Ekspertu ziņojumam

Grāmatvedības aplēses gada pārskatā ir aptuveni aprēķināti pieņēmumi, nevis pavisam konkrēti izskaitļojamas summas. To, kam jāpievērš uzmanība, veicot grāmatvedības aplēses, lai nenāktos saskarties ar revidenta bargās acs kritiku, skaidro Nelda Janoviča, zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante, sertificēts koučs. Piemēram, aplēses nav ne debitoru, ne kreditoru rēķini, kur ir konkrēti zināmas gan summas, gan uzņēmumi, gan samaksas termiņi. Savukārt nolietojuma normas noteikšana nemateriālajiem aktīviem, amortizācija, pamatlīdzekļu nolietojums - tās jau ir nekonkrētākas grāmatvedības aplēses. Protams, arī tās nedrīkst vienkārši "izzīst no pirksta", ir jābūt noteiktiem principiem, saskaņā ar kuriem vadīties to noteikšanā. Tieši šim jautājumam N. Janoviča aicina pievērst īpašu uzmanību. "Ļoti daudziem "klibo" un ļoti zemā kvalitātē ir pamatlīdzekļu nolietojuma novērtēšana, īpaši, ja tas saistīts ar nekustamajiem īpašumiem. Sekojot starptautiskiem revīzijas standartiem, arī revidentu aprindās ir mainījusies pieeja, kā skatīties uz pāragri norakstītiem nekustamajiem īpašumiem. Man ir nācies saskarties ar gadījumiem, kad nekustamais īpašums tiek norakstīts desmit gados! Pat ja tas īpašums...

Senāta Administratīvo lietu departaments 5. aprīlī apturēja tiesvedību personas strīdā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru par atteikumu piešķirt valsts vecuma pensiju. Senāts konstatēja, ka pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts apdrošināšanas stāžs, ir liegtas tiesības uz Latvijas valsts vecuma pensiju tikai tādēļ, ka viņas pastāvīgā dzīvesvieta pensijas pieprasīšanas brīdī nav Latvija. Izskatāmajā lietā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieteicējai, kurai ir Latvijas pilsonība un Latvijā uzkrāts sociālās apdrošināšanas stāžs, bet kura dzīvo ASV, atteica piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā. Senāts uzskata, ka lietā piemērojamais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesības uz valsts vecuma pensiju ir atkarīgas no personas dzīvesvietas pensijas pieprasīšanas brīdī, neatbilst Satversmei. Senāta ieskatā likumdevējs, pieņemot apstrīdēto normu, nav ievērojis Satversmes 91. panta pirmajā teikumā ietverto tiesiskās vienlīdzības principu, jo ir bez objektīva un saprātīga pamata pieņēmis regulējumu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Proti, Senāts uzskata, ka tiesiskās vienlīdzības principam...

Gan ar komandējumu, gan ar darba braucienu saistīto izdevumu atlīdzināšanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumi Nr. 969 «Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi», kas stājās spēkā 2010. gada 27. oktobrī un pēdējos 12 gados grozīti (precizēti) tikai septiņas reizes (turpāk — MK noteikumi). Salīdzinot ar iepriekšējiem MK noteikumiem, ne visai veiksmīgi ir mēģināts atsevišķi sniegt informāciju par izdevumu segšanu, kas saistīti ar komandējumiem, un atsevišķi — ar darba braucieniem. Tomēr tiklīdz nebūs šo divu tēmu viennozīmīgas un skaidras sadalīšanas, pastāvēs risks, ka lietotājs jauks piemērojamās normas ar visām no tā izrietošajām (nepatīkamajām) sekām. 1 Atsaucoties uz MK noteikumu tekstu, tiks minēts šo noteikumu numurs, jo tas atvieglos darbu ar noteikumiem, kad tos kārtējo reizi precizēs, vai arī vēlākajos periodos. Lai nepieļautu kļūdas un varētu prasmīgi uztvert dažādu speciālistu minēto noteikumu interpretācijas, vispirms jāpievērš uzmanība MK noteikumu terminoloģijai1. Turklāt to veiksim atsevišķi komandējumiem un atsevišķi — darba braucieniem. Pēc...

Kāpēc Latvijas ekonomika atpaliek? Kādu mērķi esam izvirzījuši sev tuvākajos gados? Kas jādara, lai to sasniegtu? Žurnālā “Bilance” kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu biznesa nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju vadītājus. Projekta noslēdzošajā intervijā žurnāla aprīļa numurā tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni, lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju izceltajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju, un kuru risināšana atrodas tieši Ekonomikas ministrijas pārziņā. Lai izdotos būtiski samazināt atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas ekonomikas gada pieauguma temps būtu jāpalielina no ierastajiem 2-3 procentiem līdz apmēram pieciem procentiem gadā. Šādu mērķi kā īstermiņā sasniedzamu tuvāko 4 gadu periodam izvirza Ekonomikas ministrija. Ideālā gadījumā šis ekonomikas kāpums notiktu tieši uz produktivitātes pieauguma rēķina. Citiem vārdiem, nevis ražot vairāk, bet ražot gudrāk un vērtīgāk, saka Ilze Indriksone. Bet kā to panākt? Vai jaunais valsts budžets tiešām sniedz pietiekami lielu atbalstu ekonomikas transformācijai, viedajai industrializācijai,...

Ministru kabineta 11. aprīļa sēdē tika apstiprināti Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tie paredz divas būtiskas izmaiņas – pirmkārt, aizliegumu veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas republiku, otrkārt, noteikt obligātos tirgus ieņēmuma griestus - 180 EUR/MWh elektroenerģijas ražotājiem. Šie grozījumi tiek virzīti arī izskatīšanai Saeimā. Krievijas Federācijas militārā agresija pret Ukrainu, ir veicinājusi gan elektroenerģijas cenu kāpumu visā Eiropā, gan Baltijas elektroenerģijas apgādes drošuma izaicinājumus. Rezultātā ir noteiktas starptautiskās sankcijas, kuras liedz turpināt finansiālu sadarbību ar virkni Krievijas Federācijā reģistrētu uzņēmumu. Atbilstoši situācijai tiek papildināts Elektroenerģijas tirgus likums ar aizliegumu veikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī elektroenerģijas piegādi tirdzniecībai, izmantojot Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas elektroenerģijas sistēmu. Vienlaikus likumprojektā noteikts, ka pārvades sistēmas operatoram ir atļauts veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krievijas pārvades sistēmas operatoru vai tirgotāju, izmantojot Krievijas elektrotīklus, lai nodrošinātu elektroapgādes balansēšanu un stabilitāti Latvijas pārvades sistēmā,...

Grāmatvežiem iesācies aktīvais 2022. gada noslēgšanas process, kas sevī ietver arī gada pārskata sagatavošanu. Daudzām sabiedrībām tas nozīmē arī pārbaudi vai gala revīziju un komunikāciju ar zvērinātu revidentu. 2019., 2020. un 2021. gadā spēkā stājās gada pārskata iesegšanas termiņa pagarinājums, kas tika noteikts par trīs mēnešiem garāks, kam par iemeslu bija Covid–19 izplatība un nepieciešamība pielāgoties jaunajai situācijai. Arī 2022. gads nebūs izņēmums attiecībā uz iesniegšanas termiņu grozījumiem. 2023. gada 8. martā Saeima 2. steidzamajā lasījumā pieņēma grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas attieksies uz mikrosabiedrībām un mazajām sabiedrībām. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (turpmāk — GPKGPL) līdz šim bija noteikts, ka sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata un konsolidētā gada pārskata (ja tāds ir) apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, bet vidēja sabiedrība, liela sabiedrība un koncerna mātes sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, ne vēlāk kā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2023. gada 30. martā ir pieņemti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas stājas spēkā 2023. gada 7. aprīlī. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums ir papildināts ar jaunu 11.4 pantu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojums ziedotājam”. Nodokļa maksātājs, kurš ziedojis sabiedriskā labuma organizācijai vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ir tiesīgs neiekļaut uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāzē ziedoto summu, nepiemērojot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 12. panta pirmo daļu, ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai; 2) ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro. Tātad ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar nodokli.

Šis un, visticamāk, arī nākamie gadi būs lielas ekonomiskās, politiskās un fiskālās nenoteiktības laiks, un fiskālās politikas veidotājiem ir jāspēj tikt galā ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nepasliktinātu budžeta bilanci un nepalielinātu valsts parādu. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2023. - 2026. gadiem (turpmāk - Stabilitātes programma), norāda Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome). Kā uzsver Padome, globālie riski turpina ietekmēt Latviju, no kuriem būtiskākais ir ģeopolitikās konfrontācijas turpināšanās un saasināšanās. Pieaug arī globālā finanšu sektora riski, kas saistīti ar ļoti straujo procentu likmju kāpumu īsā periodā, kas nesen izraisīja turbulenci finanšu tirgos. Augstas nenoteiktības periods skar lielāko daļu pasaules valstu un ir asi izjūtams arī Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā (ES), kur augstā inflācija un ģeopolitiskā spriedze slāpē izaugsmi. Šādos apstākļos valdībai ir jāspēj ātri reaģēt uz situāciju, palīdzēt krīzes skartajām iedzīvotāju grupām un veicināt investīcijas, kas kāpinātu produktivitāti un nodrošinātu digitālo un zaļo transformāciju....

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc veiktajām politisko organizāciju pārskatu un finansiālās darbības pārbaudēm secina, ka partijas un to apvienības 2021. gadā savu darbību kopumā īstenojušas atbilstoši Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. KNAB pārbaužu laikā pieņēmis lēmumu saukt pie administratīvās atbildības 15 politiskās organizācijas, visbiežāk konstatējot, ka tās nav norēķinājušās par preču un pakalpojumu iegādēm likumā noteikto 90 dienu laikā no dienas, kad iestājies samaksas termiņš. KNAB pārbaudīja 61 politiskās partijas un to apvienības biedru naudu, iestāšanās naudu, ziedojumu un valsts budžeta finansējuma izlietošanas atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām. 2021. gadā desmit politiskajām partijām un to apvienībām tika piešķirts un izmaksāts 4 531 492,50 eiro valsts budžeta finansējums, un gandrīz visu šī finansējuma summu politiskie spēki izlietojuši. Saskaņā ar KNAB iesniegto informāciju politiskie spēki 2021. gadā ziedojumos kopumā saņēmuši 1 453 361,54 eiro, savukārt iestāšanās naudās un biedru naudās, kas tās maksātājam pārsniedz vienu minimālo...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Administratīvo lietu departamenta svarīgākos 2022. gada nolēmumus, kas saistīti ar nodarbinātības jautājumiem vai kuros izteiktās atziņas būtu noderīgas arī darba strīdos. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, norādīsim tikai nolēmumu galvenās tēzes. Disciplinārā atbildība par rīcību ārpus dienesta pienākumu izpildes 2022. gada 18. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–821/2022 (A420173121) • Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi rīcība ārpus dienesta pienākumu izpildes – darba kolēģa neatturēšana no automašīnas vadīšanas alkohola reibumā – var radīt neuzticību amatpersonas godprātībai arī dienesta pienākumu turpmākajā izpildē. Disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta – ir samērīgs. Personas pienākums, lūdzot atbrīvot no drošības naudas iemaksas, sniegt ziņas tiesai par savu mantisko stāvokli 2022. gada 6. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–851/2022 (680006222) • Procesa dalībnieks tiek atbrīvots no maksājumiem par tiesvedību gadījumā, ja tiek konstatēts, ka persona objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un līdz ar to personai var trūkt līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai. •...

Darbinieks ir nostrādājis vairāk nekā 6 mēnešus. Nav ilglaicīgu prombūtņu. Pēdējā darba diena ir 31. datums, darbinieks šajā dienā nostrādā 8 stundas, līdz ar to darbinieks ir nostrādājis pilnu pēdējo mēnesi. Aprēķinot atvaļinājuma kompensāciju 31. datumā, kādu vidējās izpeļņas periodu iekļaut aprēķinā? Vai var ietvert šo pēdējo mēnesi (jo ir nostrādāts pilns kalendārais mēnesis) un 5 iepriekšējos? Darba likuma 75. pantā ir teikts: par pēdējiem sešiem kalendāra mēnešiem, nevis sešiem iepriekšējiem kalendāra mēnešiem no dienas, kad jārēķina vidējā izpeļņa. Atbilde Vispirms jākonstatē fakts, ka Darba likumā praktiski nekad nav rakstīts tā kā mums gribētos redzēt! Tas nav tik slikti, jo dažas normas var atļauties interpretēt dažādi. Proti, tas dod grāmatvedim iespēju izstrādāt uzņēmuma darbības īpatnībām atbilstošu darba samaksas grāmatvedības politiku. Man arī vairāk gribētos redzēt 75. pantā jautājumā minēto formulējumu, bet šis jautājums netiek risināts vairāk nekā 10 gadus. Diemžēl. Un tomēr, ja esošajā 75. panta redakcijā ir noteikts, ka «vidējā izpeļņa...

