Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2022. gada 29. septembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi Finanšu stabilitātes nodevas likumā, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Sakarā ar jaunā Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanos ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) nodod finanšu stabilitātes nodevas (FSN) administrēšanas funkciju VID. Atgādinām, ka FSN mērķis ir stiprināt visu finanšu sistēmu, lai, ja nepieciešams, finansētu pasākumus, kas mazinās finansiālās grūtībās nonākušo kredītiestāžu negatīvo ietekmi uz citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kā arī daļēji kompensētu valsts budžeta līdzekļus, kas tika novirzīti situācijas stabilizēšanas pasākumiem finanšu sektorā, no kuriem tiešu vai netiešu labumu guva banku sektors kopumā. FSN maksā Latvijas Republikā (LR) reģistrētās kredītiestādes (izņemot elektroniskās naudas institūcijas). Finanšu stabilitātes nodevas likumā likumā izdarīti sekojoši grozījumi. 2. pantā precizēti FSN maksātāji, nosakot, ka FNS maksā LR reģistrētās kredītiestādes (tai skaitā par to filiālēm dalībvalstīs un ārvalstīs), kā arī dalībvalstīs un ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles LR....

Rakstu sērija par darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz personas rīcību vai nostāju, aizsākās 2022. gada jūlijā. Šajā raksta daļā – temata noslēgums. Darbinieka lojalitātes, atturības un diskrētuma pienākums Kā jau minēts pirmajā raksta daļā, darba tiesiskās attiecības veido divu pušu civiltiesisks līgums, kura izbeigšana ir regulēta normatīvajos aktos. Darba devējs var vienpusēji uzteikt darba līgumu gadījumos, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmajā daļā vai pārbaudes laikā, kā to noteic Darba likuma 46. un 47. pants. Savukārt izbeigt darba tiesiskās attiecības darba devējs var arī Darba likuma 115. panta noteiktajos gadījumos. Piemērojot Darba likuma 101. panta pirmās daļas punktus, ir svarīgi konstatēt, vai darbinieka uzskati, to paušana ir saistīti ar darbu. Piemēram, Darba likuma 101. panta pirmās daļas 2. punktā noteikts: lai strīda gadījumā tiesa atzītu uzteikumu par tiesisku, darba devējam uzteikumā ir jānorāda tādi apstākļi, kuriem juridisko seku ziņā būtu piemērojama attiecīgā tiesību norma (darbinieka prettiesiskas rīcības konstatēšana;...

Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik mērķēti kā viesmīlības — naktsmītņu un ēdināšanas — nozari. Beidzoties Covid–19 krīzei, kas saprotamu iemeslu dēļ ievērojami bremzēja viesmīlības pakalpojumu izmantošanu, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā izraisītais efekts, kas «sita» tieši pa Latviju kā agresora kaimiņvalsti, atbaidot tūristus. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Santu Graiksti, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori. Sāksim ar atskatu uz Covid–19 krīzi. Tūrisms un ēdināšana bija vienas no krīzes vissmagāk skartajām jomām. Cik būtisks bija šis iespaids, un kādas sekas ilgtermiņā tas atstājis uz viesmīlības nozari? Tie nav tikai skaļi paziņojumi, ka viesmīlības nozare bija Covid–19 krīzē visvairāk cietusī tautsaimniecības joma — tā...

Līdz 17. oktobrim ir jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2022. gada 3. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma aicinām iesniegt elektroniski, izmantojot VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie saimnieciskās darbības veicēji, t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāji un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro 2022. gada 4. ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinātu šīs iemaksas, personai līdz 17. oktobrim (ieskaitot) jāiesniedz VID apliecinājums par 3. ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Apliecinājumu jāiesniedz īpaši tam izveidotā veidlapā, kas pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/Dokumentu grupa/Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu dokumenti/Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”. Apliecinājumā jānorāda konkrēto ceturksni kad ienākums nesasniegs 1500 eiro ceturksnī. Tie, kuri vēl 2022. gadā plāno uzsākt saimniecisko darbību, apliecinājumu var iesniegt vienlaikus ar iesniegumu par saimnieciskās darbības reģistrāciju VID, vai arī 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas, gadījumā, ja pašnodarbinātais iepriekš vēl strādāja arī algotu darbu. Veicamās iemaksas katra ceturkšņa beigās aprēķinās VSAA, savukārt...

