Ekspertu ziņojumam

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) ir sagatavojis informatīvu kampaņu “Kā pareizi atgūt parādus”, kuras ietvaros ir izstrādātas skaidrojošas infografikas un īsfilmas, lai iedzīvotājiem palīdzētu labāk izprast savas iespējas un tiesības gadījumos, ja nav samaksāta darba alga, apmaksāts rēķins vai atmaksāts aizdevums u.tml. Īsfilmu un infografikas tēmas aptver MKD no iedzīvotājiem saņemtos jautājumus saistībā ar darbinieku prasījumiem, prasījuma apmēru, Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas priekšrocībām, kā arī apskata citas būtiskas nianses pareizā parādu atgūšanas procesā: Īsfilma “Kreditoru tiesības maksātnespējas procesā” skaidro, ko nozīmē būt kreditoram un kā rīkoties, lai atgūtu savu naudu, ja parādniekam pasludināts maksātnespējas process. Īsfilma “Darbiniekam neizmaksāto naudas līdzekļu atgūšana” un infografika “Kā atgūt neizmaksāto darba samaksu” – informācija un iespējamā rīcības plāna izklāsts darbiniekiem, kuri vairāk nekā divus mēnešus ir palikuši bez darba samaksas. Kur un kā uzzināt par darba devēja maksātnespējas procesu, kā arī darbinieka tiesībām iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu par savu darba devēju.

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, pamatojoties uz grozījumiem likumā "Par grāmatvedību", Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sācis ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Vienlaikus tiek veidots un uzturēts Ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs. Tādējādi, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, ir iespējams pārliecināties, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un attiecīgi arī reģistrēts valsts izveidotā un uzturētā reģistrā. Kā zināms, ieviešot ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu, plānots nodrošināt minimālo profesionālās kvalifikācijas līmeni, lai tādējādi veicinātu konkurenci un uzlabotu pakalpojumu kvalitāti. Lai varētu saņemt ārpakalpojuma grāmatvedības licenci, atbildīgajam grāmatvedim grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmumā (fiziskai personai — saimnieciskās darbības veicējai, IK utt.) jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likuma "Par grāmatvedību" 3. pantā noteikts: Grāmatvedis ir fiziskā persona, kuras kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), kā arī tāda fiziskā persona, kuras kompetenci attiecīgajos...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums nosaka situācijas, kad noteikti veicama klientu izpēte. Likumā noteiktās prasības un to jaunākās izmaiņas komentē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. 1)Pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Likumā sniegta arī darījuma attiecību definīcija - tās ir likuma subjektu attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis. "Respektīvi, ja ir slēgts līgums par grāmatvedības pakalpojumiem, tas nozīmē, ka ir darījuma attiecības, un pirms līguma slēgšanas jāveic klienta izpēte," piemēru sniedz J. Marjasova. 2) Pirms gadījuma rakstura darījuma. Gadījuma rakstura darījums ir "darījums starp likuma subjektu un klientu, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē". "Piemēram, tā var būt vienreizēja nodokļu konsultācija," saka J. Marjasova. Likumā noteikts arī, ka klienta izpēte veicama, gadījuma rakstura darījumam sasniedzot noteiktu apjomu - ja darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu...

Šā gada nodokļu reforma autoriem, nodokļu maksātājiem, piedāvā visplašākās izvēles iespējas. Neraugoties uz vairākiem skaidrojošajiem rakstiem, diemžēl nav ņemts vērā, ka lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju nekad nav mācījušies grāmatvedību un ar to nav nodarbojušies. Sākumā — kāpēc jauninājumi tiek ieviesti un vai tas ir "labi vai slikti"? Viedokļi par to, ka autori ir sociāli neaizsargāta personu grupa, virmoja gaisā vairākus gadus. Likumu nosacījumi paredzēja autoriem par ienākumiem, kas gūti par autordarbiem, maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet atstāja novārtā sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI). Būtiska īpatnība, kas saistīta ar autoratlīdzības aplikšanu ar nodokli, ir nosacītu (iepriekš tie tika saukti ar autoru attaisnotajiem) izdevumu piemērošana pirms ienākuma nodokļa aprēķināšanas. Tātad viss noritēja likumīgi, arī autori lielākoties bija apmierināti, jo faktiski maksāja mazāku IIN un, attiecīgi, viņiem vairāk palika kabatā. Piemēram, ja autorlīgumā bija minēta summa 100 eiro, to vispirms samazināja par 25% (nosacīti izdevumi), atlikušajai daļai (75 eiro) piemēroja IIN 20% apmērā (IIN —...

