Ekspertu ziņojumam

Eiropas Savienība (ES) sākusi Eiropas Atveseļošanas fonda finansējuma piešķiršanas procedūru, un kopumā šī fonda ietvaros Latvijai tuvāko gadu laikā būs pieejami 1,82 miljardi eiro. Par to, kur šo naudu plānots ieguldīt un ko ar to paveikt, Finanšu ministrijas organizētā preses konferencē 14. jūlijā informēja ekonomikas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības, kā arī izglītības un zinātnes ministri. Latvija ir viena no pirmajām 12 ES dalībvalstīm, kuru izstrādātais ekonomikas atjaunošanas un noturības plāns guvis ne vien pozitīvu Eiropas Komisijas (EK) novērtējumu, bet arī ES finanšu ministru apstiprinājumu. Tas nozīmē, ka jau augustā sekos līguma noslēgšana ar EK, pēc kura Latvija varēs saņemt avansa maksājumu 13% apmērā no plānā paredzētā finansējuma apjoma (237 miljoni eiro). Turpmākie maksājumi tiks saņemti atbilstoši tam, kā tiks īstenotas plānā paredzētās reformas un kā veiktas investīcijas (kur paredzēti arī konkrēti sasniedzamie rezultāti), preses konferences ievadā atklāja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. Eiropas Atveseļošanas fonda mērķis ir ES dalībvalstu ekonomikas atjaunošana...

Vienus no skarbākajiem ierobežojumiem pandēmijas laikā nācies piedzīvot mazumtirdzniecības nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. No 2020. gada decembra līdz 2021. gada aprīļa sākumam bija slēgta lielākā daļa klātienes nepārtikas preču veikalu. Kā šādu situāciju biznesā var pārdzīvot? Cik lielā mērā iespējams klātienes tirdzniecību aizstāt ar tirdzniecību attālināti, un cik pilnvērtīgu kompensāciju sniedz valdības piedāvātie atbalsta instrumenti? Par šiem un citiem jautājumiem Covid–19 krīzes ietekmes pētīšanai veltītajā žurnāla Bilance publikāciju cikla otrajā intervijā runājam ar būvmateriālu tirgotāja SIA "Tirdzniecības nams Kurši" valdes locekli Denisu Petrovu. Kādas izmaiņas Covid–19 pandēmijas laiks ieviesa uzņēmuma Kurši ikdienas darba organizācijā? Kā izjutāt krīzes laika ietekmi uz jūsu uzņēmumu un būvmateriālu tirdzniecības jomu kopumā? Šeit jārunā atsevišķi par pirmo pandēmijas vilni 2020. gada pavasarī un otro — pagājušajā ziemā. Pirmajā vilnī būvmateriālu tirdzniecība netika ierobežota, un mēs turpinājām strādāt. Izaicinājums gan bija nepieļaut vīrusa izplatīšanos veikalu darbinieku vidū. Jau pirms valdības ieviestajiem standartiem uzņēmumā bija izstrādāts drošas iepirkšanās koncepts, kas...

Valdības sēdē 17. augustā izskatīti Labklājības ministrijas sagatavotie "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru". Noteikumi nosaka obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru pašnodarbinātajiem un tā noteikšanas kārtību; obligāto iemaksu objekta maksimālā apmēra noteikšanas kārtību un brīvprātīgo apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo apmēru un maksimālā apmēra noteikšanas kārtību. Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, arī turpmāk paredzēts saglabāt līdzšinējo kārtību, ka personām, kuras kalendāra gadā ir vairākos sociāli apdrošinātas personas statusos (obligāti apdrošinātās personas statusā, brīvprātīgi apdrošinātās personas statusā), piemērot vienu iemaksu objekta maksimālo apmēru. Jaunajos noteikumos ir iekļautas normas, kas precīzi regulē obligātā iemaksu objekta maksimālā apmēra aprēķinu, t.i., aprēķina formulas un noapaļošana. Noteikumi paredz arī noteikt brīvprātīgo iemaksu objekta minimālo apmēru - Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga mēnesī. Lai izvairītos no gadījumiem, kad persona piesakās brīvprātīgai apdrošināšanai dažas dienas mēnesī, bet apdrošināšanas stāžā personai tiek ieskaitīts pilns kalendārais mēnesis, brīvprātīgo iemaksu objekts...

Jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāks studijas 2021. gada rudens semestrī, būs iespēja pieteikties stipendijai “Studētgods”, kas noteikta 160 eiro apmērā 10 mēnešus gadā. To paredz 17. augustā valdībā apstiprinātie Ministru Kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr.740 "Noteikumi par stipendijām". Uz stipendiju varēs pretendēt ikviens students, kas būs imatrikulēts 1.kursā koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē gan valsts, gan privātajās augstskolās un koledžās vai atjaunosies studijās 2021.gada rudens semestrī pēc studiju pārtraukuma koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē. Stipendijas piešķiršanai izvirzīti vairāki nosacījumi. Tā, centralizēto eksāmenu rezultātiem matemātikā jābūt ne zemākiem par 30%, bet latviešu valodā ne zemākiem par 40%. Savukārt studiju laikā vidējai svērtajai atzīmei jābūt 6 un augstāk, studentam jābūt sekmīgam un bez akadēmiskiem parādiem. Kritēriji tiks pārskatīti reizi semestrī, nākamā pieteikšanās stipendijām – februārī. Pieteikties stipendijai “Studētgods” varēs, izmantojot e-latvija pakalpojumu www.latvija.lv, pieteikšanās no septembra sākuma līdz 20. septembrim....

Labklājības ministrija sagatavojusi Darba aizsardzības jomas attīstības plānu 2021.–2023. gadam, kuru 17. augustā izskatīja un pieņēma valdība. Lai veicinātu drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi uzņēmumos, kā arī nodarbināto darba mūža pagarināšanos, plānā paredzēta dažādu apmācību un semināru organizēšana, kā arī praktisku informatīvo materiālu un videomateriālu izstrāde par dažādiem riskiem darbā un citiem ar darba aizsardzību saistītiem jautājumiem. Iecerēts arī nodrošināt atbalstu uzņēmumiem, īpaši mazajiem uzņēmumiem, drošas un veselībai nekaitīgas darba vides izveidošanā. Lai atvieglotu uzņēmumiem darba aizsardzības prasību ieviešanu, plānā iekļauta konsultāciju sniegšana bīstamo nozaru uzņēmumiem, kas jau šobrīd tiek nodrošināta Valsts darba inspekcijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros. Plānā paredzēts veicināt arodslimību preventīvu novēršanu un arodslimību agrīnu diagnosticēšanu. Šī uzdevuma ietvaros tiek nodrošināta arodslimību ārstu un citu veselības aprūpes speciālistu zināšanu pilnveidošana, kā arī darba devēju, nodarbināto un darba aizsardzības speciālistu informēšana par veselības veicināšanu darbā. Ņemot vērā attālinātā darba,...

Kādos gadījumos var izveidoties "pārmaksātās sociālās iemaksas", izņemot gadījumus, kad darba devēja (vai pašnodarbinātā) ziņojumā bija ieviesusies kļūda? Atbilde Sociāli apdrošināto personu pārmaksātās iemaksas atmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Valsts sociālās apdrošināšanas likuma 21.1 pants). Pārmaksātās iemaksas, kuru apmērs nesasniedz 22,41 eiro, tiek uzkrātas un atmaksātas pēc tā kalendāra gada beigām, kurā tās sasniedz vai pārsniedz 22,41 eiro. Katra darba devēja pārmaksātās obligātās iemaksas Valsts ieņēmumu dienests novirza citu nodokļu parādu segšanai, ja tādi ir, vai ieskaita nākamo periodu maksājumos, vai pēc darba devēja pieprasījuma atmaksā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, atbildot uz redakcijas jautājumu, paskaidroja, ka pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas var izveidoties, piemēram, ja personai, aprēķinot algu, ir bijusi piemērota nepareiza nodokļa likme, t.i., persona jau ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, bet nodokļu likme ir piemērota kā vispārējā gadījumā. Vai arī persona, kura nav bijusi darba attiecībās un ir brīvprātīgi pievienojusies...

Likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.4 panta ceturtās daļas 4. punktā minēts atbrīvojums no minimālajām sociālajām iemaksām šādā gadījumā: VSAA nerēķinās minimālās iemaksas par personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu. Lūdzu, paskaidrojiet, kuram no vecākiem vai arī abiem tiks piemērota šī norma? Atbilde Komentējot jautājumu, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūra atbild: tiesību normās ir noteiktas personu grupas, kurām minimālās obligātās iemaksas nepiemēros. To vidū ir personas, kuras pašas vai laulātā algas nodokļa grāmatiņā ir reģistrēts bērns, kas nav sasniedzis triju gadu vecumu. Tas nozīmē, ka minimālās VSAOI netiks aprēķinātas abiem bērna vecākiem (ja katra vecāka ceturkšņa ienākumi nesasniedz 1500 eiro). Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūlija (475.) numurā.

Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā "Pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes preču aprites normatīvo aktu prasību piemērošana darījumos ar degvielu, izmantojot degvielas kartes" sniedzis atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par PVN piemērošanu, izmantojot degvielas kartes. Vai reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam ir tiesības no degvielas tirgotāja saņemtajā PVN rēķinā norādīto un samaksāto PVN summu par iegādāto degvielu Latvijā, izmantojot degvielas karti, ko izdevis citas dalībvalsts komersants, atskaitīt PVN deklarācijā par taksācijas periodu kā priekšnodokli, ja no degvielas kartes izdevēja tiek saņemts pakalpojums? Reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam no degvielas tirgotāja saņemtajā PVN rēķinā norādīto PVN summu par iegādāto degvielu ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli, ja degviela tiks izmantota saimnieciskajā darbībā ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai. Vai reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam, uzpildot degvielu citās dalībvalstīs, izmantojot Latvijas reģistrēta PVN maksātāja izdotu degvielas karti, ir tiesības saņemtajos rēķinos norādītās PVN summas atskaitīt Latvijas PVN taksācijas perioda deklarācijā? Reģistrētam iekšzemes PVN maksātājam nav tiesību citās dalībvalstīs samaksāto...

Uzņēmums A ir saņēmis avansu no uzņēmuma B. Uzņēmums B līdz galam nebija izpildījis savas saistības pret uzņēmumu A, līdz ar to gala rēķins tā arī netika izrakstīts. Vēlāk tika konstatēts, ka uzņēmums B ir likvidēts. Ko darīt ar šo saņemto avansu uzņēmumam A? Vai, atzīstot ieņēmumos, ir jārēķinās, ka būs jāmaksā nodokļi? Atbilde Domājams, ka minēto avansu varētu iekļaut ieņēmumos bez nodokļu sekām, jo spēkā esošais UIN likums (atšķirībā no likuma "Par UIN") neparedz nodokļa veidošanu no peļņas, kas rodas ieņēmumu palielināšanas gadījumā. Nodoklis radīsies tad, ja peļņa tiks izmantota, piemēram, novirzot to dividendēm vai arī izmantojot to darījumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību. NB! Jāņem vērā arī "likvidējamā" uzņēmuma situācija (terminoloģija un juridiskās nianses), proti, vai pastāv varbūtība, ka administrators vērsīsies pie jums kā pie debitora. Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūlija (475.) numurā.

Kā mainīsies mani nodokļi, ja es kā autors un vienlaikus darba ņēmējs 2021. gada otrajā pusgadā saņemšu gan algu, gan autoratlīdzību (summas nesasniedz 500 eiro mēnesī), bet nereģistrēšu saimniecisko darbību? Atbilde Saskaņā ar likuma "Par IIN" pārejas noteikumu 163. punktu Latvijas rezidents, kas gūst ienākumus no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu 1 autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim ir tiesības nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja autors nereģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, minētajiem ienākumiem piemēro IIN likuma pārejas noteikumu 164.–171. punkta nosacījumus. Tas nozīmē, ka izmaksātājs ieturēs nodokli 25% apmērā no atlīdzības summas, nepiemērojot autora attaisnoto izdevumu normu un vairs nemaksājot par autoru 5% no saviem līdzekļiem autora pensijas apdrošināšanai. Ieturētais nodoklis tiek ieskaitīts Vienotajā nodokļu kontā līdz nākamā pēc izmaksas mēneša 23. datumam, kur tas tiks sadalīts: 80% — VSAOI un...