Pētījumu centra SKDS aptaujas, kas veikta pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma, rezultāti rāda, ka 18% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir uzkrāts "drošības spilvens", savu naudu iegulda biržās kotētos vērtspapīros. Krietni vairāk – 60% – uzkrājumus uzglabā skaidrā naudā, 47% veic ieguldījumus 3. līmeņa pensiju fondā, savukārt 40% savus uzkrātos līdzekļus glabā bankas kontā. Ieguldījumus nekustamajā īpašumā minējuši 29% respondentu, bet citi finanšu uzkrājumu un ieguldījumu veidi ir minēti salīdzinoši retāk. FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsver: "Mums kā kapitāla tirgus uzraugam rūp tirgus attīstība. Izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, secinājām, ka viens no virzieniem, kas attīstāms, ir ieguldījumu kultūras veicināšana. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte krietni atpaliek. Šīs aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir uzkrāts “drošības spilvens", rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem un kas viņus attur likt naudai pelnīt. Ieguvām vērtīgus datus, kas ļaus FKTK sadarbībā ar citām institūcijām spert tālākos soļus, nodrošinot...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 7. oktobrī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", ar kuriem iecerēts palielināt valsts atbalstu strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem. Plānots, ka vecāku pabalsts līdzšinējo 30% vietā tiks palielināts līdz 50% no piešķirtā pabalsta apmēra. Grozījumi attieksies uz tiem vecākiem, kuri ir nodarbināti un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, paredz likumprojekts. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Strādājošo vecāku skaits 2023. gadā vidēji mēnesī tiek prognozēts ap nepilniem 3000, kas ir aptuveni 14% no vecāku pabalstu prognozētā kopskaita, bet ienākumu palielinājums ik mēnesi tādējādi šiem vecākiem varētu palielināties vidēji par nepilniem 170 eiro. Likuma izmaiņas rosinātas, ņemot vērā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LRTK) ieteikumus, jo tā tiktu mazinātu ēnu ekonomika, darba tirgū aizpildītos vairāk brīvo vakanču, kā arī palielinātos sociālais nodrošinājums ģimenēm ar bērniem. Deputāti lūgs Saeimu grozījumiem noteikt steidzamību un skatīt divos...

Vēl līdz novembrim darbosies 13. Saeima, un šī sasaukuma deputāti sanāks uz sēdēm, lai izskatītu iesniegtos likumprojektus. Tā 6. oktobrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Likumprojekts paredz: Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nodrošināt publiski pieejamu VID nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, sākot no 2024. gada 1. janvāra. Attiecībā uz nodokļu maksātāja reitingu, padarot tā novērtējumu publiski pieejamu, VID uzskata, ka šāds risinājums cita starp nodrošinās iespēju komersantiem veikt attiecīgā darījumu partnera un darījumu risku izvērtējumu un atturēties no dalības darījumos ar darījumu partneriem ar apšaubāmu reputāciju nodokļu saistību izpildes jomā; precizēt normas saistībā ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā; noteikt pienākumu galvenajam būvdarbu veicējam un visiem tā apakšuzņēmējiem iesniegt iekļaušanai vienotajā elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē informāciju par visiem ar saviem apakšuzņēmējiem iepriekšējā mēnesī noslēgtajiem būvdarbu līgumiem bez līguma summas ierobežojuma (pašlaik informācijas sniegšanas pienākums ir attiecināms tikai uz līgumiem, kuru...

