Ekspertu ziņojumam

Attaisnotie izdevumi ir arī iemaksas privātajos pensiju fondos, kā arī Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs reģistrētā apdrošināšanas sabiedrībā iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmijas, informē Valsts ieņēmumu dienests. Maksājumi nedrīkst kopā pārsniegt 10 % no gada ienākuma, bet ne vairāk kā 4 000 eiro gadā. Maksājumi var būt veikti Latvijas Republikā vai citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīs reģistrētajos privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas sabiedrībās. Attaisnotos izdevumus par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) atskaita no personas gada apliekamo ienākumu apmēra, tātad – deklarējot. Sagatavojot gada ienākumu deklarāciju EDS, informācija no privātajiem pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām jau ir iekļauta deklarācijā, ja vien šī informācija ir VID rīcībā. Personas veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos vai apdrošināšanas prēmijas pieskaita gada ienākumu deklarācijas D lapā 7.rindai (nepārsniedzot...

Kā pareizi uzskaitīt gatavās produkcijas krājumu vērtības izmaiņas? Produkcija tiek novākta no lauka un pārdota gandrīz turpat, taču kaut kas paliek atlikumā, piemēram, cidonijas. D2130 noliktava; K6610 ieņēmumi — vai šie ieņēmumi palielina peļņu vai, ja ir kā prece noliktavā, tad jānoraksta? Atbilde Cidoniju stādījums tiek uzskaitīts pamatlīdzekļu sastāvā kā ilggadīgie stādījumi. Izmaksas, kas radušās līdz brīdim, kad stādījumi sāk ražot, tiek pieskaitītas ilggadīgā stādījuma vērtībai. Kad stādījumi sāk ražot, tiem rēķina nolietojumu kā jebkuram citam pamatlīdzeklim. Krājumu kustības grāmatojumi ir atkarīgi no tā, vai uzskaitē tiek izmantota periodiskās vai nepārtrauktās inventarizācijas metode. No praktiskā viedokļa man šajā gadījumā nešķiet parocīgi izmantot nepārtrauktās inventarizācijas metodi, jo šādā gadījumā būtu jāgrāmato arī ražas novākšana. Ja tiek izmantota periodiskās inventarizācijas metode, tad grāmatojums ir tikai par saražotās produkcijas pārdošanas darījumu. Neatkarīgi no izmantotās krājumu uzskaites metodes saražotajai produkcijai ir jāaprēķina ražošanas (izaudzēšanas) pašizmaksa, jo tā būs pamats krājumu atlikumu novērtēšanai pārskata gada beigās. Saražotās...

Grāmatvedības uzskaitē jāatceras, ka naudas izdevumus apliecinošs dokuments nav tas pats, kas attaisnojuma dokuments, atgādina Inguna Leibus, Dr.oec., LLU ESAF Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" kā naudas izdevumus apliecinoši dokumenti uzskaitīti: kases čeks, kas satur visus attaisnojuma dokumentam nepieciešamos rekvizītus un informāciju, izņemot autora parakstu; "Divkāršajā grāmatvedībā šos čekus apvieno, sagatavo kases izdevumu orderi; vienkāršajā tā nevar," piebilst eksperte. čeks+kvīts (kvīts satur čekā trūkstošos rekvizītus, kā arī čeka datumu un numuru) papildu ieraksti čekā (čeka izsniedzēja vai saņēmēja paraksts, atšifrējums un spiedogs, kurā ir čeka izsniedzēja nosaukums, numurs, juridiskā adrese) čeki par summu zem 30 eiro var būt bez saņēmēja nosaukuma. "Tomēr jāpatur prātā - ja šādu čeku ir daudz, labāk personificēt ar savu parakstu, jo dzirdēts, ka reizēm problēmas pierādīt, ka čeks ir jūsējais, nevis savākts no citurienes," iesaka I. Leibus. ārvalstī izsniegts naudas izdevumus apliecinošs dokuments, kurā nav visu attaisnojuma dokumentam nepieciešamo...

