Ekspertu ziņojumam

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis izsniegt licences grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus informācija par izsniegtajām licencēm tiek publiskota VID tīmekļvietnē – “Publiskojamo datu bāzē”. Kopš 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir izsniegtas 317 licences, no tām lielākā daļa – 274 licences – ir izsniegtas uzņēmumiem, savukārt 43 licences ir izsniegtas fiziskajām personām, kas grāmatvedības ārpakalpojumus sniedz kā saimnieciskās darbības veicēji. VID šobrīd ir reģistrēti 6 036 grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji. Tātad no visiem grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem licenci pašreiz ir saņēmuši 5,3 %. Lai mudinātu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus saņemt oficiālu apstiprinājumu savām prasmēm, atgādinām par licences izsniegšanas nosacījumiem. Patlaban licencēšanas prasībām ir noteikts pārejas periods, un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji savus pakalpojumu bez licences var sniegt līdz 2023. gada 1. jūlijam. Tomēr der paturēt prātā, ka pārejas periods ieviests, lai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji bez steigas un kaitējuma savam biznesam varētu apgūt nepieciešamās zināšanas un iegūt vajadzīgo apliecinājumu. Licencēšanas prasības...

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā jauns Grāmatvedības likums (turpmāk rakstā — GL), kas Saeimas trešajā lasījumā tika pieņemts 10. jūnijā un ar kuru tiek uzlabots esošais regulējums, novēršot tā neatbilstības ar praksi un pielāgojot regulējumu atbilstoši laikam un tehnoloģiskajam progresam. Savukārt Finanšu ministrijas vadītās darba grupas darbs pie jaunajam likumam saistošu Ministru kabineta noteikumu izstrādes vēl turpinās. Jāņem vērā, ka jaunā likuma pārejas noteikumu 2. punkts nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam izdod likumam saistošus noteikumus, paredzot, ka līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 1. jūlijam ir piemērojami MK noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar GL likumu, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par grāmatvedību". MK mājaslapā publicēti atsevišķi noteikumu projekti, kuru plānotais spēkā stāšanās datums ir 2022. gada 1. janvāris: "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi" (iesniegti izskatīšanai MK 21.10.2021.), MK 14.09.2021. noteikumi Nr. 625 "Prasības kases ieņēmumu un kases izdevumu attaisnojuma dokumentiem un...

Grāmatām, preses un periodiskajiem izdevumiem no nākamā gada piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 5% apmērā. To paredz Saeimā 15. novembrī galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Grozījumi saistīti ar 2022. gada valsts budžetu. PVN samazināto likmi piemēros grāmatām un periodikas izdevumiem iespieddarba formā un visos elektroniska izdevuma formātos - datu nesējos, lejupielādējot un tiešsaistes režīmā. Tāpat samazināto likmi piemēros abonentmaksām. Tādējādi mazāka nodokļa likme nekā līdz šim būs e-grāmatām, periodikas e-izdevumiem, ziņu portāliem un to publikācijām. Samazinātā 5% likme tiks attiecināta uz grāmatām, tostarp mācību literatūru, brošūrām, bukletiem, bilžu, zīmējamām un krāsojamām grāmatām bērniem, iespiestām notīm vai nošu rokrakstiem, kartēm un hidrogrāfiskām vai tamlīdzīgām shēmām un preses un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju, tostarp avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu, informācijas aģentūru paziņojumu, kas paredzēti publiskai izplatīšanai, kā arī publikāciju interneta vietnē, piegādei. Līdz šim šādu grāmatu un periodisko izdevumu piegādēm bija noteikta PVN samazinātā...

Vienreizējam valsts atbalstam – grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai - par 2021. gada oktobri un novembri var pieteikties, sākot no 22. novembra līdz 15. decembrim Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsāks saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai skaidrotu svarīgākos jautājumus par iespēju uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kas veic saimniecisko darbību, saņemt grantu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, VID 16.novembrī pl. 13.00 aicina pieslēgties tiešsaistes semināram “Grants apgrozāmo līdzekļu plūsmai. Seminārs uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem”. Uzņēmumiem pieejams vienreizējs atbalsts 30% no to aprēķinātās bruto darba algas kopsummas, tai skaitā arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī. Maksimālais vienam uzņēmumam pieejamais atbalsts par atbalsta perioda mēnesi ir 100 000 eiro. Maksimālais saistītu personu grupai pieejamais atbalsts - 1 800 000 eiro. Atbalsts...

Valdības apstiprinātajai atbalsta programmai, kas paredz darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) gan par oktobri, gan novembri varēs iesniegt pieteikumus no 22. novembri un līdz 15. decembrim. Tā kā abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsāks saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Lai skaidrotu svarīgākos jautājumus par iespēju darba devējiem un iedzīvotājiem, kas veic saimniecisko darbību, pieteikties un saņemt atbalstu algu subsīdijai, VID aicina pieslēgties tiešsaistes semināriem: 16. novembrī laikā no plkst. 10 līdz 11 “Algu subsīdijas. Seminārs darba devējiem”;pašnodarbinātai personai, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs – 50% apmērā no vidējā mēneša apgrozījuma mikrouzņēmumā par 2021. gada trešo ceturksni, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi; Pašnodarbinātām personām (t.sk. mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem) saņemtās algu subsīdijas jānorāda savos saimnieciskās darbības ienākumos un no tās jānomaksā nodokļi tāpat...

Finanšu ministrijā 12. novembrī notika septītā – noslēdzošā – darba grupas sēde par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai. Sanāksmes dalībniekiem tika prezentēts apkopojums par darba grupas identificēto problēmu risinājumiem, kas daļēji jau atrodas likumdošanas procesā, kā arī nākotnē risināmiem jautājumiem, turpinot sadarbību specifiskos jautājumos. Dalībnieki augsti novērtēja Valsts prezidenta iniciatīvu organizēt šo darba grupu. Līdz šim jau izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos, paredzot, ka līdz 2022. gada 31. decembrim tiks pagarināts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos noteiktais īpašais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) režīms autoratlīdzības ienākuma saņēmējiem, ka nodokli ietur ienākuma izmaksātājs. Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi “Valsts atbalsta sniegšanas kārtība kultūras un mediju nozarei nodokļu likumdošanas izmaiņu radītās ietekmes amortizēšanai”, kuru mērķis ir sniegt atbalstu tiem uzņēmumiem, kuru darbībā būtisku izdevumu sastāvdaļu veido izdevumi par autora darbu radīšanu (autoratlīdzību izmaksas) un kurus ietekmējušas nodokļu izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem. Tāpat ir sagatavoti grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas...

Brīdī, kad top raksts, ir mazliet déjà vu sajūta — ir rudens, ir sākusies ikgadējā inventarizācija pirms gada pārskata sagatavošanas, un ir izsludināta ārkārtējā situācija valstī Covid–19 dēļ. Un tieši tāpēc šogad vairāk jāpārdomā inventarizācijas process, lai ikgadējo inventarizāciju paveiktu termiņos, kas noteikti likumā "Par grāmatvedību", jo situācija atkārtojas un pēc būtības noteiktos aspektos tā ir zināma. Otrs fakts, ar ko daži uzņēmumi un budžeta iestādes var saskarties, — inventarizācijas laikā mainās normatīvo aktu prasības un tad būs izvēles jautājums. Ir pieņemts Grāmatvedības likums, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, un Finanšu ministrija ir izstrādājusi Grāmatvedības kārtošanas noteikumus, kas aizstās Ministru kabineta 21.10.2003. noteikumus Nr. 585 "Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju" (turpmāk — MK noteikumi Nr. 585). Grāmatvedības kārtošanas noteikumu projekts ir pieejams Finanšu ministrijas mājaslapā, un oktobrī tiem bija jānokļūst līdz Ministru kabinetam, lai uzsāktu to apstiprināšanas ceļu. Plānots, ka arī Grāmatvedības kārtošanas noteikumi stāsies spēkā nākamā gada 1....

Satversmes tiesa sēdē 25. novembrī plkst. 9.00 sāks izskatīt lietu Nr. 2021-06-01 “Par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļas un 11.1 panta 6.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos notiks attālināti video konferences režīmā un interesenti tiesas sēdes norisi varēs vērot tiešraidē Satversmes tiesas mājaslapā un tiesas YouTube kontā. Informācija būs pieejama arī Satversmes tiesas Twitter kontā @Satv_tiesa. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 2. kolēģija 2021. gada 9. februārī ierosināja lietu, kurā apstrīdētās normas ir šādas: Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 3.1 daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Savukārt šā likuma 11.1 panta 6.1 daļa paredz, ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20%...

