Ekspertu ziņojumam

Valdība 9. novembra sēdē apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai" un grozījumus MK 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 675 "Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 krīzes apstākļos". Līdz ar grozījumiem noteikts, ka atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai varēs saņemt tāds uzņēmums, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātājs un atbildīs vienam no šādiem nosacījumiem: atbalsta perioda mēnesī tā apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī kopā, un šis apgrozījuma samazinājums ir saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai; atbalsta perioda mēnesī uzņēmuma apgrozījums ir krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada atbilstošajā kalendāra mēnesī, un apgrozījums 2021. gadā vismaz trīs mēnešus ir pārsniedzis 10 % no 2019....

Sākot ar 2022. gada 1. janvāri, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izstrādā, aktualizē un publisko VID tīmekļvietnē ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodus, kas izmantojami paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kuru VID sniedz uzņēmumi, organizācijas, iestādes, biedrības un reģistrētie saimnieciskās darbības veicēji, kas izmaksā ienākumus iedzīvotājiem. To paredz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 610 "Noteikumi par paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām iekļaujamo informāciju". Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi ir pieejami VID tīmekļvietnes sadaļā: Nodokļi > Iedzīvotāju ienākuma nodoklis > Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi. Paziņojumu veidlapas, tāpat kā līdz šim, būs aizpildāmas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Savukārt turpmākās izmaiņas ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodu sarakstā un tā vēsturiskais saturs tiks publicēts VID tīmekļvietnes sadaļā “Ienākumu veidu un papildu atvieglojumu veidu kodi” ne vēlāk kā 60 dienas pirms normatīvajos aktos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) jomā noteiktā paziņojuma iesniegšanas...

Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem, kā arī kultūras, atpūtas un izklaides vietām apgrozījuma krituma kompensācijai. Atbalsta programmas apmērs ir 50 miljoni EUR. Atbalsta programmu ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA); pieteikšanās atbalsta saņemšanai sāksies pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Atbalsta programmā noteikti kritēriji un kārtība granta piešķiršanai apgrozījuma krituma kompensācijai Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības centru īpašniekiem; sporta centru, kultūras un atpūtas un izklaides vietu tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru, kultūras, atpūtas un izklaides vietu. Atbalsts tiks sniegts granta veidā, kas būs vienreizējs atbalsts periodam no 2021. gada 11. oktobra līdz 15. novembrim tirdzniecības centru īpašniekiem, un periodam no 2021. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim sporta centru un kultūras, atpūtas un izklaides vietu īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un nomniekiem par to īpašumā, pārvaldībā vai nomā esošo sporta centru,...

Medijos nu jau atklāti 2021. gada nodokļu reformu dēvē par brāķi. Savākti vairāki tūkstoši parakstu, un normatīvo aktu rakstītāji piekrituši iedziļināties lietpratēju pretenzijās: cik tās ir pamatotas un kas būtu labojams. Konstatēšu faktu: neatceros, ka, grozot Valsts sociālās apdrošināšanas likuma normas, kas izpaudās kā nodokļu reforma, sabiedrībā bijušas nopietnas diskusijas par to sekām. It kā 2021. gada 1. jūlijs būtu varējis iestāties vai neiestāties! Tomēr iestājās, un mēs pļaujam to ražu, kuru iesēja kādas gudras galvas! Protams, patlaban visa uzmanība pievērsta Covid–19 apturēšanai, tomēr vienlaikus nav pazudušas citas problēmas. Runājot par reformas mērķi, gandrīz neviens speciālists neuzskatīja to par neloģisku un nepamatotu. Protams, nevar nesaprast, ka valsts atbalsts dažādās dzīves situācijās (darbspējas zudums, darba zaudēšana, invaliditāte, arī dīkstāve un beidzot — pensijas vecums) ir tieši atkarīgs no personas veiktajiem uzkrājumiem. Būtiskai tautas daļai ir problēma veikt uzkrājumus. Tādēļ "izgudrots" īpašs mehānisms, kas pastāv vairākās valstīs, — sociālo iemaksu veikšana. Dažas iemaksas ir...

Dzīvojamo māju apsaimniekošanas likums paredz dzīvojamo māju pārvaldniekiem pienākumu nodrošināt grāmatvedības uzskaiti, atgādina Daina Kanale, Valsts ieņēmumu dienesta galvenā nodokļu inspektore. Grāmatvedības uzskaites vispārīgās prasības paredz, ka grāmatvedībā jāuzskaita visi saimnieciskie darījumi, tai jānodrošina patiesa informācija un iespēja izsekot saimniecisko darījumu norisei, darījumi jāiegrāmato atbilstoši to ekonomiskajai būtībai. Runājot par darījumu ekonomisko būtībā māju apsaimniekošanas kontekstā, jāatceras, ka pārvaldnieks var veikt gan saimniecisko darbību, gan arī sniegt starpniecības pakalpojumus (iekasē komunālo maksājumu summas trešo personu vārdā). Lai precīzāk noteiktu darījumu raksturu, jāskatās noslēgtais mājas pārvaldīšanas līgums - kādu tieši pakalpojumu pārvaldnieks apņēmies mājas iedzīvotājiem sniegt. Var būt situācija, ka pārvaldnieks pats piegādā komunālos pakalpojumus - tad ieņēmumi būs tieši no šo pakalpojumu sniegšanas, savukārt, ja pārvaldnieks ir starpnieks, tad ieņēmumi būs trešās personas maksātā atlīdzība par starpnieka sniegtajiem pakalpojumiem. Ja trešā persona nemaksā starpniekam atlīdzību, tad trešās personas vārdā iekasētās summas pārvaldniekam ir jāatspoguļo grāmatvedībā, taču nav jāiekļauj savos ieņēmumos. Nereti dzīvojamo...

SIA, MUN maksātājai, ir trīs īpašnieki ar dažādiem ienākumiem un atšķirīgu ieguldījumu kopējā darbā. Kā tiem būtu jānosaka minimālās iemaksas ceturksnī? Atbilde MUN maksātāju deklarācijā uzrādīts ceturkšņa apgrozījums 5000 eiro, un īpašnieku ceturkšņa ienākumi ir 1500, 1360 un 1640 eiro (kopā 4500 eiro). Vispirms jānosaka katra īpašnieka personīgais apgrozījums. To nosaka, aprēķinot katra īpašnieka ienākuma daļu MUN kopējā apgrozījumā. 5000 : 4500 = 1,1111… 1500 × 1,1111 = 1666,67; 1360 × 1,1111= 1511,10; 1640 × 1,1111 = 1822,20 Pie šādiem ienākumiem nevienai personai neveidojas pienākums veikt minimālās iemaksas (iemaksu objekts katram pārsniedz likumā prasīto). Ja otrajam MU īpašniekam ienākums būtu 1200 eiro, tad iemaksu objekts nesasniegtu minimālo iemaksu objektu (1333,33). Un viņam no starpības 166,67 eiro (1500 – 1333,33) būtu jāveic minimālās iemaksas 10% apmērā pensijas apdrošināšanai, t.i., 16,67 eiro. NB! Ja visi trīs īpašnieki MU nodokļa deklarācijā būtu norādījuši katra īpašnieka ienākumus pa mēnešiem un arī katra īpašnieka apgrozījumu pa mēnešiem,...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Vai brāķis būtu jālabo? NUMURA INTERVIJA Ikars Kubliņš intervē AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāju Uldi Biķi: Pārdomāta stratēģija ļauj pārvarēt krīzi GRĀMATVEDĪBA Svetlana Šemele–Baikova: Jauns Grāmatvedības likums — jauni Ministru kabineta noteikumi Laila Kelmere: Ikgadējā inventarizācija ārkārtējā situācijā Aivars Droiskis: Norēķinu personas darījumu kārtošana un uzskaite Maija Grebenko: Vai atvaļinājuma laikā jāapmaksā svētku dienas? Ilvija Ozoliņa: Samaksāto un saņemto avansu grāmatvedības uzskaite — kā grāmatot PVN? NODOKĻI Oto Kristiāns Abrams: Praktiski par reģistrēšanos PVN maksātāju reģistrā Linda Puriņa: PVN kases princips Oļegs Sējāns: Neatkvarīgas nodokļu pārbaudes veids — nodokļu risku diagnostika FINANSES Inga Krūmiņa: NILLTPFNL prasību izpilde zvērinātu revidentu praksē ATTĪSTĪBA Ikars Kubliņš: Kas jāievēro, apstrādājot uzņēmuma klientu un darbinieku datus? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Ņina Podvinska: Reģistrācija MOSS režīmā Maija Grebenko: Dokumentu glabāšanas termiņi Algas nodokļa grāmatiņa un pensija Ilvija Ozoliņa: Lietuvas uzņēmuma auto nomā Latvijā «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri un kursi novembrī Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos...

