Ekspertu ziņojumam

Finanšu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzības pasākumiem 2021. gadā. Ziņojumā sniegta informācija par 2021. gadā konstatētajām neatbilstībām un dati par saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem ES fondos. 2021. gadā 2014.–2020. plānošanas periodā ES fondu izlietojumā konstatētas 1652 neatbilstības par kopējo summu 33 500 236,08 EUR, līdz ar to, salīdzinot ar kopējiem attiecināmiem izdevumiem, kopējais 2021. gadā konstatēto neatbilstību summas īpatsvars veido 2,6%, kas ir trīskāršojies salīdzinājumā ar 2020. gadu (2020. gadā – 0,68%; 2019. gadā – 1,33%). 2021. gada kāpums: 2014.-2020. plānošanas perioda ietvaros 2021. gadā ir bijis vislielākais neatbilstību apjoma kāpums ERAF1 projektos saistībā ar Konkurences padomes konstatējumiem “būvniecības karteļa lietā”, dēļ kā ERAF neatbilstību summas īpatsvars ir būtiski palielinājās no 0,01% uz 5,5%. Izvērtējot neatbilstības sadalījumā pa ES fondu veidiem, konstatējams, ka 2021. gadā visvairāk neatbilstību, salīdzinot pret kopējo neatbilstību skaitu, tika atklātas ELGF2 (46,92%) ietvaros, kam seko neatbilstības...

Atvaļinājums piešķirts no 11. aprīļa četras kalendāra nedēļas, neskaitot svētku dienas, tas nozīmē — līdz 15. maijam. Šāda norma jāievēro par visām svētku dienām un visiem darbiniekiem. Darbiniekam ir noteikta minimālā mēneša alga, iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, normālais darba laiks, nav apgādājamo, nav noteikta invaliditāte, VSAOI — 34,09% (23,59 + 10,5). Kādas problēmas saistītas ar svētku dienām? No iepriekš minētā izriet, ka mēnesī, kad darba dienās iekrīt viena vai vairākas svētku dienas, darbiniekam jāaprēķina samaksa par faktisko darbu un atlīdzība par svētkos esošajām dienām vai stundām, ja tajās nav strādāts svētku dēļ. Teikto apliecina ikgadējais minimālās stundas algas likmes aprēķins LM mājaslapā (https://www.lm.gov.lv/lv/minimala-darba-alga). Piemērā izmantots: 1. tabula Minimālās stundas likmes aprēķins Mēnesis 2021./ 2022. gads Nostrād. stundu skaits Apmaksātās atlīdzības attaisnojošu iemeslu dēļ Kopā apmaks. stundu skaits(2 + 3 + 4) Aprēķinātā minimālā mēneša darba alga, EUR(2 x 10) Aprēķinātā apmaks. atlīdzība, EUR(3 + 4) x 10 Kopā aprēķinātā min. mēn. darba...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis atbildes uz uzziņas pieprasījuma iesniedzēja kā saimnieciskās darbības veicēja uzdotajiem jautājumiem par šādu situāciju. Iesniedzēja nodarbojas ar apakšveļas ražošanu pēc pasūtījumiem caur interneta veikalu www.etsy.com (turpmāk – interneta veikals), kur pircēji ir fiziskās personas, kuras nav nodokļa maksātāji. Pircēji ir gan no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, gan no trešajām valstīm, gan no Latvijas. Interneta veikala platformā var izņemt atskaites par darījumiem attiecīgajā periodā, kā arī atsevišķi par katru darījumu attaisnojuma dokumentu “order”. Savā grāmatvedības uzskaitē iesniedzēja apkopoja atskaites no interneta veikala un sastādīja “realizācijas žurnālu”, kurā ir ietverta informācija par katru darījumu: pasūtījuma datums (datums naudas ienākumam), ordera numurs, darījuma summa, realizācijas datums, valsts, tirgus veids (ES, eksports, Latvija), PVN likme, summa bez PVN, PVN summa, summa kopā. Savukārt, attaisnojuma dokumentā “order” ir sekojoši dati: ordera numurs, klienta lietotāja vārds kā reģistrētais klients interneta veikalā, pircēja (fiziskās personas) rekvizīti (vārds, uzvārds, adrese), saimnieciskās darbības veicēja interneta veikala...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām iesniegšana sākot ar 01.01.2022". Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām ir pārskats par personai izmaksātajiem ienākumiem. Pārskatu sagatavo ienākumu izmaksātājs, iesniedz to VID, kā arī pēc pieprasījuma izsniedz ienākuma saņēmējam. Ienākumu izmaksātājs ir komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība, nodibinājums un fiziskā persona, kura reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs. Paziņojums ir iesniedzams tikai par Latvijas rezidenta gūtajiem ienākumiem. Par nerezidenta gūtajiem ienākumiem VID ir jāsniedz “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskats par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā” (Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”). Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksā šādus ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem;...

