Ekspertu ziņojumam

Vai esat kādreiz pārdomājis, kā mākslīgais intelekts (turpmāk — MI) maina finanšu nozares ainavu un kā tās attīstība ietekmē grāmatvežus, auditorus, finanšu vadītājus un analītiķus? Kā MI palīdz šiem profesionāļiem veikt darbu ātrāk, precīzāk un efektīvāk? MI loma finanšu nozarē ir kļuvusi par kritisku faktoru, kas veicina nozares evolūciju, uzlabo efektivitāti un drošību un piedāvā jaunas iespējas informācijas analīzē un apstrādē. Bet kā tieši šīs tehnoloģijas strādā praksē? Kā tās var uzlabot mūsu ikdienas darba procesus un lēmumu pieņemšanu? Šajā rakstā koncentrēsimies uz diviem konkrētiem MI rīkiem, kas ir īpaši noderīgi finanšu nozares speciālistiem — tērzēšanas (angliski — chatbot AI) un dokumentu apstrādes rīki. Izpētīsim, kā tie darbojas, kā tie var uzlabot darba procesus un kādus ieguvumus tie var sniegt finanšu sektora profesionāļiem. Aplūkosim arī konkrētas lietošanas situācijas un reālās dzīves piemērus, kā šie rīki tiek izmantoti praksē. Tas viss, lai sniegtu jums skaidru un praktisku priekšstatu par to, kā MI var...

Attālinātam darbam ir daudz priekšrocību, taču tā organizēšana bieži ir saistīta ar lielāku vai mazāku neērtību pārvarēšanu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir iekārtot patiešām ērtu un funkcionālu darba vietu, kura būtu izolēta no apkārtējiem trokšņiem, aprīkota ergonomiskām mēbelēm, ar labu apgaismojumu un pietiekami daudz glabāšanas vietu dokumentiem un kancelejas piederumiem. Otrs, ne mazāks izaicinājums ir nošķirt “esmu darbā” no “esmu mājās”, tādējādi cenšoties samazināt daudzos traucējošos faktorus, kas ir neizbēgami, ja strādājat mājas birojā. Pārdomāts mājas biroja iekārtojums Darba vietas iekārtošana sākas ar galda un tam atbilstoša krēsla nolikšanu vietā, kas turpmāk sauksies mājas birojs. Darba vietu visefektīvāk ir iekārtot atsevišķā telpā, jo, aizverot istabas durvis, tiek iegūts nepieciešamais privātums un klusums. Tomēr, ja to izdarīt nav iespējams, vienmēr var atrast alternatīvu risinājumu. Tā, piemēram, aizslietnis vai dekoratīva starpsiena efektīvi atdalīs mājas biroju no pārējās telpas, kā arī kalpos par vizuāli estētisku fonu video pieslēguma laikā. Ne mazāk svarīgi ir novietot darba...

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji piedalījās Finanšu ministrijas (FM) 22. septembrī rīkotā sanāksmē, lai pārrunātu iesniegtos priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumiem izglītības jomā. LDDK un IZM kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) pauž gandarījumu, ka ar FM nav domstarpību, vai atvieglojumi vispār būtu ieviešami - par to visas puses ir vienisprātis, tomēr nesakrīt izpratne par to, kā šīs izmaiņas administrēt, nepalielinot birokrātisko slogu darba devējiem. LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsvēra, ka pēc vairāku gadu ierosinājumiem beidzot ir sadzirdēts LDDK un IZM kopīgi izstrādātais priekšlikums neaplikt ar IIN darba devēja izdevumus, kas saistīti ar darbinieku augstākās izglītības ieguvi un stipendijām. Kvalitatīva izglītība ir gan ieguvums darba devējiem, gan viens no pieturpunktiem ceļā uz augstvērtīga cilvēkkapitāla pieejamību. Mūsu mērķis – pēc iespējas vairāk augsti izglītotu un konkurētspējīgu darba ņēmēju Latvijā, tāpēc FM būtu jāsāk nevis ar disciplinējošiem ieviešamās normas uzraudzības kritērijiem, bet gan motivējošiem un...