Saistībā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu 2021. gadā ir mainīta paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu (turpmāk – paziņojums) iesniegšanas kārtība no 2021. gada 1. janvāra, informē Valsts ieņēmumu dienests. Paziņojums – nodokļa deklarācija Lai Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktie neregulārie pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk arī – PVN) maksājumi atbilstu vienotā nodokļu konta ieviešanai 2021. gadā, ir mainīta paziņojuma iesniegšanas kārtība, kā rezultātā paziņojums vairs netiek uzskatīts par iesniedzamu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID), bet gan par nodokļa deklarāciju ar tajā veikto PVN samaksas aprēķinu un ir iesniedzams VID pirms PVN samaksas veikšanas. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim, gadījumos, kad personai bija pienākums iesniegt VID paziņojumu, PVN valsts budžetā bija jāiemaksā līdz paziņojuma iesniegšanas brīdim VID. Paziņojums līdz 2020. gada 31. decembrim bija iesniedzams pēc PVN samaksas veikšanas par attiecīgo darījumu un bija uzskatāms par informatīvu deklarāciju, ar ko persona...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2021.gada 10.augustā ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.540 “Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumos Nr. 106 "Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību", kas 2021.gada 13.augustā publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.155 (2021/155.4) un stājas spēkā 2021.gada 14.augustā. Grozījumi noteikumos ir izstrādāti, lai precizētu terminus pārskatos saistībā ar jauno atbalsta veidu par paredzamajām algu izmaksām Latgales, Rēzeknes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrībām, kā arī lai varētu izsekot nodokļu atlaidēm, kas attiecas uz visiem speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību ieguldījumu projektiem. Būtiskākie grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumu Nr.106 "Noteikumi par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību” (turpmāk – Noteikumi) 1.pielikumā esošais pārskats turpmāk sauksies Pārskats par uzkrāto tiešo nodokļu atlaižu summu un uzkrāto attiecināmo izmaksu summu, par saņemto atbalstu sākotnējo ieguldījumu veikšanai...

No Ministru kabineta noteikumiem Nr. 188 "Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā" (20.19 - 20.20 pants) izriet kāda norma, kas praksē faktiski piemērojama pretēji, uzskata Dr.oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Proti, tas ir nosacījums, ka pašnodarbinātās personas grāmatvedībā (saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas iekļaujamas pie saimnieciskās darbības izdevumiem. "Noteikumos skaidri un gaiši pateikts, ka pašnodarbinātā sociālās apdrošināšanas iemaksas liekamas pie saimnieciskās darbības izdevumiem, taču faktiski Valsts ieņēmumu dienesta pieeja un sniegtās uzziņas, kā arī metodika liecina par to, ka šīs iemaksas nevar ievietot izdevumos. Šī pretruna mēdz jaukt galvu, tāpēc katrs izvēlas sev tuvāko variantu. Viena iespēja ir sociālās iemaksas ievietot izdevumos, norādot tās 19. ailē (zivsaimnieki, lauksaimnieki, lauku tūrisms) vai 20. ailē (visi pārējie). Tomēr es izvēlētos sociālās iemaksas nelikt pie saimnieciskās...

Autoratlīdzības saņēmējs, kas 2021. gada otrajā pusgadā nav reģistrēts nodokļu maksātājs un nav arī darba ņēmējs, saņem autoratlīdzību, kas ceturksnī kopā nesasniedz 1500 eiro, izmaksātājs ieturēja nodokli 25% apmērā (nepiemērojot autora attaisnotos izdevumus), pārējo izmaksāja autoram. Vai šajā gadījumā VSAA rēķinās autoram iemaksas no 1500 eiro mīnus deklarētie ieņēmumi un autoram būs pienākums tās samaksāt? Vai šādam autoram ir speciāli jāziņo VSAA par to, ka ceturksnī nav gaidāmi ieņēmumi 1500 eiro apmērā, lai būtu iespējams samaksāt tikai 10% pensijas apdrošināšanai? Atbilde VSAA uz jautājumu sniedza šādu atbildi: ja autoratlīdzības līgums noslēgts līdz 31.12.2020., bet autoratlīdzība saskaņā ar līgumu tiek izmaksāta 2021. gadā, tad no šāda ienākuma VSAOI tiek veiktas tāpat kā 2020. gadā, proti, autoratlīdzības izmaksātājs (pasūtītājs) ietur ienākuma nodokli (piemērojot autora attaisnotos izdevumus), un no saviem līdzekļiem (papildus līgumsummai) veic VSAOI iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no autoratlīdzības. Līdz ar to likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14. panta 19. daļā noteiktais,...

Labklājības ministrija informē, ka 2021. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 470 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 470 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 470 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 470 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,0423. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Ja apdrošināšanas stāžs ir...