Ekspertu ziņojumam

Par pamatlīdzekli uzskata katru atsevišķu kustamu vai nekustamu ķermenisku lietu Civillikuma izpratnē vai līdzīgu lietu kopumu, attiecībā uz kuru ir spēkā visi šie nosacījumi: attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst likumdošanā noteiktajiem pamatlīdzekļu klasifikācijas kritērijiem; attiecīgā lieta vai lietu kopums atbilst šo noteikumu likumdošanā minētajiem pamatlīdzekļu atzīšanas nosacījumiem; attiecīgās lietas vai lietu kopuma vērtība pārsniedz sabiedrības grāmatvedības politikā noteikto un likumdošanā minēto pamatlīdzekļu vērtības kritēriju. Sabiedrība izvēlas un grāmatvedības politikā nosaka pamatlīdzekļu vērtības kritēriju (eiro), kuru pārsniedzot sabiedrība atzīst aktīvu par pamatlīdzekli. Klasifikācijas kritēriji: tās sabiedrība tur kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu, lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai administratīvā nolūkā (sabiedrības pārvaldes vajadzībām vai citām vajadzībām, piemēram, citu pamatlīdzekļu darbības uzturēšanai, sabiedrības pamatdarbībai būtisku darba drošības vai vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai), tās sabiedrība paredz izmantot ilgāk par vienu gadu un sagaida, ka no šo lietu turēšanas tiks saņemti saimnieciskie labumi, tās nav iegādātas un netiek...

Visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem obligāti izstrādājamajai iekšējas kontroles sistēmai ir savi likumā paredzēti pamatelementi, kuri noteikti tajā jāiekļauj. Arī viens no pirmajiem uzdevumiem - atbildīgās personas izvēle - veicams saskaņā ar noteiktām prasībām, nevis "pa roku galam". Konsultē Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle, Finanšu nozares asociācijas sertificētā speciāliste. Iekšējās kontroles sistēmas četri pamatelementi "Iekšējās kontroles sistēmas (IKS) mērķis ir novērst likuma subjekta iesaistīšanu nelegāli iegūtas naudas legalizācijā vai sankciju neizpildē, tāpēc tai nedrīkst būt formāli uzrakstītas procedūras vai vienreiz aizpildītas klientu anketas. IKS jāatbilst uzņēmuma darbības specifikai, klientu bāzes riskam un jābūt reāli funkcionējošai. Tas nozīmē, ka ikvienam uzņēmuma darbiniekam, pildot ikdienas darba pienākumus, jāievēro IKS noteiktās politikas un jāizpilda IKS paredzētās procedūras," uzsver J. Marjasova. 1) Politikas ir skaidri un vienkārši apgalvojumi, kuri ir saistoši visai organizācijai. Piemēram: "Darījuma attiecības ar sankcionētām personām ir aizliegtas". 2) Procedūras ir konkrētas un formalizētas darbības, kas veiktas, lai izpildītu politikas. Procedūrās...

Tiesībsargs ir saņēmis iedzīvotāja jautājumu, vai darba devējs ir tiesīgs pieprasīt darbiniekiem veikt Covid-19 testus par darbinieka līdzekļiem pirms katras darba dienas uzsākšanas. Tiesībsargs atbild – to, cik bieži attiecīgajā darba vietā minētie testi ir jāveic, un, kas šos izdevumus sedz, ir atkarīgs no nozares, kurā darbinieks strādā. Proti, atbilde uz jautājumu par to, vai darba devējs var izvirzīt darbiniekam prasību veikt Covid-19 testu pirms katras maiņas/darba dienas, ir atkarīga no tā, vai šādu prasību konkrētajā pakalpojumu sniegšanas jomā izvirza valsts, proti, Ministru kabineta noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Skaidrojums Tiesībsargs sniedz plašāku skaidrojumu, ņemot vērā Valsts darba inspekcijas kā par darba drošību kompetentās valsts pārvaldes aktuālo viedokli šajā jautājumā un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicēto informāciju. SPKC mājaslapā pieejams testēšanas algoritms ar norādi, kurās jomās strādājošām un kādām darbinieku grupām, cik bieži ir jāveic rutīnas testi, kuru izdevumus uz doto brīdi sedz valsts: https://www.spkc.gov.lv/lv/valsts-apmaksatas-covid-19-analizes Ja...

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju no saimnieciskās darbības veicējiem (SDV) ir "saņemti 48 989 iesniegumi par prognozēto ienākumu zem 1500 eiro šā gada trešajā ceturksnī". Savukārt tie SDV, kas izvēlēsies iegūt šo statusu pēc 1. jūlija, varēs iesniegt VID analoģisku iesniegumu (apliecinājumu) vienlaikus ar reģistrēšanu. Tātad droši var uzskatīt, ka mazus ienākumus paredz saņemt ap 50 tūkstošiem nodarbināto šajā statusā. Protams, var teikt, ka daži tūkstoši no minētajām personām var papildus piestrādāt citos darbos. Jā, to viņi drīkst darīt, tomēr likuma burts pieļauj apliecinājumu iesniegt tikai tām personām, kurām nav darba devēja! Kāda atšķirība starp SDV, kas prognozē ienākumus, mazākus par 1500 eiro ceturksnī, no cita SDV, kuram arī būs mazi ienākumi, bet viņš nav iesniedzis šo apliecinājumu? Ja persona ir reģistrēta kā SDV, tai par katru ceturksni jāiesniedz VID pašnodarbinātā ziņojums (līdz 17. oktobrim), kurā jāuzrāda ienākums un tam atbilstošas sociālās iemaksas (VSAOI). Piemēram, ienākumi ceturksnī (pa mēnešiem) bijuši...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informējusi par laika periodiem un termiņiem, kad tā aprēķinās un paziņos par minimālajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kas darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem jāpiemaksā. VSAA minimālās iemaksas divām nodokļu maksātāju grupām (izņemot tos, kuri atbilst kādai no izņēmuma kategorijām): darba devējiem, kuru darbiniekiem kopējie Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī ir mazāki par 1500 eiro pašnodarbinātajiem, kuriem kopējie VID deklarētie ienākumi 2021. gada 3. ceturksnī Pirmo reizi par 2021. gada 3. ceturksni minimālās iemaksas VSAA aprēķinās 2021. gada decembrī (līdz 20. decembrim). Savukārt par 2021. gada 4. ceturksni iemaksas tiks aprēķinātas līdz 2022. gada 20. martam; par 2022. gada 1. ceturksni - līdz 2022. gada 20. jūnijam, par 2022. gada 2. ceturksni - līdz 2022. gada 20. septembrim, par 2022. gada 3. ceturksni - līdz 2022. gada 20. decembrim, par 2022. gada 4. ceturksni - līdz 2023. gada 20. martam. Tāpat līdz 2022. gada...

Valdība otrdien, 10. augustā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 25. augusta noteikumos Nr .492 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā””, lai nodrošinātu, ka valsts atbalstītajās apdrošināšanas polisēs netiek iekļauts ļoti zems atlīdzības limits, kas nepasargā lauksaimniekus lielu zaudējumu gadījumā. Tāpēc turpmāk: minimālā atlīdzības limita apmēram par apdrošināšanas polisē minētajiem riska faktoriem jābūt vismaz 200% no apdrošināšanas prēmijas, pašrisks, iestājoties polisē minētajiem riska faktoriem, nedrīkst mainīties atkarībā no iepriekš izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par jebkuru no polisē minētajiem riska faktoriem, atbalstu nepiešķirs par tādām apdrošināšanas polisēm, kas paredz segt to slimību radītos zaudējumus, kas minētas normatīvajos aktos par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensāciju. Noteikumos iekļauti arī šādi papildu nosacījumi atbalsta administrēšanai: brīdī, kad lauksaimnieks piesakās apdrošināšanas atbalstam, polisei ir jābūt spēkā esošai un līdz iesniegumu iesniegšanas kārtas pēdējai dienai apdrošināšanas polisei...

Grozījumi Darba likumā, kas stājās spēkā šī gada 1. augustā, paredz, ka darba devējs no valsts iestādes var prasīt atlīdzināt tādus izdevumus, kas tam radušies saistībā ar darbiniekam izmaksāto atlīdzību, ja darbinieks nav pildījis savus darba pienākumus un kavējis darbu, lai piedalītos procesuālajās darbībās kā cietušais vai liecinieks. Administratīvās atbildības likuma 75. panta pirmās daļas 2. punktā paredzēts, ka procesuālie izdevumi ir summas, ko izmaksā lieciniekiem un cietušajiem kā vidējo darba samaksu par laiku, kurā viņi sakarā ar piedalīšanos procesuālajā darbībā neveica savu darbu. Lai skaidri noteiktu tiesības saņemt atlīdzību par šāda veida attaisnotu prombūtni, Darba likuma 74. panta pirmā daļa tiek papildināta ar 6.1 punktu, kurā noteikts darba devēja pienākums izmaksāt darba samaksu (ja noteikta laika alga) vai vidējo izpeļņu (ja noteikta akorda alga) darbiniekam, kurš neveic darbu, jo kā liecinieks vai cietušais administratīvā pārkāpuma procesā piedalās procesuālajā darbībā. Darba devējam, kura darbinieks ir bijis...

Uzņēmumu reģistrs izvirzījis stratēģisko mērķi nodrošināt pilnīgu iestādes digitālo transformāciju iekšzemes un starptautisko e-pakalpojumu, attālinātu konsultāciju un attālināta darba jomā. Lai pārrunātu, kā mainīsies iestādes pakalpojumi un kas uzņēmējus gaida turpmāk, kā arī ko noteic jaunākie grozījumi šo jomu regulējošajos likumos, žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI augusta numurā uz sarunu aicināja Gunu Paideri, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Publicējam ieskatu intervijā. Kā Covid-19 izraisītās pandēmijas laiks ietekmējis Uzņēmumu reģistra darbu un arī iedzīvotāju vēlmi iesaistīties komercdarbībā? Vai nav būtiski samazinājies pieprasījums pēc iestādes sniegtajiem pakalpojumiem? 2020. gada martā, ievērojot valstī noteikto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klientu apkalpošanu klātienē epidemioloģiskās drošības dēļ un informācijas reģistrēšanas un informācijas izsniegšanas pakalpojumus sākām nodrošināt tikai attālināti - elektroniski un pa pastu. Līdz ar to zuda nepieciešamība uzturēt Uzņēmumu reģistra pakalpojumu nodrošināšanas vietas visā valstī kā atsevišķas struktūrvienības, tāpēc notika iestādes reorganizācija. Jau 2020. gada beigās iestādes nodarbinātie strādāja attālināti, apkalpojot visu Latviju, bet ģeogrāfiski...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā Latvijas finanšu tirgus dalībnieku aptauja* liecina, ka gan tehnoloģiju attīstība, gan jauns tirgus regulējums motivē Latvijas finanšu tirgus dalībniekus ieviest inovatīvas finanšu tehnoloģijas. Patlaban tirgus dalībnieki visvairāk izmanto lietotāju programmas saskarnes (application programming interface jeb API), bezkontakta norēķinus, biometrijas risinājumus un pakalpojumus datu mākonī. No tirgus segmentiem lielākais FinTech risinājumu izmantotājs ir kredītiestādes, kam seko apdrošinātāji un privātie pensiju fondi. No 125 aptaujas respondentiem 44 izmanto kādu no inovatīvajām tehnoloģijām, turklāt 15 uzņēmumiem ir īpašas komandas inovatīvo tehnoloģiju izstrādei vai ieviešanai. Savukārt 14 no aptaujātajiem uzņēmumiem plāno nākotnē sākt izmantot inovatīvās tehnoloģijas. API saskarnes patlaban izmanto 26 finanšu tirgus dalībnieki: bankas, apdrošinātāji, investīciju uzņēmumi un arī maksājumu institūcijas. Bankas API galvenokārt izmanto, lai veidotu atvērtas sadarbības platformas (open banking) sadarbībai ar FinTech uzņēmumiem, savukārt apdrošinātāji API lieto informācijas apmaiņai ar apdrošināšanas aģentiem vai apdrošināšanas kalkulatoru darbībai. Pašlaik bezkontakta norēķinus izmanto 17 tirgus dalībnieki, biometrijas risinājumus...

Saeima 4. augustā pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Tie saistīti ar epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanu publiskajā un privātajā sektorā. Likumprojekts paredz, ka par epidemioloģiski drošiem pakalpojumiem valsts institūcijās būtu uzskatāmi pakalpojumi, kurus sniedz un saņem personas, kurām ir sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 infekciju vai pārslimošanas faktu. Tāpat plānots, ka sertifikāts būs nepieciešams pakalpojumu sniedzējiem veselības aprūpes, ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un izglītības jomā. Publiskajā un privātajā sektorā sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, darba devējam būs tiesības prasīt, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu. Šādu prasību būs iespējams noteikt, ja darbinieks pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, kā arī tad, ja darbiniekam ir paaugstinātas iespējas inficēties. Tāpat sertifikātu būs iespēja prasīt gadījumos, ja darbinieka pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Ja darbinieks nebūs ieguvis...

Turpinām informēt, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Grozījumi Darba likuma 76. pantā noteic, ka “attālinātais darbs Darba likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, ka darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu Darba likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos”. Pēc būtības šī definīcija ir tāda pati, kā spēkā esošā Darba aizsardzības likuma 1. panta 20. punktā noteiktā attālinātā darba definīcija. Tāpat grozījumos tiek konkretizēti atsevišķi ar attālināta darba veikšanu saistīti jautājumi, vienlaikus saglabājot vispārīgo Darba likuma 51.pantā noteikto principu, ka “darba devējs nav tiesīgs pieprasīt no darbinieka, lai darbinieks darbu veic pats ar saviem instrumentiem vai iekārtām, kā arī nav...

No 5. augusta stājušies spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības publiskot informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem VID pieņemtajiem lēmumiem. Informācija par VID lēmumiem tiks publiskota septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums būs kļuvis neapstrīdams vai būs pārsūdzēts tiesā un tā darbība nebūs apturēta. Informācija par lēmumu būs pieejama līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas. Publiskošanas tiesības attiecas tikai uz tiem lēmumiem, kurus VID izdevis, sākot ar 2021. gada 5. augustu un kuri kļuvuši neapstrīdami. Piemēram, ja VID amatpersonas 2021. gada 5. augustā izdotais sākotnējais lēmums nav apstrīdēts, tas kļūst neapstrīdams 2021. gada 9. septembrī (1 mēnesis + 2 paziņošanas darba dienas). Pēc likuma spēkā stāšanās VID publiskos informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām: a) lēmumi par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem; b) lēmumi par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem; c) lēmumi,...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Kam laba ziņa, kam slikta NUMURA INTERVIJA Rekordpeļņa un aizvērti veikali — pretrunīgais «Covid» gads būvmateriālu tirdzniecības biznesā. Ikars Kubliņš intervē būvmateriālu tirgotāja SIA «Tirdzniecības nams Kurši» valdes locekli Denisu Petrovu GRĀMATVEDĪBA Anda Ziemele: Pamatlīdzekļu nolietojuma ietekme uz dividendēm Aivars Droiskis: Ārpakalpojuma grāmatveža pieredze Laila Kelmere: Inventarizācija. Dokumenti. Aktīvu un saistību nodošana un pieņemšana bez atlīdzības. Slēguma pārskats NODOKĻI Maija Grebenko: Autors kā nodokļu maksātājs Redakcija: Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts nav pamatkonts un nav paredzēts tikai MUN maksātājiem ATTĪSTĪBA Inese Helmane: Vērienīgi grozījumi Komerclikumā saistībā ar akciju sabiedrību darbību Jolanta Brilte: Literārās valodas lietošana pārvaldes dokumentos ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko: Kāpēc ir svarīgs apdrošināšanas, nevis darba stāžs? Komandējums vai darba brauciens? Ja strādā dažas dienas mēnesī Nodokļi no nelieliem prognozējamajiem ienākumiem Mikrouzņēmuma īpašnieks un viņa darbinieki Vai par studentu jāveic minimālās iemaksas? Izdienas pensionārs nav vecuma pensionārs Vienīgais autora darbs Ienākumu summēšana NODERĪGI Ikars Kubliņš: Atveseļošanas fonda finansējums...

Kad kļūstat par uzņēmēju, bez grāmatvedības neiztikt! Ja nav nepieciešamības pēc sava grāmatveža–darbinieka, var lūkoties grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju piedāvājumos. Un pirmais, ko ieraudzīsiet pakalpojuma sniedzēja solījumos, ir pilna cikla grāmatvedības uzskaite. Kas ir šis pilnais cikls? Vai man pietiek ar "daļēju ciklu"? Vienkāršā valodā to varētu nosaukt par obligāto darbību minimumu, bez kura grāmatvedības uzskaite nebūs pilnīga, saprotama, salīdzināma un analizējama. Tas nozīmē, ka pamatā ir normatīvo aktu un vispārējo grāmatvedības pamatprincipu prasības. Ikdienā man vairāk iznāk strādāt ar grāmatvežiem ar pieklājīgu stāžu — gan semināros, gan dažādos kursos, gan konsultācijās. Bet ar lielu prieku un gandarījumu atgriežos pie pamatiem, lasot lekcijas grāmatvedības iesācējiem. Un patiess prieks ir doties pie uzņēmējiem, kuri vēlas izzināt grāmatvedības pamatprincipus, uzskaites procesa īpatnības, grāmatvežu "slengu" un, protams, grāmatvedības prasību minimumu, lai nebūtu jābaidās no pēkšņām pārbaudēm. Bet, manuprāt, grāmatvedība ir jākārto sev un savām vajadzībām, nevis kādam citam, piemēram, kontrolējošām iestādēm. Tāpēc, jo tā būs saprotamāka...

Vēršam uzmanību, ka šī gada 1. augustā stājās spēkā 2021. gada 27. maijā pieņemtie grozījumi Darba likumā, kas paredz vairākas izmaiņas darba tiesisko attiecību regulējumā. Valsts darba inspekcija norāda, ka ar Darba likuma grozījumiem izslēgta likuma 109. panta otrā daļa, kas paredzēja, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 47. panta pirmajā daļā un 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 10. punktā. Tas nozīmē, ka darba devējam būs tiesības jeb nebūs likumā noteikta aizlieguma uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Lai personām ar invaliditāti paredzētu lielāku aizsardzību darba līguma uzteikuma gadījumā, ir noteikti garāki uzteikuma termiņi atkarībā no tā vai darba attiecības ar darbinieku ir nodibinātas pirms vai pēc 2021. gada 31. jūlija. Pārejas noteikumu 22. punktā tiek noteikts, “ja darba līgums darbiniekam, kurš atzīts...