Darbiniekam piešķirts papildatvaļinājums no 25.10. līdz 29.10. un pēc divām brīvdienām piešķirts ikgadējais apmaksātais atvaļinājums no 01.11. līdz 07.11., vienojoties, ka apmaksa tiks veikta nākamajā darba samaksas izmaksas dienā. Vai ir piemērojams viens vidējais aprēķins, jo starp atvaļinājumiem ir pārtraukums? Atbilde Sakarā ar to, ka aprēķins šiem diviem atvaļinājumiem tiek veikts no dažādiem sešu kalendāra mēnešu periodiem un varētu dod atšķirīgu rezultātu, domāju, ka tomēr būtu jāveic divi atšķirīgi aprēķini neatkarīgi no izmaksas datuma, lai neaprēķinātu kaut vai par 5 centiem mazāk. NB! Vienojoties ar darbinieku par atvaļinājuma izmaksas dienu, ieteicams ierakstīt konkrētu datumu, jo atsevišķos gadījumos bijuši strīdi par to, kuru datumu uzskatīt par "nākamo darba samaksas izmaksas dienu". Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada oktobra (478.) numurā.

Šāgada februārī Finanšu ministrija izplatīja ziņu, ka, par spīti Covid–19 pandēmijai un citiem negatīvajiem faktoriem, 2020. gadā kopumā Latvijas eksports spēja nedaudz pieaugt. Viena no Latvijas industrijas un eksporta vadošajām nozarēm ir kokmateriālu apstrāde, un viens no tās flagmaņiem — akciju sabiedrība Latvijas Finieris, kas eksportē 95 procentus saražotā bērza saplākšņa produkcijas uz 70 pasaules valstīm. Lai skaidrotu, kādi izaicinājumi Covid–19 krīzes laikā bijuši jāpārvar eksportētājiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā par pandēmijas ietekmi uz uzņēmējdarbību Latvijā šoreiz tiekamies ar AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi. 2020. gada marts — vīruss sasniedz Latviju, bet pasaulē tas plosās jau vairākus mēnešus. Vai šajā laikā Latvijas Finieris jau saskaras ar izmaiņām biznesā? Vai tirgū rodas kādi sarežģījumi — samazinās pieprasījums, apgrūtinās un sadārdzinās loģistikas ķēdes,vai — varbūt tieši pretēji — kokmateriālu, bērza saplākšņa tirdzniecība ir viena no tām nozarēm, kur viss iet uz augšu? Latvijas Finieris kā eksportējošs uzņēmums tiešām izjuta pandēmijas ietekmi...

Saeimas sēdē 11. novembrī otrajā steidzamajā gala lasījumā pieņemti grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā. Valdības rosinātie likuma grozījumi stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Šie grozījumi izstrādāti, lai: uzlabotu finanšu pārskatu informācijas salīdzināmību globālā mērogā (pilnveidotas finanšu pārskatu posteņu atzīšanas, novērtēšanas un norādīšanas normas atbilstoši starptautisko grāmatvedības standartu prasībām); uzlabotu pētniecības un attīstības statistikas datu iegūšanu, tai skaitā izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas resursus (EDS); uzlabotu datu iegūšanu par būvniecības pakalpojumu sniegšanu, izmantojot VID EDS resursus, kas atvieglos valsts nodevas reģistrācijas darbībām būvkomersantu reģistrā administrēšanu; saskaņotu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā un Komerclikumā ietvertās publikācijas prasības. Grozījumi paredz, ka komercsabiedrība, kuras pārvedamie vērtspapīri iepriekšējā pārskata gadā bija iekļauti regulētajā tirgū un kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu bija sagatavojusi atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), gadījumā, ja tā pārskata gadā pārstāj būt par regulētā tirgus dalībnieci, var...

Valdība 9. novembra sēdē apstiprināja arī nosacījumus saimniecisko, tostarp, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai no 15. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Detalizēti ar nosacījumiem saimniecisko un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai var iepazīties Ministru kabineta 2021. gada 8. oktobra rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Nosacījumi paredz, ka visi darba devēji organizē darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā. Darbinieki darba vietā klātienē atrodas tikai ar darba devēja norīkojumu un, ierodoties darba vietā, apliecina, ka tiem nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju un nav pienākuma ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju, kā arī nav zināms, ka pēdējo 10 dienu laikā bijis tiešs kontakts ar Covid-19 inficētu personu. Savukārt, darbinieki, kas nav pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19, līdz 2021.gada 15.decembrim darba telpās atrodas tikai ar derīgu Covid-19 testēšanas sertifikātu vai darba devēja veiktu antigēna testu, kas nav vecāks...

