Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2022. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” Likumā vārdi “mājaslapā internetā” aizstāti ar vārdu “tīmekļvietnē”. Likuma I nodaļa papildināta ar 7.4 pantu - Neizpildītas saistības nodokļu jomā, tādējādi paskaidrojot gadījumus, kad nodokļu maksātājam rodas neizpildītas saistības nodokļu jomā. 24.03.2022. 21.04.2022. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu likumā izdarīti šādi grozījumi: 1) noteikts, ka visas ziedojumu summas, kurām nodokļa maksātājs piemēro nodokļa atvieglojumu ziedotājiem saskaņā ar likuma 12. pantu, ir attiecināmas uz saimnieciskās darbības izdevumiem. Minētās ziedojumu summas neiekļauj nodokļa bāzē un neapliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Noteikts, ka arī 2023. gadā un turpmākajos pārskata gados, piemērojot 3. atvieglojuma veidu ziedotājiem (saskaņā...

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 29. aprīlī krimināllietā apsūdzībā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, atcēla Rīgas apgabaltiesas lēmumu daļā par apsūdzētajam noteikto sodu. Lieta (Nr. SKK-119/2022) atceltajā daļā nodota jaunai izskatīšanai. Pārējā daļā, proti daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un daļā, ar kuru no apsūdzētā piedzenama kaitējuma kompensācija 172 172,04 eiro apmērā par labu valstij, lēmums atstāts negrozīts. Izskatāmajā lietā apsūdzētajam apsūdzība celta par to, ka viņš izvairījās no nodokļu nomaksas, kas izpaudās kā komercsabiedrību reģistrēšana uz personām, kuras faktiski uzņēmējdarbību neveica, pēc kā šo komercsabiedrību dokumenti tika izmantoti šķietamās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, radot finanšu līdzekļu plūsmu par nenotikušiem darījumiem. Ar Rīgas rajona tiesas 2020. gada 23. novembra spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu celtajā apsūdzībā un, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1. punktu, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem. Saskaņā ar Krimināllikuma 55. pantu apsūdzētais notiesāts nosacīti ar pārbaudes laiku uz...

Reaģējot uz Krievijas kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem – bezprecedenta ukraiņu migrāciju uz Eiropu un riskiem sekmīgi pabeigt uzsāktos Kohēzijas politikas pasākumus –, Latvija kopā ar vēl deviņām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm* ir savstarpēji vienojušās un parakstījušas kopīgu politisku paziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par steidzamiem problēmu risinājumiem. Latvijas vārdā paziņojumu ir parakstījis finanšu ministrs Jānis Reirs. Paziņojumā dalībvalstis atzīst, ka tās saskaras ar ierobežotām finansiālām iespējām palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Tāpat dalībvalstis norāda uz problēmām Kohēzijas politikas projektu īstenošanā saistībā ar sarežģījumiem piegāžu ķēdēs, kā rezultātā trūkst daudz svarīgu būvniecības materiālu un to cenas ievērojami paaugstinās, trūkst arī darbaspēka, jo ukraiņi, kas dalībvalstīs nodarbināti būvniecībā, atgriežas Ukrainā, lai karotu, kā arī citi izaicinājumi. Vienlaikus dalībvalstis paziņojumā pauž atzinību EK par jau īstenotajām iniciatīvām bēgļu atbalstam (programmas REACT-EU, CARE), tomēr atzīst, ka tās faktiski nerisina būtiskākās problēmas, ko karš radījis šajās dalībvalstīs. Tāpēc paziņojumā desmit dalībvalstis rosina EK nākt klajā ar...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata par 2021. pārskata gadu iesniegšanas termiņš nav pagarināts. Valsts kapitālsabiedrības gada pārskatus iesniedz līdz 2022. gada 31. maijam (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – līdz 2022. gada 30. jūnijam (ieskaitot). Pamatojums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 54. pantā noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības valde nodrošina, ka tiek sagatavots gada pārskats (Komerclikuma 174. pants) un sasaukta dalībnieku (akcionāru) sapulce, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu, līdz attiecīgā gada 30. aprīlim (ieskaitot), bet, ja kapitālsabiedrība atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma kritērijiem ir vidēja vai liela kapitālsabiedrība vai kapitālsabiedrība ir koncerna mātes kapitālsabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, – līdz attiecīgā gada...