Vēlēšanas ir beigušās, dalība tajās labāka nekā iepriekšējās, kas noteikti vērtējams pozitīvi — esam kļuvuši apzinīgāki. Kā jau vienmēr, ir tādi, kas apmierināti ar rezultātu, un tādi, kuri nav, bet, kādi ir vēlētāji, tāda ir Saeima. Paši ievēlējām, un nav ko čīkstēt! Atliek jaunajai Saeimai novēlēt ražīgu darbu tautas labā. Bet mēs turpinām savu iesākto darbu un informējam jūs par aktualitātēm grāmatvedībā, nodokļos un finansēs. Šajā numurā varēsiet lasīt par grāmatvedības uzskaiti dzīvokļu biedrībās. Par šo tēmu saņēmām vairākus jautājumus, tāpēc likās, ka vieglāk atbildēt ar veselu rakstu, nekā skaidrot pa mazam gabaliņam. Tāpat interesants un aktuāls temats ir par gada pārskatu termiņiem nākotnē, posteņu periodizāciju un VSAOI dažādās situācijās. Turpinām tematu par tiesiskās aizsardzības procesu, kas bija iesākts iepriekšējā numurā, par ziedojumu ietekmi uz UIN un citiem jautājumiem. Šoreiz piedāvājam veselas trīs intervijas. Sarunā ar Lilitu Beķeri spriežam par grāmatveža lomu un darbu uzņēmumā un to, ka vispirms jāparūpējas par sevi,...

IEVADKOMENTĀRS Vita Zariņa: Apsveicu visus ar jauno Saeimu! Vēlēšanas ir beigušās, dalība tajās labāka nekā iepriekšējās, kas noteikti vērtējams pozitīvi — esam kļuvuši apzinīgāki. Kā jau vienmēr, ir tādi, kas apmierināti ar rezultātu, un tādi, kuri nav, bet, kādi ir vēlētāji, tāda ir Saeima. Paši ievēlējām, un nav ko čīkstēt! Atliek jaunajai Saeimai novēlēt ražīgu darbu tautas labā. NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš sarunājas ar Santu Graiksti, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori: Krīzē noturējās tie, kas bija maksājuši nodokļus. Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik mērķēti kā viesmīlības — naktsmītņu un ēdināšanas — nozari. Beidzoties Covid–19 krīzei, kas saprotamu iemeslu dēļ ievērojami bremzēja viesmīlības pakalpojumu izmantošanu, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā izraisītais efekts, kas «sita» tieši pa Latviju kā agresora kaimiņvalsti, atbaidot tūristus. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt...

Laikā no 10. līdz 16. oktobrim, kas pasludināta kā UNESCO nedēļa, ikviens ir gaidīts klātienē Latvijas mantojuma vietās, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Latvijas nacionālajā sarakstā, lai piedalītos tematiskos pasākumos, tostarp izzinošās pastaigās, lekcijās un spēlēs. Visas UNESCO nedēļas garumā Rīgas vēsturisko centru būs iespējams iepazīt, izstaigājot maršrutus Krāsotāju ielā, kā arī izmantojot muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” sagatavoto interaktīvo aplikāciju. Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” piedāvā divus maršrutus, kas iepazīstina ar Rīgas jūgendstila arhitektūru. Maršruti “Rīgas jūgendstils: Tērbatas iela ˗ A. Čaka iela” un “Rīgas jūgendstila pērles” pieejami muzeja mājaslapā www.jugendstils.riga.lv. Interaktīvā karte ar jūgendstila objektu karti, bagātīgu foto un informatīvo materiālu latviešu un angļu valodās ļauj iepazīt pilsētas jūgendstila arhitektūras stilistisko daudzveidību ikvienā viedtālrunī. No 10. līdz 14. oktobrim katru dienu no plkst. 9.00 līdz 13.00 un no plkst. 14.00 līdz 18.00 Kuldīga aicina interesentus ielūkoties starptautiskajā restaurācijas darbnīcā “Koka būvgaldniecības elementu restaurācija – apļa formas logi ar dekoratīviem elementiem”,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izskatīja SIA “X”, (turpmāk – Iesniedzējs), 2022. gada 12. septembra iesniegumu par uzziņas sniegšanu un sniedzis uzziņu par turpmāko faktu aprakstu. Iesniedzēja galvenā darbības sfēra ir pieaugušo profesionālā tālākizglītība, pārkvalifikācija, kas ietver dažādu formālo un neformālo izglītības programmu izstrādi, licencēšanu, akreditāciju un realizāciju. 2022. gadā Iesniedzējs piedalījās Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” atklāta pieteikumu konkursā saskaņā ar projekta nolikumu. Programmas mērķis ir nodrošināt bezmaksas latviešu valodas mācības vismaz 120 stundu apjomā A1 līmenī Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos. Konkursu organizē Sabiedrības integrācijas fonds (SIF). Šī konkursa mērķa grupa ir pieaugušie Ukrainas civiliedzīvotāji. Saskaņā ar konkursa nolikumu un projekta īstenošanas līgumu ar SIF, projekta īstenošanai paredzētās izmaksas vienam dalībniekam viena kursa ietvaros tiek noteiktas saskaņā ar līguma 1. pielikuma “Projekta pieteikums” C sadaļā norādīto cenu par vienu stundu vienam mācību dalībniekam. Programmas finansējums veido 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Fonds izmaksā projekta īstenotājam...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka 2021. gada 10. jūnijā Saeimā ir pieņemts Grāmatvedības likums, kas stājies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Ar jaunā Grāmatvedības likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja 1992. gada oktobra likums "Par grāmatvedību" un pamatojoties uz šo likumu izdotie Ministru kabineta (MK) noteikumi. Pamatojoties uz Grāmatvedības likumu izdoti šādi jauni MK noteikumi: MK 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī; MK 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 “Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un kases grāmatas kārtošana”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī; MK 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 590 “Kārtība, kādā grāmatvedībā novērtē un finanšu pārskatos norāda uzņēmuma mantu un saistības, ja uzņēmuma vai tā struktūrvienības darbība tiek izbeigta”, kas stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī; MK 2021. gada 24. augusta noteikumi Nr. 569 “Noteikumi par politisko organizāciju (partiju) un to apvienību gada...

