Ekspertu ziņojumam

Saeimā 22. jūnija sēdē pirmajā lasījumā atbalstītas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas pārrobežu darījumos. Likumā plānots ieviest veselu jaunu nodaļu, kas regulēs maksājumu pakalpojuma sniedzēja pienākumu veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa nomaksas pārrobežu darījumos. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam vajadzēs: 1) veikt maksājumu saņēmēju un pārrobežu maksājumu detalizētu uzskaiti attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, kurus tie sniedz katrā kalendāra ceturksnī, ja kalendāra ceturkšņa laikā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vienam un tam pašam maksājuma saņēmējam sniedz maksājumu pakalpojumus apmērā, kas atbilst vairāk nekā 25 pārrobežu maksājumiem. 2) sniegt VID šīs daļas 1. punktā minēto informāciju par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem. Šis nebūs jāpilda, ja maksājumu pakalpojumu sniedzējs nodrošina maksājumu pakalpojumus iesaistītajā dalībvalstī,...

Iedzīvotājiem, kam ir pienākums gada ienākumu deklarāciju iesniegt obligāti un kuru kopējie ienākumi pagājušajā gadā pārsniedz 78 100 eiro, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam ir jāiesniedz līdz 3. jūlijam. Vairumam iedzīvotāju obligātās gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš ik gadu ir 1. jūnijs. Tomēr daļai šis termiņš ir par mēnesi garāks, proti, 3. jūlijs. Tas atkarīgs no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā – tiem iedzīvotājiem, kam kopējie pagājušā gada ienākumi, kuriem piemēro progresīvo iedzīvotāja ienākuma nodokļa likmi, pārsniedza 78 100 eiro, un kuri atbilst arī citiem kritērijiem, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz šī gada 3. jūlijam. Obligāti gada ienākumu deklarācija par 2022. gadu līdz 3. jūlijam jāsniedz iedzīvotājiem, kuriem kopējie ienākumi 2022. gadā pārsniedza 78 100 eiro un: ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.), saistībā ar progresīvās nodokļa likmes vai gada diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu ir...

Saeima 15. jūnija sēdē otrajā steidzamajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izskatītos un Saeimas deputātu izstrādātos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas jau stājušies spēkā 23. jūnijā. Grozījumi bija nepieciešami, jo jo likuma 11.12 panta trešās daļas ievaddaļā bija noteikts, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs šā likuma izpratnē ir persona, kas savā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) kārtējā gadā ir pieteikusi vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem. Taču Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumi Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” noteic, ka, sākot ar 2023. gadu, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 2.decembra Regulā (ES). 2021/2115, paredzētajiem nosacījumiem termins “vienotais platību maksājums” ir aizstājams ar terminu “ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts”, tāpēc bija nepieciešams redakcionāli precizēt likuma 11.12 panta trešās daļas ievaddaļu. Savukārt grozījumi Pārejas noteikumu 94. punktā bija nepieciešami, jo likums paredzēja, ka no 2024....

Elektroenerģijas ražotājiem virsieņēmumi jāinvestē sava vai saistītā uzņēmuma dekarbonizācijas tehnoloģijās, atjaunīgajos resursos un energoefektivitātē, paredz ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā Saeimas pieņemtie grozījumi. Ar grozījumiem noteikti pārdotās elektroenerģijas ieņēmuma griesti 180 eiro apmērā par vienu saražotās elektroenerģijas megavatstundu par laika posmu no 2022.gada 1.decembra līdz šā gada 30.jūnijam. Regulējums attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem ar jaudu virs vienas megavatstundas. Par virsieņēmumu apmēru un izlietojumu jāinformē Būvniecības valsts kontroles birojs. Regulējums neattiecas uz ražotājiem, kuri elektroenerģiju ražo no biometāna vai dabasgāzes un sniedz tiešu atbalstu elektroenerģijas galalietotājiem, piemēram, ražo elektroenerģiju koģenerācijas iekārtās un ir ietverti siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķinā. Tāpat ar grozījumiem likumā nostiprināts elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegums ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī aizliegums piegādāt elektroenerģiju tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu. Lai nodrošinātu elektroenerģijas balansu Latvijas elektroapgādes sistēmā, pārvades sistēmas drošumu un darbības stabilitāti līdz sinhronizācijai ar Eiropas elektrotīkliem, pārvades sistēmas operatoram atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar...

Kāpēc Latvijas ekonomika atpaliek no Baltijas kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas? Ko darām nepareizi un kā rīkoties, lai šo atpalicību mazinātu, ar laiku noķerot, vai pat apsteidzot lietuviešus un igauņus, izlīdzinot arvien atšķirīgāko labklājības līmeni vismaz Baltijas reģionā? Par Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū pēdējā laikā tiek runāts arvien biežāk. Žurnāls BILANCE un portāls BilancePLZ uzsācis jaunu projektu “Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?”. Projektu finansē Mediju atbalsta fonds (MAF) no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, bet par tā saturu atbild žurnāla izdevējs SIA Lietišķās informācijas dienests. Projekta ietvaros kā ar lupu pētīsim pieejamos faktus, datus un skaitļus, aptaujāsim ekonomikas procesu zinātājus, lai analizētu situāciju un nonāktu pie, cerams, interesantiem un noderīgiem secinājumiem. Sākot no jūlija, katru mēnesi gan žurnālā Bilance, gan arī portāla BilancePLZ bezmaksas pieejas sadaļā #SIF_MAF2023 varēsit lasīt publikācijas, kas veltītas kādam no projekta ietvaros pētāmajiem apakštematiem. Iecerēts salīdzināt un izvērtēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: nodokļu...

Saeima 22. jūnija sēdē galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem plānots ieviest efektīvu un pārskatāmu datu uzkrāšanu par norēķiniem apakšuzņēmēju ķēdēs būvdarbu līgumu izpildes ietvaros. Tādējādi iecerēts samazināt ēnu ekonomikas un nodokļu nenomaksas riskus. Grozījumi paredz pienākumu būvkomersantam Elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā (EDLUS) reģistrēt un iesniegt Vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē (VEDLUDB) informāciju par veiktiem norēķiniem ar apakšuzņēmējiem noslēgto būvdarbu līgumu ietvaros. Līdz šim likums prasīja iesniegt tikai informāciju par visiem ar apakšuzņēmējiem noslēgtajiem būvdarbu līgumiem un šo līgumu vērtībām, bet ne veiktajiem norēķiniem. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam būs pieejama publiska informācija par būvdarbu procesā iesaistīto pušu norēķināšanās kārtību, kas nodrošinās caurspīdīgumu finansējuma sadalē un sniegs iespēju labāk novērtēt riskus būvniecības nozarē. Būs iespēja efektīvi identificēt un analizēt komersantus, kuri nenorēķinās piegādes ķēdes ietvaros, un analizēt nenorēķināšanas ietekmi uz aplokšņu algu apmēru apakšuzņēmējos. Tāpat grozījumi paplašina to subjektu loku, kam...

Senāta Administratīvo lietu departaments 22.jūnijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai lietu par Liepājas valstspilsētas domes aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli pieteicējai, kuras īpašumā atrodas inženierbūves – laukumi. Apgabaltiesa noraidīja pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru Liepājas valstspilsētas domei tiktu uzlikts pienākums samazināt pieteicējai – SIA „CTB” – aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli saistībā ar pieteicējam piederošām inženierbūvēm. Izskatāmajā lietā ir strīds par nekustamā īpašuma nodokli – vai pieteicējas nekustamie īpašumi ir atzīstami par tādām inženierbūvēm, kas nav apliekamas ar nodokli. Proti, vai konkrētie īpašumi, kas ir būvēti kā kraujlaukums, atklāta ceļu būvmateriālu noliktavas laukums un asfalta maisījumu ražotnes produkcijas un izejmateriālu atklātais kravas laukums ir atzīstami par autoceļiem, ielām vai ceļiem likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 3.3 punkta izpratnē un līdz ar to tie nav apliekami ar nekustamā īpašuma nodokli. Senāts konstatēja, ka apgabaltiesa ir kļūdījusies, piešķirot nozīmi tam, ka strīdus objekti pēc būtības neatbilst ielas...

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023. gada 24. jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tajā skaitā Latvijas, muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu. Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju. Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma. Aptuveni 70 % no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu. VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls norāda:...

Ministru kabineta š.g. 20. jūnija sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, lai atvieglotu procesu būves ekspertīzes pakalpojuma iegādei, kas pasūtītājam ir nepieciešams, lai varētu efektīvi izpildīt savas līgumsaistības publisko būvdarbu līguma ietvaros. Izstrādātie grozījumi paredz tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā paredzētās procedūras zemsliekšņa iepirkumiem – t.i. pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) būs tiesības nepiemērot Publisko iepirkumu likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja iepirkuma līguma paredzamā līgumcena ir mazāka par EUR 140 000 un līgums tiek slēgts par būves ekspertīzes veikšanu, lai novērtētu publiskā būvdarbu līguma izpildei veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu un pasūtītāja definētajām prasībām. Kā zināms, publiskajos būvdarbu iepirkumos darbojas obligāti piemērojamie būvdarbu līguma noteikumi, kas paredz būves ekspertīzi kā instrumentu strīda risināšanai par veikto būvdarbu kvalitāti un apjomiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr. 419 "Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu" 11.punktu pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam) ir pienākums veikt (pasūtīt) būves ekspertīzi, ja tas...

Tiesības uz datu dzēšanu nozīmē, ka persona (datu subjekts) var vērsties pie organizācijas un, norādot uz savu pamatojumu vai individuālo situāciju, lūgt, lai konkrēti dati tiktu dzēsti. Tāpat ir jārīkojas, kad nepieciešams labot organizācijas rīcībā esošus personas datus. Savukārt, kad persona lūdz ierobežot organizācijas veikto tās datu apstrādi, tai tāpat ir jānorāda, tieši kura organizācijas veiktā datu apstrāde uz laiku ir jāierobežo, taču šādas ierobežošanas mērķis parasti ir pārliecināšanās, vai apstrāde līdz šim bijusi likumīga. Kad persona ir izmantojusi savas tiesības un vērsusies pie organizācijas (pārziņa), lai tā veiktu datu dzēšanu vai labošanu vai ierobežotu datu apstrādi , organizācijai bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā jāsniedz informācija par veiktajām darbībām saskaņā ar šo lūgumu. Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, sagaidot atbildi no organizācijas? Persona piezvana uz organizācijas konsultatīvo tālruni un pieprasa savu datu dzēšanu vai atbildi par to, kāpēc organizācija datus apstrādā – ne...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apstiprinājis attīstības stratēģiju 2023.–2026. gadam, izvirzot iestādes prioritātes, mērķus un uzdevumus turpmākajiem četriem gadiem. Starp prioritātēm minami mērķētāki pakalpojumu grozi atbilstoši nodokļu maksātāju uzvedībai un godprātīgas saistību izpildes gadījumā –jaunas priekšrocības. Turpmākajos gados VID apņemas rūpīgāk pārskatīt izejošo saziņu ar klientiem, lai valoda būtu saprotamāka un vienkāršāka. Savukārt pastiprinātu vērību dienests novirzīs savas datu zinātniskās prakses attīstībai, lai negatīvas tendences spētu identificēt jau agrīnā stadijā. Izceļamās prioritātes: datu analīze, klientu reitingi un skaidra valoda Iepriekšējās stratēģijas ietvaros VID nostiprināja datu analīzes praksi, kas ļāva iepazīt Latvijas uzņēmumus un veidot tiem piemērotus pakalpojumus – atbalstīt godīgos nodokļu maksātājus, bet savlaicīgi un precīzi kontrolēt negodprātīgos. Jaunās stratēģijas ieviešanas laikā VID paredzējis attīstīt jaunus pakalpojumus atbilstoši uzņēmumu reitingiem un attīstīt priekšrocības godprātīgajiem uzņēmumiem. Tāpat tiks uzsākts darbs, lai precīzāk izprastu pārējo klientu - darba ņēmēju un saimnieciskās darbības veicēju - saskarsmes ar VID pieredzi, lai VID pakalpojumu saņemšana kļūtu intuitīvāka...

No 1. jūlija stāsies spēkā jaunie minimālo ienākumu sliekšņu apmēri, kuru pieņemšana izrietēja no Tiesībsarga iesniegtajiem pieteikumiem Satversmes tiesā un Satversmes tiesas spriedumiem. Tie attiecas uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem un sociālās palīdzības pašvaldībā saņēmējiem. Labklājības ministrija informē, ka veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas paredz minimālo ienākumu sliekšņu apmērus turpmāk pārskatīt katru gadu, nevis kā bija noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. Tas nozīmē, ka nākamo pabalstu un minimālo pensiju pieaugumu cilvēki var sagaidīt jau nākamā gada sākumā. No š.g. 1. jūlija minimālās vecuma un invaliditātes pensijas bāze palielināsies no līdzšinējiem 136 līdz 157 eiro, pensijas saņēmējiem ar invaliditāti kopš bērnības – no 163 līdz 188 eiro. Minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, piemērojot aprēķina bāzei koeficientu 1,1 un par katru stāža gadu, kas pārsniedz 15 gadus, apmēru palielina par 2% no aprēķina bāzes. Savukārt, nosakot minimālo invaliditātes pensijas apmēru,...

Lai nodrošinātu lietu dalībnieku labāku tiesību aizsardzību, Augstākā tiesa ir izstrādājusi ieteikumus kasācijas sūdzības sagatavošanā. Tiesvedība Senātā notiek, pārbaudot kasācijas sūdzībā izklāstītos argumentus, tādēļ svarīgi, lai tā būtu kvalitatīva. Lietu izskatīšanas statistika uzrāda, ka atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību tiek vidēji 70% gadījumu. Tātad salīdzinoši lielā skaitā lietu senatoru kolēģija secinājusi, ka vai nu kasācijas sūdzība vispār neatbilst likumā izvirzītajām prasībām, vai sūdzībā vai protestā norādītajos tiesību normu piemērošanas jautājumos ir izveidojusies Senāta judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst, vai arī, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Lielais atteikumu skaits apgrūtina Senāta darbu, taču galvenais – nekvalitatīva kasācijas sūdzība apdraud personu tiesību aizsardzību. “Tāpēc ir tapušas vadlīnijas, lai galvenokārt lietas dalībnieki, bet arī to juridiskās palīdzības sniedzēji varētu iepazīties ar to, no kā sastāv kasācijas sūdzība, kam tur obligāti jābūt, kā to strukturēt, kā formulēt lūgumus. Ja kasācijas sūdzība būs...

Saeimas Juridiskā komisija 20. jūnijā konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos un 15. jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izskatītos grozījumus Notariāta likumā. Ar tiem iecerēts efektivizēt kārtību, kādā zvērināts notārs noskaidro miršanas un radniecības faktu mantojuma lietās, un atvieglot potenciālajiem mantiniekiem pienākumu iesniegt noteikta veida dokumentus. Tāpat likumprojektā tiek precizēta kreditoru pretenziju pieteikšanas kārtība un regulējums attiecībā uz mantojuma dalīšanu. Lai nodrošinātu mantojuma lietā tiesīgo kreditoru tiesības noskaidrot mantojuma atstājēja saistību un tiesību pārņēmējus, ja tie neizņem mantojuma apliecības, paredzēts noteikt tiesīgajiem kreditoriem tādas pašas tiesības iegūt ziņas par mantiniekiem, kādas jau likumā ir noteiktas nodokļus administrējošajām iestādēm. Kreditoriem, piesakot kreditora pretenziju, būs jānorāda plašāks ziņu apjoms. Savukārt par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, mantiniekus informēs notārs. Paredzēts, ka mantojuma apliecībā turpmāk iekļaus arī ziņas par kreditoru prasījumiem. Bet gadījumos, ja mantinieki pirms mantojuma apliecības izņemšanas nebūs vienojušies citādi, mantojuma apliecība kalpos par pamatu, lai sadalītu mantojumā ietilpstošas...

Rīgā 5. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no pulksten 9.00 līdz 17.00 klātienē norisināsies gadskārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2023 (PLEIF 2023), iezīmējot tieši 10 gadus, kopš forums pirmo reizi vienuviet Rīgā pulcēja diasporas latviešu uzņēmējus no visas pasaules ar mērķi dibināt un attīstīt biznesa kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem. Kopš tā laika PLEIF ir notikuši Rīgā, Valmierā un Melburnā, un divus gadus attālināti, izveidojot arī neatkarīgus atzarus ASV ar “Spotlight Latvia” biznesa konferencēm, kuras rīko Latvijas Tirdzniecības palāta ASV. Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsīsies Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei, lai atskatītos uz šajās nozarēs paveikto un veicinātu diskusijas par šo nozīmīgo jomu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Konferenci atklās Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Forumā piedalīsies augsta...