No 1. augusta tiks reorganizētas Rīgas pilsētas tiesas – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu pievienot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kā arī mainīt tiesas nosaukumu uz Rīgas pilsētas tiesa, tā lēmusi Tieslietu padome. Tiesu reorganizācijas rezultātā tiks izlīdzināta tiesnešu noslodze un lietu izskatīšanas termiņi visā Rīgas pilsētā, jo pašreiz to ietekmē katras tiesas darbības teritorija, saņemto lietu apjoms un specifika. Tieslietu padome uzsver, ka reorganizācijas rezultātā tiesu pieejamība iedzīvotājiem netiks ietekmēta. Tiesas būs pieejamas līdzšinējās atrašanās vietās, kā arī iedzīvotājiem būs iespēja iesniegt dokumentus jebkurā no šobrīd esošajām tiesu adresēm. Rīgas tiesu reorganizācija ir 2015. gadā uzsāktās tiesu teritoriālās reformas turpinājumus. Tiesu reorganizācijas plāns ir izstrādāts, Tieslietu ministrijai sadarbojoties ar Tieslietu padomes darba grupu tiesu efektivitātes stiprināšanai. Tieslietu padome lēma arī par Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāju uz turpmākajiem pieciem gadiem iecelt Didzi Aktumani. D. Aktumanis amata pienākumus sāks pildīt no 2022. gada 16. maija. Aktumanis par tiesnesi strādā...

Ministru kabinets 29. aprīlī apstiprināja Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā, kas nosaka valsts institūciju, pašvaldību un komersantu saskaņotu un nekavējošu rīcību, lai spētu uzņemt, izmitināt un nodrošināt sociālo atbalstu pakāpeniski līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri bēg no kara. Pasākumu plānā iekļautos pasākumus turpinās koordinēt izveidotais Civilās aizsardzības Operacionālais vadības centrs, kuru vada Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Pasākumu plānā iekļautie pasākumi strukturēti divpadsmit sadaļās. Ukrainas civiliedzīvotājiem tāpat kā līdz šim tiks nodrošinātas tiesības uzturēties Latvijas Republikā, tiesības uz nodarbinātību, atbalsta apjomu Ukrainas civiliedzīvotāju likumā noteiktajā apjomā, kā arī tiesības uz izglītību. Tāpat tiks nodrošināta personisko un mantisko tiesību un interešu aizstāvība nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas Latvijas Republikā ieceļo bez vecāku pavadības. Iespējamā atbalsta apmērs vienam Ukrainas civiliedzīvotājam veidots, ievērojot principu, ka sniedzamo pakalpojumu un atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru. Izmitināšanas vietas personām, kurām tas ir nepieciešams, līdz...

Lauksaimniekiem Latvijā nav speciāla nodokļu režīma, bet ir daudz dažādu nodokļu atlaižu un atvieglojumu, kuru mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražošanu un nodrošināt lauksaimnieku ienākumu atbalstu. Tomēr katra nodokļu atlaide vai atvieglojums samazina valsts vai pašvaldību budžeta ieņēmumus. Tāpēc nodokļu eksperti Latvijā jau vairākus gadus norāda, ka budžeta ieņēmumu palielināšanai nepieciešams nevis palielināt nodokļu daudzumu un likmes, bet gan izvērtēt jau piešķirtās nodokļu atlaides un atbrīvojumus. Vai visi atvieglojumi ir efektīvi? Pēc būtības nodokļu atvieglojumi ir budžeta izdevumi konkrētu mērķu sasniegšanai. Pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm 2020. gadā nodokļu atvieglojumu apmērs Latvijā bija 2,5 miljardi eiro, kas ir 25,9% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem vai 8,5% no IKP. Turklāt pēdējo gadu tendence ir šīs summas, kā arī tās attiecības pret nodokļu ieņēmumiem un IKP palielināšanās. Lai izvērtētu esošo nodokļu atvieglojumu efektivitāti, nepieciešams noskaidrot, kāds ir konkrētā atvieglojuma mērķis, kā arī vai tas tiek sasniegts. Turklāt būtiski novērtēt, vai konkrētais atvieglojums sekmē valsts mērķu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. panta pirmajā un septītajā daļā ir noteikts skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums. Visi iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1500 eiro, jādeklarē šādiem darījuma dalībniekiem: juridiskajām personām, fiziskajām personām, kuras ir individuālie komersanti, fiziskajām personām, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) kā saimnieciskās darbības veicējas. Darījuma dalībnieki par savstarpēji skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 1 500 eiro, iesniedz deklarāciju VID ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam. Skaidrā naudā veiktais darījums jānorāda deklarācijā par periodu, kad tika veikts darījums. Piemēram, ja darījums tika veikts aprīlī, tad tas jānorāda deklarācijā par aprīli, ja maijā – tad, deklarācijā par maiju. Kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrībām par veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un...