Tiem iedzīvotājiem, kam gada ienākumu deklarācija par 2021. gadu ir jāiesniedz obligāti, tas ir jāizdara līdz 2022. gada 1. jūnijam vai 1. jūlijam – atkarībā no kopējiem ienākumiem pagājušajā gadā. Obligātā gada ienākumu deklarācija ir jāiesniedz elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID) Obligāti 2021. gada deklarācija līdz 1. jūnijam (ja personas kopējie 2021. gada ienākumi pārsnieguši 62 800 eiro - līdz 1. jūlijam) jāsniedz tiem iedzīvotājiem, kuri: veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.) guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa. Izņēmums ir gadījumi, kad no cilvēka algotā darba ienākumiem kādā citā ES dalībvalstī jau tiek maksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisks nodoklis guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā gadā pārsniedza 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas)...

Darbiniekam ir normālais darba laiks 5 darba dienas nedēļā. Darbinieks nostrādājis gadu un ir bijis atvaļinājumā 4 dienas (tikai darba dienas) + 4 dienas (tikai darba dienas), tātad 8 kalendāra dienas, kas sakrīt ar darba dienām. Neizmantotais atvaļinājums palicis 20 kalendāra dienas. Par cik dienām jāizmaksā atvaļinājuma kompensācija, atbrīvojot darbinieku, — par 14,29 darba dienām (proporcionāli darba dienas atlikušo kalendāra dienu periodā, 20 / 28 × 20) vai par 12 darba dienām (apmaksātas 20 darba dienas gadā — 8 izmantotas). Atbilde Vispirms jāprecizē, ka Darba likumā (DL) atvaļinājums ir noteikts kā četras kalendāra nedēļas, bet nav norādīts, ka šajās nedēļās būtu jāapmaksā 20 darba dienas. Apmaksājamo dienu atvaļinājuma laikā mēdz būt no 19 līdz pat 23. 75. panta 8. daļā noteikts: par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai apmaksātā papildatvaļinājuma laiku izmaksājamās samaksas summu aprēķina, dienas vai stundas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu vai stundu skaitu atvaļinājuma laikā. Tātad vidējo izpeļņu reizina ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu jautājumā par šādu situācijas aprakstu. Iesniedzējs plāno saņemt pakalpojumu no Latvijas nerezidenta (Anglijas uzņēmuma M, reģ. Nr…. ) par preču zīmola reģistrāciju EU, ASV un Lielbritānijā. Iesniedzējs lūdz paskaidrot, vai šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem un ir uzskatāms kā nerezidenta ar nodokli apliekamais objekts, kurš ir apliekams ar 20% UIN likmi no atlīdzības summas. Gadījumā, ja šis pakalpojums atbilst UIN likuma 5. panta 1. daļā minētajam pakalpojumiem, iesniedzējs lūdz norādīt, kādi dokumenti iesniedzējam jāpieprasa no pakalpojuma sniedzēja, lai saņemtu atbrīvojumu no UIN apmaksas. VID, izvērtējot iesniedzēja iesniegumā sniegto faktu aprakstu un no minētajiem faktiem izrietošu konkrētu jautājumu, norāda, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. Nodoklis tiek ieturēts no tādiem maksājumiem, kurus rezidenti (izņemot fiziskās personas) un pastāvīgās pārstāvniecības...

2022. gada 28. maijā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (turpmāk — MK) 18.05.1999. noteikumos Nr. 178 "Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 178), ar kuriem precizētas un papildinātas normas saistībā ar preču cenu korektu norādīšanu speciālo piedāvājumu — atlaižu, samazinātas cenas kampaņu, izpārdošanu u.tml. cenu pazemināšanas — gadījumos. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra direktīvas (ES) 2019/2161, ar ko groza Padomes direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu (turpmāk — Direktīva 2019/2161) atsevišķu normu pārņemšanu. 2018. gada 11. aprīlī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par nepieciešamību modernizēt vairākas direktīvas, un 2019. gada 27. novembrī tika publicēta Direktīva 2019/2161. Priekšlikuma visaptverošais mērķis ir nodrošināt augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībai Eiropas Savienībā, kā arī modernizēt normatīvos aktus, ņemot vērā attīstības tendences, un aizsargāt patērētājus no...

Steidzamības kārtā 12. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, stājušies spēkā no 19. maija. Atbalsta mehānismam plānotais valsts budžeta finansējums ir paredzēts 937 500 eiro apmērā. Mājsaimniecības jeb tās pārstāvošās fiziskās personas var saņemt kompensāciju par papildu izmaksām, kas tām radušās, savā mājoklī bez maksas izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus (nodrošinot gan izmitināšanu, gan iespēju robežās arī higiēnas preces un uzturu, kā arī izglītojošus un izklaides vai atpūtas pasākumus, u.c. atbalsta pasākumus), par periodu līdz 90 dienām: 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu; 50 eiro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu; ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām. Ja fiziskajai personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji, atlīdzību var saņemt par katru savā īpašumā esošo mājokli, kurā tiek izmitināti Ukrainas civiliedzīvotāji. Svarīgi – atbalsts attiecas tikai uz tām mājsaimniecībām, kuras...

Senāta Administratīvo lietu departaments 17. maijā lietā par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu noteikt pieteicējai soda naudu divkāršā apmērā saistībā ar iespējamu atkārtotu nodokļu pārkāpumu (lieta Nr. SKA-25/2022 (A420463113), apturēja tiesvedību un vērsās ar pieteikumu Satversmes tiesā. Izskatāmajā lietā VID pieteicējai saistībā ar tās deklarētajiem darījumiem aprēķinājis soda naudu divkāršā apmērā, ņemot vērā to, ka pieteicējai iepriekšējā auditā ir konstatēti nodokļu pārkāpumi. Izskatot abu pušu kasācijas sūdzības, Senātam radās šaubas par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta, ciktāl tas paredz, ka nodokļu pārkāpums tiek uzskatīts par atkārtotu arī tad, ja lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam. Senātam ir šaubas, jo apstrīdētā norma pieļauj par nodokļu pārkāpumu atzīt arī tās darbības, par kurām pastāv strīds, kurš tiek risināts administratīvajā tiesā. ...

Esmu SIA īpašnieks un vienīgais valdes loceklis. Man nav noteikta alga, tātad nav maksāti darbaspēka nodokļi. 2021. gadā saimnieciskā darbība tika veikta vienā mēnesī. Vai man būtu jāmaksā UIN par 2021. gadu? Atbilde Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17. pantā noteikts: ja par pārskata gadu aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa ir mazāka par 50 eiro, tad nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā norāda budžetā maksājamā nodokļa starpību, kas kopā ar pārskata gadā aprēķināto nodokli veido 50 eiro, ko iemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz pēctaksācijas perioda 23. datumam (11. daļa). Juridiskai personai (SIA) nav pienākuma maksāt minimālo UIN, ja ir spēkā viens no šādiem apstākļiem: pārskata gadā sabiedrība reģistrēta uzņēmumu reģistrā; pārskata gadā ir pabeigts sabiedrības likvidācijas process; nodokļa maksātājs pārskata gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku ne mazāk kā 100 eiro apmērā; sabiedrībai uzsākts maksātnespējas process (12. daļa). Uz SIA, kas sen reģistrēta...

Līdz šim uzņēmumiem, kuru darbībās Konkurences padome konstatēja aizliegtu vienošanos jeb karteļa pazīmes, papildu naudas sodam tika piemērots arī gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Vienlaikus pasūtītājs jeb iepirkumu rīkotājs var vērtēt uzņēmuma īstenotos tehniskos, organizatoriskos un personālvadības pasākumus, lai lemtu par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu” un tādējādi, neskatoties uz liegumu, tomēr ļautu uzņēmumam piedalīties iepirkumos. “Uzticamības atjaunošana” īpaši aktuāla varētu kļūt nākamgad, kad spēkā stāsies grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas noteic, ka uzņēmumiem par iesaisti kartelī tiek piemērots nevis gadu, bet trīs gadu ilgs liegums piedalīties publiskajos iepirkumos. Uzticamības atjaunošana – iespēja laboties un piedalīties iepirkumos Papildus pasūtītāja vērtējumam par uzņēmuma zaudētās “uzticamības atjaunošanu”, Konkurences padome ir tiesīga pēc uzņēmuma vai pasūtītāja lūguma sniegt savu neatkarīgo viedokli jeb atzinumu par uzņēmuma īstenotajām aktivitātēm. To pasūtītāji kopsakarā ar citu tiem pieejamu informāciju var ņemt un var arī neņemt vērā, lemjot par attiecīgā pretendenta dalību publiskajā iepirkumā. Pasūtītāja iespēja lemt, vai uzņēmums ir...

