Ekspertu ziņojumam

Veselības ministrija (VM) informē, ka darba pienākumu veikšanai nepieciešamo testēšanu var veikt ar Covid-19 ātrā antigēna testu, kura rezultāts pieejams jau 15-20 minūšu laikā. Sazinoties ar testēšanas vietu, darbiniekam vai darba devējam ir jānorāda, ka nepieciešams ātrais Covid-19 antigēna tests testēšanas sertifikātam darba pienākumu veikšanai. Atigēna testi pieejami vairāk nekā 120 testēšanas punktos un tiek turpināts veidot jaunus. Informācija par testēšanas punktiem pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapā šeit. Gadījumā, ja 10 km attālumā no darba vietas nav testēšanas punkta, kas nodrošina testēšanu: testēšanu organizē darba devējs sadarbībā ar ārstniecības iestādi vai ārstniecības personu vai izmantojot paštestus (persona pati veic testēšanu darba devēja nozīmētas atbildīgās personas uzraudzībā). Ja darbinieku kolektīvajā testēšanā tiek iesaistīta ārstniecības iestāde, tad ir iespējams saņemt testēšanas sertifikātu (ja ārstniecības iestādei ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par šādu sertifikātu izsniegšanu). Ja darba devējs organizē darbinieku testēšanu uz vietas, izmantojot paštestus, tad darbinieku testēšanas rezultāti ir jāreģistrē ar...

Oficiāli publicēti Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2022. gadā”, kuri stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra. Pieņemot aktuālos noteikumus, spēkā paliek līdzšinējā kārtība - uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (URVN) apmērs pārskata mēnesī 2022. gadā būs 0,36 eiro. Darba devējs URVN aprēķinās par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. URVN par pārskata mēnesi darba devējam jāsamaksā līdz nākamā mēneša 23. datumam un norāda likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem. Valsts ieņēmumu dienests saņemtos URVN ieņēmumus katru mēnesi līdz 25. datumam ieskaita vienotajā nodokļu kontā Tieslietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, kopējie ieņēmumi 2022. gadā no URVN tiek plānoti 2 872 800 eiro apmērā. Darba devēju, kuriem ir pienākums maksāt URVN, skaits ir vidēji...

Ņemot vērā, ka ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumi ilgstoši ir populāri uzņēmēju vidū un kļūst arvien populārāki, ārpakalpojuma grāmatveži ir vieni no tiem, kuri redz un pārzina, kāda ir Latvijas uzņēmējdarbības vide, kādas organizācijas ir šīs vides sastāvdaļa u.tml. Ārpakalpojuma grāmatvedis vēlētos, lai katrs klients ir "balts un pūkains", taču realitāte diemžēl ir citāda — Latvijas uzņēmējdarbības vidē ir virkne tādu uzņēmumu, kuri ir uzskatāmi par problemātiskiem. Šoreiz autors apskatīs vienu no problemātisko uzņēmumu veidiem — sabiedrība ar ierobežotu atbildību, turpmāk tekstā — sabiedrība, kurai Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir apturējis saimniecisko darbību neiesniegtu deklarāciju un gada pārskatu dēļ. Ņemot vērā, ka autors sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus, pie autora ar lūgumu palīdzēt pārkāpumu novēršanā vērsās Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis, kurš Latvijā ir īpašnieks un vienīgais valdes loceklis Latvijā reģistrētai sabiedrībai "X". Autors vēlas uzsvērt, ka sabiedrības "X" valdes loceklim nav atbilstošas kompetences grāmatvedības un nodokļu jomā, tāpēc tas ir uzskatāms par galveno iemeslu, kādēļ valdes...

Valdība 26. oktobra sēdē apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas izstrādātas Covid-19 krīzes atbalsta programmas uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” un grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos". Grozījumi atbalsta programmās vēl tiks skaņoti ar Eiropas Komisiju. Krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Atbalsta sniegšanas nosacījumi definēti, precizējot jau pērn izstrādātās atbalsta programmas, piešķirot to atjaunošanai papildu finansējumu, nosakot jaunus atbalsta saņemšanas kritērijus, kā arī mainot periodu, par kuru komersanti varēs saņemt atbalstu. Atbalsta periods abām programmām būs no 2021. gada 1. oktobra līdz 30. novembrim, bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā tiesību aktos noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas saistīti ar...