Ministru kabinets 26. aprīlī apstiprināja jaunu Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogu, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtību (turpmāk – amatu katalogs), kas palīdzēs turpināt nodarbinātības un atlīdzības sistēmas sakārtošanu valsts un pašvaldību institūcijās. Amatu kataloga mērķis ir noteikt vienotu amatu klasifikācijas sistēmu, kas kalpo kā pamats ikvienas valsts un pašvaldības institūcijas cilvēkresursu plānošanai, atalgošanai un optimizēšanai. Līdz šim spēkā esošais amatu katalogs zaudē savu aktualitāti šī gada 1. jūlijā. Turklāt esošais amatu katalogs pēc būtības nebija pārskatīts 12 gadus, radot šķēršļus darbam valsts un pašvaldību institūcijās piesaistīt un atbilstoši atalgot augstāk kvalificētus darbiniekus. Jaunais amatu katalogs ir veidots atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām un tendencēm, iekļaujot jaunos amatus un tiem atbilstošās funkcijas, kā arī svītrojot neaktuālos un rediģējot novecojušos, proti – amatu līmeņi ir noteikti atbilstoši faktiskajai situācijai. Amatu katalogam jābūt universālam un viegli pielietojamam instrumentam ikvienā valsts un pašvaldības iestādē, tāpēc jaunajā katalogā ir vispārināti konkrētām iestādēm iepriekš...

Ministru kabineta 26. aprīļa sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai” par iespējamiem risinājumiem izejmateriālu piegāžu ķēžu maiņai, tai skaitā iespējamo atbalsta instrumentu izstrādi jaunu tirgus meklējumiem. Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka būtu nepieciešams alternatīvs atbalsta risinājums Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmai lielo uzņēmumu vajadzībām, īpaši gadījumā, ja Krievijas militārās agresija pret Ukrainu rezultātā ieilgst un tautsaimniecībā ir būtiska nepieciešamība meklēt tirgus pārorientācijas risinājumus. Ziņojumā norādīts, ka Eiropas Komisija 2022. gada 23. martā ir apstiprinājusi Krīzes pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01) (turpmāk – EK krīzes pagaidu regulējums), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm sniegs iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. EK krīzes pagaidu regulējums paredz četru veidu atbalsta shēmas: Eiropas Savienības dalībvalstis varēs izveidot shēmas ar...

Darbiniekam 2022. gada februārī bija B lapa par septiņām kalendāra dienām, pārējo laiku (15 darba dienas) viņš strādāja. Mēneša darba alga – 872 eiro, darbiniekam ir viena apgādājamā persona, un viņš ir trešās grupas invalīds. Neapliekamais minimums pēc darbinieka iesnieguma netiek piemērots. Kādā summā drīkst piemērot atvieglojumus, aprēķinot algu par februāri? Atbilde Aprēķinām algu par februārī nostrādātām dienām: 872 eiro / 20 d.d. x 15 nostr.d.d.= 654 eiro Aprēķinām darba ņēmēja VSAOI: 654 eiro x 10,5% = 68,67 eiro Aprēķinām atvieglojumu ar apgādājamo personu: 250 eiro / 28 kal.d. x 21 kal. d. = 187,50 eiro Aprēķinām papildu atvieglojumu III grupas invalīdam: 120 eiro / 28 kal.d. x 21 kal. d. = 90,00 eiro Aprēķinām ienākuma nodokli: (654,00 – 68,67 – 187,50 – 90,00) x 20% = 307,83 x 20% = 61,57 eiro Neto alga: 523,76 eiro (654,00 – 68,67 – 61,57) Darbnespējas apmaksu (B lapu) darba ņēmējam apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 27.aprīlī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem iecerēts mainīt vecāku pabalsta un paternitātes pabalsta izmantošanas kārtību. Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks (nenododamā daļa). “Plānotās izmaiņas ir solis darba un privātās dzīves līdzsvara stiprināšanā vecākiem, lai pēc iespējas vairāk iesaistītu abus vecākus bērna audzināšanā. Komisija turpinās darbu pie šīm likuma izmaiņām, meklējot pēc iespējas labākos risinājumus, uzklausot atbildīgo institūciju pārstāvjus un sociālos partnerus,” pēc sēdes akcentēja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa. Būs iespējams izvēlēties vienu no šādiem pabalsta saņemšanas periodiem: 1) 18 mēneši, no kuriem 14 mēnešus...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) paudusi viedokli, ka atbalstam mājsaimniecībām inflācijas kāpuma apstākļos ir jābūt ar ilgtermiņa risinājumiem. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja izteica viedokli, ka atbalsts var būt dažāds – gan pabalsti, gan pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana, taču ir jābūt mehānismam, lai pārliecinātos, ka reāli samazinās arī gala cena patērētājam, gan citi risinājumi. Proti, liela daļa darbinieku darbu veic attālināti savā dzīvesvietā, un šis elastīgais un hibrīdais darba modelis ir uz palikšanu. Tas viennozīmīgi ietekmē mājsaimniecību izdevumus par elektroenerģiju, siltumu u.c. LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja: “Mēs atzinīgi vērtējam šobrīd noteikto attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanas mehānismu 30 eiro apmērā, taču ir svarīgi to noteikt kā patstāvīgu normu. Turklāt pie esošā inflācijas līmeņa iepriekš noteiktie 30 eiro nesasniedz paredzēto mērķi un nekompensē darbinieka izdevumus - kompensācijas apmērs ir jāpalielina.” Līdztekus LBAS atgādināja problēmu ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un lūdza steidzami atrisināt jautājumu, lai turpmāk vairāk nepieļautu...

Vai attiecībā uz algas aprēķinu ir obligāta prasība grāmatvedības programmai uzturēt atskaišu formas «Personīgais konts» un «Darba ņēmēja VSAOI uzskaites kartīte»? Vai «Personīgo kontu» var aizvietot ar ikmēneša «Algu aprēķinu» un «Izmaksu sarakstu»? Vai darbiniekam joprojām pastāv tiesības pieprasīt darba devējam izsniegt pārskatu «Paziņojums par fiziskai personai izmaksātajām summām» par attiecīgo periodu papīra formātā? Atbilde Grāmatvedības dokumentu minimālais glabāšanas laiks saskaņā ar Grāmatvedības likuma 28. pantu attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto darba samaksu, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, kuru datums ir 1999. gada 1. janvāris vai vēlāks, ja tie ietver informāciju par darbiniekiem aprēķināto(..): darba samaksu, atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku u.tml. ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi, samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un neizmantotā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem, — 10 gadi no...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas", kurā skaidrots, ka ienākumam no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 20% likmi kā ienākumam no kapitāla pieauguma. Jāņem vērā, ka par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no ieguldījumu fonda apliecības atsavināšanas uzskata dienu, kad persona saņem naudu vai citas lietas, piemēram, apmaiņas rezultātā iegūst cita ieguldījumu fonda apliecības Ienākuma saņēmējs par ienākumu no ieguldījumu fondu apliecību atsavināšanas jāiesniedz VID pārskata perioda deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma (deklarācija DK) atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra: līdz 15. datumam nākamajā mēnesī pēc ienākuma gūšanas dienas, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 eiro; 2) līdz nākamā gada 15. janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 eiro. Ja pārskata periodā ir bijuši tikai darījumi, kuri neveido ar nodokli apliekamu ienākumu no kapitāla pieauguma (ciesti zaudējumi), deklarāciju DK...