Ekspertu ziņojumam

Tiesības uz datu aizsardzību ir tikpat svarīgas kā tiesības, piemēram, uz privātās dzīves neaizskaramību vai sociālo drošību. Tādējādi pārziņiem jeb organizācijām, kas apstrādā personas datus, var pienākt brīdis, kad jāveic izvērtējums par to, vai plānotā datu apstrāde neradīs kaitējumu citām personas tiesībām vai brīvībām. Šo izvērtējumu sauc dažādi – interešu līdzsvarošanas pārbaude, balansēšanas tests, līdzsvarošanas tests-, un par tā veikšanu un nozīmi sīkāk aprakstīsim šajā skaidrojumā. Datu valsts inspekcija arī izstrādās detalizētākas vadlīnijas par to, kā tieši veikt līdzsvarošanas testu. Organizācijai plānojot veikt datu apstrādi, jau sākotnēji jāsaprot, kāpēc datu apstrāde ir nepieciešama un kādu tiesisko pamatu tai piemēros. Kad likumīgais pamats datu apstrādei būs pārziņa likumisko (leģitīmo) interešu īstenošana , pirms datu apstrādes ir jāveic priekšdarbi jeb precīzāk - interešu līdzsvarošanas tests. Interešu līdzsvarošanas testa pamatā ir divu pušu – pārziņa un datu subjekta - interešu un tiesību salīdzināšana, lai pārzinis novērtētu, vai plānotās apstrādes rezultātā ieguvums no...

Valsts ieņēmumu dienests publicējis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem septembrī: Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums Likuma mērķis ir palielināt korporatīvo caurskatāmību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no tā, kur ir reģistrēta starptautiska koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība. Likums nosaka kārtību, kādā sagatavo, iesniedz un publisko konkrētu starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību pārskatu par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām. Likuma subjekti ir šādas Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības un saimnieciskās vienības, ja tās atbilst šajā likumā noteiktajiem kritērijiem un nosacījumiem vai ja uz tām attiecas šajā likumā noteiktie atbrīvojumi vai likuma piemērošanas izņēmumi: 1) koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrība; 2) komercsabiedrība, kas ir starptautiska koncerna...

Kādas ir ESG prasības saistībā ar uzņēmumu piegādes ķēdēm? Eiropas Komisijā (EK) izstrādes stadijā ir jaunā Eiropas Savienības (ES) direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju. Šis regulējums skar plašu uzņēmumu loku. Ar akronīmu ESG angliski apzīmē trīs vārdus – environmental, social and governance, latviski tas nozīmē uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības praksi un attiecas uz faktoriem, kas padara uzņēmumu ilgtspējīgu, pateicoties sociālajām, vides un labas pārvaldības saistībām, neatstājot novārtā finanšu aspektus – ESG rādītāji parasti nav daļa no finanšu pārskatiem, taču uzņēmumi tos arvien biežāk publicē savos gada pārskatos vai ilgtspējas ziņojumos. Tādējādi uzņēmums atbildīgi rīkojas attiecībā uz vidi, darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, investoriem un sabiedrību kopumā. Vēsmas un atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā Piegādes ķēdes ir liela daļa no Eiropas Zaļā kursa – pasākumu kopuma ar mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un minimizēt resursu patēriņu, vienlaikus nodrošinot ekonomisko izaugsmi –, kas ietver arī dažādus tiesību aktus. Daļa no tiem jau...

Attīstoties e–komercijai un strauji pieaugot preču pirkumu skaitam ārvalstu interneta veikalos, patērētāju tiesību aizsardzība kļūst aktuāla ne vien iekšzemes komersantu un patērētāju attiecībās, bet arī pārrobežu kontekstā. Kā patērētājam aizstāvēt savas tiesības darījumos, kas notiek ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu komersantiem, ko šajā ziņā būtu svarīgi ievērot arī pašmāju komersantiem, kas strādā ar citu valstu patērētājiem, vaicājām Kristīnai Proškovičai, Eiropas Patērētāju informēšanas centra Latvijā direktora vietniecei. Kā norādīts centra tīmekļvietnē, Eiropas Komisija ir izveidojusi Eiropas Patērētāju centru tīklu (ECC–Net), kurā iesaistīti 29 šādi centri ar mērķi nodrošināt patērētājus ar informāciju par pārrobežu pirkumiem un palīdzēt rast risinājumus patērētājiem pārrobežu strīdos ar komersantiem. Ar ko Latvijā nodarbojas Eiropas Patērētāju informēšanas centrs? Centra specializācija ir pārrobežu sūdzību izskatīšana par strīdus situācijām, kas saistītas ar patērētāju tiesībām ES teritorijā, kā arī Norvēģijā un Islandē. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai tiktu aizsargāti patērētāji un ievērotas viņu tiesības, iepērkoties un izmantojot pakalpojumus ceļojumos. Palīdzam gan Latvijas...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiski paudusi iebildumus Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) virzītajiem Darba likuma grozījumiem, kas paredz mazināt darbinieku tiesību aizsardzības standartus. LDDK ierosina samazināt darbiniekiem noteiktās piemaksas par virsstundu darbu apmēru no pašreizējiem 100% līdz 50%, atcelt prasību par koplīgumu spēka esamību līdz jauna koplīguma noslēgšanai, kā arī atcelt darba devēja pienākumu saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā. Tāpat LDDK rosina mazināt apmaksājamo darba nespējas lapu dienu skaitu un apmēru, kā rezultātā darbinieks saņemtu slimības pabalstu tikai no slimības ceturtās dienas, un LBAS ieskatā tas būtiski pasliktinātu darbinieka sociālo aizsardzību darbnespējas gadījumā. LDDK uzsver, ka Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Polijā virsstundas tiek apmaksātas tikai 50% apmērā. Savukārt LBAS norāda, ka saruna par virsstundu piemaksas apmēra mazināšanu varētu būt iespējama tikai tad, kad Latvijas darbinieku atalgojums pietuvotos ES vidējam līmenim. Vienlaikus realitātē Latvijā, atbilstoši Eiropas Komisijas 2023.gada ziņojumam par Latviju, augstas inflācijas dēļ pēdējos 12 mēnešos reālās darbinieku algas...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atgādina, ka VSAA pensiju un pabalstu saņemšanai kredītiestādes vai Pasta norēķinu sistēmas kontā, personai ir jāatver savs personīgais konts. Šāda kārtība par pakalpojumu izmaksu personas kontā ir noteikta likumos “Par valsts pensijām”, “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, „Valsts sociālo pabalstu likumā” un citos. Izmantojot citai fiziskai personai (piemēram, ģimenes loceklim) piederošu kontu, ir risks, ka VSAA maksājums netiks saņemts, jo svarīgi, lai konta īpašnieka vārds sakrīt ar VSAA maksājuma saņēmēja vārdu. Ja, pieprasot VSAA pakalpojumu, VSAA ir iesniegti dati par citai personai piederošu kontu, aicina nekavējoties to mainīt, norādot VSAA maksājumu saņemšanai savu personīgo kredītiestādes kontu. Iesniegumu par konta maiņu var iesniegt, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu [email protected], izmantojot e-adresi, nosūtot pa pastu jebkurai VSAA nodaļai vai atstājot jebkurā VSAA nodaļā dokumentu kastītē. Iesniegums konta maiņai jāiesniedz savlaicīgi. Pēc...

Otrdien, 26. septembrī, Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādes virzību. Tajā sniegta informācija par paveikto darbu nodokļu politikas galveno izaicinājumu izvērtēšanā un no tā izrietošie secinājumi un politikas mērķi. Tāpat tajā ir identificēti vairāki nodokļu politikas jautājumi, kas tiek vērtēti apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024. gadam, būtiski nepalielinot nodokļu slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Nodokļu politikas uzdevums ir atbalstīt virzību uz makroekonomisko virsmērķi, kas paredz, ka Latvijas ekonomikas izaugsmei jāpārsniedz vismaz 5% gadā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi un konsekventu labklājības pieaugumu līdz 2030. gadam, sasniedzot Eiropas Savienības vidējo labklājības līmeni. Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšanai izveidotā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa izskatīja virkni dažādu iespējamo nodokļu politikas izmaiņu, kas būs rūpīgi jāizvērtē un jāmodelē, gatavojot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Informatīvajā ziņojumā ietvertas dažādas iniciatīvas par iespējamām nodokļu izmaiņām, kas varētu tikt iekļautas 2024. gada valsts budžeta likumprojekta paketē. To kopējā fiskālā...

Ar mūsdienās bieži izmantoto jaunvārdu „ilgtspējīgs” apzīmē lietas un procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku. Šo īpašību var attiecināt arī uz komercdarbību – mēdz taču teikt, ka tas ir ilgtspējīgs bizness. Kas ir šī ilgtspēja un kāpēc tā ir tik nozīmīga? Par to dažādos aspektos varat lasīt žurnāla oktobra numura rakstos. Arī numura intervijā netieši aizskarts ilgtspējīgas uzņēmējdarbības pamats, jo attiecības gan ar pašmāju, gan ārvalstu klientiem ir jāuztur augstā līmenī ikdienā. Ja patērētāji tiks maldināti vai apkrāpti, tie vairs neatgriezīsies kā klienti, turklāt viņi ar savu viedokli ietekmēs citus potenciālos klientus. Sociālajos tīklos negatīvā informācija izplatās zibenīgi. Par ilgtspējīgu biznesu iestājas arī nodokļu administrētāji, norādot, ka uzņēmuma pārejas gadījumā jaunais, pārņemošais uzņēmums saglabā visas tās pašas saistības gan ar klientiem un partneriem, gan ar valsts iestādēm, tāpēc nav ieteicams mēģināt aizbēgt no grūtībās nonākuša biznesa, dibinot tā vietā jaunu uzņēmumu un izliekoties, ka ar iepriekšējo nav vairs nekādu attiecību....

NUMURA INTERVIJA Patērētāju sūdzības lielākoties ir pamatotas. Saruna ar Kristīni Proškoviču, Eiropas Patērētāju informēšanas centra Latvijā direktora vietnieci KOMERCTIESĪBAS Uzņēmumu pāreja no VID skatpunkta. Informē Sanita Sirmā, VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Sarežģīto parādu atgūšanas daļas vadītāja JURISTA PADOMS Noilgums komercdarījumos fiziskās personas galvojuma sniegšanas gadījumā. Nadežda Korobčenko, Mag.iur. tiesību zinātnē, SIA EK SISTĒMAS juriste ESG prasības attiecībā uz piegādes ķēdēm. Sorainen ZAB rīkotā vebināra atziņas pierakstīja Inese Helmane Ilgtspējība jauno horizontālo grupu atbrīvojuma regulu kontekstā. Marika Grunte, Sorainen ZAB vecākā juriste, Sabīne Stirniņa, Sorainen ZAB jurista palīdze Kā noskaidrot informāciju par parādnieka – fiziskās personas – aktuālajiem datiem? Jurijs Ņikuļcovs, Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs TIESU PRAKSE Neinformējot par atteikuma tiesībām, var nesaņemt samaksu par preci vai pakalpojumu. Eiropas Savienības Tiesa 2023. gada 17. maijā spriedums lietā DC pret HJ (C97/22) Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Maldība jāpierāda tam, kas uz to atsaucas Atlīdzības par...

Valdība 26. septembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumos Nr. 618 "Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu", kas paredz mazināt administratīvo slogu potenciālajiem mantiniekiem, atverot mantojuma lietas. Turpmāk potenciālajiem mantiniekiem nebūs jāiesniedz mantojuma lietā mantojuma atstājēja miršanas apliecība, kā arī pierādījumi par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu un pierādījumi, kas apstiprina mantošanas iesnieguma iesniedzēja tiesības mantot. Nepieciešamo informāciju zvērināts notārs noskaidros Fizisko personu reģistrā, jo zvērinātiem notāriem ir pieeja šim reģistram, ko zvērināti notāri arī izmanto amata darbību izpildē. Izmaiņas noteikumos saistītas, ar Saeimas Juridiskās komisijas rosināto grozījumu Notariāta likumā, kas Saeimā gala lasījumā pieņemts 2023. gada 7. septembrī un paredz pilnveidot mantojuma lietas atvēršanas kārtību. Ņemot vērā to, ka zvērināts notārs ielūkosies Fizisko personu reģistrā, lai pārliecinātos par mantojuma atstājēja nāves miršanas faktu, līdz ar ko zvērināts notārs vienlaikus varēs arī pārliecināties par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto...

Valdības sēdē 26. septembrī darba kārtībā iekļauts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 97 "Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas"". Grozījums sagatavots, jo nepieciešams pārskatīt tiesību normas formulējumu, lai tā korekti atbilstu 2021. gada 22. marta Padomes Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – DAC7 direktīva), prasībām. Ar šīs direktīvas pārņemšanu ziņojošiem platformu operatoriem ir jāsniedz to rīcībā esošā informācija Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par tiem pārdevējiem, kuri, izmantojot digitālās platformas, sniedz noteikta veida pakalpojumus vai pārdot preces. Šo noteikumu kontekstā digitālo platformu operatori ir juridiskas personas vai juridiski veidojumi, kas slēdz ar pārdevējiem līgumus par digitālās platformas pilnīgu vai daļēju pieejamību šiem pārdevējiem, kā arī juridiskās personas vai juridiskie veidojumi (piemēram, kapitālsabiedrība, personālsabiedrība vai fonds), kas pārdod preces digitālajās platformās. Pirmais pārskata periods, par kuru ir veicama ziņošana,...

Saeima 21. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Ar tiem plānots nodrošināt informācijas pieejamību par Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto tiesību subjektu vai personu tiešu un netiešu sasaisti ar tiem subjektiem, uz kuriem attiecas starptautiskās, nacionālās vai NATO dalībvalstu sankcijas. Plānots, ka UR tiktu uzdots veikt tiesību aktu, lēmumu, citu dokumentu un institūciju sniegtās informācijas analīzi par piemērotajām starptautiskajām, nacionālajām un NATO sankcijām kopsakarā ar UR vestajos reģistros iekļauto informāciju. Paredzēts, ka UR secinās noteikto sankciju attiecināšanu uz tiesību subjektiem, kas reģistrēti UR, un nodrošinās šo ziņu publisku pieejamību. “Paredzētie grozījumi ir nozīmīgi ne tikai, lai nodrošinātu sankciju izpildi, bet arī, lai pasargātu tos komersantus, kas, sadarbojoties ar citiem, nezināšanas dēļ var pārkāpt aizliegumus. Jo informācija tiks nodrošināta ātrāk, jo labāk,” iepriekš paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. Latvijai ir juridiski saistoši vairāki desmiti atšķirīgu sankciju režīmu pret vairāk nekā...

Tiesu administrācija un domnīca Providus Tieslietu padomei prezentēja tiesu klientu aptaujas rezultātus, kas liecina, ka tiesu darbs laikā no 2022. gada līdz 2023. gadam tiek vērtēts pozitīvi, atzinīgi vērtējot gan tiesneša darbu, gan tiesu darbinieku palīdzību un atbalstu tiesas procesa norisē. Visaugstāk novērtēta tiesu darbinieku attieksme un procesa norise tiesas zālē (4,6 balles no 5). Relatīvi zemākais vērtējums ir par to, cik ērti ir iepazīties ar lietas materiāliem (4,3 balles no 5). Atšķirībā no citām sabiedriskās domas aptaujām, kur respondenti izvēlēti izlases kārtā un kuriem pat nav bijusi saskarsme ar tiesu, šī aptauja organizēta tieši mērķauditorijai – tiesu apmeklētājiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par tiesu darbu. Aptauju kopumā aizpildīja 991 tiesu klients. Lai gan kopumā tiesu apmeklētāju anketēšana notika veiksmīga, tomēr no dažām tiesām netika saņemta neviena aptaujas anketa. Aptauja notika katrā tiesu apgabalā trīs mēnešus, aptverot visas pirmās un otrās instances tiesas Latvijā. Tiesas darba kvalitāte tika mērīta pēc astoņiem parametriem:...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Rezidenta apliecības – iesnieguma nodokļu atvieglojumu piemērošanai – iesniegšana", kurā izklāstīta kārtība, kādā Latvijas rezidenti (izņemot fiziskās personas) vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniedz apstiprināšanai rezidenta apliecību – iesniegumu nodokļu atvieglojumu piemērošana. Atvieglojumu apliecības paraugs ir noteikts Ministru kabineta 2001. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi” 1. pielikumā. Atvieglojumu apliecību apstiprina VID. Pēc paziņojuma par atvieglojuma apliecības apstiprināšanu saņemšanas EDS izmaksātājs, sākot ar dienu, ar kuru pieprasīts piemērot nodokļu atvieglojumus, nodokļus no maksājumiem ir tiesīgs piemērot saskaņā ar nodokļu līgumu (konvenciju). Atvieglojumu apliecība nepieciešama, ja nerezidentam izmaksā maksājumus, bet atšķirībā no Latvijas Republikas likumos noteiktā apstiprinātajos starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (turpmāk – nodokļu līgums) ir noteikta šo maksājumu aplikšana ar samazinātu likmi vai ir noteikts atbrīvojums no aplikšanas...

No 2024. gada 1. janvāra būvniecībā nodarbinātajiem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros paaugstinās uz 930 eiro līdz šim noteikto 780 eiro vietā. Minimālā stundas tarifa likme ar nākošo gadu būs 5,57 eiro. To paredz Būvniecības ģenerālvienošanās komitejas sēdē panākta vienošanās. Izņēmums ir tiesības darba devējam līdz 2024. gada 31. decembrim būvniecībā nodarbinātajiem, kuru profesija atbilst 9. profesiju pamatgrupai, minēto minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros noteikt līdzšinējo - 780 eiro un minimālo stundas tarifa likmi - 4,67 eiro. Tādā gadījumā piemaksa par virsstundu darbu maksājama atbilstoši Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktajam apmēram, nevis samazinātā - 50% apmērā. Ģenerālvienošanās ir nozares koplīgums starp darba devēju organizāciju un darbinieku arodbiedrību. Tā ir abu pušu vienošanās par minimālajiem noteikumiem visā nozarē. Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem - fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas...