Ekspertu ziņojumam

Jau divpadsmito gadu Latvijas Dabas fonds (LDF) aicina vērot dabas norises tuvplānā un ieskatīties putnu ligzdās. Šogad turpinās tiešraides no jūras ērgļu ligzdas Durbē, zivjērgļu ligzdas Kurzemē un vistu vanaga ligzdas Rīgā, kā arī mazo ērgļu ligzdām Zemgalē. Savukārt jau iepriekš vērotās sugas – melnos stārķus un melnās klijas - šogad gaidīsim jaunās ligzdās, pie kurām uzstādītas tiešraižu sistēmas. Latvijas Dabas fonds arī turpina veiksmīgo sadarbību ar AS “Sadales tīkls” un nodrošina tiešraidi no balto stārķu ligzdas, turpināsies tiešraide no Līgatnes upes pie zivju ceļa, bet sezonas laikā kopējam klāstam pievienosies arī svīres, kas mājo Cēsu pilī. Skatītāji jau šobrīd aktīvi var sekot līdzi notikumiem jūras ērgļu ligzdā Durbē, kur ērgļu mātīte Milda jau izdējusi trīs olas un uz maiņām ar iepriekšējā gada partneri Voldi tās perē. Pirmā šķilšanās varētu būt gaidāma ap 15. aprīli. Savās ligzdās manīti arī baltie stārķi, zivjērgļi, bet pārējos putnu vēl gaidām ierodamies mājvietās un skatītāji varēs...

Augsta līmeņa politiskā korupcija mediju dienaskārtībā Latvijā nonāk reti – ar „politisko aizmuguri” publiski netiek saistītas pat aizdomīgu darījumu shēmas, kurās iesaistīti desmiti vai simti miljonu eiro. Vienlaikus pastāv arī zemāka līmeņa korupcija, ar ko biežāk var gadīties saskarties uzņēmējiem – korupcija iepirkumos, administratīvā korupcija un citi. Kā uzņēmējam ikdienā atpazīt korupciju, kad un kā par to ziņot, kas palīdz un kas traucē to izmeklēt, saruna ar Inetu Cīruli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos, un Amīliju Raitumu, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci, kura informēja par politisko organizāciju un to apvienību gada pārskatu tematiku. No jūsu amata pozīcijām raugoties – kā laika gaitā mainījusies korupcija, tās apmēri, struktūra, proporcijas starp dažādiem koruptīvo noziegumu veidiem? Kādas Latvijā ir korupcijas pašreizējās tendences? Mūsdienu korupcija ir kļuvusi rafinētāka, sarežģītāka. Noziegumu veicēji kļuvuši erudītāki, nereti ar labu izglītību ekonomikā, uzņēmējdarbībā. Starp viņiem var būt arī grāmatveži, bet galvenie lēmumu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Preču piegādes dokuments", kas attiecināms uz nodokļu maksātājiem, kuri preču piegādē (pārdošanā) vai citu darbību veikšanai ar tām noformē preču piegādes dokumentu. Cita starpā tajā norādīts, ka preču piegādes dokumentā ietverami vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija: 1. ziņas par preču nosūtītāju (izsniedzēju): nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID); ja precu nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziskā persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts); 2. preču izsniegšanas vietas adrese; 3. dokumenta veida nosaukums – uzņēmuma vadītājs uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos nosaka preču piegādes dokumenta nosaukuma lietošanu. Par preču piegādes dokumenta nosaukumu var izmantot jebkādu nosaukumu, kas paskaidro saimniecisko darījumu, piemēram, preču piegādes dokuments, pavaddokuments, pavadzīme u. c.; 4. dokumenta reģistrācijas datums – preču piegādes dokumenta reģistrācijas (sagatavošanas) datumu var norādīt: tekstuālā veidā – secīgi norāda pilnu gada skaitli ar četriem arābu cipariem, pēc tam vārdu “gada”, kam seko...

Valdība 4. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz pilnīgu dabas gāzes tirgus atvēršanu no 2023. gada 1. maija. Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) aicina ikvienu dabas gāzes lietotāju rūpīgi iedziļināties dabas gāzes tirgotāju piedāvājumos un izdarīt izvēli, ņemot vērā katra patēriņa paradumus. Izvēle par dabasgāzes piegādātāju – saglabāt esošo vai pāriet pie jauna – iedzīvotājiem jāveic līdz 15. aprīlim. Taču arī pēc tam būs iespēja mainīt piegādātāju. Dabas gāzes tirgus pilnīga atvēršana paredz, ka tie mājsaimniecību lietotāji, kas nebūs paspējuši noslēgt līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem, saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto, no 1. maija automātiski (bez papildus darbībām no lietotāju puses) saņems Universālo pakalpojumu no iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja. Universālais pakalpojums veidots pēc līdzības ar elektroenerģijas mazumtirgus atvēršanu 2015. gadā. Šis pakalpojums paredz papildu aizsardzību lietotājam, proti, nemainīgu cenu sešus mēnešus un tiesības izbeigt līgumu, nemainot cenu. Šim pakalpojumam tirgus...

Pamatojoties uz jauno Grāmatvedības likumu, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī, ir izdota virkne jaunu normatīvo aktu. Tie attiecas arī uz biedrībām un nodibinājumiem. Latvijā kopumā darbojas vairāk nekā 24 000 biedrību un 1500 nodibinājumu. Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Daina Kanale videoseminārā «Grāmatvedības uzskaites un gada pārskatu aktualitātes biedrībām un nodibinājumiem» akcentēja, ka pamata normatīvais regulējums, kārtojot grāmatvedību, ir Grāmatvedības likums. Līdz ar tā pieņemšanu spēku zaudēja likums «Par grāmatvedību». Pamatojoties uz jauno Grāmatvedības likumu, tika izdoti virkne jaunu normatīvo aktu. Normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu: Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 «Grāmatvedības kārtošanas noteikumi»; MK 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 808 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem» (spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam); MK 2022. gada 14. jūlija noteikumi Nr. 439 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu...

Par jaunākajām aktualitātēm datu aizsardzības jomā Datu aizsardzības dienai1 veltītajā vebinārā „Datu aizsardzība 2023. gadā” informēja Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Sorainen speciālisti. Starp vebinārā aplūkotajiem tematiem bija tādi kā datu aizsardzības prasības darba laika uzskaitē; prasības, kas jāņem vērā, izvēloties uzticamus pakalpojumu sniedzējus un sadarbības partnerus; kā arī tika analizēts, kādos gadījumos ir iespējams tiesāties, apstrīdot Datu valsts inspekcijas (DVI) piemēroto sodu. 1 Katru gadu 28. janvārī tiek atzīmēta Datu aizsardzības diena, kuras mērķis ir palielināt sabiedrības informētību un veicināt privātuma un datu aizsardzības labo praksi. Datu aizsardzības jaunumi Atskatoties uz pēdējo mēnešu jaunumiem, redzams, ka gan Eiropas Savienības (ES), gan nacionālajā līmenī notiek aktīvs darbs pie regulējuma izstrādes personas datu atkārtotai izmantošanai. ES 2022. gadā ir izdevusi tā dēvēto Datu pārvaldības aktu (Data Governance Act), kas kļūs piemērojams 2023. gada septembrī. Viens no tā mērķiem ir palielināt atkārtotai izmantošanai pieejamo datu apjomu ES, ļaujot publiskā sektora datus izmantot mērķiem, kas atšķiras...

