Ekspertu ziņojumam

Vidējais vīriešu dzīves ilgums Latvijā pēc došanās pensijā ir ļoti mazs — nepilni četri gadi, savukārt sievietēm — 14 gadi. Vīriešiem tas ir gandrīz par 16 gadiem mazāk nekā Norvēģijā vai Zviedrijā, savukārt sievietēm par desmit gadiem mazāk nekā Slovēnijā vai Austrijā, noskaidrots ekonomikas zinātņu doktora Edgara Voļska sadarbībā ar starptautisko revīzijas un konsultācijas kompāniju BDO veiktajā pētījumā par vidējo dzīves ilgumu pēc pensijas vecuma iestāšanās, ņemot vērā vidējo dzīves ilgumu noteiktās valstīs1. E. Voļskis vērtē Latvijas pensiju sistēmu un skaidro, kas tajā būtu jāmaina. 1 Centrālā statistikas pārvalde izmanto citādāku metodoloģiju nekā pētījuma autori un norāda, ka 2022. gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo vēl 14 gadus, bet sievietes — 19 (sk. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/preses-relizes/19617-csp-precize-virietis-pensija) — red. piezīme. Ko atklāj jūsu un starptautiskās revīziju un konsultāciju kompānijas BDO veiktais pētījums? Pensiju sistēma ir ļoti nopietns un datu ziņā apjomīgs sociālekonomisks modelis, kurā ir jāpiemēro sarežģīti ekonometriski aprēķini....

Grāmatvedības kontrole, saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", ir pasākumi finanšu uzskaites precizitātes un ticamības, uzņēmuma mantas saglabāšanas, nodokļu aprēķināšanas pareizības nodrošināšanai. Savukārt grāmatvedības kontroles sistēma ir uzņēmuma vadītāja noteikto kontroles pasākumu kopums, kuru īstenojot, tiek nodrošināta grāmatvedības uzdevumu izpilde, norāda Laila Kelmere, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes un EKA viesdocente. Tas ietver pašsaprotamās lietas - uzņēmuma vadības informēšanu, patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanu finanšu pārskatu lietotājiem, nodokļu aprēķināšanu, kā arī ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskata periodiem. Taču iekšējā kontrole ir arī grāmatvežu instruēšana, ja tas nepieciešams. "Iekšējā kontrole nozīmē ne tikai pārbaudīt, kā sistēma darbojas, bet arī palīdzēt cilvēkiem, kas veic grāmatvedības pienākumus, izpildīt tos precīzi, ja tiem gadījumā pietrūkst noteikta veida zināšanu," atgādina L. Kelmere. Grāmatvedības iekšējai kontrolei svarīgi laikus saprast, kas ir uzņēmuma grāmatvedības darbības riski. Tas var būt, piemēram, darbinieku trūkums noteiktā laika periodā (piemēram, inventarizācijas veikšanas periodā). Šādu risku var risināt ar tehniskiem palīglīdzekļiem, praktikantu pieņemšanu darbā...

No 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings. Reitinga vērtējums atspoguļos uzņēmuma nodokļu saistību izpildes disciplīnu. Nodokļu maksātāja reitings atšķirīgā detalizācijas pakāpē būs pieejams gan pašam uzņēmējam VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), gan publiski – VID Publiskojamo datu bāzē. Tāpēc Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apkopojis praktiskus ieteikumus uzņēmējiem nodokļu maksātāja reitinga uzlabošanai. Nodokļu maksātāja reitingam būs informatīvs raksturs, tas palīdzēs nodokļu maksātājam novērtēt savus nodokļu maksāšanas ieradumus no VID skata punkta, vienlaikus tas būs lietojams kā ceļa karte, kas sniegs atbalstu nodokļu maksāšanas disciplīnas sekmēšanai. Jau laikā līdz 2024. gada 1. janvārim, kad jaunais nodokļu maksātāju reitings tiks publiskots, un jo īpaši pēc tam VID aicina uzņēmējus sekot saviem nodokļu maksāšanas ieradumiem un sniedz vairākas praktiskas rekomendācijas labas nodokļu maksāšanas disciplīnas uzturēšanai. Risini problēmas laikus, neļaujot tām samilzt! Labam reitingam ir būtiski laikus un pilnībā deklarēt un nomaksāt nodokļus. Tomēr ikviens uzņēmējs var saskarties ar grūtībām laikus...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kurā izskatīta lieta saistībā ar atšķirīgas attieksmes pierādījumu izvērtējumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. februāra spriedums lietā Nr. SKC–28/2023 (C30604219) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, atjaunot darbā, piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku, prēmiju un morālā kaitējuma atlīdzību 5000 eiro. Savu morālo aizskārumu darbiniece saistīja ar faktiskajiem apstākļiem, kas viņas ieskatā liecina, ka darba devējs nav ievērojis vienlīdzības principu, jo darba tiesisko attiecību ietvaros izturējies pret viņu atšķirīgi no citiem darbiniekiem, turklāt izdarījis psiholoģisku spiedienu un veicis darbības ar mērķi atbrīvoties no darbinieka. Prasības pieteikumā norādīts, ka darba tiesisko attiecību laikā darba devēja pieļāvusi darbinieces morālu iespaidošanu un pazemošanu, aizskarta viņas cieņa un radīta pazemojoša un aizskaroša vide. Darbiniecei bez pamata liegta pieeja darbam nepieciešamai informācijai, nav aicināta uz sanāksmēm par grāmatvedības programmu...