Valsts darba inspekcija (VDI) vērš uzmanību, ka valdības rīkojuma Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.49.10. apakšpunkts nosaka pienākumu ikvienam darbiniekam (arī vakcinētai vai pārslimojušai personai), kas strādā klātienē, apliecināt to, ka viņam nav Covid-19 saslimšanas pazīmes, nav pienākums ievērot izolāciju, mājas karantīnu vai pašizolāciju, kā arī viņam nav zināms, ka pēdējo 10 dienu laikā viņš/viņa ir bijis tiešā kontaktā ar Covid-19 inficētu personu. Ja darbinieks atsakās aizpildīt šādu apliecinājumu, ir pamats uzskatīt, ka darbinieks neizpilda darba vietā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības. Šādos gadījumos darba devējs darbinieku nepielaiž pie darba pienākumu izpildes. Rīkojuma 5.49.10.apakšpunktā noteiktā apliecinājuma mērķis ir stiprināt drošības prasību ievērošanu darba vietās un veicināt nodarbināto izpratni par nepieciešamību ievērot epidemioloģiskās drošības prasības. Darbinieks apliecina, ka: viņam nav akūtu elpceļu infekcijas slimības pazīmju (klepus, aizlikts deguns vai šķaudīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 37o, drudzis, galvas vai muskuļu sāpes, sāpes kaklā, garšas vai ožas traucējumi); viņam nav diagnosticēta inficēšanās ar Covid-19...

Lūdzu paskaidrot, kādā veidā darba devējs pēc VID paziņojuma par minimālo iemaksu veikšanu praktiski veiks šīs iemaksas, lai tās varētu būt attiecinātas uz konkrētām personām, ņemot vērā, ka maksājums var būt veikts pēc pusgada. Vai būtu jālabo ziņojums, vai būs kāda cita ziņojuma versija? Atbilde Saņemot datus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, Valsts ieņēmumu dienests nosūtīs darba devējam paziņojumu par aprēķinātajām minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk — minimālās iemaksas). Minētajā paziņojumā tiks ietverta informācija par konkrēto periodu (gads un ceturksnis), par kuru aprēķinātas minimālās iemaksas, aprēķināto minimālo iemaksu apmēru un samaksas termiņu (norādot gala datumu). Informācija par aprēķinātajām minimālajām iemaksām un samaksas termiņu būs pieejama Elektroniskās deklarēšanās sistēmas sadaļā "Maksājumi un nomaksas stāvoklis". Saņemot informāciju par minimālo iemaksu aprēķinu, darba devējiem nav jāveic iepriekš iesniegto darba devēja ziņojumu precizējumi, kā arī nav jāsniedz cita veida dokumenti. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada oktobra (478.) numurā.

Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumi Nr. 726 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 87 "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" paredz pilnveidot regulējumu par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic tā administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu grāmatvedības uzskaiti. Noteikumus jāsāk piemērot, veicot grāmatvedības uzskaiti par 2021. gadu. Noteikumos paredzēts, ka VID iegrāmato valsts budžeta ieņēmumus, ietverot piešķirtos atvieglojumus, saskaņā ar nodokļa deklarācijā norādīto nodokļa summu, bet atvieglojumu analītisko uzskaiti neveic. VID ikgadējā pārskatā tiks iekļauta informācija par valsts budžeta ieņēmumu uzskaites pamatprincipiem, tostarp par piešķirto atvieglojumu ietekmi uz nodokļu ieņēmumu uzskaiti, samazinot nodokļu ieņēmumus. Vienlaicīgi VID ikgadējā pārskatā tik ietverta atsauce uz Finanšu ministrijas sagatavoto “Ziņojumu par nodokļu atvieglojumiem”, kurā finanšu pārskatu lietotājiem būs pieejama detalizēta informācija par piešķirtiem nodokļu atvieglojumiem pārskata gadā. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts deleģējums VID noteikt valsts budžeta ieņēmumu veidus,...