Ar 2023. gada 1. janvāri spēkā stājās jaunais Pašvaldību likums, kurā paredzēta lielāka sabiedrības iesaiste, lai sekmētu efektīvu, atklātu un atbildīgu pašvaldību darbu un šā darba atbilstību administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm. Kolektīvā iesnieguma būtība ir nevis risināt sadzīviskus un no pakalpojumu sniegšanas izrietošus jautājumus, bet gan tādus jautājumus, kas saistīti ar konkrētas teritorijas attīstību un sabiedrības interesēm kopumā, informē Datu Valsts inspekcija. Kādas ir petīciju jeb kolektīvo iesniegumu sagatavošanas organizatoriskās prasības no pašvaldības, kas šādu dokumentu saņem, skatupunkta? Iesniedzot petīciju, jāievēro nosacījumi, lai iesniegums atbilstu kolektīvajam iesniegumam un tas tiktu izskatīts atbilstoši speciālajam regulējumam. Gadījumā, ja netiks iegūts atbilstošs parakstu skaits, lai izpildītu speciālajā regulējumā noteiktos kritērijus, tad petīcija tiks izskatīta kā vairāku līdziesniedzēju iesniegums Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā. Savācot nepieciešamo parakstu skaitu, petīcija iesniedzama attiecīgajā pašvaldībā. Pēc petīcijas iesniegšanas par personas datu pārzini uzskatāma pašvaldība, kurā iesniegta petīcija. Pēc kolektīvā iesnieguma (petīcijas) saņemšanas pašvaldībai jāpārliecinās, vai saņemtais kolektīvais iesniegums atbilst...

Žurnālā Bilance kopš pagājušā gada rudens esam intervējuši dažādu uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, tai skaitā arī abu valsts lielāko uzņēmēju organizāciju, vadītājus. Lai gūtu atbildes uz svarīgākajām biznesa pārstāvju akcentētajām problēmām, kas saistītas ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju un kuru risināšana atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā, tiekamies ar ekonomikas ministri Ilzi Indriksoni. Sāksim ar situācijas fiksāciju. Kāda Ekonomikas ministrijas skatījumā pašlaik ir Latvijas ekonomikas konkurētspēja un kas ir galvenie šīs situācijas cēloņi — Baltijas, Ziemeļeiropas reģiona un Eiropas Savienības (ES) kontekstā? Svarīgākajos rādītājos, tādos kā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, eksportspēja, produktivitāte, esam sliktākā situācijā nekā Lietuva un Igaunija. Ir jāapzinās, kur esam, nedrīkstam dzīvot ilūzijās. Cēlonis ir tas, ka pēdējos desmit gados neesam sekojuši līdzi globālajām tendencēm, nespējot laikus saprast, ka no lētu resursu un lēta darbaspēka ekonomikas jāvirzās uz tehnoloģijām, augstāku pievienoto vērtību. Vienlaikus mūsu cilvēki un uzņēmumi ir ļoti radoši, spējīgi ātri reaģēt. Mēs kā maza ekonomika daudz straujāk spējam pagriezties vajadzīgajā...

Žurnāla marta numurā informējām par Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kuru Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma 2022. gada 18. decembrī. Direktīva paredz arī noteiktus ilgtspējas ziņošanas standartus, kas tuvākajos gados būs jāievēro ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas, uzņēmumu. Vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?”, ko rīkoja revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmums KPMG Baltics, Ieva Kustova, KPMG Latvijā ESG un Ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja, akcentēja, ka ilgtspējas ziņošanas standarti pagaidām vēl nav apstiprināti. Tie ir iesniegti Eiropas Komisijai izskatīšanai 2022. gada 22. novembrī un plānots, ka tiks apstiprināti līdz 2023. gada vidum. Tā kā tie ir vispārīgi standarti, tad paredzēts, ka atsevišķām nozarēm, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs atsevišķi standarti. „Gāzes un naftas pārstrādes vai lauksaimniecības nozares uzņēmumiem ir savas nianses vai specifika, piemēram, attiecībā uz piegāžu ķēžu darbību, klimata pārmaiņām, piesārņojumu, tāpēc ir vajadzīgi arī atšķirīgi standarti,” skaidroja I. Kustova, pieļaujot,...

Ministru kabineta sēdē š.g. 28. martā apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību likumā un grozījumi Civilprocesa likumā, ieviešot Latvijā jaunu, efektīvu un iedarbīgu procesuālo mehānismu patērētāju kolektīvajām prasībām. Kolektīvo prasību regulējums nodrošinās augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un atvieglos patērētājiem pieeju tiesai, lai saņemtu patērētāju tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzinājumu, jo bieži patērētāji izvēlas nevērsties tiesā ar individuālām prasībām, jo tas ir dārgi, sarežģīti, laikietilpīgi, un bieži patērētājs ir nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar komersantu un komersantam pieejamajiem resursiem. Šāds regulējums vairos patērētāju uzticēšanos iekšējam tirgum, palielinās patērētāju iespējas īstenot savas tiesības, veicinās godīgu konkurenci un radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus komersantiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Globalizācija un digitalizācija ir palielinājusi iespēju, ka viens un tas pats ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pārkāpums var nodarīt kaitējumu lielam patērētāju skaitam. Kolektīvā prasība nozīmē, ka patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums, nebūs jāvēršas tiesā ar individuālām prasībām, bet patērētāju vārdā kolektīvo prasību cels kvalificētā institūcija –...

Žurnāla BILANCE APRĪĻA numurā atkal varēsiet izlasīt interesantas un aktuālas atziņas. Vai jūs, piemēram, zinājāt, ka darba devējs līdz piecām darba dienām kalendāra gadā atbrīvo zemessargu apmācībā iesaistīto zemessargu no darba pienākumu pildīšanas, saglabājot darbavietu? Grāmatvežiem saimnieciskā gada noslēgšanas process rit pilnā sparā. Daudzām sabiedrībām tas nozīmē arī pārbaudi vai gala revīziju un komunikāciju ar zvērinātu revidentu. Piedāvājam rakstu, kas ietver autores praksē visbiežāk atklātās kļūdas, kuru apzināšana ļaus paaugstināt gada pārskata sagatavošanas kvalitāti. Rakstā apskatītas gada pārskata sagatavošanas procesā pieļautās kļūdas, nevis kļūdas, kārtojot ikdienas grāmatvedību. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos arvien biežāk revidenti, finansisti un grāmatveži runā par ilgtermiņa aktīvu — tādu kā nemateriālā vērtība, zeme, ēkas, ražošanas iekārtas — vērtības samazināšanos. Kāpēc nepieciešams vērtības samazinājuma izvērtējums un kā šo samazinājumu noteikt? Arī par komandējumiem un darba braucieniem atradīsiet vērtīgu informāciju. Izlasīsiet arī VID viedokli par nodokļiem no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākumiem. Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ik dienas tiek fiksēti ap...

Ar jaunajiem noteikumiem ES uzņēmumiem būs pienākums atklāt informāciju, ļaujot skaidrāk apzināt atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā un ļaujot darbiniekiem vieglāk salīdzināt algas. Ceturtdien plenārsēdē Parlaments ar 427 balsīm “par”, 79 — “pret” un 76 deputātiem atturoties pieņēma jaunus noteikumus, saskaņā ar kuriem atalgojuma noteikšanā turpmāk būs jāievēro dzimumneitrāli kritēriji un jāizmanto dzimumneitrālas darba novērtēšanas un klasifikācijas sistēmas. Šāda pieeja atvieglos atalgojuma līmeņu salīdzināšanu. Amatu nosaukumos un vakanču paziņojumos būs jāizmanto dzimumneitrāla valoda un, pieņemot cilvēkus darbā, būs jāraugās, lai šis process norisinātos nediskriminējoši. Ja uzņēmuma algu pārskats parādīs, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība sasniedz vai pārsniedz 5 %, darba devējam sadarbībā ar darbinieku pārstāvjiem būs kopīgi jāizvērtē uzņēmuma algas. Dalībvalstīm būs pienākums darba devējiem, kas noteikumus neievēros, piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, piemēram, naudas sodus. Darba ņēmējam, kam pārkāpuma rezultātā būs nodarīts kaitējums, būs tiesības pieprasīt kompensāciju. Pirmo reizi jaunajos noteikumos ir iekļautas nebināro personu tiesības un...

Slēdzot darījumus, puses cer uz veiksmīgu sadarbību, un strīdus jautājumi ir pēdējie, par kuriem tiek domāts. Tomēr tiesu praksē ir novērots, ka, nonākot līdz strīdus situācijai, darījuma puses apjūk, jo nav pārliecinātas, kurā instancē risināt strīdu un kādas tiesības ir otrai pusei, ja tā nepiekrīt prasībā norādītajai argumentācijai. Arvien retāk sastopami līgumi, kuros nav atrunāta strīdus izskatīšanas kārtība, tādēļ pusēm noteikt instanci, kurā sniegt prasības pieteikumu, vairs nav sarežģīti. Prasības pieteikumā iesniedzējs (prasītājs) norāda visus argumentus un faktus, kas apliecina, kāpēc strīds izšķirams tam par labu. Saņemot prasības pieteikumu, valsts tiesa vai šķīrējtiesa informē otru pusi (atbildētāju) par prasības pieteikuma saņemšanu un aicina sniegt savu viedokli. Saņemot paziņojumu no valsts tiesas vai šķīrējtiesas, strīda atbildētājs parasti sniedz atsauksmi vai paskaidrojumus uz iesniegto prasību, izklāstot, vai piekrīt/nepiekrīt tai, papildinot atsauksmi ar faktiem un argumentiem, kas pamato atbildētāja nostāju. Kā rāda tiesu pieredze, savstarpējās darījumu attiecībās ne vienmēr visi strīdi ir tik paredzami, pašsaprotami...

Pagājušajā gadā veiktie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā paredz dažas jaunas prasības attiecībā uz jaunajiem gada pārskatiem. Izmaiņas paredz obligāti pienākumu vidējām un lielām komercsabiedrībām gada pārskatu pielikumā sniegt detalizētu informāciju par attīstības un pētniecības izmaksām. Šī prasība attiecināma jau uz pārskatiem, sākot ar 2021. pārskata gadu. Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā pieejamajā finanšu pārskata strukturētajā pielikumā atrodama tabula, kurā norādāmas vairākas pozīcijas saistībā ar attīstības un pētniecības izmaksām: bilancē iekļautās (kapitalizētās) attīstības izmaksas, izdevumos norakstītās pētniecības un attīstības izmaksas, pētniecībā un attīstībā nodarbinātais vidējais darbinieku skaits un viņiem aprēķinātās atlīdzības kopsumma saņemtais valsts finansējums pētniecības un attīstības darbu veikšanai noslēgtie līgumi par pētniecības darbu izpildi ar citiem uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē Attīstības izmaksas ir viens no bilances posteņiem (zem nemateriālajiem ilgtermiņa ieguldījumiem), savukārt pētniecības izmaksas ir iekļautas peļņas un zaudējumu aprēķinā. Attīstība ir kapitalizējamas izmaksas (tāpat kā pamatlīdzekļi, nemateriālie). Tās parasti ir ražotājiem, kuri kaut ko attīsta...

2023. gada janvārī un martā Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ir izskatītas lietas darba tiesībās un konkurences tiesībās, kas var būt noderīgas tiesību normu piemērotājiem. Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība EST 2023. gada 2. marta spriedums lietā C477/21 IH pret MÁVSTART Vasúti Személyszállító Zrt Lietā skatīts jautājums par darba ņēmēju tiesībām uz dienas un nedēļas atpūtas laiku. Lieta ir nozīmīga visiem darba devējiem un darbiniekiem, lai izprastu savas tiesības un pienākumus, nosakot darba laika ilgumu un adekvātu atpūtas laiku. Izskatāmajā lietā darbinieks ir nodarbināts kā vilciena vadītājs, kura darba vieta ir uzņēmuma darbības vieta Ungārijā. Darba tiesiskajām attiecībām ir piemērojams koplīgums. Darbs tiek veikts atbilstoši ikmēneša darba grafikam, kurā ir noteiktas nevis konkrētas iknedēļas atpūtas dienas, bet iknedēļas atpūtas laiks, ko darba devējs piešķir atkarībā no iknedēļas bāzes laikposma. Saskaņā ar koplīgumu darba devējs starp divām maiņām darbiniekam piešķīra: 12 stundu ikdienas atpūtas laiku, ko darbinieks varēja pavadīt savā dzīvesvietā...