Izšķirot jautājumu par valsts iestādes darbinieka un darba devēja strīda izskatīšanu administratīvajā vai civilprocesuālajā kārtībā, noteicošais ir tas, kādas tiesiskās attiecības – darba vai dienesta attiecības – ir nodibinātas starp darbinieku un darba devēju, norāda Latvijas Republikas Senāta departamentu priekšsēdētāji, izšķirot jautājumu par šādu lietu piekritību (skat. Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes lēmumu). Ja starp darbinieku un daba dēvēju ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, prasījums par tāda rīkojuma atcelšanu, ar kuru atstāts negrozīts piemērotais disciplinārsods, nav pakļauts administratīvajai tiesai. Izšķirt jautājumu par lietas pakļautību Augstākās tiesas priekšsēdētājam bija lūdzis Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteikumu par Valsts kontroles rīkojumu, ar kuriem negrozīts rīkojums par rājiena izteikšanu darbiniecei, atcelšanu, nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu un pienākuma uzlikšanu publiski atvainoties pieteicējai. Pieteicēja bija cēlusi prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesnesis atteicās pieņemt prasības pieteikumu, jo tiesneša ieskatā strīdus rīkojumi ir administratīvie akti un pieteicējai ir jāvēršas administratīvajā tiesā. Savukārt Administratīvās rajona tiesas tiesnesis, saņemot pieteicējas pieteikumu,...

Atbalstot grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programmas nosacījumos, 11 reģionālo biznesa inkubatoru un to atbalsta vienību, kā arī radošo industriju inkubatora turpmākās darbības nodrošināšanai līdz 2023. gada beigām piešķirts papildu finansējums 7,06 milj. eiro apmērā. Atbalsta programmu ievieš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tāpat LIAA ir izveidota vienota platforma biznesa attīstībai www.business.gov.lv, kur esošie un topošie uzņēmēji var saņemt personalizētu informāciju par nozarēm, tirgiem, sadarbības piedāvājumiem, LIAA atbalsta iespējām, dalību LIAA un sadarbības partneru pasākumos. Platforma nodrošinās arī iespējas iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai, t.sk. šajā atbalsta programmā, un tiešsaistē sazināties ar LIAA speciālistiem. Kaspars Rožkalns, LIAA direktors, norādījis, ka platforma lietotājiem ir pieejama testa režīmā un tās funkcionalitāte pakāpeniski tiek papildināta. Jau tagad uzņēmēji var reģistrēties un saņemt personalizētu informāciju, kā arī sekot īpaši atlasītai ziņu plūsmai par uzņēmējdarbības aktualitātēm. Savukārt pārējie pakalpojumi platformā business.gov.lv tiks integrēti pakāpeniski. Paredzēts, ka pilnā funkcionalitātē šī platforma nākotnē nodrošinās lielāko daļu valsts pārvaldes...

Kā aprēķināt atvaļinājuma naudu darbiniekam, kas nodarbināts nepilnu darba laiku, turklāt darba laiks nav vienmērīgs (pēc vajadzības)? Nostrādātās dienas un darba apmaksa pēdējos sešos mēnešos norādīta tabulā. Darba likumā noteikts, ka atvaļinājuma laikā jāapmaksā tās darba dienas, kurās darbinieks parasti strādā, bet to skaits katrā mēnesī (arī katrā nedēļā) ir atšķirīgs. Atbilde Darba likuma 75. pantā noteikta to darba dienu (darba stundu) apmaksa, kuras darbinieks būtu strādājis šajā periodā. Šim aprēķinam tiek izmantota dienas (stundas) vidējā izpeļņa. Nerodas problēmas tikai tādos gadījumos, kad darbinieks vienmēr bija nodarbināts noteiktajās dienās (5, 6, kaut vai 3 darba dienas nedēļā). Arī atvaļinājuma laikā katrā nedēļā apmaksāsim tieši šādu dienu skaitu. Tomēr minēto vidējo izpeļņu nav iespējams tieši piemērot aprēķinam, jo (bez papildu precizējuma) nav zināms, kuras dienas būtu jāapmaksā. Vispirms atsūtītā tabula jāpapildina ar normālā darba laika (saskaņā ar kalendāru) dienu skaitu. Šāds papildinājums nepieciešams, lai aprēķinā varētu izmantot Darba likuma 75. pantā minēto algoritmu...

Atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota tiek pieskaitītas pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā nodoklis (IIN). Latvijas rezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido gan Latvijas, gan ārvalsts pensija (izņemot, ja saskaņā ar konkrētās nodokļu konvencijas noteikumiem tā nav apliekama ar nodokļiem Latvijā). Pensiju ietver gada ienākumā, kuram piemēro progresīvo nodokļa likmi: ienākumam līdz 20 004 eiro – 20 %; ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23 %; ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro, – 31 %. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), ja ārvalsts pensija tiek izmaksāta ar tās starpniecību, ietur IIN izmaksas vietā, piemērojot IIN likmi 20 %, bet pensijas daļai virs 1667 eiro mēnesī – 23 %. Ja persona saņem ārvalsts pensiju, kuru neizmaksā ar VSAA starpniecību, persona pati aprēķina maksājamo IIN, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ja pensijas ienākums ir aplikts ar nodokli ārvalstī, aprēķinot Latvijā maksājamo IIN, to samazina par...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada pakāpeniski palielināt neapliekamo minimumu. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. 2022.gadā paredzēts palielināt maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem, kā arī pensionāra neapliekamo minimumu. No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums paredzēts 350 eiro mēnesī, bet no 1.jūlija – 500 eiro mēnesī. Patlaban ar iedzīvotāju ienākuma nodokli maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem - 330 eiro mēnesī. Grozījumi arī paredz kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests 2022.gadā noteiks prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā, tostarp paredzēts atbrīvot no aplikšanas ar nodokli atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus par ēkas energoklases uzlabošanu un tehniskās palīdzības saņemšanu. Tāpat plānots ar nodokli neaplikt līdzfinansējumu privātmāju iedzīvotājiem nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajām siltuma un ūdens apgādes sistēmām un kanalizācijas...

Saeima pirmdien, 25.oktobrī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz izmaiņas slimības lapu apmaksas kārtībā, samazinot darba devēja apmaksāto darba nespējas termiņu. Plānots, ka valsts slimības lapu apmaksās no desmitās darbinieka darbnespējas dienas. Likumprojekts iekļauts 2022.gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Paredzēts, ka no nākamā gada darba devējs no saviem līdzekļiem slimības naudu apmaksās līdz darbinieka darba nespējas devītajai dienai, bet, sākot ar desmito dienu, darbiniekam piešķirs slimības pabalstu, ko apmaksā valsts. Slimības naudas apmērs paliks līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75 procenti no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai - ne mazāk kā 80 procenti, paredz grozījumi. Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz šī gada 31.decembrim, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs izmaksās tāpat kā līdz šim - līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet slimības pabalstu, sākot ar 11 slimības dienu, noteic likumprojekts. Šobrīd...

Nesen autoratlīdzības saņēmējiem, kuri atlīdzību nesaņem no kolektīvā pārvaldījuma organizācijas, bija jāpieņem lēmums par to, kādā formā nodokļu izpratnē darboties, sākot ar 1. jūliju, t.i., kādus nodokļus maksāt no savas atlīdzības par radīto vai izpildīto darbu. Žurnālā Bilance (Nr. 5 (473), 2021. g., 24.–29. lpp.) jau tika aprakstītas dažādas iespējas, lai būtu vieglāk izlemt. Šajā rakstā par vienu no iespējām — autoram pašam reģistrēties kā pašnodarbinātai personai un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, ja šim autoram nav darba ņēmēju, t.i., viņš nenodarbina citus. Daži autori šo soli ir spēruši, bet daži vēl skatās, domā un mēģina izprast, kas pašam būs jādara un cik daudz naudas paliks. Atgādinājums — gada nogalē daļai autoru, kuri izmantos pārejas periodu, būs pie šī jautājuma atkārtoti jāatgriežas, lai izlemtu, kādus nodokļus no autoratlīdzības maksāt, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. Pašnodarbinātais ir fiziskā persona, kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID). Ja pašnodarbinātā persona...

Viens no neskaidrajiem jautājumiem grāmatvedības jomā ir saistīts ar komercnoslēpuma statusu. Gan grāmatveži, gan pat uznēmuma vadība reizēm mēdz apmulst, domājot par to, kāda informācija ir un kāda nav uzskatāma par komercnoslēpumu. Jaunais Grāmatvedības likums uz šo jautājumu sniedz precīzu atbildi, informē Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. Saskaņā ar Komercnoslēpuma aizsardzības likumu un jauno Grāmatvedības likumu, ir noteikts, ka grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Tātad - gada pārskatos, konsolidētajos gada pārskatos un citos publiskajos pārskatos iekļaujamā informācija nevar būt komercnoslēpums. Savukārt visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija ir uzskatāma par komercnoslēpumu. Tā ir pieejama ierobežotam personu lokam: revīzijas veicējiem nodokļu administrācijai tiesībaizsardzības iestādēm un tiesām citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos "Nedrīkst būt reizēm praksē novērotā situācija, kad uzņēmuma vadītājs, darbinieks šajās situācijās atsaka izsniegt kādus datus, jo tas...

Jautājums: Kā uzzināt, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs? Atbildi zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" seminārā “Datu aizsardzība uzņēmuma ikdienā” sniedza Andis Burkevics, “Sorainen” vadošais speciālists, zvērināts advokāts, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists: "Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Darba likumu, ir tikai viens gadījums, kad darba devējam ir tiesības prasīt darbiniekam šādu informāciju. Tas ir - īsi pirms tam, kad darba devējs ir nodomājis uzteikt darba līgumu. Šādā gadījumā jautājums jāuzdod rakstveidā un darbiniekam rakstveidā arī jāsniedz atbilde. Darbiniekam gan nav obligāts pienākums šo atbildi sniegt, taču, ja darbinieks to nedara, tad darba devējam ir tiesības pieņemt, ka darbinieks nav arodbiedrības biedrs."

Ministru kabinets š.g. 20. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Ceturtdien, 21. oktobrī, finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika panākta konceptuāla vienošanās par priekšlikumiem apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdijas instrumentu atjaunošanai uzņēmējiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Plānots, ka grants apgrozāmajiem līdzekļiem būs 60% no uzņēmuma bruto darba algas, tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 100 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi. Savukārt, atbalsts darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai plānots 50 % no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2021. gada jūlija līdz septembrim, bet ne vairāk...

Katram Latvijā dzīvojošam cilvēkam, kurš līdz šī gada beigām būs sasniedzis 60 gadu vecumu un būs pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 infekciju, laikposmā no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. martam tiks izmaksāts pabalsts 20 eiro mēnesī. To paredz pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, kuru ceturtdien, 21. oktobrī, pieņēma Saeima. Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā zemo vakcinēšanās pret Covid-19 aptveri valstī, jo īpaši vecuma grupā 60 gadi un vairāk, kā arī ņemot vērā vispārējo cenu pieaugumu, to starp energoresursu cenu sadārdzinājumu 2021. gadā. Personu grupā, kurām ir tiesības uz pabalstu 20 eiro mēnesī, būs arī tie, kas vakcināciju pret Covid-19 veica pirms likumprojekta spēkā stāšanās dienas, ja šie cilvēki līdz 2021. gada 31. decembrim sasniedz 60 gadu vecumu. Šo pabalstu piešķirs arī tiem 60 gadus sasniegušiem cilvēkiem, kuri veselības dēļ nevar veikt vakcināciju un ir saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija atzinumu par...