Darba vietās var tikt izmantoti dažādi darbinieku pienākumu izpildes kontroles un pārbaudes mehānismi - darba uzskaites tabeles, regulāras pārrunas, novērtēšanas, tomēr viens no šādiem rīkiem, kas darba devējiem ir īpaši kārdinošs, ir videonovērošana, kuras izmantošana ir sarežģīta un pretrunīgi vērtējama, tāpēc tās izmantošanai nepieciešams atsevišķs skaidrojums, kuru sniegusi Valsts Darba inspekcija. Pamata prasības, kas darba devējam ir jāņem vērā pirms videonovērošanas kameru uzstādīšanas, ir: precīza videonovērošanas mērķa noteikšana, atbilstoša tiesiskā pamata piemērošana darbinieku informēšana par plānoto videonovērošanu, tai skaitā informējot par to tiesībām un to kā tās aizstāvēt. Precīza videonovērošanas mērķa noteikšana un tā mijiedarbība ar personas datu apstrādes tiesisko pamatu Pēc būtības var izšķirt trīs galvenās situācijas, kad darba devējam varētu būt nepieciešams veikt darbinieku videonovērošanu veicot darba pienākumus klātienē: 1. Videonovērošana, veicot darba pienākumus klātienē, ir nepieciešama normatīvajā aktā noteikta pienākuma izpildei Mērķim, kad datu apstrāde tiek veikta kāda normatīvā akta izpildei, ir jābūt noteiktam...

Uzņēmējdarbībā sankciju riska pārvaldīšana vienmēr ir bijusi svarīga, bet tagad tas ir īpaši aktuāls jautājums. Atbildot uz militāro uzbrukumu Ukrainai, šogad attiecībā uz Krieviju ir ieviestas bezprecedenta sankcijas — gan tvēruma, gan daudzuma ziņā. Vienlaikus ir paplašināts Eiropas Savienības sankciju režīms pret Baltkrieviju. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvijai vēsturiski ir bijusi cieša ekonomiskā sadarbība ar kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc daudziem uzņēmumiem ir sadarbības partneri un klienti, kā arī patiesie labuma guvēji, kuri saistīti ar šīm valstīm. Šādiem uzņēmumiem no sankciju riska izvairīties nav iespējams, pat ja to partneri nav iekļauti sankciju sarakstos. Ja uzņēmējs izvēlas turpināt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, tam jābūt skaidram priekštatam par sankciju prasībām un izpratnei par to, kā pārvaldīt sankciju risku. Rakstā tiek aplūkots sankciju regulējums un jautājumi, kas ir saistīti ar sankciju riska pārvaldīšanu gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFN likums) subjektiem, gan citiem uzņēmumiem,...

Kāda atskaite uzņēmumam ir jāiesniedz VID gadījumā, ja uzņēmums izmaksā dividendes nerezidentam - juridiskai personai? Atbildi sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Par nerezidentam (juridiskai personai) izmaksātajām summām (tostarp arī dividendēm), no kurām nav ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmo daļu, izmaksātājs sniedz VID EDS uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (atbilstoši MK 14.11.2017. noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 6. pielikumam). Pārskatu sniedz reizi gadā, vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju. Informāciju par nerezidenta gūto ienākumu, no kura nodoklis nav jāietur, pārskatā iekļauj, ja pārskata gadā nerezidenta attiecīgā veida ienākuma kopsumma pārsniedz 5000 eiro.

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem mainīta vecāku pabalsta izmantošanas kārtība. Grozījumi paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa). Bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem: 1) 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam; 2) 13 mēneši, no kuriem deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam. Ar...

