Ekspertu ziņojumam

No 1. jūlija pensijās vecumu sasniegušajām personām valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (VSNP) izmaksa netiks pārtraukta, ja šie cilvēki uzsāks darba attiecības. Tas sekmēs viņu materiālās situācijas uzlabošanos, jo vienlaikus ar darba algu būs iespējams saņemt arī VSNP, kas ilgtermiņā var radīt pozitīvu ietekmi uz šo cilvēku iesaisti darba tirgū, ja vien viņi paši vēlas un saskata tajā iespēju uzlabot savu materiālo situāciju. Minēto paredz grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 788 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību"", kas otrdien, 17. maijā, pieņemti valdības sēdē. VSNP piešķir personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, un persona ir sasniegusi vecumu, kāds saskaņā ar likumu noteikts, lai varētu saņemt vecuma pensiju. Šis pabalsts ir viens no regulāri izmaksājamiem valsts sociālo pabalstu veidiem, kas tiek finansēts no valsts pamatbudžeta un kuru apmērs ir atkarīgs no valsts...

Kā noteikt darbinieka personīgo gadu, ja tam bija ilgstošs atvaļinājums bez darba algas samaksas vai bērna kopšanas atvaļinājums? Atbilde Darba likuma 152. panta pirmajā daļā minētajā laikā (laikā, kas dod tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu) neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma laiku un atvaļinājuma laiku bez darba samaksas saglabāšanas, kas ir ilgāks par četrām nedēļām viena gada laikā. Piemērs Atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas Darbinieka personīgais gads sākās 20xx. gada 21. martā. Ik gadu ir izmantots ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, pēdējo reizi: par periodu 2019. gada 21. III–2020. gada 20. III. Darbinieks saskaņoja ar darba devēju iespēju izmantot bezalgas atvaļinājumu 2020. gada vasarā no 10. jūnija līdz 9. novembrim (pieci mēneši). Par kādu periodu darbiniekam būs tiesības uz nākamo apmaksāto atvaļinājumu? Pirms došanās bezalgas atvaļinājumā tiesības uz apmaksāto atvaļinājumu ir uzkrātas no 2020. gada 21. marta līdz 9. jūnijam un no 10. jūnija līdz 7. jūlijam (papildu četras klendāra nedēļas). Pārējais bezalgas periods no 8....

Uzņēmuma pāreja pēc būtības komerctiesībās sastopama ļoti bieži. Tā notiek uzņēmuma vai tā patstāvīgas daļas pārdošanas gadījumos, mantiskā ieguldījuma vai reorganizācijas veidos. Tomēr, neskatoties uz plašo pielietojumu, tiesu prakse uzņēmuma pārejas lietās ir visai skopa, tāpat arī juridiskajā literatūrā tas nav plaši analizēts temats, kas dotu plašāku izpratni par uzņēmuma pārejas robežām un tiesiskajām sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt plašāku ieskatu par uzņēmuma pārejas saturu un tās rezultātā notiekošajiem procesiem. Komerclikums sniedz vispārīgu jēdziena “uzņēmums” definīciju1, tomēr, saturiski piemērojot normu, ne vienmēr var viegli noteikt, vai notikušais darījums atbilst uzņēmuma pārejai. Īpaši gadījumos, kad notikusi uzņēmuma patstāvīgās daļas pāreja, jo jēdziens “uzņēmuma patstāvīga daļa” nav plašāk skaidrots, tādējādi var būt grūtības darījumu pareizi klasificēt. Tomēr autores ieskatā uzņēmuma pārejas izpratnē uzņēmuma patstāvīgo daļu veido tie paši komponenti, kas attiecas uz uzņēmumu kopumā, tādēļ šī raksta ietvaros netiks atsevišķi izdalīti termini “uzņēmums” vai “tā patstāvīga daļa”, pieņemot, ka saturiski šiem...

Tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), ja to sniedz personai, kas veic saimniecisko darbību, ir attiecīgo pasākumu faktiskās norises vieta, norāda Valsts ieņēmumu dienests. Piemērs Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz koncerta, kas notiks Krievijā, organizēšanas pakalpojumu. Pakalpojums tiek sniegts Krievijas uzņēmumam (t.i., personai, kas veic saimniecisko darbību). Tā kā pakalpojums tiek sniegts personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir pasākuma norises vieta, t.i., Krievija. Pirms pakalpojuma sniegšanas Latvijas reģistrētam nodokļa maksātājam nepieciešams noskaidrot, vai tam nav nepieciešams Krievijā reģistrēties kā nodokļa maksātājam. Ja Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs nav reģistrējies Krievijā kā PVN maksātājs, tas šo darījumu uzrāda PVN deklarācijas 48.2rindā kā citās valstīs veiktu darījumu. Tāda pakalpojuma un papildpakalpojuma sniegšanas vieta, kurš saistīts ar kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai citiem līdzīga rakstura pasākumiem (piemēram, gadatirgi, izstādes), tai skaitā šādu...

Grāmatvedība, vest grāmatas, kārtot grāmatas, kārtīgi vest. Vēl — precīzi ierakstīt un pierakstīt saimniecībā svarīgu informāciju par naudas saņemšanu un tērēšanu, par saražoto, izaudzēto, pārdoto un arī par zaudēto, sagrupēt to, salīdzināt, analizēt. Tā varētu raksturot grāmatvedības nepieciešamību laiku lokos. Par grāmatvedības darba organizāciju uzņēmumos, par grāmatvežu profesijām, par rakstura īpašībām, kas nepieciešamas un kuras nav pieļaujamas grāmatvedim, par to, kam nepieciešams grāmatvedis un kurš ir tiesīgs kārtot sava uzņēmuma grāmatvedību pats. Par to šajā rakstā. Vienkāršā un divkāršā ieraksta grāmatvedības sistēma Grāmatvedība ir gandrīz tikpat sena kā pasaule, protams, ne šodienas izpratnē. Šodien Latvijā ir divas grāmatvedības — vienkāršā ieraksta un divkāršā ieraksta. Tauta runā, ka esot vēl kāda grāmatvedība — dubultā, bet tā ir aizliegta un sodāma. Paliekam pie iepriekšminētajām divām. Uzskata, ka vienkāršā ieraksta grāmatvedībai nav nepieciešams grāmatvedis, viss esot vienkārši! Pamēģiniet, un viss izskatīsies pilnīgi citādi! Samudžināti un sarežģīti. Bez zinoša grāmatvedības tulka neiztikt. Bet, ja apgūst visus...

Piemērojot pievienotās vērtības nodokli, pakalpojuma vietas sniegšanas noteikšanā ir svarīgi izvērtēt, vai persona, kurai tiek sniegts pakalpojums, veic vai neveic saimniecisko darbību, atgādina Valsts ieņēmumu dienests. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem Pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanas pamatprincips Ja pakalpojumu sniedz personai, kas veic saimniecisko darbību, pakalpojuma sniegšanas vieta ir: pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;reģistrēties Latvijā likuma 140.3pantā minētā savienības režīma izmantošanai un aprēķināto citu ES dalībvalstu PVN deklarēt un samaksāt, izmantojot savienības režīma deklarāciju (turpmāk – OSS deklarācija). 7.piemērs Latvijas reģistrēts nodokļa maksātājs sniedz elektroniski sniegtus pakalpojumus Lietuvas fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību. Šo sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā pārsniedz 10 000 euro. Pakalpojuma sniegšanas vieta ir Lietuva, jo pakalpojuma saņēmējs ir Lietuvas fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību. Tādējādi Latvijas reģistrētam nodokļa maksātājam ir izvēles iespēja: vai nu reģistrēties kā PVN maksātājam Lietuvā, vai arī reģistrēties Latvijā savienības režīma izmantošanai un...

Ceturtdien, 12. maijā, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, lai reformētu esošo akciju sabiedrību regulējumu un nodrošinātu to darbības caurspīdīgumu. Līdzšinējais normatīvais regulējums ļauj akciju sabiedrībām nesniegt informāciju valsts institūcijām par to akcionāriem, padarot iespējamu negodprātīgu un pretlikumīgu rīcību, tajā skaitā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu shēmas, krāpniecība un korupcija. Arī Latvijas Nacionālā risku novērtējuma atzīme norāda, ka akciju sabiedrības ir augsta riska subjekti necaurspīdīguma dēļ. Grozījumi paredz visām akciju sabiedrībām neatkarīgi no izvēlētā akciju veida iesniegt informāciju par akcionāriem Uzņēmumu reģistrā. Informācija par vārda akciju turētājiem Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz, tiklīdz tiek veiktas izmaiņas akcionāru reģistrā. Savukārt akciju sabiedrībai, kuras akcijas ir reģistrētas finanšu instrumentu kontos, Uzņēmumu reģistrā ir jāsniedz informācija par lielākajiem akcionāriem, un tā ir sniedzama, tiklīdz akcionāri ir informējuši akciju sabiedrību par akciju iegūšanu. Vienlaikus grozījumi paredz virkni jaunumu, kuru mērķis ir modernizēt un atvieglot gan akciju sabiedrību, gan SIA procedūru veikšanu. Ar grozījumiem tiek...

Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāk kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā. Sezonas laukstrādnieku reģistrācijai darba devējiem jāizmanto LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) (papildus VID minētie darbinieki nav jāreģistrē), tajā reģistrējot ienākumu gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un sezonas laukstrādniekiem aprēķināto atlīdzību par darbu. EPS ir nodrošināta iespēja lauksaimniekiem (darba devējiem) iegūt apkopotā veidā visus mēneša laikā ievadītos datus un aprēķināto nodokļa apmēru, lai tos iesniegtu VID standartizētā formā vienu reizi mēnesī. Lai lauksaimnieks varētu piemērot saviem sezonas darbiniekiem atviegloto nodokļu režīmu, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniekam īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme, ko tas izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanai; lauksaimnieks ir pieteicis zemi vienotajam platības maksājumam, ievērojot kārtību, kādā tiek piešķirts...

Kāda atšķirība nodokļu maksājumos:1) ja esmu pašnodarbinātā persona; 2) ja man ir zemnieku saimniecība un es pats pieņemu sevi darbā? Atbilde Zemnieku saimniecība kā uzņēmējdarbības forma joprojām ir populāra. Pēdējā laikā diezgan daudz jautājumu ir par ZS īpašnieka statusu saistībā ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanu. Zemnieku saimniecības īpašniekam šajā ziņā ir izvēles iespējas. Ja ZS īpašnieks pats vada savu saimniecību, nav pieņēmis darbā pārvaldnieku vai nav pats noslēdzis darba līgumu ar savu zemnieku saimniecību, attiecībā uz VSAOI veikšanu viņš ir pašnodarbinātā persona1. Šādā gadījumā VSAOI ZS īpašnieks veic no zemnieku saimniecības peļņas. Tajos mēnešos, kad peļņa sasniedz 500 eiro, vismaz no 500 eiro aprēķina VSAOI pēc 31,07% likmes. Ja ZS gūst ienākumus no lauksaimniecības, tad iemaksas pensiju apdrošināšanai 10% apmērā ZS īpašnieks kā pašnodarbinātais veic no ZS gada peļņas, no kuras atskaita tās summas, no kurām gada laikā samaksātas VSAOI pēc 31,07% likmes. Ja ZS gūst ienākumus no citiem saimnieciskās...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 16. novembra spriedums lietā Nr. SKA-713/2021 pieņemts, izskatot lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz zemnieku saimniecības pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) izdot zemnieku saimniecībai labvēlīgu administratīvo aktu, ar kuru tiktu apstiprināta un atmaksāta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksa, sakarā ar VID kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 2. decembra spriedumu. Situācijas apraksts Ar VID lēmumu pieteicējai zemnieku saimniecībai atteikts atmaksāt PVN pārmaksu. Lēmumā norādīts, ka strīdus prece (rapšu sēklas) ir piegādāta, nodokļa rēķins ir izrakstīts, darījums ir deklarēts, tomēr nav zināms faktiskais preces saņēmējs. Tas tiek noskaidrots kriminālprocesā. Līdz ar to nav arī zināms, vai faktiskais preču saņēmējs ir reģistrēts nodokļa maksātājs, tāpēc nodoklis jāmaksā preču piegādātājam jeb pieteicējai. PVN reversā maksāšanas kārtība nav piemērojama, jo darījumi starp pieteicēju un rēķinā norādīto preču saņēmēju SIA faktiski nav notikuši. VID uzskatīja, ka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 143.2 panta pirmo...

Datu valsts inspekcija sagatavojusi skaidrojumu par to, kas jāņem vērā komersantiem, izmantojot sīkdatnes savās tīmekļa vietnēs. Kas ir sīkdatnes? Sīkdatnes (cookies) ir nelielas teksta datnes, kuras tiek nosūtītas uz lietotāja datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un kuras tīmekļa vietne saglabā lietotāja datorā vai mobilajā ierīcē, kad lietotājs atver vietni. Būtiski ir atcerēties, ka pakalpojuma sniedzējam, jo īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas, ir jāspēj ne tikai nodrošināt, bet arī nepieciešamības gadījumā pierādīt Datu valsts inspekcijai, ka tiek ievērotas lietotāja tiesības uz personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību. Jāievēro, ka ir dažādas sīkdatnes, kuras tiek izmantotas dažādiem nolūkiem, piemēram, tīmekļa vietne bez tehniskajām sīkdatnēm nemaz nestrādātu, savukārt, sīkdatnes, kuras tiek izmantotas, lai analizētu klienta intereses vai sekotu līdzi tiešsaistes darbībām ar izveidoto “iepirkuma grozu”, jau tiek izmantotas ar nolūku apstrādāt ziņas par identificējamu tīmekļa vietnes apmeklētāju – fizisku personu. Šie aspekti jāievēro komersantiem, kuri, lai pārdotu preces...

Kopš 2021. gada otrā pusgada, kad stājās spēkā būtiski grozījumi Valsts sociālās apdrošināšanas likumā (VSA) attiecībā uz minimālajām sociālajām iemaksām, Bilance sniedza vairākus skaidrojumus par jaunās normas piemērošanu šā nodokļa maksātājiem, t.sk. autoriem. Jāatzīmē, ka patlaban jau tūkstoši darba devēju un pašnodarbināto personu saskārušies ar pienākumu iemaksāt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) iztrūkstošo starpību, tādējādi nodrošinot vismaz minimālās garantijas sociālajiem pabalstiem nākotnē. Par 2021. gada III ceturkšņa minimālo iemaksu analīzi sk. Bilanci Nr. 3 (483, 2022. g., 25.–27. lpp.) Pirms minētās VSA likuma normas ieviešanas pandēmijas sākumā fiziskās personas saskārās ar problēmām valsts atbalsta piešķiršanā, jo izrādījās, ka pabalsti bija atkarīgi no nodokļu summas un maksāšanas fakta. Iespējams, turpmāk mēs vairs nepiedzīvosim force majeure un nebūs jāsaskaras ar pabalstiem, tomēr nav garantijas, ka nesaslimsim, nepretendēsim uz bezdarbnieka vai maternitātes pabalstu, kā arī sasniegsim pensijas vecumu. Fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma, un ir...

Darbiniekam piešķirto pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā plānots neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 10. maijā galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Saeima grozījumus pieņēma 12. maijā, un tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Grozījumi paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliks darba devēja darbiniekam piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu līdz 250 eiro apmēram par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu. Pabalsts jāizmaksā sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas. Patlaban noteikts, ka gadījumos, kad darba devējs vēlas materiāli atbalstīt savus darbiniekus, piešķirot pabalstu sakarā ar bērna piedzimšanu, no šī pabalsta tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Grozījums stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā un būs attiecināms uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērniem, kuri dzimuši pēc 2021. gada 31. decembra. Tātad nodokļa atvieglojums attieksies uz pabalstiem, kas izmaksāti par bērniem, kas dzimuši, sākot ar šī gada 1.janvāri. Tāpat Budžeta komisijā atbalstītie grozījumi iedzīvotāju ienākuma...

Lai Konkurences padome (KP) izskatītu iespēju sadalīt naudas sodu vairākos maksājumos, nepieciešams KP iesniegt iesniegumu, kurā izteikts lūgums šo naudas sodu sadalīt un norādīts šāda lūguma pamatojums, informē KP izstrādātās vadlīnijas. Ņemot vērā, ka KP, izvērtējot lūguma pamatotību, veic uzņēmuma finanšu analīzi, iesniegumam ir pievienojami šādi uzņēmuma finanšu stāvokli raksturojoši dokumenti: aktuālākais operatīvais finanšu pārskats par gadu, kurā izteikts lūgums sadalīt naudas sodu;citi dokumenti, kas, uzņēmuma ieskatā, pamato uzņēmuma grūtības apmaksāt naudas sodu. Lūguma par naudas soda sadali izskatīšanas kārtība Konkurences padomē Lūgumam par naudas soda sadali obligāti jāpievieno tirgus dalībnieka piedāvājums, pēc kāda samaksas grafika tas apņemas naudas sodu apmaksāt, un pamatojums šādam grafikam. Tas gan automātiski nenozīmē, ka šāds grafiks tiks apstiprināts. Pēc uzņēmuma finanšu stāvokļa analīzes KP izvērtēs uzņēmuma piedāvāto naudas soda samaksas grafiku un apstiprinās naudas soda samaksas grafiku, ievērojot uzņēmuma finanšu situāciju pamatojošo informāciju un dokumentus. Svarīgi norādīt, ka tas, ka, tirgus dalībnieka ieskatā, tam ir radušās...

Ja plānojam sniegt pakalpojumus (datorprogrammēšana) ASV reģistrētam nodokļa maksātājam, vai ir pienākums reģistrēties par PVN maksātāju pirms pakalpojuma sniegšanas vai tikai pēc 40 000 eiro limita pārsniegšanas? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55. panta 1. daļu un 59. panta 1. daļu jautājumā minētajā situācijā ir tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 40 000 eiro. Un ja SIA sniedz pakalpojumu fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību? Atbilde Arī šajā situācijā pienākums reģistrēties iestājas, sasniedzot 40 000 eiro slieksni. Ja tiks saņemti datorprogrammēšanas pakalpojumi no trešās valsts vai trešās teritorijas nodokļa maksātāja, vai ir jāreģistrējas par PVN maksātāju pirms pakalpojuma saņemšanas? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 55. panta 1. daļas 2. punktu ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms pakalpojuma saņemšanas. Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada maija (485.) numurā.