Vairāk nekā 20 Latvijas zinātniskajās institūcijās – augstskolās, universitātēs un zinātniskajos institūtos – 29. septembrī norisināsies pasākums “Zinātnieku nakts 2023”, kuru koordinē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tā ietvaros institūcijas ikvienam interesentam piedāvās plašu bezmaksas pasākumu un aktivitāšu programmu visdažādākajās zinātnes nozarēs, sniedzot iespēju tikties ar pētniekiem, doties ekskursijās, skatīties šovus, piedalīties eksperimentos un diskusijās. Par “Zinātnieku nakts 2023” dalībniekiem, aktivitātēm un norises laikiem var uzzināt šeit. Pasākums “Zinātnieku nakts” Latvijā notiek Eiropas Komisijas iniciētā pasākuma “Eiropas Zinātnieku nakts” ietvaros katru gadu septembra pēdējā piektdienā. Tā mērķis ir tuvināt zinātnisko pētniecību sabiedrībai, veicinot īpaši jauniešu interesi par zinātni un tās lomu cilvēka ikdienas dzīvē. “Zinātnieku nakts pasākumos jebkurš varēs iepazīt dažādus zinātnes sasniegumus, rezultātus un pētniecības procesa rezultātā radīto. Aktivitāšu organizēšanā iesaistījies liels skaits Latvijas augstskolu, universitāšu un zinātnisko institūtu, skaidri parādot ne tikai to, ka Latvija var, bet arī to, ka Latvija ir daļa no Eiropas un pasaules zinātnes jauno ideju...

Ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 30. jūnijā, noteikts jauns nodokļu kontroles regulējums. Izmaiņas pilnveido arī vienošanās līguma tiesiskā regulējuma nosacījumus, ietverot jaunu soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā vebinārā «Kas ir nodokļu kontrole un kā vienošanās līgums ar VID samazina maksājumus?» VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Trešās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas vadītāja Dace Studente informēja par jauno soda un nokavējuma naudas samazināšanas sistēmu. Tiesiskais regulējums, lai slēgtu vienošanās līgumu, ir ietverts likuma «Par nodokļiem un nodevām» 41. pantā. Arī pirms grozījumu veikšanas šis pants paredzēja iespēju — slēdzot vienošanās līgumu, samazināt soda un nokavējuma naudas summas. Taču iepriekš samazinājuma apmērs bija absolūti vienāds, slēdzot vienošanās līgumu jebkurā no administratīvā procesa stadijām. Tas nozīmē to, ka soda un nokavējuma summas samazinājums procentuāli bija vienāds gan tad, ja līgumu slēdza apstrīdēšanas stadijā, t.i., apstrīdot VID struktūrvienības pieņemto lēmumu VID ģenerāldirektoram, gan jau...

Pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugušas EURIBOR likmes, kas iepriekš bijušas arī negatīvas, tādējādi būtiski palielinot hipotekāro kredītņēmēju ikmēneša procentu maksājumus, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Atbilstoši pieejamajiem datiem patlaban Latvijas patērētāju hipotekārajiem kredītiem tiek piemērotas vienas no augstākajām aizņēmuma procentu likmēm Eiropā. Diemžēl Latvijā praksē lielākoties tiek piemērotas tieši aizņēmuma procentu likmes ar mainīgiem procentiem, kas veidojas no EURIBOR likmes un bankas pievienotās likmes. Šajā gadījumā risku par EURIBOR nākotnes likmi uzņemas patērētājs. Savukārt kredītiestāžu piedāvātās likmes, kas tiek fiksētas uz ilgāku termiņu (parasti 3-5 gadi), ir būtiski augstākas, tādējādi patērētāji šādus līgumus neizvēlas. PTAC uzskata, ka šāda situācija nav samērīga pret patērētājiem, kas ir līguma vājākā, tādējādi vairāk aizsargājamā puse, īpaši, ja līgumos tiek noteikta minimālā EURIBOR robeža (piem., nulle), bet netiek noteikta tā maksimālā vērtība. Līdz ar to PTAC aicina kredītiestādes un licencētos patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus aktīvāk veikt pasākumus situācijas taisnīgākam risinājumam: Turpināt proaktīvi piedāvāt kredītņēmējiem...