Kas jāzina grāmatvedim par normatīvo aktu prasībām attiecībā uz darba samaksu, ja darbinieks ir zemessargs vai rezerves karavīrs? Atbilde Latvijas Republikas Zemessardzes likuma (turpmāk — likums) 4. pantā noteikts, ka zemessargs ir persona, kura devusi zemessarga zvērestu, kurai ir piešķirta dienesta pakāpe un kura pilda dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē. Dienests Zemessardzē ietver likumā noteikto Zemessardzes uzdevumu pildīšanu un zemessarga apmācību. Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 gadiem. Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē ir 65 gadi, izņemot zemessargus speciālistus, zemessargus instruktorus speciālistus un zemessargus virsniekus speciālistus. Atsevišķos gadījumos dienestu Zemessardzē var turpināt pēc 65 gadu vecuma sasniegšanas. Ja darbinieks apliecina dalību Zemessardzē, pastāv dažas normas, kas būtu jāņem vērā uzņēmuma vadībai (un grāmatvedim). Darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darba vietu (amatu). Darba devējs, ievērojot Darba likumā (turpmāk...

Saeima 5. aprīlī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz pagarināt Krievijas Federācijas pilsonim izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA) termiņu, kā arī to pieteikumu izskatīšanas termiņu tām personām, kuras noteiktajā kārtībā ir nokārtojušas vai vismaz vienu reizi kārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi un kurām noteikta atkārtota pārbaudes kārtošana. Grozījumi bija nepieciešami, lai Krievijas Federācijas pilsonim, kas vēlas turpināt uzturēties Latvijā, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā. Ar grozījumiem paredzēts, ka Krievijas Federācijas pilsonim iepriekš saņemtā PUA ir derīga līdz: 1) 2023. gada 1. septembrim, ja līdz minētajam termiņam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; 2) 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kurai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja līdz 2023. gada...

Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru (UR) veica izvērtējumu par patieso labuma guvēju (PLG) reģistra pieejamības ikvienai personai tiesisko regulējumu, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) 22.11.2022. sprieduma atziņas. TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi. Attiecīgi UR prakse nemainās - informācijas pieejamība par juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem tiek nodrošināta līdzšinējā apjomā, tas ir, UR informācijas tīmekļvietnē https://info.ur.gov.lv, pakalpojumā “sistēma sistēmā” (API servisos), un tiek nodota UR informācijas atkalizmantotājiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda: “Eiropas Savienības Tiesas spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības...

Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 23. martā atcēla Latgales apgabaltiesas spriedumu un nodeva jaunai izskatīšanai prasības lietu par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu saistībā ar negadījumu slēpošanas kūrortā Austrijā (lieta Nr. SKC-106/2023 (C30391521)). Izskatāmajā lietā prasītājas civiltiesiskā atbildība bija apdrošināta AAS BTA Baltic Insurance Company par 30 000 eiro. Apdrošināšanas gadījums iestājās pēc slēpošanas trasē Austrijā notikušas sadursmes starp prasītāju, kas bija apdrošināta, un Vācijas pilsoni, kas guva ievainojumu. Lai arī prasītāja nekavējoties ziņoja apdrošinātājam par notikušo negadījumu, cietušais – Vācijas pilsonis – neiesniedza nekādus dokumentus par zaudējumu atlīdzināšanu un apdrošināšanas kompānija lietu slēdza, pamatojoties uz noslēgtā līguma punktu, kas noteica pienākumu iesniegt dokumentus saistībā ar negadījumu 30 dienas pēc apdrošināšanas līguma beigām. Prasībā tiesai prasītāja lūdza atzīt par spēkā neesošu un netaisnīgu apdrošināšanas līgumā ietverto nosacījumu trešās personas pienākumam iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību 30 dienu termiņā. Savukārt Vācijas pilsonis vairāk kā gadu pēc negadījuma cēlis Insbrukas apgabaltiesā prasību pret Latvijas pilsoni par...