Latvijas Republikas Valsts kontrole atbilstoši likumam noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju par valsts 2021. gada saimnieciskā gada pārskatu (turpmāk - SGP). Lai arī sniegts atzinums ar iebildēm, daudz paveikts valsts finanšu uzskaites sakārtošanai. Taču pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi. Jāatgādina, ka SGP vērtē arī ārvalstu investori un reitingu aģentūras, gan nosakot valsts kredītreitingu, gan arī pieņemot lēmumus par investēšanu. Valsts kontrole secinājusi: lai gan ir ieviests uzkrāšanas princips nodokļu uzskaitē, tomēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pirmo reizi sagatavotais ikgadējais nodokļu pārskats nav pārbaudāms. Ieviešot Valsts kontroles pirms 16 gadiem sniegto ieteikumu uzkrāšanas principa piemērošanai valsts budžeta ieņēmumu uzskaitē, pirmo reizi 2021. gada SGP iekļauts VID ikgadējais nodokļu pārskats jeb t.s. “nodokļu bilance”. Tomēr nodevu ieņēmumi, naudas sodi u.c. nenodokļu ieņēmumi joprojām netiek uzrādīti pēc uzkrāšanas principa, t.i., SGP ne saistību, ne prasību sastāvā par tiem netiek uzrādīta informācija. Šādi ieņēmumi veido 2,4% no konsolidētā kopbudžeta kopējiem ieņēmumiem jeb 298...

Reģistrētam nodokļa maksātājam, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veicot ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamus darījumus, noteiktos gadījumos taksācijas periods PVN deklarācijas iesniegšanai var mainīties uz vienu kalendāro mēnesi. Kā rīkoties, ja jāiesniedz PVN deklarācija, kad taksācijas periods mainās no ceturkšņa uz mēnesi? Ja reģistrēta nodokļa maksātāja, kuram taksācijas periods ir viens kalendārais ceturksnis, veikto ar PVN apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā vai taksācijas gadā pārsniedz 40 000 euro, taksācijas periods šādam nodokļa maksātājam mainās uz vienu kalendāro mēnesi. PVN deklarācija par kalendāro mēnesi ir jāiesniedz, sākot ar to mēnesi, kad 40 000 euro vērtība tika sasniegta vai pārsniegta, iekļaujot tajā arī visus darījumus, kas notikuši pēc pēdējās ceturkšņa PVN deklarācijas iesniegšanas. Piemērs 40 000 euro vērtība tiek sasniegta 2019.gada 3.novembrī. Reģistrētam nodokļa maksātājam decembrī ir jāiesniedz PVN deklarācija par novembri, iekļaujot tajā arī darījumus, kas bija veikti no 1.oktobra līdz 2.novembrim. Kā rīkoties, ja taksācijas...