taksācijas gadā aprēķināto piemaksas summu ir tiesības samazināt par nodokļa summu, kas aprēķināta par taksācijas gadā veikto iepriekšējo gadu peļņas sadali dividendēs, līdz piemaksas aprēķina iesniegšanas brīdim. Savukārt taksācijas gadā samaksāto UIN piemaksas summu neierobežotā laika periodā varēs attiecināt uz turpmāk aprēķināto UIN par peļņas sadali dividendēs, t. i., samazināt par dividendēm aprēķināto nodokli. Nodokļa...

No 2024. gada 1. janvāra iesniegumu nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai var iesniegt piecu darbdienu laikā. Tas ļauj sadalīt nodokļa maksājumu termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. To paredz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24. panta pirmās daļas 1. punkts, kas stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Tāpat kā līdz šim Valsts ieņēmumu dienests (VID) rakstveidā vienosies ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Ņemot vērā minēto, sākot ar 2024. gada 1. janvāri VID izskatīs tikai tos iesniegumus, kuri nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma grafika piešķiršanai būs iesniegti, ievērojot piecu darbdienu termiņu. Piemēram, par nodokli, ko iemaksā valsts budžetā 23 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja taksācijas periods ir 2023. gada decembris, iesniegumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanai var iesniegt ne vēlāk kā līdz 2024. gada 4. janvārim. Ja līdz 2024....

Pasūtītāja rīcības brīvība iepirkumos tiek regulēta samērā skaidri, taču praksē mēdz būt gadījumi, kad puses saskaras ar apstākļiem, kas negatīvi ietekmē plānoto līguma izpildi. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un nepārkāptu publisko iepirkumu tiesības, pasūtītājam var veidoties pienākums piemērot pielīgtos saistību pastiprināšanas un nodrošinājuma līdzekļus vai pat vienpusēji izbeigt līgumu. Kā izmantot samērīguma principu un lietderības apsvērumus, lemjot izbeigt līgumu vai piemērot līgumsodu, un līgumā lietoto formulējumu ietekmi uz pasūtītāja rīcības brīvību, zvērinātu advokātu biroja Cobalt rīkotajā vebinārā «Pasūtītāja rīcības brīvība iepirkuma līgumos» skaidroja Cobalt partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka un zvērināta advokāta palīgs Artūrs Valderšteins. Kādiem faktoriem jāpievērš uzmanība Runājot par pasūtītāja rīcības brīvību gadījumā, kad iepirkuma līgums jau noslēgts, pamatā uzmanība būtu jāpievērš šādiem faktoriem: iepirkuma līguma nosacījumiem; iepirkuma dokumentācijai; normatīvo aktu regulējumam; iepirkuma līguma juridiskajai dabai (ar to domāts iedalījums privāttiesību un publisko tiesību līgumos); ierobežojumiem izdarīt būtiskus līguma grozījumus; pienākumam lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem. Iepirkuma līguma nosacījumi Pirmais,...

Ārvalstniekam ir tiesības pēc izvēles piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN) 15 % likmi ienākumam, kas saņemts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību, ja ārvalstnieks: ir saņēmis ilgtermiņa vīzu (ko izsniedz saskaņā ar Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu) saistībā ar uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālināti (atrodoties Latvijā) darbu pie ESAO dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrētu saimniecisko darbību, un ir pārcēlis savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku. ESAO dalībvalstu saraksts pieejams vietnē Par ESAO - ESAO (oecd.org) IIN 15 % likmi piemēro 365 dienu laikā no dienas, kad ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas rezidentu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, informē Valsts ieņēmumu dienests. Izvēles regulējums par samazinātās 15 % likmes piemērošanu nav attiecināms uz ārvalstnieku, kas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgto un spēkā stājušos līgumu par nodokļu dubultās...

Senāta Administratīvo lietu departaments 21. decembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Ekonomikas ministrijas lēmuma atcelšanu. Lieta (Nr. SKA-147/2023; A420260619) nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Senāts lietu tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīja 6. decembrī, uzklausot procesa dalībniekus. Izskatāmajā lietā ar Ekonomikas ministrijas 2019. gada 3. septembra lēmumu pieteicējai SIA „FORUMS Investīcijas” piemērota energoefektivitātes nodeva 12 639,21 euro. Lēmumā secināts, ka pieteicēja kā lielais elektroenerģijas patērētājs līdz Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 10. punktā noteiktajam termiņam – 2018. gada 1. aprīlim – nebija izpildījusi likuma 12. panta otrajā, trešajā vai piektajā daļā noteiktās prasības: ieviesusi un uzturējusi sertificētu energopārvaldības sistēmu vai papildinājusi jau ieviesto vides pārvaldības sistēmu, vai arī veikusi energoauditu. Tādējādi pieteicējai tika noteikts pienākums maksāt energoefektivitātes nodevu saskaņā ar šā likuma 13. panta otro daļu. Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā ar pieteikumu, kurā lūdza atcelt ministrijas lēmumu. Pieteicēja argumentēja, ka 2017. gada 31. maijā tā izbeidza līgumattiecības ar AS „Sadales...

Šāgada 7. decembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, informē Valsts ieņēmumu dienests. Grozījumi veikti, lai: pilnveidotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumu, nosakot, ka ar PVN neapliek konkrētus pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, tādējādi nodrošinot atbilstoši skaidru tiesisko regulējumu PVN jomāja debitors tiek izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistra, tas 20 dienu laikā no izslēgšanas brīža atmaksā valsts budžetā iepriekš atskaitīto priekšnodokļa summu par nesamaksāto zaudēto parādu, iesniedzot PVN deklarāciju par pēdējo taksācijas periodu (līdz grozījumiem – iesniedzot Paziņojumu par PVN samaksu). PVN samazinātās likme 12 procentu apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem Atbilstoši grozījumiem likumā tiek noteikta PVN samazinātā likme no līdzšinējiem pieciem uz 12 procentiem tādu pārtikas produktu piegādēm 2024. gadā, kuri ir likuma pielikumā minētie svaigie augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti un fasēti, bet nav apstrādāti termiski vai kā citādi (piemēram, saldēti, sālīti,...