Ekspertu ziņojumam

Valsts sekretāru sanāksmē 22. septembrī starpministriju saskaņošanai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas, cita starpā, paredz arī jaunu nodokļu maksātāju kontroles veidu - nodokļu kontroli. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar grozījumiem paredzētas izmaiņas nodokļu samaksas termiņu pagarinājuma piešķiršanas tiesiskajā regulējumā, vienošanās līguma tiesiskajā regulējumā, vienotajā nodokļu kontā un pašvaldību budžeta ieņēmumu kontos nepareizi iemaksāto maksājumu atmaksas un dzēšanas kārtībā, kā arī likumā iepriekš ieteiktā formulējuma “pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai” aktualizēšana. Ministrija, sagatavojot tiesību aktu, ņēmusi vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rosinājumus un Valsts kontroles rekomendācijas. Grozījumi vēl jāakceptē valdībā un jāpieņem Saeimā. Būtiski norādīt, ka likuma izmaiņas no 2023. gada paredz jaunu VID pārbaudes veidu - nodokļu kontrole, kurā būs integrēti vairāki patlaban likumā noteiktie pārbaužu veidi. Kā praksē pastāvoša problēma norādīts, ka viens no instrumentiem, kā VID nodrošina normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi nodokļu (nodevu) administrēšanas jomā, ir veikt kādu no šobrīd likumā noteiktajām...

Latvijā 1. oktobrī notiks kārtējās – 14.Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti. Iesniegtie deputātu kandidātu saraksti ir apskatāmi vietnē sv2022.cvk.lv. Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, un no katra apgabala Saeimā jāievēl noteikts deputātu skaits. Ārzemēs esošie vēlētāji balso par Rīgas apgabala kandidātu sarakstiem. Tāpat kā līdz šim vēlētāji Saeimas vēlēšanās varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi Latvijā un ārzemēs vēlētājiem būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika. Balsstiesības Saeimas vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vairāk par balsošanas kārtību vēlēšanu iecirkņos uzzini šeit. Vēlētāji, kam nebūs iespēju nobalsot vēlēšanu dienā, varēs nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas, taču ir iespējams arī 66 vēlēšanu iecirkņos Latvijā ceturtdien, 29. septembrī, no pulksten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 30. septembrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00. Tāpat ir iespēja balsot savā atrašanās...

Par godu Komerclikuma 20 gadu jubilejai tiek rīkota konference "Krietns un rūpīgs saimnieks lielo satricinājumu laikā". Konference norisināsies 14.oktobrī no plkst. 9.00 līdz 15.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā, ka arī konferences tiešraide būs pieejama Tieslietu ministrijas Youtube kontā. Konferencē piedalīsies Augstākās tiesas tiesneši, Latvijas Universitātes mācībspēki, advokāti no vadošajiem juridiskajiem birojiem, uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji un citi nozares eksperti. Latvijas komercdarbības regulējuma stūrakmens – Komerclikums - stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Konferences ietvaros notiks diskusijas par Komerclikumā nostiprināto principu, ka valdes un padomes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam. Gadu gaitā esam raduši atbildes, kāda rīcība ir atbilstoša šim standartam. Bet kā būt krietnam un rūpīgam laikā, kad piedzīvojam vienu satricinājumu pēc otra? Pandēmija, karš, globālā sasilšana, klimata pārmaiņas – tie nes sev līdzi milzu pārmaiņas, nenoteiktību un vērtību pārdefinēšanu. Kā šajā laikā atrast balansu starp maksimālās peļņas gūšanu un labākas pasaules radīšanu? Kā balansēt starp strikto “līgumi...

Par saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Saimnieciskā darbība ietver arī ar uzņēmuma līguma izpildi saistīto darbību, profesionālo darbību, nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, komercaģenta, māklera un individuālā komersanta darbību, kā arī fiziskās personas īpašumā esoša individuālā uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) darbību, norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Darbība ir kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem: darījumi ir regulāri un sistemātiski (vismaz trīs darījumi gadā vai vismaz pieci darījumi trijos gados); ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma; darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību. Fiziskām personām, uz ko attiecas profesionālās darbības jomu reglamentējošie normatīvie akti, kuros noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu, reģistrācijas brīdī ir jābūt...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vērš valdības uzmanību, ka elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt. Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt. Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē. LTRK prezidents Aigars Rostovskis komentē: “Šobrīd, kad energoresursu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus Krievijas kara Ukrainā un citu faktoru dēļ, noteikti ir...

Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva raksts. Sagaidot žurnāla izdošanas desmitgadi, sniedzam ieskatu žurnāla iepriekšējo gadu publikācijās, kuros aplūkotā tematika aizvien ir aktuāla. Pamatojoties uz Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas MoneyVal novērtējumu,1 Latvijā ir paaugstināti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski. Lai šos riskus mazinātu, valstī tiek īstenoti dažādi pasākumi, tai skaitā veicot grozījumus normatīvajos aktos attiecībā uz darījumiem skaidrā naudā. Ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” aizliegts veikt skaidrā naudā nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumus, kā arī likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” noteikts fiziskajām personām skaidras naudas deklarēšanas pienākums, šķērsojot valsts iekšējo robežu ar summu 10 000 eiro apmērā vai vairāk. 2019. gada 3. aprīļa grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka aizliegumu izmantot skaidru naudu darījumos ar nekustamiem īpašumiem, stājušies spēkā 2019. gada 1. maijā. Likuma 30. pants ir papildināts ar 1.6 daļu...

Šķiet, par pamatlīdzekļiem pietiekami daudz ir runāts semināros, rakstīts publikācijās, taču praksē pārliecinos, ka grāmatvežiem arvien šī tēma sagādā galvassāpes. Mācot jaunos grāmatvežus, tieši pamatlīdzekļi ir visplašākā un vissarežģītākā mācību programmas daļa. Protams, vislabāk var izprast un iemācīties, pildot praktiskus piemērus. Šajā rakstā apskatīšu ar pamatlīdzekļu izslēgšanu saistīto saimniecisko notikumu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē. Lai gan normatīvajos aktos, t.i., 22.12.2015. Ministru kabineta (turpmāk — MK) noteikumos Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» pamatlīdzekļu izslēgšanai veltīti vien trīs punkti, tomēr praksē iespējamas vairākas atšķirīgas situācijas, kas raksta turpinājumā apskatītas ar piemēriem. Mazliet no teorijas Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 775 101. punktu pamatlīdzekli izslēdz no grāmatvedības uzskaites, kad tas: atsavināts (pārdots vai apmainīts, nodots finanšu nomā, ziedots vai dāvināts, ieguldīts citas kapitālsabiedrības kapitālā); likvidēts, jo no tā lietošanas vai atsavināšanas nākotnē vairs netiek gaidīti saimnieciskie labumi (arī zādzības vai avārijas dēļ). Tātad iemesls pamatlīdzekļa izslēgšanai var būt vai nu...

Saeima 22.septembrī otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas tostarp paver iespēju no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem piešķirt pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu. Pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu izmaksās vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, pabalsta saņemšanai varēs pieteikties arī tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri būs reģistrējušies kā pašnodarbinātās personas pirms šīs normas spēkā stāšanās, bet ne agrāk kā 2022. gada 24. februārī. Minētā pabalsta saņemšanai persona viena mēneša laikā no reģistrācijas VID vai no grozījumu normas spēkā stāšanās dienas būs jāiesniedz Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) iesniegumu, ja pašnodarbinātā persona ir reģistrējusies VID pirms normas spēkāstāšanās dienas. Pabalsts netiks izmaksāts tiem no kara bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri iepriekš jau būs saņēmuši nodarbinātības uzsākšanas pabalstu, skaidrots likumprojekta anotācijā. Savukārt, lai nodrošinātu savlaicīgu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem par Latvijā dzimušu bērnu,...

Uzņēmējiem Latvijā būs pieejams 76 miljonus eiro liels finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī elektroauto iegādei. Valsts attīstības finanšu institūcija Altum uzņēmumu projektu pieņemšanu plāno uzsākt jau šoruden. Atbalsts uzņēmējiem energoefektivitātes paaugstināšanai vai AER projektiem būs pieejams kā Altum aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai. Tiks dzēsti 30% aizdevuma pamatsummas, ja aizņēmējs īstenos plānoto projektu, sasniedzot projektā noteiktos mērķus. Aizdevuma apjoms var būt līdz 5 miljoniem EUR, ieskaitot 30% kapitāla atlaidi no aizdevuma summas, kas nevar būt lielāka par 1,5 miljoniem EUR. Paralēliem aizdevumiem, kurus Altum sniegs līdztekus kredītiestāžu aizdevumiem, minimālā aizdevuma summa ir 50 tūkstoši EUR. Aizdevuma termiņš ir līdz 20 gadiem. Atbalsts elektroauto iegādei būs pieejams kā garantija ar kapitāla atlaidi līdz 180 000 EUR (vienam transportlīdzeklim līdz 5 000 EUR un, nepārsniedzot 30% no līzinga saistību apmēra bez PVN). Projekti tiks pieņemti trīs atlases kārtās, paziņojums par atlases kārtas sākumu tiks...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darbavietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darbavietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA reģistrētajam bezdarbniekam, darba devējs saņem dotāciju nodarbinātā bezdarbnieka un viņa darba vadītāja atalgojumam. Ja subsidētā darbavieta izveidota bezdarbniekam ar invaliditāti, darba devējs saņem vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams. NVA piešķir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas proporcionāli algas dotācijas daļai, ja darba devējs darba vietu veidos bezdarbniekam ar invaliditāti. ESF projekta „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros tiek nodarbināti bezdarbnieki ar invaliditāti; bezdarbnieki, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus; bezdarbnieki vecumā virs 55 gadiem, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu; bezdarbnieki vecumā līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri ir absolvējuši speciālo izglītības programmu; bezdarbnieki ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu. Darba devēju izveidotajās un NVA līdzfinansētajās darbavietās 2022. gada 8...

1. oktobrī Ukraina pievienosies 1987. gada 20. maija Konvencijai par preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu, kā arī 1987. gada 20. maija Konvencijai par kopīgu tranzīta procedūru. Tādējādi preču izvešanai uz Ukrainu, pārvietošanai Ukrainas teritorijā, kā arī preču ievešanai Eiropas Savienībā no Ukrainas teritorijas būs iespējams piemērot Kopīgā tranzīta procedūru. Ārpussavienības preču pārvadājumiem starp Eiropas Savienību un Ukrainu piemērojama ārējā tranzīta procedūra (T1). Savukārt, lai izvestu Savienības preces no Savienības muitas teritorijas un ievestu Ukrainā, Eiropas Savienībā būs iespējams secīgi piemērot eksporta un Savienības iekšējā tranzīta procedūru (T2). Eiropas Savienībā piemēroto tranzīta procedūru (T1 vai T2) varēs turpināt muitas formalitāšu un pārvadājuma izpildei Ukrainas teritorijā līdz iekšzemes muitas iestādei, savukārt Ukrainā piemēroto tranzīta procedūru būs iespējams pabeigt Eiropas Savienības iekšzemes muitas iestādē, piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas procedūru. Savienības preču izvešanai uz Ukrainu piemērojot muitas procedūru – eksports, eksporta deklarācijas 1. ailē (Deklarācija) būs jānorāda kods “EU” (līdz 30.09.2022. – “EX”). Piemēram, no 1....

Uzņēmuma īpašnieks viņam pienākošās dividendes izņem skaidrā naudā ATM ar uzņēmuma kontam piesaistītu norēķinu karti. Vai uz šiem darījumiem attiecas skaidras naudas darījumu ierobežojums 7200 eiro apmērā? Atbilde Jā, attiecas, jo darījuma dalībniekam nav atļauts izmaksāt skaidrā naudā dividendes par vienu pārskata gadu, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās), tā kā sabiedrības dalībnieku sapulces pieņemtais lēmums par dividenžu izmaksāšanu par vienu pārskata gadu ir uzskatāms par vienu darījumu. Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu summa pārsniedz mēnesī 1500 eiro, bet nepārsniedz 7200 eiro, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumus un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumus, uzliek naudas sodu fiziskajām personām trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajām personām — piecu procentu apmērā no nedeklarētās summas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada septembra (489.) numurā.

Valdības 20. septembra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”. Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs, norādījusi Ilze Indriksone, ekonomikas ministre. Atbalsta programmas mērķis - mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu. Valdības pieņemtais lēmums...

Par fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokli. Kāds ir IIN režīms mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un meža īpašniekiem, Meža konsultāciju pakalpojumu centra organizētajā informatīvajā seminārā «Nodokļi mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem» stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Otrās metodikas nodaļas galvenā nodokļu inspektore Maija Lisecka. Mežsaimniecības pakalpojumu sniedzējiem un mežu īpašniekiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekami šādi darījumi: ienākums no fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas; Lauku atbalsta dienesta izmaksātās atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem; ienākums, kas gūts, pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem, vai mežā, izstrādājot cirsmu. Ja fiziska persona ir saņēmusi Lauku atbalsta dienesta (LAD) izmaksāto atbalsta summu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kas šajā gadījumā maksā IIN? Atbilde Ienākuma izmaksātājs LAD jau ieturējis IIN. Fiziskajai personai nekas...

Otrdien, 20. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, lai noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākumu nodrošināt publiski pieejamu VID noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu. Kopš 2018. gada septembra nodokļu maksātājiem ir pieejams VID izveidots unikāls rīks – nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Tā ir informatīva sistēma, kas pieejama VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) tikai pašiem nodokļu maksātājiem, proti sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām un zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kas sastāda gada pārskatu. Jaunā reitinga risinājuma mērķis ir nodrošināt publiski pieejamu VID noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, parādot nodokļu maksātājam viņa nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju novērtējumu no VID skatupunkta. Jaunais reitinga risinājums ietvers gan pašlaik esošās reitinga sistēmas, gan segmentācijas principus un nodrošinās, ka publiski pieejamais nodokļu maksātāja reitings norādīs uz nodokļu maksātāja piederību kādai no VID noteikto segmentu grupām. Pašlaik nodokļu maksātājiem ir iespēja brīvprātīgi informēt darījumu partnerus un citas...