Izdevumi, kas ir saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, nav apliekami ar uzņēmumu ienākuma nodokli (turpmāk tekstā — UIN) un nav uzskatāmi par nosacīti sadalīto peļņu UIN likuma ietvaros. Savukārt par izdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, ir jāmaksā UIN. UIN likuma ietvaros izdevumus iedala 3 kategorijās: Jāatceras, ka uz saimnieciskās darbības izdevumiem vienmēr var attiecināt to, kas ietilpst pakalpojuma vai preces cenā. Piemērs Pakalpojumu sniedzējs, piemēram, permanentā grima meistare, piedāvā klientam tēju vai kafiju, kamēr klientam tiek sniegts pakalpojums. To varētu uzskatīt par maltīti, kas piedāvāta darījuma partnerim, taču tā nebūt nav. Šajā gadījumā tēja vai kafija, kas piedāvāta klientam, ir iekļaujama pakalpojuma cenā, un līdz ar to šos izdevumus droši var norakstīt kā ar saimniecisko darbību saistītus izdevumus. Reklāmas izdevumi (ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi) Reklāmas likuma 1. pantā skaidrots termins «reklāma»: Reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums,...

Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības ekonomika, atrodas pārmaiņu ziemas priekšā. Kā ekonomikā notiekošie procesi šobrīd ietekmē Latvijas uzņēmējdarbību, cik liels izaicinājums varētu būt gaidāmā apkures sezona un kas darāms, lai šos riskus iespējami saprātīgāk pārvaldītu? Video pieteikums žurnāla "Bilance" septembra numura intervijai ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidentu Aigaru Rostovski. Pašu interviju lasiet šeit: /galvenie-izaicinajumi-uznemejiem-inflacija-un-energoresursu-pieejamiba/ Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Vai gaidāmā ziema apdraud Latvijas uzņēmumus?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022

Tiesībsargs Juris Jansons ir aicinājis valdību pārskatīt minimālo ienākumu līmeņus attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu (GMI) un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Labklājības ministrija (LM) norāda, ka ir jau izstrādāti priekšlikumi normatīvajos aktos minimālo ienākumu līmeņa noteikšanas pilnveidošanai un pārskatīšanas regularitātei. Minimālo ienākumu atbalsta pilnveidošanai ir paredzēta pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no ienākumu mediānas, nosakot minimālo ienākumu sliekšņa zemāko iespējamo robežu ne zemāku kā 20% no ienākumu mediānas apmēra. (Mediāna ir viduspunkts statistiskajam rādītājam, kas raksturo novērojumus, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai). Turklāt to ir paredzēts pārskatīt katru gadu, nevis kā ir noteikts līdz šim – ne retāk kā reizi trijos gados. LM piekrīt, ka šobrīd minimālo ienākumu sliekšņi ir noteikti skaitliskā vērtībā eiro, tāpēc pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār. Tāpēc normatīvajos...

Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs plāno iegādāties vieglo transportlīdzekli Somijā (auto būs reģistrēts Somijā). Vieglā transportlīdzekļa vērtība vairāk nekā 50 000 eiro. Kādi nodokļi būtu jāmaksā? Ko Latvijas uzņēmums drīkst attiecināt uz transporta izmaksām (degvielu, remonta izdevumus, rezerves daļas automašīnai)? Uzņēmums plāno sniegt Somijā transportlīdzekļu nomas pakalpojumus: 1 Somijas personai, kas nav nodokļa maksātāja, vai 2 Somijas reģistrētam nodokļa maksātājam. Kāda būs pakalpojuma sniegšanas vieta? Kādu PVN likmi Latvijā reģistrēts nodokļa maksātājs piemēro šādiem automobiļu nomas pakalpojumiem? Atbilde 1. Jāsāk ar to, ka jautājumā minētā vieglā transportlīdzekļa vērtība pārsniegs 50 000 eiro, tātad nodokļi jāskata kā par reprezentatīvo automobili. Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 1. panta 17. daļa nosaka: Reprezentatīvs automobilis ir automobilis, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniedz 50 000 eiro un kurš ir vieglais automobilis, kura sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nepārsniedz astoņas vietas, izņemot operatīvo transportlīdzekli vai speciālo vieglo automobili (neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzīvojamais automobilis vai katafalks, vieglais automobilis,...

Žurnāls "Bilance" un portāls BilancePLZ veic pētījumu ar mērķi noskaidrot, kā inflācija, energoresursu krīze un Krievijai/Baltkrievijai piemērotās sankcijas ietekmē Latvijas uzņēmumu darbību. Aicinām Jūs atvēlēt 5 minūtes un līdz 10. oktobrim aizpildīt anonimizētu aptauju (nav jānorāda ne vārds, ne uzņēmuma nosaukums), lai kopīgi gūtu iespējami plašāku un objektīvāku priekšstatu par pašreizējo situāciju Latvijas uzņēmējdarbībā, kā arī vēlamāko valdības rīcību. Aptauja pieejama "Google Docs" platformā: https://docs.google.com/forms/d/1dPD-iee5H73hfgfsj5OYSIadEIBPoM4-x3FuFVirleQ #SIF_MAF2022 Projektu "Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

No 2022.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ir piemērojams ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojums precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2022. gada 7.septembra Lēmumu (ES) Nr.2022/1511 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2022.gadā. Iepriekš ar Eiropas Komisijas 2021.gada 22.decembra Lēmumu (ES) Nr.2021/2313 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2022.gadā (turpmāk – Lēmums 2021/2313) bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz 2022.gada 30.jūnijam. Eiropas Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm par to, vai ir nepieciešams pagarināt atbrīvojuma no nodokļiem piemērošanas termiņu precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, pēc Beļģijas, Latvijas, Austrijas, Portugāles un Slovēnijas lūguma pieņēma lēmumu par pasākuma turpmāku piemērošanu, ar ko importētām precēm piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu iesniegšana", kurā norādīts, ka saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, lai nodrošinātu, ka tajā saņemto maksājumu ir iespējams attiecināt uz konkrēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samaksas mērķi, paziņojums ir iesniedzams pirms PVN samaksas par attiecīgo darījumu un tas uzskatāms par nodokļa deklarāciju atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 19. punktam. Paziņojumu iesniedz: no VID PVN maksātāju reģistra izslēgti nodokļa maksātāji; nereģistrēti nodokļa maksātāji, kas pārsnieguši Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto reģistrācijas slieksni; pircēji, kas veikuši jauna transportlīdzekļa iegādi Eiropas Savienības teritorijā; debitori attiecībā uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 105. pantā minētajiem darījumiem; tiesu izpildītāji, kas aprēķinājuši PVN par mantas pārdošanu to rīkotajās izsolēs; citas personas, kurām budžetā ir jāmaksā PVN, kas nav uzrādāms PVN deklarācijā. Paziņojuma iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no paziņojuma sniegšanas iemesla. Ja paziņojums ir jāsniedz tāpēc, ka nodokļa maksātājs ir izslēgts no VID PVN...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. septembrī izskatīts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Tas nodrošinās Latvijas saistību izpildi pret Eiropas Savienību, nodrošinot nacionālā regulējuma atbilstību Direktīvai par pārstrukturēšanu un maksātnespēju1 (turpmāk - Direktīva), paredzot būtiskākos nepieciešamos grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa (TAP), juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā, vienlaikus risinot atsevišķus nacionālā līmenī identificētus problēmjautājumus. Likumprojekta izstrādes gaitā secināts, ka ir nepieciešams pārskatīt vai ieviest šādus aspektus: uzraugošās personas loma – prasības; gadījumi, kad ieceļama uzraugošā persona, un tās loma; uzraugošās personas atlīdzība; papildu nosacījums uzraugošās personas atcelšanai; uzraugošās personas atbildība; TAP pasākumu plāns; TAP lietas ierosināšanas sekas, tajā skaitā atsevišķu izpildes panākšanas darbību apturēšana un tās sekas; TAP pasākumu plāna pieņemšana un apstiprināšana; saimnieciskās darbības novērtējums; pārkategoriju piespiedu piemērošana; TAP pasākumu plāna pārsūdzēšana; aizsardzība attiecībā uz jaunu finansējumu, pagaidu finansējumu un citiem ar pārstrukturēšanu saistītiem darījumiem; saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas jautājumi; fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējuma atsevišķi jautājumi;...