Noma ir viens no tipiskākajiem darījumiem, ar ko sastopas teju ikviens uzņēmums. Nomas mēdz būt dažādas — sākot ar biroja telpu un ražošanas telpu nomu, līdz par specifisku iekārtu nomai un nomai ar izpirkuma iespēju. Nomas darījumu uzskaiti Latvijā regulē Ministru kabineta izdotie noteikumi Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi). MK noteikumu izpratnē noma «ir līgums, saskaņā ar kuru iznomātājs par atlīdzību nomas maksas veidā piešķir nomniekam aktīva lietošanas tiesības uz līgumā noteikto laikaposmu». Nomnieks tādējādi ir tā nomas darījuma puse, kura iegūst tiesības izmantot kādu aktīvu uz noteiktu laiku (nomas termiņu) par atlīdzību (nomas maksu). Nomas darījuma pamata raksturojošie lielumi ir identiski nomniekam un iznomātājam. Ja esat lasījuši žurnāla iepriekšējā numurā publicēto rakstu par nomu no iznomātāja skatu punkta, turpmākā sadaļa par kopējiem nomas rakstura lielumiem jums būs pazīstama, tomēr kopējā stāsta dēļ būs nepieciešams atkārtoties. Nomas darījums sākas vai nu brīdī, kad...

Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais nedeklarētās darba samaksas novērtējums par 2022. gadu uzrāda nelielu, bet tomēr samazinājumu. Pagājušajā gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,5%, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2021. gadā. Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots “aplokšņu” algas īpatsvara pieaugums. Šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem, pauž VID. Plaisas samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, uzņēmēju pašu uz pašsakārtošanos vērstā rīcība, kā arī VID īstenotie preventīvie un uzraudzības pasākumi. Saskaņā ar VID novērtējumu 2022.gadā komercsektorā nedeklarētās valsts sociālā apdrošināšanas obligāti iemaksas bija 17,5% jeb 584,2 milj. eiro, savukārt nedeklarētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa 2022.gadā bija 19,4% jeb 314,5 milj. eiro. Lielākā nedeklarētā darba ieņēmumu summa 2022. gadā ir mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības nozarē (321 miljons eiro), sauszemes transporta pakalpojumu nozarē (169 miljoni eiro) un būvniecības nozare...

Kādam ir jāizskatās darba laika uzskaites sarakstam, kā tajā pareizi jāsummē stundas pa darba laiku, vakariem, brīvdienās un virsstundas? Kādas ir to summu savstarpējās sakarības/saskaitīšanas formulas? Atbilde Saskaņā ar Darba likuma (DL) 137. pantu darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas, kā arī dīkstāves laiku. Turklāt pastāv pienākums uzskaites īpatnības darbiniekam paskaidrot, jo minētā uzskaite var būtiski iespaidot aprēķināto darba samaksu. Apmaksas noteikumus konkrētam darba veidam (amatam, specialitātei) var minēt, slēdzot darba līgumu, vai vismaz minēt tajā atsauces uz DL pantiem, kuros aprakstītas aprēķinos piemērojamās piemaksas. Cits variants — ņemot vērā firmas nozares specifiku, aprakstīt darba samaksas kārtību uzņēmuma iekšējos dokumentos un nodrošināt visiem darbiniekiem pieeju tiem. Katram darbiniekam darba līgumā parasti noteikts darba laiks (darba dienas un nodarbinātības stundas, ko parasti norāda grafikā). Ja darba laiks katrā nedēļā ir pastāvīgs, tad grafika...

Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Seminārā varēja uzzināt arī par jauno Publisko iepirkumu likuma regulējumu, kas paredz izmaiņas pretendentu izslēgšanas nosacījumos. Semināra atziņas par biežāk sastopamajiem konkurences pārkāpumu gadījumiem iepirkumos, kā arī tipiskākajām pazīmēm, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos, varējāt lasīt žurnāla augusta numurā. Pamatprincipi Jaunie kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi izriet no grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 42. un 43. pantos, kas stājušies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Grozījumi veikti ar mērķi, lai publiskajos iepirkumos piedalītos tikai godprātīgi pretendenti. Patlaban gan vēl noris iepirkumu procedūras, kas uzsāktas pagājušajā gadā saskaņā ar iepriekš spēkā esošo regulējumu, tāpēc iepirkumu sistēma turpina funkcionēt divās „paralēlās realitātēs”, norādīja Monta Drebeiniece, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Tiesību aktu piemērošanas departamenta direktore. Jāņem gan vērā pārejas noteikumos aprakstītās izņēmuma situācijas, piemēram, dinamiskās iepirkumu sistēmas gadījumā vai apakšuzņēmēju nomaiņas gadījumā pat tad, ja līgums noslēgts pērn,...

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.septembrī, pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar sankciju subjektiem, pret kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. “Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” pauž komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā 30 valstīm, kas aptver Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas sankciju režīmus. Sankciju ievērošanas jautājumu īpaši aktuālu padara Latvijas ģeopolitiskā situācija un fakts, ka sankcijas ir noteiktas pret divām Latvijas kaimiņvalstīm – Baltkrieviju un Krieviju –, uz kurām attiecas gan finanšu, civiltiesiski un ieceļošanas, gan dažādu veidu sektorālie ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības ierobežojumi...

Nu jau rit otrais gads, kopš stājies spēkā jaunais Grāmatvedības likums un Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi». Viens no likuma mērķiem bija vienkāršot prasības attaisnojuma dokumentu noformēšanā, īpaši, kas attiecas uz elektroniskajiem dokumentiem. Taču praksē nākas saskarties ar situācijām, kad grāmatveži joprojām «dzenā» parakstus, drukā dokumentu kalnus, situācijās, kur to varētu nedarīt. Šajā rakstā apskatīšu svarīgākās normatīvo aktu prasības, kas jāņem vērā, saņemot vai izsniedzot attaisnojuma dokumentus, kā arī sagatavojot iekšējos grāmatvedības dokumentus. Attēlā Nr. 1 atspoguļots, kādas grāmatvedības dokumentu grupas definē Grāmatvedības likuma 1. pants. Attēls Nr. 1 Pirms apskatīt sīkāk katru no grāmatvedības dokumenta veidiem, atgādināšu, ka, saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu, elektroniskais dokuments ir jebkuri elektroniski radīti, uzglabāti, nosūtīti vai saņemti dati, kas nodrošina iespēju tos izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un aizsardzībai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) savos skaidrojumos ir minējis, ka, lai attaisnojuma dokumentu uzskatītu par elektronisku dokumentu, tas var būt izsniegts jebkādā...

Finanšu ministrija ir sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai ar ministrijām un citām institūcijām grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Likumprojekts paredz noteikt kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksājumu 20% apmērā par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale. Kā liecina Latvijas Bankas publiskotie dati, Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 143,358 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā. Šādu situāciju ir izraisījusi virkne ārēju faktoru, piemēram, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) īstenotā procentu paaugstināšanas politika, radot negatīvu ietekmi uz eirozonas ekonomiku. Pašlaik kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic UIN samaksu vispārējā kārtībā, veicot nodokļa nomaksu tikai peļņas sadales brīdī. Tomēr kreditētāju peļņas pieaugums vienlaikus negarantē UIN maksājumu pieaugumu budžetā. Tādējādi ir nepieciešams noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadējus UIN maksājumus valsts budžetā, neatkarīgi no tā, vai tie veic...

