Ekspertu ziņojumam

Saeima atceļ prasību pašnodarbinātajiem veikt IIN avansa maksājumus
Saeima atceļ prasību pašnodarbinātajiem veikt IIN avansa maksājumus
Pašnodarbinātām personām vairs nebūs jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi no saimnieciskās darbības. To noteic Saeimā 23. martā pieņemtie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Izmaiņas piemēros ar atpakaļejošu datumu - no šī gada 1. janvāra. Ja nodokļa maksātājs jau būs veicis pirmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu par 2023. gadu, kura termiņš ir 23. marts, tas parādīsies vienotajā nodokļu kontā kā nodokļa pārmaksa, ja vien netiks novirzīts citu nodokļu maksājumu segšanai. Savukārt, ja avansa maksājums nebūs veikts, par šo maksājumu netiks aprēķināta nokavējuma nauda, noteic grozījumi. Nodokļa maksātājs varēs arī izvēlēties veikt nodokļa avansa maksājumus tāpat kā līdz šim – jau taksācijas gada laikā. Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, iepriekš veiktās nodokļa iemaksas tiks attiecinātas aprēķinātā nodokļa segšanai un būs jāveic mazāka iemaksa, nekā aprēķināts deklarācijā. Ja taksācijas gada laikā veiktā iemaksa būs lielāka nekā aprēķinātā piemaksājamā summa, papildus maksājums nebūs jāveic. Līdz šim bija noteikts, ka pašnodarbinātās personas veic...
Ar likuma grozījumiem autortiesības salāgo ar digitālā vienotā tirgus prasībām
Ar likuma grozījumiem autortiesības salāgo ar digitālā vienotā tirgus prasībām
Saeima 23. martā pieņēma grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Tāpat izmaiņas bija nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem. Ar grozījumiem pārņem divas Eiropas Savienības direktīvas – tā dēvēto Raidorganizāciju direktīvu un Digitālā vienotā tirgus direktīvu. Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Grozījumi tostarp precizē jautājumu par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem, attiecinot regulējumu arī uz darbu izmantošanu digitālā formātā. Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz darbu izmantošanu kultūras mantojuma institūciju vajadzībām, paredzot iespēju institūcijām kopēt...
Mikrosabiedrības un mazās sabiedrības gada pārskatus varēs iesniegt līdz 31. maijam
Mikrosabiedrības un mazās sabiedrības gada pārskatus varēs iesniegt līdz 31. maijam
Valsts prezidents 21. martā izsludinājis Saeimā 8. martā otrajā gala lasījumā pieņemtos un par steidzamiem atzītos grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Tie paredz, ka mikrosabiedrībām un mazām sabiedrībām pārskatu iesniegšanas termiņs būs ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. maijam. Attiecībā uz vidējām un lielām sabiedrībām, kā arī koncerna mātes sabiedrībām, kuras sagatavo konsolidēto gada pārskatu, līdzšinējais termiņš netiek mainīts, tas ir - ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 31. jūlijam. Atgādinām, ka GPKGPL 5. pants paredz, ka mikrosabiedrība ir tāda maza sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma — 350 000 euro; 2) neto apgrozījums — 700 000 euro; 3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 10. Savukārt maza sabiedrība ir tāda sabiedrība, kura bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no trim minēto kritēriju robežvērtībām: 1) bilances kopsumma —...
Pie kādiem nosacījumiem izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs var piemērot samazināto PVN likmi?
Pie kādiem nosacījumiem izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs var piemērot samazināto PVN likmi?
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% likmes piemērošanu. Iesniedzējs ir reģistrēts VID PVN maksātāju reģistrā un viens no tā darbības veidiem ir tūristu izmitināšanas pakalpojumu sniegšana. Pakalpojumu sniegšana tiek organizēta caur portālu Booking.com, kur tūristi iepriekš rezervē iesniedzējas īpašumā esošo mēbelētu un aprīkotu naktsmītni (dzīvokli) īslaicīgas uzturēšanās mērķiem. Iesniedzēja pamatdarbības veidi saskaņā ar NACE klasifikatora kodiem: 5520 Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās, 6820 Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, 7490 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, 6910 Juridiskie pakalpojumi. Iesniedzēja rīcībā ir VID 2015. gada 1. septembra uzziņa Nr.8.11-15/128990, kurā norādīts, ka pie līdzīgiem apstākļiem ir piemērojama PVN likme 12% apmērā. Iesniedzējs lūdz sniegt uzziņu, vai viņam ir tiesības piemērot PVN 12% likmi, ja nē, tad kādas tieši papildus darbības jāveic, lai drīkstētu piemērot samazināto PVN likmi. VID lūdza Iesniedzēju norādīt struktūrvienību, ar kuras starpniecību Iesniedzējs tīmekļa vietnē...
Nodokļu sistēma un ekonomikas izaugsme – skats no opozīcijas
Nodokļu sistēma un ekonomikas izaugsme – skats no opozīcijas
Ilgi tapušais un sen gaidītais valsts budžets 2023. gadam daudzās nozarēs diemžēl atnesis vilšanos. Kārtējo reizi līdzekļu pietrūcis veselības aprūpei, un vienlaikus pietiekams atbalsts budžetā nav arī valdības deklarētajam mērķim - ekonomikas transformācijai un izrāvienam. Kamēr Finanšu ministrija vēl nav gatava runāt par jauno nodokļu politiku, pie kuras diskusijas tikai šobrīd sākušās, žurnāla Bilance marta numurā uz sarunu gan par nodokļiem, gan budžetu, gan priekšnoteikumiem ekonomikas izaugsmei aicinājām opozīcijas partijas Progresīvie pārstāvi, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekli, ekonomikas antropologu un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Andri Šuvajevu. Žurnāla Bilance interviju ciklā uzņēmēji nereti uzsvēruši, ka viena no galvenajām Latvijas ekonomikas bremzēm ir darbaspēka nodokļu slogs, kas ir visaugstākais Baltijas reģionā. Andris Šuvajevs piekrīt, ka deviņdesmitajos gados Latvijā ieviestā darbaspēka nodokļu struktūra tiešām kavējusi attīstību un darbaspēka nodokļu mazināšana vidējo algu sektorā tiešām būtu nepieciešama - bet vairāk gan no darba ņēmēju viedokļa, kuru rīcībā paliktu vairāk līdzekļu un vienlaikus tas veicinātu...
Kā veikt datu dzēšanu uzņēmumā?
Kā veikt datu dzēšanu uzņēmumā?
Katras atsevišķas organizācijas rīcībā var būt daudz dažādu personas datu un to apstrāžu. Dažādām organizācijām atšķirsies arī datu glabāšanas ierīces, informācijas sistēmas un datu glabāšanas metodes, informē Datu Valsts inspekcija. Organizācijai (pārzinim) ir pienākums ierobežot personas datu glabāšanu, lai dati netiktu glabāti ilgāk, nekā nepieciešams glabāšanas nolūka sasniegšanai. Šo pienākumu var palīdzēt izpildīt izstrādāta iekšējā kārtība, kurā iekļauts detalizēts apraksts, kā organizācija veiks datu dzēšanu un pārliecināsies, ka dati ir neatgriezeniski dzēsti. Datu valsts inspekcija rekomendē datu dzēšanas kārtībā iekļaut vismaz šādas sadaļas: 1. Atbildīgās personas par datu dzēšanu un dzēšanas pēcpārbaudi; 2. Dzēšamo datu atrašanās vietas identifikācija; 3. Dzēšanas procesa apraksts katrai glabāšanas vietnei un formātam; 4. Datu dzēšanas pēcpārbaudes veikšana; 5. Apstrādātāju un citu pārziņu informēšana, ka dati dzēšami; 6. Datu subjekta informēšana par veiktajām darbībām ar personas datiem; Atbildīgās personas par datu dzēšanu un dzēšanas pēcpārbaudi Organizācijai ir...
Paternitātes pabalsta pārrēķins un starpības izmaksa
Paternitātes pabalsta pārrēķins un starpības izmaksa
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās paternitātes pabalstus par bērniem, kas dzimuši no 2022.gada 1.augusta. Tas saistīts ar izmaiņām Darba likumā, kas paredz bērna tēvam 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu saistībā ar bērna piedzimšanu. VSAA par kalendārajām dienām piešķirto un izmaksāto pabalstu apmērus pārrēķinās atbilstoši darba dienu apmēram un izmaksās starpību. Lai nodrošinātu izmaiņu ieviešanu, ir noteikts pārejas periods: Līdz 2023.gada 31.martam paternitātes pabalstu aprēķina un izmaksā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas bija spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim – par kalendāra dienām. Aprīlī VSAA pabalstu pārrēķinās atbilstoši jaunajai aprēķina kārtībai par darba dienām un starpību izmaksās līdz 2023.gada 30.aprīlim. No 2023.gada 1.aprīļa paternitātes pabalstu aprēķinās un izmaksās par darba dienām. Kā atšķirsies aprēķins? Lai paternitātes pabalsta apmērs atbilstu darba dienu vērtībai, nevis kalendāra dienu vērtībai, ir mainīta pabalsta apmēra aprēķina formula. Formulā ir iekļauts koeficients 1,46. Tas aprēķināts kā vidējā vērtība piecu kalendāro gadu (2018.-2022.gads) periodā, kopējo kalendāra dienu skaitu attiecinot pret darba...