Ministru kabinets (MK) 19. septembrī atbalstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos grozījumus “Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”. Tas nozīmē, ka visiem mājsaimniecību lietotājiem tarifa fiksētā maksa (maksa par jaudas uzturēšanu) tiks samazināta par 60%. Par attiecīgajiem likumprojekta grozījumiem steidzamības kārtā jālemj Saeimai. Budžeta komisija aicinājusi likumprojektu iekļaut 21. septembra Saeimas sēdes darba kārtībā. Atbilstoši piedāvātajiem grozījumiem maksas samazinājums tiktu ietverts jau oktobrī izrakstītajos elektroenerģijas rēķinos, un to piemērotu līdz 31. decembrim, proti, pēdējais maksas samazinājums atspoguļotos janvāra elektroenerģijas rēķinā. Kompensācija attiektos uz visiem lietotājiem – neatkarīgi no tā, cik liels ir mājsaimniecībā esošais elektroenerģijas jaudas pieslēgums. Tāpat AS “Sadales tīkls”, AS “Augstsprieguma tīkls”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija kā arī atbildīgās ministrijas izvērtē alternatīvus risinājumus mājsaimniecības elektroenerģijas kopīgo izmaksu stabilizēšanai pēc 2023. gada 31. decembra. KEM ministrs Kaspars Melnis: “Šobrīd esam augstas inflācijas periodā, kurā komunālo pakalpojumu izmaksu pieaugumi mājsaimniecībām nereti ir īpaši jūtami. Valdības piedāvātā risinājuma mērķis ir samazināt...

Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (turpmāk – KLP SP) grozījumus, kurus 7. septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, Ministru kabinets 19. septembra sēdē apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Izmaiņas paredz, ka, sākot ar 2023. gadu,: tiek atcelta prasība par aramzemē sēta zālāja, tīrsējā sētu tauriņziežu un ilggadīgā zālāja nopļautās zālaugu masas novākšanu, izņemot bioloģisko vērtīgos zālājos; tiek samazināta 1. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarta (LLVS) vajadzībām noteiktā 2018. gada kopējā ilggadīgo zālāju platība un 2018. gada ilggadīgo zālāju atsauces koeficients; veicot ziemāju sēju uz stāvajām nogāzēm līdz 20. septembrim, lauksaimnieks var izvēlēties piemērotāko sēšanas virzienu, lai izpildītu 5. LLVS standarta augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, ņemot vērā nogāzes slīpumu, prasības. Ņemot vērā apstiprinātos KLP SP grozījumus, no 2024. gada 1. janvāra: precizēts stādu skaits kārklu un apses, baltalkšņa stādījumiem,...

Atšķirība starp sieviešu un vīriešu vidējo bruto darba samaksu stundā Latvijā 2022. gadā sasniedza 17%, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, taču nesasniedza augstāko darba samaksas atšķirības līmeni kāds tas bija 2020. gadā (22,3%), informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vislielākās darba samaksas atšķirības dzimumu griezumā ir 35-44 gadu vecuma grupā, kad starpība 2022. gadā sasniedza 24,8%, mazāka atšķirība ir starp jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem – 11,1% un vecuma grupā – 55-64 gadi (14,4%). Vecuma grupa 30-39 gadi ir tā vecuma grupa, kad atalgojums sasniedz augstāko līmeni abām vecuma grupām. Lielākas darba samaksas atšķirības 2022. gadā bija privātajā sektorā (18,1%), lai gan tālu neatpaliek sabiedriskais sektors (15,3%). Starp nepilna darba laika darbiniekiem darba samaksas atšķirības bija gandrīz uz pusi mazākas (12,1%) salīdzinājumā ar pilna jeb normālā darba laika darbiniekiem, kur sieviešu un vīriešu vidējās bruto darba samaksas stundā atšķirības pēc darba laika veida...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Ieskats Senāta Civillietu departamenta sprieduma atziņās lietā, kurā darbinieks vērsies tiesā, uzskatot, ka darba devējs pret viņu izvērsis mobingu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 29. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–261/2023 (C68436521) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece cēla prasību tiesā, norādot virkni argumentu, ka darba devēja ir pieļāvusi pret viņu tādu attieksmi, kāda nav bijusi ne pret vienu citu darbinieku, jo tikuši piemeklēti dažādi iemesli viņas nenodarbināšanai, piemēram, nepielaida pie darba laikā, kuru darba devēja noteica obligātās veselības pārbaudes veikšanai; pēc minētās pārbaudes veikšanas kā šķērslis nodarbināšanai tika norādīta darba drošības instruktāžas neiziešana; pēc instruktāžas novadīšanas darba devēja, pretēji darbinieces gribai, norīkoja ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā; darbiniecei netika nodrošināta tāda biroja durvju atvēršanas caurlaide kā citiem darbiniekiem, kā arī nebija nodrošināta ne darbstacija, ne piekļuve informācijai, ne ierastā saziņa. Būtiski norādīt, ka darbiniecei ar darba devēju bija vēl vairākas citas tiesvedības. Lietā Nr. C68369820...

Valdība 19. septembra sēdē lēma pagarināt Altum īstenoto mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums). Šim nolūkam veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem" un piešķirts papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 15 662 858 eiro apmērā. Atbalsta programmas mērķis ir veicināt jaunu komercdarbības veicēju izveidi un esošo izaugsmi, nodrošinot pieeju finansējumam perspektīvu un dzīvotspējīgu biznesa projektu (investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem) īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nepietiekama nodrošinājuma, saimnieciskās darbības vēstures, kredītvēstures, neto ieņēmumu plūsmas vai esošo kredītsaistību apjoma dēļ nav spējuši piesaistīt finansējumu no finanšu tirgus dalībniekiem biznesa projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā. Atbalsta programmā starta un izaugsmes aizdevumiem palielināta maksimālā aizdevuma summa vienam saimnieciskās darbības veicējam līdz 250 000 eiro, kā arī paplašināts līdzšinējais atbalsta saņēmēju loks ar mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un vidējās kapitalizācijas sabiedrībām, kuras...

Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 775) ir 3.1. nodaļa, kura veltīta notikumiem pēc bilances datuma. Lai gan dažreiz varētu likties, ka gada pārskatā ir iekļaujama informācija tikai par to, kas attiecas uz pārskata gadu, tā nebūt nav, jo no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanai parasti paiet vairāki mēneši, kuros var iestāties būtiski notikumi, par kuriem būtu nepieciešams informēt gada pārskata lietotājus. Ir nestandarta situācijas, kurās tiek lūgts revidēt gada pārskatus, kuriem periods pēc bilances datuma ir pat divi gadi un vairāk — šādos gadījumos darbs uz notikumiem pēc bilances datuma ir vēl apjomīgāks nekā standarta gadījumos. Apskatīsim, kas vispār ir notikumi pēc bilances datuma, un kā tie iedalās. Literatūrā un praksē tos mēdz apzīmēt kā: notikumu pēc bilances datuma vai; pēcbilances notikums. Nekur nav precīzi minēts saraksts ar notikumiem, kuri iekļautos notikumu...

Šī gada janvārī stājās spēkā grozījumi budžeta iestāžu grāmatvedības kontu plānā, zembilances shēmā un aprakstā (Ministru kabineta noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» 1. pielikumā). Grozījumu mērķis ir veicināt vienotu izpratni un kontu pielietošanu budžeta iestādes grāmatvedības uzskaitē. Kopumā Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 87 «Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs» (turpmāk — MK noteikumi Nr. 87) veikti šādi grozījumi kontu plānā un zembilances shēmā: Grozījumi MK noteikumos Nr. 87, kas stājas spēkā ar 01.01.2023. Izslēgtie (svītrotie) konti un zembilances kods Konti, kuriem precizēti vai papildināti kontu nosaukumi vai apraksti Iekļautais jaunais konts Konti: 1160; 3511; 3512; 3513; 3514; 3521; 3522; 3523; 3524Zembilances kods: 0100 1216*; 1217; 2150; 2370; 2423; 2630; 8400 2378 * Līdz 31.12.2023. jāizvērtē šajā kontā uzskaitītos aktīvus un jāpārklasificē uz atbilstošajiem kontiem. Izslēgtie (svītrotie) konti un zembilances kods Svītrots konts 1160 «Derīgo izrakteņu izpēte un citi līdzīgi neražotie nemateriālie ieguldījumi», jo šādas izmaksas noraksta...

Interešu pārstāvības atklātības likums, kura mērķis ir nodrošināt interešu pārstāvības procesa atklātību, veicināt sabiedrības uzticēšanos interešu pārstāvjiem un publiskajai varai, kā arī nodrošināt visām ieinteresētajām personām godīgas un vienlīdzīgas iespējas iesaistīties interešu pārstāvībā (lobēšanā), pieņemts 2022. gada 13. oktobrī un stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī. Interešu pārstāvība kā demokrātijas mehānisms Interešu pārstāvības atklātības likuma (turpmāk – likums) izstrādi 2019. gada nogalē uzsāka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas paspārnē izveidota darba grupa lobēšanas atklātības likuma izstrādei. Darba grupas sastāvā bija visu Saeimas frakciju pārstāvji un vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti, bija piesaistīti arī valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji, kā arī eksperti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja. Izstrādājot likumu, notikušas konsultācijas ar daudzām NVO, tajā skaitā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Īrijas tirdzniecības kameru Latvijā, ASV tirdzniecības kameru Latvijā u.c. Par interešu pārstāvi var būt jebkura privātpersona, kas...

Covid - 19 pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi būtiski mainīja cilvēku iepirkšanās paradumus, kad ierasto lielveikalu apmeklēšanu aizstāja pirkumi internetā. Arī šobrīd, pēc pandēmijas beigām, cilvēki turpina lielu daļu nepieciešamo preču iegādi veikt internetā. Tas neapšaubāmi ir ērti, bet vienlaikus arī saistās ar ievērojamiem riskiem, par kuriem cilvēks, kas nav jomas speciālists, var nenojaust. Datu Valsts inspekcija skaidro, kas jāņem vērā, lai iepirkšanās internetā būtu droša. Pirmais solis jeb “šoreiz izskatam ir nozīme” Pirms iepirkšanās novērtējiet tīmekļa vietni vizuāli un pievērsiet uzmanību labi pamanāmiem aspektiem un pieejamai informācijai, kas var norādīt, cik droša ir vietne. Sīkdatņu bannera esamība un tā uztveramība. Pat ja esat no cilvēkiem, kam sīkdatnes nav svarīgas, uzņēmuma rūpīga attieksme pret šī rīka izmantošanu ir labs vēstījums, ka arī uz citiem datu aizsardzības aspektiem tas attieksies tikpat rūpīgi. Kā mājaslapas dizains, tajā izmantotā valoda un tehniskie risinājumi sasaucas ar piedāvāto produktu. Maz ticams, ka vietne, kurā jau titullapā ir gramatikas...