Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu par jauno Grāmatvedības likumu, ko Saeima gala lasījumā pieņēma šī gada 10. jūnijā un kas ir oficiāli izsludināts 28. jūnijā, bet spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra. Līdz ar likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs pašreizējais likums “Par grāmatvedību”. Likuma mērķis bija aktualizēt likumā “Par grāmatvedību” noteikto regulējumu, lai tas: būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām; ietvertu lietoto terminu skaidrojumu, likuma mērķi un darbības jomu; paredzētu pārskatīt un pilnveidot uz likuma “ Par grāmatvedību” pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. Likumā iekļautas vairākas būtiskas izmaiņas. Tajā noteikti grāmatvedības uzdevumi: nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju; nodrošināt finanšu pārskatu lietotājus ar patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu; veikt nodokļu aprēķināšanu; nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskatu periodiem. Likumā skaidroti tādi ar grāmatvedības jomu saistīti jēdzieni kā “elektronisks apliecinājums”, “grāmatvedības dokumenti”, “grāmatvedības reģistri”, “manta”, “saimnieciskais darījums”,...

No 2021. gada 1. jūlija paplašināts elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu īpašā režīma – Mini One Stop Shop – piemērošanas tvērums: ārpussavienības režīmu attiecina uz jebkādiem pakalpojumiem, ko sniedz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (ES) (One Stop Shop – turpmāk OSS); savienības režīmu attiecina uz jebkādu pakalpojumu sniegšanu un preču tālpārdošanu ES teritorijā (OSS); tiek ieviests jauns īpašs režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (Import One Stop Shop – turpmāk IOSS). Kā norāda Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunajā metodiskajā materiālā "Īpašo režīmu deklarācijas, to aizpildīšana un nodokļa samaksa", papildus parastajai PVN deklarācijai uzņēmējiem būs jāsniedz arī īpašo režīmu PVN deklarācijas. Kā norāda VID, īpašo deklarāciju forma normatīvajos aktos nav noteikta, taču to saturs reglamentēts Eiropas Komisijas 2020. gada 12. februāra Īstenošanas regulā (ES) 2020/194, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 piemērošanai attiecībā uz īpašajiem režīmiem...

Vēršam uzmanību, ka šā gada 1. jūlijā stājās spēkā Ministru kabineta 2021. gada 29. jūnija noteikumi Nr. 427 "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"". Izmaiņas, ko rosinājusi Finanšu ministrija un Kultūras ministrija, noteikumos paredz precizēt autoru darbu un izpildījumu veidus un nosacīto izdevumu piemērošanas apmēru. Būtiski atgādināt, ka no 2021. gada 1. jūlija šos nosacītos izdevumus var piemērot tikai autoratlīdzībām, ko saņem autori un izpildītāji, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un ja šie maksātāji negūst cita veida saimnieciskās darbības ieņēmumus. Ja autors vai izpildītājs nav reģistrējis saimniecisko darbību vai reģistrējis to kā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs, tad nosacītos izdevumus nepiemēro! Kā norādīts šo noteikumu anotācijā, nosacītie izdevumi saistīti ar samaksas par intelektuālo īpašumu gūšanu par noteiktiem autoru darbu un izpildījumu veidiem, t.i., pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)...

Ja pasūta PVC logus un durvis, vai ir nodokļu apgrieztā maksāšana saskaņā ar PVN likuma 142. pantu vai piemēro parasto PVN 21%? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 142. panta otro daļu nodokli par būvniecības pakalpojumiem, kas sniegti iekšzemē, valsts budžetā maksā būvniecības pakalpojumu saņēmējs, ja būvniecības pakalpojumu sniedzējs un būvniecības pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti nodokļa maksātāji. Minētā likuma panta izpratnē būvniecības pakalpojumi ir jebkura būvdarbu veikšana, kā arī būvniecības pakalpojumu līgumā ietvertā visu veidu projektēšana. Būvdarbi Būvniecības likuma izpratnē ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Turklāt, ievērojot Padomes Īstenošanas regulas Nr. 282/2011 sniegto termina "nekustamais īpašums" skaidrojumu, par nekustamo īpašumu uzskata cita starpā arī: c) jebkuru elementu, kas ir uzstādīts un ir ēkas vai būves sastāvdaļa, bez kuras ēka vai būve nav pilnīga, piemēram, durvis, logus, jumtus,...

No 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāk izsniegt licences ārpakalpojumu grāmatvežiem, un vienlaikus tiek izveidots ārpakalpojuma grāmatvežu publiskais reģistrs. Kā norāda VID, līdz šim, izvēloties ārpakalpojuma grāmatvedi, nebija pieejams valstiski atzīts mehānisms, kas palīdzētu noskaidrot, kurš no pakalpojumu sniedzējiem ir kompetents un uzticams. Ieviešot ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, tiks nodrošināts minimālais profesionālās kvalifikācijas līmenis, veicināta konkurence un uzlabota pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus jebkura persona varēs tiešsaistē pārliecināties, vai tās izvēlētais ārpakalpojuma grāmatvedis ir saņēmis licenci grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanai. Lai uzņēmums varētu sniegt ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, būs nepieciešama licence, kas tiks izsniegta atbildīgajam grāmatvedim, kuram jābūt vismaz trīs gadu pieredzei grāmatvedības jomā un vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai (koledžas izglītība) grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā. Likumā ir noteikts pārejas periods – līdz 2023. gada 1. jūlijam. Šajā laikā ārpakalpojuma grāmatveži savus pakalpojumu varēs sniegt bez licences. Vienlaikus pārejas periodā ārpakalpojumu grāmatveži, kuriem nebūs atbilstošas profesionālās kvalifikācijas, varēs pilnveidot savu izglītību, lai tā...

Ministru kabineta sēdē 29. jūnijā apstiprināti Tieslietu ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumos Nr. 1250 "Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" , kas paredz ar 2021. gada 1. jūliju atvieglot īpašuma tiesību nostiprināšanu, samazinot valsts nodevu procentuālo likmi par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā noteiktos atsavināšanas gadījumos fiziskām un juridiskām personām. Turpmāk zemesgrāmatu nodeva fiziskai personai no līdz šim noteiktajiem 2% tiks samazināta uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. Tāpat ar grozījumiem tiks precizēta noteikumos lietotā terminoloģija, nosakot, ka turpmāk samazinātā valsts nodevas likme tiks piemērotas ne tikai daudzbērnu ģimeņu vecākiem, bet arī personām, kas ieguvušas Latvijas Goda ģimenes statusu. Piemēram, daudzbērnu ģimenes pilngadīgai personai, kura iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, bet nav sasniegusi 24 gadu vecumu. 2017. gada 7. jūnijā ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs...

Radās jautājums par atbalsta granta izmantošanu. Neatrodu atbildi pieejamos materiālos, tāpēc lūdzu skaidrojumu. Mikrouzņēmums ir saņēmis atbalsta grantu. Grantu izmantosim, lai atsāktu darbību un samaksātu algas darbiniekiem. Vai grants ir mikrouzņēnumu nodokļa objekts, uzskatāms par uzņēmuma ienākumu? Vai ir jāuzskaita 6. kontu grupā vai 8. kontu grupā? Vai ir jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis tikai par izmaksātajām algām, un kā to aprēķināt? Atbilde Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ir tāda pati kārtība attiecībā uz atbalsta (granta) iegrāmatošanu. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, no tās aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis. Tā kā šī summa tiek iekļauta mikrouzņēmuma apgrozījumā, saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma (turpmāk — MUN likums) 1. panta pirmo punktu: apgrozījums — mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi, no tā aprēķināms mikrouzņēmumu nodoklis, saskaņā ar MUN likuma 5. panta otro daļu: ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. Grāmatvedības kontu plāns ir uzņēmuma vadītāja apstiprināts ilglaicīgai lietošanai paredzēts sistematizēts kontu saraksts. Veicot grāmatojumus attaisnojuma dokumentos...

Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls ir periods no izejvielu pirkšanas (iegādes) līdz naudas saņemšanai par pārdotajām precēm. To aprēķina kā krājumu aprites un debitoru parādu perioda summu, no kuras atskaitīts kreditoru parādu atmaksas periods: Apgrozāmā kapitāla finanšu cikls = krājumu aprites periods + debitoru parādu atmaksas periods – kreditoru parādu atmaksas periods Apgrozāmā kapitāla finanšu cikla komponentes aprēķina, izmantojot šādas formulas: 1 Krājumu aprites periods (cikls) = Krājumi × dienu skaits periodā : Ražošanas izmaksas vai Krājumu aprites periods (cikls) = (Krājumi perioda sākumā + krājumi perioda beigās) × dienu skaits periodā : 2 × ražošanas izmaksas Krājumu aprites periods atspoguļo laiku, kas nepieciešams, lai pārdotu (izlietotu) krājumus. Pie pārējiem vienādiem nosacījumiem uzņēmumam ir vēlams īsāks krājumu aprites periods, kaut arī šajā jautājumā daudz kas ir atkarīgs no nozares. Ražošanas uzņēmumos krājumu aprites periods ietver trīs sastāvdaļas: izejvielu aprites periodu; nepabeigto ražojumu aprites periodu; gatavās produkcijas aprites periodu. Mazumtirdzniecības uzņēmumiem nav jāanalizē atsevišķas...

Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija (LRAGA) aptaujājusi nozares pārstāvjus saistībā ar jauno Grāmatvedības likumu, kas gala lasījumā Saeimā pieņemts šī gada 10. jūnijā un stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un aizstās pašreizējo likumu "Par grāmatvedību". Līdz ar jauno regulējumu valdībai jāpārskata arī uz likuma pamata izdotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, kas stāsies spēkā vienlaikus ar jauno Grāmatvedības likumu, tostarp Grāmatvedības kārtošanas noteikumi (turpmāk – noteikumi). Asociācija norāda, ka noteikumu projektā atsevišķa nodaļa tiek veltīta grāmatvedības datorprogrammām un paredz nodokļu maksātāju atbildību par to, lai datorizēti grāmatvedības uzskaite tiktu kārtota tikai ar tādām datorprogrammām, kuras atbilst minēto noteikumu prasībām. Savukārt datorprogrammām izvirzītās prasības sastāv no dažādiem tehniskiem terminiem, kuros, pēc asociācijas pārstāvju domām, daudzi grāmatveži neorientējas. Tādējādi grāmatveži saviem spēkiem nespēs izvērtēt grāmatvedības datorprogrammas atbilstību normatīvā akta prasībām. Sākotnēji Grāmatvedības kārtošanas noteikumu projektā tika paredzēts, ka par grāmatvedības datorprogrammu atbilstību noteikumiem atbildīgs būs datorprogrammas izstrādātājs. Diskusiju rezultātā šī norma no projekta ir...

Eiropas komisijas informācijas birojs atgādina, ka 1. jūlijā stāsies spēkā jauni noteikumi par pievienotās vērtības nodokli (PVN), ko piemēro, iepērkoties tiešsaistē. To mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, vienkāršot e-komercijas pārrobežu darījumus un pircējiem visā ES palīdzēt labāk saprast cenu uzbūvi un veikt savu izvēli kā patērētājiem. ES PVN sistēma pēdējoreiz tika pārstrādāta 1993. gadā, un pēdējos gados tai nav izdevies neatpalikt no pārrobežu e-komercijas pieauguma, kas ir krietni mainījis ainu mazumtirdzniecības jomā. Koronavīrusa pandēmija vēl vairāk kāpināja tiešsaistes mazumtirdzniecības apjoma pieauguma tempu un apliecināja, ka vajadzīga reforma, lai PVN par tirdzniecību tiešsaistē tiktu maksāts patērētāja valstī. Jaunie noteikumi arī nodrošina gan pircējiem, gan pārdevējiem vienkāršāku sistēmu. Šie noteikumi skars tiešsaistē strādājošus pārdevējus un platformas (jeb tirdzniecības vietas) gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, pasta un kurjerpasta operatorus, muitas iestādes un nodokļu pārvaldes, kā arī patērētājus. Kas mainās? No 2021. gada 1. jūlija tiks ieviestas vairākas izmaiņas. Tās skars to,...

Praksē ir situācijas, kurās uzņēmumi, kam nav uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksātāja statusa, šo nodokli samaksā brīvprātīgi. Šādas rīcības mērķis ne vienmēr ir piemērot UVTN maksātājiem paredzētos atbrīvojumus no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), taču tas būtu papildu labums, ko jebkurš komersants vēlētos izmantot. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis ir viennozīmīgs: UVTN brīvprātīgas samaksas gadījumā atbrīvojums nav piemērojams. Vairāk par aktualitāti šajā rakstā. Nodokļu maksātāji, kam jautājums var būt aktuāls Praksē esam novērojuši, ka šis jautājums ir aktuāls šādiem komersantiem: ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecības un pastāvīgās iestādes, kas Latvijā reģistrētas nodokļu piemērošanas vajadzībām, bet nav reģistrētas kā filiāles Uzņēmumu reģistrā; komersanti, kas nomā vieglos (M1) transportlīdzekļus, nereģistrējot turējumu, un izmanto tos gan saimnieciskās darbības nodrošināšanai, gan darbinieku privātām vajadzībām. Turējumu nereģistrē, jo bieži vien reģistrāciju nepieļauj iznomātājs vai ir noslēgti ilgtermiņa autonomas pakalpojuma līgumi, kuru ietvaros mašīnas tiek mainītas. Pārstāvniecības vai pastāvīgās iestādes nekvalificējas kā UVTN maksātāji atbilstoši...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka uzņēmumiem, kuri nodrošina pasta, kurjerpasta vai eksprespasta sūtījumu piegādi Latvijā no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES), ir jāgatavojas izmaiņām muitas formalitāšu kārtošanā, kā to paredz ES tiesību akti. No 2021.gada 1.jūlija Latvijā, tāpat kā pārējās ES dalībvalstīs, sāks piemērot Pievienotās vērtības nodokļa e-komercijas direktīvu, kas atceļ pašlaik noteikto atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) zemas vērtības sūtījumu importam, ja preču vērtība sūtījumā nepārsniedz 22.00 EUR. Tas nozīmē, ka no 2021.gada 1.jūlija par pilnīgi visiem komerciālajiem pasta sūtījumiem no valstīm ārpus ES būs jāsniedz importa deklarācija un par precēm jāmaksā PVN. Zemas vērtības sūtījumu atvieglotai deklarēšanai no 2021.gada 1.jūlija tiks ieviests jauns muitas deklarācijas veids - importa deklarācija ar īpaši samazinātu datu kopu (H7 deklarācija) atbilstoši Komisijas 2019.gada 14.marta Deleģētajai regulai (ES) 2019/1143. H7 deklarācija būs izmantojama juridisku un fizisku personu preču sūtījumu, kuriem piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa saskaņā ar Regulas Nr.1186/2009 23.panta 1.punktu vai 25.panta 1.punktu,...

Uzņēmums (PVN maksātājs) īsteno projektu, par kuru saņemtā nauda kvalificējas kā de minimis atbalsts. Projekts domāts bezmaksas on–line apmācības moduļa izveidei mazajiem uzņēmējiem. Vai šī summa ir jānorāda PVN deklarācijā? Ja jā, kurā rindā? Atbilde Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5. pantu ar PVN apliekami šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi: preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību; pakalpojumu sniegšana par atlīdzību; preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību. Līdz ar to finansējuma saņemšanai, ja vien tas netiek piešķirts kā atlīdzība vai avanss par kādu preču piegādi vai pakalpojumu, PVN likuma normas nav piemērojamas. Tomēr, ja, piemēram, šo finansējumu piešķir valsts iestāde, lai uzņēmums, PVN maksātājs, izstrādā tās vajadzībām apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem, tad šāds finansējums ir vērtējams kā avanss par pakalpojumu, kas saņemšanas brīdī apliekams ar PVN standarta likmi. Ja jautājumā minētais uzņēmums savām vajadzībām izstrādā šādu tiešsaistes apmācības moduli mazajiem uzņēmumiem,...

No šā gada 1. jūlija tiks uzsākta nodokļu reforma, kas skars autoratlīdzības saņēmējus. Kā norādīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajā informatīvajā materiālā, autoratlīdzības izmaksai piemēro tos nodokļu normatīvos aktus, kuri ir spēkā autoratlīdzības izmaksas dienā, izņemot tad, ja autoratlīdzības līgums noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim (šai gadījumā autoratlīdzības izmaksātājs sniedz darba devēja ziņojumu, deklarējot 5% VSAOI, un paziņojumu ar ienākumu veidu kodu “1003” ar ieturēto 20% IIN.) Tas nozīmē, ka autoratlīdzības līgumiem, kas noslēgti gada pirmajos sešos mēnešos, bet izmaksa paredzēta pēc šā gada 1. jūlija, vairs nevarēs piemērot iepriekšējo regulējumu, piemēram, ja autoratlīdzības saņēmējs nebūs reģistrējies kā pašnodarbinātais vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā vai kā pašnodarbinātais - mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs. Attiecīgi šādu izmaksu gadījumā vairs nevarēs piemērot autora attaisnotos nosacītos izdevumus 25 % vai 50 % apmērā no autoratlīdzības atkarībā no autora darba vai izpildījuma veida. Tāpēc, ja autoratlīdzības izmaksātājs un saņēmējs var vienoties, vēl līdz 30. jūnijam ir...

Saeima 17. jūnijā galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz ieviest ārzemnieka personas apliecību jeb eID karti. Iespēja saņemt eID karti ļaus ārzemniekam izmantot publiskās pārvaldes e-pakalpojumus, lietot e-adresi, elektroniski identificēties un parakstīt dokumentus, tādējādi kopumā lietot plašu valsts sniegto pakalpojumu klāstu, sniedzot savus pakalpojumus Latvijā, anotācijā norādījuši grozījumu autori. Ārzemnieka personas apliecību izsniegs Fizisko personu reģistrā iekļautam ārzemniekam, un to varēs saņemt arī patvēruma meklētājs. Ārvalstnieka eID nebūs kā obligāts personu apliecinošs dokuments. Par apliecības izsniegšanu paredzēta valsts nodeva 80 eiro apmērā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde prognozē katru gadu izsniegt ap 2000 eID karšu, norādīts likumprojekta anotācijā. Personas apliecība nebūs derīga kā ceļošanas dokuments. Pieteikumu ārzemnieka eID kartes izsniegšanai persona varēs iesniegt arī Latvijas pārstāvniecībās, kuras atrodas ārpus Šengenas zonas un kurās šāds pakalpojums būs tehniski iespējams, paredz likumprojekts. Likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 28.jūnijā.