Pērn pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits
Pērn pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits
Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) informē, ka 2022. gadā ir pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits un vērojama tendence samazināties pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam. Tāpat pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Komersanti savas uzņēmējdarbības glābšanai no finansiālām grūtībām aizvien vairāk izvēlas likumā nostiprinātu procedūru – tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesa pēc lietas ierosināšanas ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un vairumā gadījumu iemesls ir kreditoru atteikums saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. 2022. gadā ir uzlabojušies tādi maksātnespējas procesa rādītāji, kā atgūstamība (angļu val. recovery rate) un izmaksas. Tomēr ir vērojama tendence palielināties maksātnespējas procesa ilgumam, un nemainīgs ir rādītājs, kurš raksturo to gadījumu skaitu, kad maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību jeb parādnieka mantas apmērs ir mazāks par maksātnespējas procesa depozīta apmēru. Skaidrojums šiem rādītājiem meklējams apstākļos, kas norisinājušies pirms maksātnespējas procesa, laikā, kad parādnieks nodarbojās ar saimniecisko darbību. Analizējot konkrētus gadījumus,...
Kas jāievēro, veicot tranzīta procedūras Ukrainā
Kas jāievēro, veicot tranzīta procedūras Ukrainā
2022.gada 1. oktobrī Ukraina kļuva par 1987. gada 20. maija Konvencijas par kopīgu tranzīta procedūru (turpmāk – Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru) 36. līgumslēdzēju pusi. Neraugoties uz Krievijas pilna mēroga bruņota iebrukuma izraisīto karadarbību Ukrainas teritorijā, Ukrainas muitas iestādes turpina strādāt. Šobrīd vairāk nekā 200 muitas struktūrvienības darbojas kā nosūtītāja/galamērķa muitas iestādes, un aptuveni 30 autoceļu robežšķērsošanas punkti darbojas arī kā tranzīta muitas iestādes. Pilns funkcionējošo Ukrainas muitas iestāžu saraksts pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/, atverot sadaļu Informācija par muitas iestādēm. Tranzīta muitas iestāde Pārvietojot uz Ukrainas teritoriju preces, kurām piemērota tranzīta procedūra, ir svarīgi tranzīta deklarācijā norādīt atbilstošo tranzīta muitas iestādi, kurai (ja preces tiek ievestas Ukrainā) ir jābūt vienam no Ukrainas robežšķērsošanas punktiem. Zemāk ir norādīts saraksts ar galvenajiem autoceļu robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības un Ukrainas robežas atbilstoši kaimiņvalstīm: Polijas-Ukrainas robeža UA205020 Yahodyn-Dorohusk UA209030 Krakivets-Korchova UA209040 Shehyni-Medyka UA209060 Rava-Ruska-Khrebenne UA209080 Smilnytsia-Krostsenko UA209090 Hrushiv-Budomiezh UA209100 Uhryniv-Dolhobychuv Slovākijas-Ukrainas robeža UA305090...
Pāreja uz vasaras laiku notiks 26. martā
Pāreja uz vasaras laiku notiks 26. martā
Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 26. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks šogad būs spēkā līdz 29. oktobrim. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03:00 pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04:00 – vienu stundu atpakaļ. Savukārt, Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz...
Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar virtuālo valūtu
Nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošana darījumiem ar virtuālo valūtu
Direktīvā 2018/843 ieviests pirmais Eiropas Savienības līmeņa virtuālo valūtu regulējums un noteikta virtuālo valūtu definīcija, proti, «virtuālās valūtas» ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistītas likumīgi izveidotai valūtai un kurām nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā. Ar 2017. gada 26. oktobra grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) 1. panta 2.2 punktā tika definēta virtuālā valūta, nosakot, ka «virtuālā valūta — vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā...
Tiesībsargs: VID prakse novēloti aprēķināt nodokļus iedzīvotāju vietā ir prettiesiska
Tiesībsargs: VID prakse novēloti aprēķināt nodokļus iedzīvotāju vietā ir prettiesiska
Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Šāda VID rīcība negatīvi ietekmē daudzu iedzīvotāju intereses. No 2021. gada ar likumu1 ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.2 No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu3 izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. –...
Kuru analītikas rīku labāk izmantot savā tīmekļa vietnē vai aplikācijā?
Kuru analītikas rīku labāk izmantot savā tīmekļa vietnē vai aplikācijā?
Lielākā daļa uzņēmēju un organizāciju veic savu tīmekļa vietņu un aplikāciju auditorijas mērīšanu un analīzi. Izmantotās metodes atšķiras, tomēr joprojām izplatītākais paņēmiens ir trešās puses nodrošināto analītisko sīkdatņu sniegto rezultātu izmantošana, informē Datu Valsts inspekcija. Tīmekļa vietņu un aplikāciju auditorijas mērīšana Ar auditorijas mērīšanas jeb statistikas rīku ir iespējams iegūt datus par tīmekļa vietņu vai aplikāciju lietotāju apmeklējumiem. Balstoties uz iegūtajiem datiem, tīmekļa vietņu un aplikāciju īpašnieki analizē, kā cilvēki izmanto viņu vietni vai aplikāciju un kuras sadaļas apmeklē visbiežāk. Tātad šo rīku izmanto ar mērķi gūt ieskatu, kā uzņēmēju vai organizāciju centieni pielāgot savu tīmekļa vietņu vai aplikāciju saturu lietotāju vajadzībām rezultējas, piemēram, faktiskajos pārdošanas apjomos. Sīkdatņu izmantošana statistikas iegūšanai Statistikas iegūšana kā tāda nav neatņemami saistīta ar tīmekļa vietnes funkcionalitātes nodrošināšanu, attiecīgi, lai varētu šādus analītikas datus iegūt, tiek izmantots sīkdatņu kopums, kura izmantošanai tīmekļa vietnes vai aplikācijas lietotājs dod savu piekrišanu. Taču Eiropas datu uzraudzības iestādes...
Ja ziedojat, jāmaksā UIN
Ja ziedojat, jāmaksā UIN
Uzņēmumiem nepieciešams labs matemātiķis, lai sarēķinātu — cik var atļauties šogad ziedot, lai nepalielinātos UIN slogs. Taču arī labi aprēķini nepalīdzēs tikt vaļā no UIN par ziedojumu, ja vēlaties piemērot UIN atlaidi pēc t.s. trešās metodes — tiesības samazināt dividenžu UIN par 85% no ziedojuma, bet ne vairāk kā 30% no šī UIN. Vismaz tā domā VID un FM. Pārējās divas UIN atlaides metodes ziedojumiem ir (drīkst izvēlēties tikai vienu): neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% no iepriekšējā gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti VSAOI. Kaut arī par ziedošanas nodokļu problēmām jau esmu rakstījis, nākas atkal pie tām atgriezties. Ņemsim trešās metodes piemēru: Dividendes — 100 000; Ziedojums — 50 000; UIN no dividendēm — 25 000; UIN drīkst samazināt par 85%...
Komisija atbalsta grozījumus par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū
Komisija atbalsta grozījumus par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 15.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kā arī saistītos grozījumus Autortiesību kolektīvā pārvaldījuma likumā. Tie precizē jautājumus saistībā ar autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū, kā arī šo tiesību piemērošanu noteiktām raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm un televīzijas un radio programmu retranslācijām. Grozījumi paredz pārņemt divas Eiropas Savienības direktīvas. Izmaiņas atvieglos autoru darbu un blakustiesību objektu licencēšanu attiecībā uz raidorganizāciju sniegtajiem papildinošajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī raidījumu retranslāciju. Tāpat tie ļaus pielāgot autortiesību ierobežojumus digitālajai videi, kā arī uzlabos autoru darbu, tostarp komerciālajā apritē nepieejamu darbu, licencēšanu. Tāpat izmaiņas nepieciešamas, lai izveidotu no autortiesību viedokļa labi funkcionējošu tirgu, tostarp paredzot tiesības uz taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem, norādīts likumprojektu anotācijā. Grozījumi tostarp precizē jautājumu par darbu izmantošanu izglītības un pētniecības mērķiem, attiecinot regulējumu arī uz darbu izmantošanu digitālā formātā. Izmaiņas plānotas arī attiecībā uz darbu izmantošanu kultūras mantojuma institūciju vajadzībām, paredzot iespēju institūcijām kopēt to krājumā...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.