Eiropas Parlaments otrdien, 12. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma noteikumus, kas aizsargās patērētājus no kredītkaršu parādiem, overdraftiem un nepiemērotiem aizņēmumiem. Ar jauno direktīvu, par kuru Parlaments 2022. gada decembrī jau vienojies ar Padomi, ES centīsies panākt kredītu tirgus vienmērīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augstāku aizsardzību patērētājiem. Tiesību akts attieksies uz kredītlīgumiem līdz 100 000 eiro. Eiropas Parlaments to pieņēma ar 608 balsīm par, 8 balsīm pret un 15 atturoties. Kredītspējas novērtējums Dalībvalstīm būs jāprasa kreditoram pirms kredītlīguma slēgšanas veikt rūpīgu patērētāja kredītspējas novērtējumu — paša patērētāja interesēs un lai novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi un pārmērīgas parādsaistības. EP deputāti panāca īpašus aizsardzības pasākumus, lai kredītu varētu saņemt arī personas, kuras pārcietušas vēzi. Saskaņā ar īpašo noteikumu, pēc zināma laika bijušajiem vēža pacientiem būs tiesības uz "slimības vēstures dzēšanu", lai tas neietekmētu apdrošināšanas likmes. Patērētāju aizsardzība Ārpusbanku kreditoriem un kredītu starpniekiem (izņemot mikrouzņēmumus un mazos/ vidējos uzņēmumus) būs jāsaņem īpašas tirgus atļaujas un jāreģistrējas, kā arī...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Civillietu departamenta spriedum skaidrots, vai kolektīvu tiesību strīdu var izskatīt tiesā. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. jūnija lēmums lietā Nr. SKC–131/2023 (C33343820) Lietas faktiskie apstākļi Latvijas Aviācijas arodbiedrība un Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija cēla prasību tiesā pret AS Air Baltic Corporation un AS Aviation Crew Resources, lūdzot izšķirt kolektīvu tiesību strīdu un: atzīt, ka Darba likuma 7. pants jāpiemēro un jāinterpretē tādējādi, ka visiem AS Air Baltic Corporation gaisa kuģu apkalpes locekļiem ir maksājama tāda pati darba samaksa pēc nodokļu nomaksas kā AS Aviation Crew Resources gaisa kuģu apkalpes locekļiem (turpmāk – 1. prasījums); pielīdzināt AS Air Baltic Corporation pilotu samaksu AS Aviation Crew Resources pilotu neto samaksai, tostarp AS Aviation Crew Resources noteiktajām piemaksām par dzīvošanu, dividendēm, kas faktiski ir darba alga, bet, maksājot valstij valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – sociālās iemaksas) un maksājot atbilstošu iedzīvotāju...

Paņemot rokā lupu, lai pētītu, kas ekonomikas lācītim vēderā, rodas vilinājums pieņemt, ka atbilde, kāpēc viena valsts ir bagātāka, bet otra - nabadzīgāka, ir meklējama to iekšzemes kopprodukta struktūrā. Citiem vārdiem, - tajā, ar ko valsts iedzīvotāji visaktīvāk nodarbojas. Tas šķiet loģiski, jo ikdienas pieredze taču apliecina, cik ļoti turība atkarīga no izvēlētās profesijas - ja nodarbosies ar ielas slaucīšanu, malkas skaldīšanu vai citu mazkvalificētu darbu, tad uz labklājību necerēt, bet, ja spēsi programmēt vai pārvaldīt finanses, pavērsies pavisam citas iespējas. Tomēr - vai šādus piemērus varam tieši pārnest arī uz makroekonomiku? Vai attīstības un labklājības atslēga tiešām atrodama IKP struktūrā? Ja Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņiem, vai tas nozīmē, ka mūsu tautsaimniecībā lielāku īpatsvaru ieņem “mazvērtīgākas”, mazāk produktīvas nozares nekā Lietuvas un Igaunijas tautsaimniecībās? Vai esam nabadzīgāki tāpēc, ka nodarbojamies ar nepareizajām lietām? Video sižetā skaidro Ikars Kubliņš, portāla BilancePLZ redaktors. Žurnāla Bilance Baltijas valstu ekonomiku pētniecības otrajā rakstā pievēršamies Latvijas,...

Nodokļu sistēma ir viens no tiešākajiem valsts rīcībā esošajiem instrumentiem gan ekonomikas attīstības, gan labklājības izaugsmes veicināšanai. Uzņēmēji kā Latvijas konkurētspējai nelabvēlīgu faktoru salīdzinājumā ar Baltijas kaimiņvalstīm publiski visbiežāk uzsver tieši nodokļu slogu (jo īpaši darbaspēka nodokļus). Cik liela patiesībā varētu būt nodokļu ietekme uz ekonomisko aktivitāti? Kādā mērā Latvijas nodokļi atšķiras no Lietuvā un Igaunijā piemērotajiem? Kas būtu jāmaina? Žurnāla Bilance pētniecisko rakstu sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» trešā publikācija veltīta Baltijas nodokļu sistēmu salīdzinājumam. Nodokļu ietekme uz ekonomiku — pārvērtēta vai nē? No uzņēmēju sacītā var rasties iespaids, ka nodokļu slogs ir viens no svarīgākajiem ekonomiku ietekmējošiem faktoriem, un, ja vien nodokļi būtu zemāki, iekšzemes kopprodukts (IKP) augtu griezdamies. Vai tā ir? Ko var spriest no statistikas datiem un ko par to saka ekonomikas teorija? Starptautiski viens no primārajiem indikatoriem darbaspēka nodokļu sloga mērīšanai ir tā sauktā nodokļu plaisa, kas raksturo starpību starp darbinieka...