Valsts ieņēmumu dienests sniedzis uzziņu, kā uzņēmējam jārīkojas situācijā, ja tas aizmirsis laicīgi reģistrēties PVN maksātāju reģistrā un pēc reģistrācijas sliekšņa pārsniegšanas veicis darījumus - vai un kā par šiem darījumiem jāmaksā PVN, kādas atskaites jāiesniedz, vai iespējams atgūt PVN par iegādātajām precēm? Uzņēmēja atzinusi, ka nav bijusi informēta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57.panta pirmo daļu, kas paredz nodokļa maksātājam reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā, ja kārtējā kalendāra gada laikā veicis preču iegādi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, līdz ar to līdz šim mirklim uzņēmēja nebija sekojusi līdzi iegādāto preču kopējai vērtībai un laicīgi reģistrējusies PVN maksātāju reģistrā. Pēc 10 000 eiro robežas pārsniegšanas vēl notikuši darījumi ar Igaunijas uzņēmumu, par preču iegādi uzņēmēja samaksājusi PVN 20% apmērā (kopumā vairāk nekā 800 eiro). Uzņēmēja jautā, kas viņai ir jādara, lai varētu...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. augustā izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Tas vēl būs pēc starpministriju saskaņošanas jāapstiprina valdībā. Paredzēts, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un ar tiem tiks pilnveidots pašreizējais normatīvais regulējums attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, to saskaņojot ar 2021. gada 10. jūnijā pieņemtā Grāmatvedības likumā paredzēto pilnvarojumu. Atgādinām, ka jaunais likums arī stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos aktualitāti zaudēs pašreizējie Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” (turpmāk – MK 585), kas izdoti saskaņā ar patlaban spēkā esošo likumu “Par grāmatvedību”. Jaunajos noteikumos paredzēts noteikt: 1) grāmatvedības reģistru kārtošanas prasības; 2) kārtību, kādā labo vai papildina ierakstus grāmatvedības reģistros un attaisnojuma dokumentos; 3) attaisnojuma dokumentu noformēšanas kārtību un prasības attaisnojuma dokumentiem, kurus sagatavo attiecībā uz precēm, citām materiālajām vērtībām un pakalpojumiem, kā arī saistībā ar skaidras vai bezskaidras...

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, kādos gadījumos koncernu mātes sabiedrībām var tikt piemēroti atbrīvojumi no pienākuma sagatavot konsolidēto gada pārskatu. No pārskata sagatavošanas ir atbrīvota: maza koncerna mātes sabiedrība (ja ne mātes, ne meitas sabiedrība nav kotēta biržā). "Tātad, ja, saskaitot kopā visas savas sabiedrības, redzu, ka esmu mazs koncerns, tad varu piemērot likuma 64. pantu un negatavot konsolidēto gada pārskatu. Taču jāatceras, ka tādā gadījumā atsevišķajā mātes sabiedrības gada pārskatā jāieraksta par šīm tiesībām piemērot atbrīvojumu, atsaucoties uz 64. pantu," skaidro Sandra Dzerele, zvērināta revidente, SIA "Sandra Dzerele un Partneris" partnere. 2. mātes sabiedrība, kura vienlaikus ir arī galvenā koncerna meitas sabiedrība, ja: visas (100%) akcijas vai daļas pieder šai galvenā koncerna mātei, vai vismaz 90% akcijas vai daļas pieder galvenā koncerna mātei un pārējie ~10% akcionāri vai dalībnieki ir rakstiski piekrituši atbrīvojuma piemērošanai; Turklāt: no pārskata sagatavošanas atbrīvotā mātes sabiedrība un visas tās meitas sabiedrības ir iekļautas...

No 1. septembra krietni lētāka kļūs komersantu ierakstīšana komercreģistrā, savukārt komersantu reorganizācijas reģistrācijas pakalpojums sadārdzināsies, paredz valdības 24. augustā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 664 "Noteikumi par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu". Ja līdz šim maksa par personālsabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanu komercreģistrā bija 150 eiro, tad pēc grozījumu spēkā stāšanās tā būs divas reizes mazāka - 75 eiro. Vēl lielāks maksas samazinājums paredzēts par akciju sabiedrību un Eiropas komercsabiedrību ierakstīšanu komercreģistrā - no līdzšinējiem 350 eiro uz 85 eiro. Savukārt izmaksas par komersanta reorganizācijas ierakstīšanu komercreģistrā vairākās pozīcijās paaugstinātas - piemēram, par reorganizācijas līguma (lēmuma) projekta vai tā grozījumu reģistrēšanu (pievienošanu lietai) pašreizējo 18 eiro vietā turpmāk būs jāmaksā 75 eiro. Nelielākas cenu izmaiņas paredzētas vēl citās cenrāža pozīcijās. Izmaiņas veiktas, lai regulējumu saskaņotu ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20....

Administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk — ATR) ietvaros notikusi pašvaldību apvienošana. Pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām ir 43 pašvaldības līdzšinējo 119 pašvaldību vietā. ATR ietvaros tiek mainīta arī attiecīgo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdales kārtība pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas. Saistībā ar ATR lieto šādus terminus: reorganizējamā pašvaldība (apvienojamā pašvaldība) — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas nodod tai piekrītošās institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības iegūstošajai pašvaldībai; iegūstošā pašvaldība — pašvaldība, kas pēc administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas pārņem tai piekrītošās reorganizējamās pašvaldības institūcijas, finanses, mantu, tiesības un saistības; atbildīgā pašvaldība — pašvaldība, kurā ir lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem 01.01.2021. Šī pašvaldība ir gan atbildīgā pašvaldība, gan reorganizējamā jeb apvienojamā, gan iegūstošā pašvaldība. ATR ietvaros pašvaldības un to institūcijas: veic inventarizāciju; nodod vai pieņem aktīvus/pasīvus bez atlīdzības; sagatavo slēguma pārskatus. Inventarizācija Pirms reorganizācijas atbilstoši normatīvajiem aktiem jāveic visu nododamo objektu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu "Pienākums reģistrēties ar PVN apliekamo personu reģistrā un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības par iegādātām precēm pirms reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā", ņemot vērā šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka diemžēl nebija informēta par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 57. panta pirmo daļu, kas paredz nodokļa maksātājam reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā, ja kārtējā kalendāra gada laikā veicis preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā un ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro, līdz ar to līdz šim mirklim Iesniedzēja nebija sekojusi līdzi iegādāto preču kopējai vērtībai un laikus reģistrējusies PVN maksātāju reģistrā. Iesniegumu PVN maksātāju reģistram iesniedzēja iesniedza šī gada 18. februārī. Minēto preču iegādes vērtību iesniedzēja ir pārsniegusi 2020. gada 22. septembrī. Ņemot vērā, ka kopējā preču iegāde kalendārajā gadā bija 13 179,43 eiro vērtībā, pēc 10 000 eiro robežas sasniegšanas laika posmā no 2020. gada 22. septembra...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par makroekonomisko radītāju prognozēm, plānotajiem nākamā gada valsts budžeta bāzes izdevumiem un prioritārajiem pasākumiem 2022. – 2024. gadam, uzskata, ka nav skaidrības par to, kā Latvija plāno sasniegt noteiktos tautsaimniecības attīstības mērķus. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Nākamais gads ir būtisks ekonomikas atveseļošanai, krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanai un ekonomikas transformācijai. Lai radītu augstas pievienotās vērtības produktus un veicinātu Latvijas rūpniecības eksportu, jāpanāk ievērojams uzņēmējdarbības un investīciju vides uzlabojums, kā arī jāpalielina ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Tikai šādi spēsim sasniegt ambiciozos Latvijas klimatneitralitātes un digitalizācijas mērķus un efektīvi risināt pandēmijas radītos izaicinājumus.” Darba devēji uzsver, ka nākamā gada un vidējā termiņa budžeta ietvaros stingri jāvadās pēc valsts attīstības dokumentos noteiktajiem stratēģiskajiem plāniem līdzsvarotai izaugsmei, konkurētspējai un nozaru attīstībai. LDDK aicina valdību un politiķus pieņemt atbildīgus lēmumus un ievērot ilgtspējīgu valdības parādu līdz 50% no IKP. Analizējot 2022. gada valsts budžeta izdevumus,...

Valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad sasniegs 2,1 miljardu eiro jeb 6,8% no IKP. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību arī turpmāk būt fiskāli atbildīgai un pakāpeniski turpināt atbalsta izbeigšanu, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. Ja rudenī būs jāievieš jaunus atbalsta instrumentus, tiem jābūt samērīgiem, efektīviem un labi mērķētiem. Uz to jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 14 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst FDP. Krīzes monitoringa ziņojumā norādīts, ka valsts konsolidētā budžeta deficīts šī gada 13. augustā sasniedza 1,23 miljardus eiro; gadu atpakaļ deficīts bija tikai 362 miljoni, jeb par 870 miljoniem eiro mazāk. FDP jau iepriekš ir paudusi, ka valdības rīcība, sniedzot atbalsta pasākumu Covid-19 otrā viļņa laikā, bija nedaudz nokavēta, bet vēlāk - pārmērīga un ne tik labi mērķēta. Par nesamērīgu atbalstu liecina, pirmkārt, būvniecības izmaksu straujš pieaugums, kā arī būvuzņēmumu grūtības atrast darbiniekus. Tomēr...

Lai personai, kurai ir sniegta palīdzība, būtu tiesības atgūt izdevumus apstākļos, kad rēķinu par viņai sniegto juridisko palīdzību ir samaksājis kāds cits, nepietiek secināt, ka advokāta piestādīto rēķinu kāda persona ir samaksājusi, būtiski ir arī konstatēt, ka personai, kura prasa atlīdzinājumu, ir radušies izdevumi sakarā ar to, ka viņa naudu ir atdevusi vai viņai radušās parādsaistības. Šādos gadījumos tiesai jāpārliecinās par to, ka pieteicējam zaudējumi ar lielu ticamību radīsies, piemēram, noskaidrojot, vai sabiedrība attiecīgos izdevumus ir iegrāmatojusi kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, kas veikti pieteicēja labā, pamatojoties uz attiecīgo aizdevuma līgumu un, vai sabiedrības gada pārskatā ir uzrādīti aizdevumi kā tādi, šādu secinājumu izdarījis Latvijas Republikas senāts, izspriešot lietu SKA-471/2021 (A420160919). Ja izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu, faktiski ir uzņēmusies cita persona, pieteicējam parādsaistības nav radušās un viņam nav tiesību saņemt atlīdzinājumu par šiem izdevumiem. Minētajā lietā pieteicējs tika apsūdzēts, pamatojoties uz Krimināllikuma 197. pantu, bet Latgales apgabaltiesa pieteicēju...

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājās spēkā 2021. gada 12. jūlijā. Sadarbībā ar finanšu nozari tika izvērtēta iespēja ieviest brīvprātīgu risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no apgrozījuma. Ieviešot minēto pasākumu, sasniedzamais mērķis ir atvieglot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus. Ņemot vērā minēto, lai radītu motivējošu vidi nodokļu samaksai, mazinātu administratīvo slogu, ierobežotu ēnu ekonomiku, radītu modernu un uz jaunākajām tehnoloģijām balstītu nodokļu administrēšanas rīku, tādējādi sekmējot mazā biznesa attīstību, ir nepieciešams izstrādāt un ieviest vienkāršotu nodokļa nomaksas risinājumu, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu tikai vienkāršotā nodokļa nomaksas risinājuma ietvaros. Sākotnēji vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu varēs izmantot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji. Tādējādi papildus tika veikti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, lai tajā noteiktu regulējumu par mikrouzņēmumu nodokļa iekasēšanu, izmantojot vienkāršoto nodokļa nomaksas risinājumu. Vispārējais regulējums Sakarā ar to, ka vienkāršotais nodokļa nomaksas risinājums ir paredzēts ne vien MUN maksātājiem, bet arī citiem režīmiem, likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikts vienkāršotā...

Valdība 17. augustā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos noteikumus Nr. 551 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība””. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, Ministru kabineta noteikumi Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” nosaka vairākas prasības budžeta iestāžu gada pārskata sagatavošanai, kas vairs nav nepieciešamas, veicot uzlabojumus Valsts kases e-pakalpojumā “ePārskati” un izvērtējot sniedzamās informācijas apjomu un lietderību. Ar grozījumiem paredzēts izslēgt prasību finanšu pārskata skaidrojumā sniegt informāciju par darījumu, kas ir vienāds ar 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā vai lielāks. Izvērtējot 2019. gada pārskatā sniegto informāciju, secināts, ka šī informācija bieži pārklājas, atkārtojas un rada neizpratni gada pārskata lietotājiem. Turpmāk paredzēts, ka gada pārskatā sniedz informāciju tikai par būtiskām finanšu pārskata posteņu izmaiņām, kas ietver arī darījumus, kas vienādi vai lielāki par 1 000 000 eiro absolūtajā vērtībā. Tāpat tiek precizēts "Naudas plūsmas pārskata" un "Pārskata par darbības finansiālajiem rezultātiem" posteņu skaidrojumā...