Esmu prakses veterinārārste, un man ir reģistrēta saimnieciskā darbība. Vienlaikus apsaimniekoju savu nekustamo īpašumu un no kopējiem ienākumiem kā pašnodarbinātā persona veicu sociālās apdrošināšanas iemaksas pēc likmes 26,59%. Oktobrī sasniegšu pensijas vecumu, un mani brīdināja, ka, turpinot praksi, manas iemaksas no novembra būs pēc lielākas likmes — 29,36%. Kāpēc tā? Atbilde Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas (VSA) likuma 14. panta 2. daļu pašnodarbinātā obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas (..) un citi ienākumi no saimnieciskās darbības. Izņēmums (cita kārtība) skar ienākumu, kuru fiziskā persona (..) gūst no zemnieku (zvejnieku) saimniecības, sava nekustamā īpašuma, personīgajā palīgsaimniecībā vai piemājas saimniecībā paša saražotās produkcijas (..). Fiziskā persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, ir pakļauta pensiju apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un invaliditātes apdrošināšanai — likme 26,59% (MK noteikumu Nr. 786 11. punkts). Savukārt, sasniedzot pensijas vecumu, darbojas cita...

Darbiniekiem jāstrādā saskaņā ar grafiku, kas iepriekš ir paziņots, bet daži neierodas darbā (bez attaisnota iemesla), pazūd vai vispār izdomā nenākt. Par tādiem gadījumiem tiek sastādīts akts par neattaisnotu darba kavējumu. Vai par minētajiem darbiniekiem būtu jāveic minimālās iemaksas, ja darba samaksa mēnesī nesasniegs 500 eiro? Atbilde Ja potenciālie darbinieki slēdz darba līgumu, darba devējs par to informē VID (ziņas ar 11. kodu), bet, ja persona neierodas darbā, MK noteikumos Nr. 827 ir paredzēta iespēja izmantot 26. kodu "Darba ņēmēja statusa zaudēšana, ja persona nav uzsākusi darbu", kas "atceļ" iepriekš nosūtīto ziņu. Ja dažas dienas bez attaisnojama iemesla neierodas darbā jau esošais darbinieks un rezultātā darba samaksa par mēnesi nesasniedz 500 eiro, diemžēl darba devējam tiks paziņots par pienākumu veikt minimālās sociālās iemaksas, jo spēkā esošā atskaišu kārtība (darba devēja ziņojums) neparedz iespēju skaidrot, ka prombūtnes iemeslam nav likumīga pamatojuma un maza darba samaksa ir darbinieka neizdarības rezultāts, nevis darba devēja skopums....

Piektdien, 5. novembrī, Finanšu ministrijas darba grupas sēdē par priekšlikumiem minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) regulējuma pilnveidošanai tika uzklausīta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotā informācija par 2021. gada trešā ceturkšņa fizisko personu ienākumu izvērtējumu un VSAOI analīzi, kā arī diskutēts par iepriekš izplatītās anketas rezultātiem. Lai darba grupas ietvaros identificētu problēmsituācijas un konstatētu iespējamos padziļināta darba virzienus, bija sagatavota aptaujas anketa par iesaistīto personu viedokli saistībā ar nepilnu slodzi un minimālajām VSAOI. Tā tika izplatīta ar darba grupas locekļu starpniecību organizāciju biedriem uzņēmumiem un organizācijām, kā arī saimnieciskās darbības veicējiem. Ņemot vērā aktuālās situācijas analīzi dažādos griezumos un aptaujas rezultātus, tiks sagatavoti kopīgi secinājumi par regulējuma pilnveidošanu. Analizējot VID datus, secināts, ka nozīmīga daļa no personām, par kurām netiks samaksātas minimālās VSAOI, jau pašlaik ir noteiktas likumā noteikto atbrīvoto kategoriju lokā. Jānorāda arī, ka analizētajā periodā ievērojama daļa atlikušo personu, par kurām ceturksnī nav samaksātas minimālās VSAOI, ir personas, kas...

Eiropas Savienības Tiesa pieņēmusi lēmumu saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksu veikšanu, kas paredz, ka nodokļu administrācijai, kas pieņem lēmumu par PVN atmaksu komersantam, nosakot atmaksājamās summas lielumu, primāri jāvadās pēc uzņēmuma iesniegtajos rēķinos, nevis PVN atmaksas pieteikumos norādītajām summām, informē zvērinātu advokātu birojs "Sorainen". Tiesas precedents radies pēc Beļģijas uzņēmuma "CHEP Equipment Pooling" prasības pret Ungārijas ieņēmumu dienestu. CHEP Ungārijā iegādājās paletes, ko pēc tam iznomāja savām meitassabiedrībām dažādās dalībvalstīs. Par palešu iegādi CHEP kā Beļģijas PVN maksātāja iesniedza Ungārijas nodokļu iestādei PVN atmaksas pieteikumu. Ungārijas nodokļu administrācija apstiprināja PVN atmaksu daļēji, rīkojoties pēc principa atmaksāt mazāko iespējamo summu - ja rēķinā PVN summa bija mazāka par pieteikumā norādīto, tad atmaksāja tikai rēķinā norādīto apmēru; ja rēķinā norādītais PVN bija lielāks par pieteikumā norādīto – atmaksāja tikai pieteikumā norādīto summu. Tiesa skatīja strīdu par otro situāciju – kur uzņēmums būtu tiesīgs atgūt lielāku summu, nekā norādīts pieteikumā. ES Tiesa norādīja,...

Uzņēmumam ir kases aparāts un izveidots speciālais konts 2611. Dienas beigas pēc Z čeka informācijas ieņēmumi tiek iegrāmatoti: D 2611 K 6xx un D 2611 K 57xx.Ka pareizi ieņēmumus pārcelt uz galveno grāmatu?Vai katru dienu jānoformē izdevumu orderis kases aparātam un ieņēmumu orderis kasei: D 2610 K 2611? Vai var to darīt reizi mēnesī, ja ieņēmumu summas katru dienu ir 10–30 eiro? Atbilde 2003. gada 21. oktobra MK noteikumu Nr. 584 par kases operāciju uzskaiti 5. punktā noteikts: ja uzņēmuma vidējie dienas skaidras naudas ieņēmumi kasē nav lielāki par 150 eiro, uzņēmums kases grāmatu kārto reizi nedēļā. Vidējos dienas skaidras naudas ieņēmumus kasē aprēķina, saskaitot katra iepriekšējā kalendāra mēneša darbdienā saņemtos skaidras naudas maksājumus kasē un iegūto kopsummu dalot ar minētā kalendāra mēneša darbdienu skaitu. Minētie noteikumi būs spēkā līdz 2021. gada beigām, jo no 2022. gada 1. janvāra spēkā stāsies Grāmatvedības likums un vienlaikus ar likumu stāsies spēkā MK noteikumi Nr....

Lai samazinātu pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo laiku un izdevumus, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) piedāvā risinājumu tiem uzņēmējiem, kuri uz laiku vēlas pārtraukt kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas (turpmāk – kases aparāts) lietošanu. Uzņēmējiem ir iespēja nokārtot formalitātes vienkāršoti, neiesaistot apkalpojošo dienestu, bet sazinoties ar VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS). Uzņēmumi, kas pieņēmuši lēmumu uz laiku pārtraukt kases aparāta lietošanu, var vērsties VID ar lūgumu reģistrēt kases aparāta lietošanas pārtraukšanu uz laiku – vismaz uz 30 dienām. Iesniegumā jānorāda konkrētās elektroniskās ierīces un iekārtas uzstādīšanas adrese, šasijas numurs un jāpievieno pēdējā izdrukātā Z pārskata kopija ar reģistrēto Grand total vērtību. VID, pamatojoties uz elektroniskās ierīces vai iekārtas lietotāja iesniegumu, pārtrauks elektroniskās ierīces un iekārtas lietošanu uz laiku, kas ilgāks par 30 dienām. Savukārt, lai konkrēto kases aparātu atkal atsāktu lietot, uzņēmumam ir jāinformē VID par savu lēmumu, iesniedzot iesniegumu, kurā norādīts šī kases aparāta šasijas numurs un secīgais Z...

Saeima ceturtdien, 4.novembrī, otrajā – galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu. Izmaiņas paredz, ka darba devējam būs jānosaka darbinieku amati vai kategorijas, uz kurām attiecas normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumi par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību, un jāinformē par to darbinieki. Savukārt darbiniekiem būs pienākums informēt darba devēju par to, vai viņam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, un uzrādīt minēto sertifikātu darba devējam tā noteiktajā kārtībā. Gadījumā, ja darbinieks nebūs ieguvis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nepieciešams darba pienākumu izpildei, pastāvēs pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona neatbilst veicamajam darbam, paredz grozījumi. Ja objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams pārcelt darbinieku citā piemērotā darbā vai nodrošināt darba pienākumu veikšanu attālināti, darba devējam būs tiesības līdz vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta iegūšanas brīdim darbinieku atstādināt...

Lai iekļautu personu riska personu sarakstā, nepietiek tikai konstatēt, ka personas darbības laikā konkrētajam uzņēmumam izveidojās nokavētie nodokļu maksājumi, kas pārsniedz 15 000 EUR, un uzņēmums tos nav samaksājis valsts budžetā, atzinis Augstākās tiesas Senāts. Senāta ieskatā tas ir tikai viens no formālajiem kritērijiem, ko paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šādās lietās piemērotā tiesību norma, ziņo zvērinātu advokātu birojs "Sorainen". Senāts norādījis, ka ar nodokļu parāda fakta konstatāciju vien nepietiek - papildus ir jāizvērtē arī iemesli, kāpēc uzņēmumam šīs personas vadības laikā izveidojās nesamaksāts nodokļu parāds. Nodokļu nemaksāšanas fakts viens pats nav pietiekams, lai izdarītu secinājumu par konkrētās personas godprātīgu (vai negodprātīgu) attieksmi pret nodokļu samaksas pienākumu. Nodokļu nemaksāšanai var būt dažādi iemesli un cēloņi, un to nevar vienmēr pielīdzināt negodīgai vai noziedzīgai rīcībai. Senāta ieskatā, tas neatbilstu likumdevēja mērķim. Senatoru kolēģija piekrīt VID, ka tam ir pienākums vērsties pret negodprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, tostarp iekļaujot tos riska personu sarakstā, taču senatoru kolēģija...