Cik lielas ir uzņēmēju iespējas aizstāvēt sevi no nepamatotām likuma prasībām, iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā? Kāda ir varbūtība, ka Satversmes tiesa pieteikumu pieņems izskatīšanai un kādās tiesību nozarēs pastāv lielākas iespējas cerēt uz uzvaru? Kas ir tās stratēģiskās un taktiskās nianses, kas jāņem vērā, lai Satversmes tiesā panāktu iespējami labāku rezultātu? Par šiem un citiem jautājumiem saistībā ar Satversmes tiesas procesukonferencē "Juridiskie aspekti biznesā" stāstīja Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināts advokāts. Publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI arhīva rakstu, kurš Satversmes tiesas simtgades gadā nav zaudējis savu aktualitāti. Cik tiek cauri Satversmes tiesas "sietam"? Lēmumam vērsties Satversmes tiesā ir vairāki labi priekšnoteikumi - iesniedzot pieteikumu, nav jāmaksā valsts nodevas, turklāt lieta tiek izskatīta un spriedums ir gatavs gada laikā (ja vien pats pieteicējs nevilcina lietas izskatīšanas procesu). Taču jāņem vērā, ka pieteikumam Satversmes tiesā ir jābūt sagatavotam ļoti kvalitatīvi, un pat tad jāatceras, ka panākt, lai lieta nonāk vismaz...

Administratīvo lietu departaments 17. maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteicējai – SIA “Vienotais norēķinu centrs” – uzlikts naudas sods 2000 eiro apmērā par negodīgas komercprakses īstenošanu, piedzenot zemes piespiedu nomas maksas parādus (lieta Nr.SKA-136/2022 (A420340617)). Pieteicēja zemes nomas maksājumu atgūšanu veica kā parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, proti, pieteicēja vērsās pie daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem zemes īpašnieka interesēs un nosūtīja paziņojumus, aicinot samaksāt zemes nomas maksas parādu. Izskatāmajā lietā strīds bija par to, vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pamatoti konstatēja, ka pieteicējas īstenotā komercprakse ir bijusi negodīga - profesionālajai rūpībai neatbilstoša un patērētāja ekonomisko rīcību negatīvi ietekmējoša un maldinoša. Senāts spriedumā atzina, ka apgabaltiesa pamatoti secinājusi, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks un pieteicējai piemērotais naudas sods ir samērīgs ar pieļauto pārkāpumu. Senāts atzina, ka tiesa pamatoti secinājusi, ka parāds, kura atgūšana tika nodota pieteicējai, nav uzskatāms par parādu Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 1. panta 1. punkta izpratnē....

Normatīvo aktu regulējums un grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības biedrībām un nodibinājumiem nedaudz atšķiras no grāmatvedības, kas jāveic komercuzņēmumos. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas pārstāve Daina Kanale seminārā "NVO grāmatvedība un finanšu iespējas", kas tika organizēts Zemgales nevalstisko uzņēmumu (NVO) centra NVO fonda projekta "Kompleksi pasākumi iedzīvotāju pilsoniskās aktivitātes veicināšanai Zemgalē" ietvaros, skaidroja, kā jākārto biedrību un nodibinājumu grāmatvedība, jāveic ieraksti grāmatvedībā un jāiegrāmato attaisnojuma dokumenti. Normatīvie akti Svarīgākais normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu ir šāds: Grāmatvedības likums (spēkā no 2022. gada 1. janvāra); Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 808 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem" (spēkā līdz 2022. gada 1. jūlijam); Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (aizstāj noteikumus Nr. 585), tie paskaidro atsevišķu grāmatvedības likuma normu piemērošanu; Ministru kabineta 2021. gada 14. septembra noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu...