Ekspertu ziņojumam

Valdība 15. jūnijā ir akceptējusi grozījumus Ministru kabineta 2008. gada 25. augusta noteikumos Nr. 677 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem”, kas stājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests (VID), informācija par autoratlīdzību izmaksu autoram, kurš nav reģistrējis saimniecisko darbību, laika periodā no 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim jāpaziņo ar tam speciāli piešķirtu jaunu kodu – 1061. No 1. jūlija līdz 31. decembrim samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un izpildītāju darbu radīšanas, izdošanas, izpildīšanas vai citādas izmantošanas izmaksātājam ir pienākums nosūtīt paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām VID ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, norādot kodu 1061. Autoratlīdzības deklarēšana paziņojumā no 1. jūlija līdz 31. decembrim Ienākuma veida nosaukums Ienākuma veida kods Paskaidrojums par ienākuma koda izmantošanu Ienākums no samaksas par intelektuālo īpašumu vai no literatūras, zinātnes vai mākslas...

Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācija ir sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli finanšu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei ar aktuāliem jautājumiem par ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu. Asociācija lūdz sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kā grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs licencējošajai iestādei varēs pierādīt savu profesionālo pieredzi nozarē, un kādus dokumentus licencējošā iestāde uzskatīs par atbilstošiem profesionālās pieredzes apliecinājumam. Asociācija norāda, ka grozījumi likumā "Par grāmatvedību" paredz likuma 3. panta trešās daļas 2. punktu izteikt šādā redakcijā – “ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā.”. Tāpat likums tiek papildināts ar 15.3.pantu, 15.4.pantu, 15.5.pantu, 15.6. pantu un 15.7. pantu, kas nosaka kārtību, kādā notiks ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšana. Likuma 15.3.panta pirmā daļa nosaka, ka...

Senāta Administratīvo lietu departaments 18.jūnijā atcēla Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas – SIA “Velve” – pieteikums un atcelts Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums. Senāts atzina (lieta Nr. SKA-176/2021 (A420293918), ka rajona tiesa nepareizi piemērojusi Publisko iepirkumu likuma normas, atzīstot, ka konkrētajā gadījumā bija pieļaujams papildināt iepirkumu konkursā iesniegtu piedāvājumu ar vēl vienu pretendenta pieredzi apstiprinošo objektu. Izskatāmajā lietā pieteicēja SIA „VELVE” iesniedza piedāvājumu valsts SIA „Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” iepirkumā – konkursa procedūrā ar sarunām - slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanai. Pieteikumā bija jāapliecina pieredze trīs objektu būvniecībā, bet pieteicēja bija norādījusi tikai divus pieredzi apliecinošus būvniecības objektus. Vēlāk iesniegtos papildinājumus pasūtītāja atzina par nepieļaujamiem un pieteicējas piedāvājumu noraidīja. Senāts spriedumā norāda uz Senāta praksē atzīto, ka neprecīzas informācijas precizēšana nepieciešamības gadījumā ir akceptējama, ja tā nenoved pie piedāvājuma grozīšanas. Senāta ieskatā pirmās instances tiesa nepieļaujami plaši noteikusi Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajā daļā paredzētās piedāvājuma papildināšanas...

Personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam, to paredz 15. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Ņemot vērā Covid-19 radītos riskus, valstī ir ieviests dažāda veida atbalsts vairākām personu grupām – dīkstāves pabalsts un atbalsts par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieku palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts. No šiem pabalstiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), līdz ar to pabalstu periodi neveidoja personai apdrošināšanas periodu, uzsver likumprojekta autori Labklājības ministrijā. Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, pabalstu periodus pielīdzinās tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā. Savukārt personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, proti, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un...

“Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti, ko jūnijā publiskoja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) pētnieki, liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šāds indekss tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP*. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika...

2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu. Licencēšanu veiks un licences izsniegs Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID). Licencēšanā tiks izvērtēta ne tikai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja izglītība un profesionālā kvalifikācija, bet arī tā darbības, īpašnieku un vadības atbilstība Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk — NILLTPFN) likuma prasībām. VID informatīvajā materiālā1 ir norādīts, ka, lai uzņēmums saņemtu licenci, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā no 2021. gada 1. jūlija būs pieejama speciāla tam paredzēta iesnieguma forma, kurā jānorāda atbildīgā grāmatveža personas dati un jāpievieno profesionālo kvalifikāciju un profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise, iekšējās kontroles sistēma (turpmāk — IKS). Likums "Par grāmatvedību" nosaka, ka IKS ir jābūt izveidotai atbilstoši normatīvajiem aktiem NILLTPFN jomā. Tāpēc, gatavojoties ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanai, būtu ieteicams pārbaudīt IKS politiku un procedūru atbilstību spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un, ja nepieciešams, to aktualizēt. Rakstā tiek aplūkoti jautājumi, kurus...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka personai pirms reģistrēšanās Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrējas kā individuālajam komersantam vai saimnieciskās darbības veicējam. To noteic Ministru kabineta 2013. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 404 “Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība”. Reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējam, iespējams izvēlēties vienu no šādiem nodokļu maksāšanas režīmiem: 1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) par ienākumiem no saimnieciskās darbības; 2) samazinātā patentmaksa; 3) mikrouzņēmumu nodoklis. Jāņem vērā, ka samazināto patentmaksu (17 eiro par gadu vai 9 eiro par pusgadu) var izvēlēties ja: • ir piešķirta vecuma pensija (tostarp priekšlaicīgi) un ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu vai ir persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; • saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro; • nav algas nodokļa maksātājs; • nenodarbina citas personas; • atbilstoši paša prognozei taksācijas gadā saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs...

Strādāju uzņēmumā "A" un saņemu atalgojumu, ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. Vienlaikus esmu vienīgā uzņēmuma "B" īpašniece un vienīgā valdes locekle. Uzņēmumā "B" neesmu VID reģistrēta kā darbiniece (man nav noteikta darba alga, jo valdes funkcijas veicu uz bezatlīdzības līguma pamata). Kādas darbības ir jāveic uzņēmumā "B" (vai jāraksta iesniegumi VID, VSAA; vai jālikvidē/jāatsavina uzņēmums "B" u.tml.), lai varētu saņemt likumā paredzētos pabalstus: bērna piedzimšanas pabalstu; maternitātes pabalstu; vecāku pabalstu; bērna kopšanas pabalstu; ģimenes valsts pabalstu? Atbilde Ja fiziskā persona nodarbināta uzņēmumā "A", saņemot atalgojumu, tā tiek uzskatīta par darba ņēmēju un atbilstoši sociālajam statusam ir apdrošināta. Ja darba ņēmēja nav persona, kas sasniegusi pensijas vecumu, tad sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2021. gadā ir 34,09% (23,59% un 10,5%), un persona ir apdrošināta šādiem riskiem: 2.1. valsts pensiju apdrošināšanai; 2.2. sociālajai apdrošināšanai bezdarba gadījumam; 2.3. sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām; 2.4. invaliditātes apdrošināšanai; 2.5. maternitātes un slimības apdrošināšanai; 2.6. vecāku...

No 1. aprīļa lauksaimniekiem atkal ir iespēja nodarbināt strādniekus atvieglotā nodokļu režīmā. Šāda iespēja ir tiem lauksaimniekiem, kuri audzē augļus un dārzeņus un strādniekus nodarbina augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Tos darbiniekus, kuru pienākumos ietilpst traktortehnikas vadīšana, nav atļauts nodarbināt sezonas laukstrādnieku nodokļa režīmā. Sezonas laukstrādniekus ar īpašo nodokļu režīmu ir iespējams nodarbināt līdz 30. novembrim. Sezonas laukstrādnieku režīmā ir atļauts nodarbināt arī nerezidentu. Nodarbinot nerezidentu, pirms tas tiek reģistrēts LAD EPS (Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēma), vispirms darba devējam Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir jāsaņem attiecīgajam darbiniekam reģistrācijas numurs. Nodoklis no sezonas laukstrādnieku ienākuma tiek ieturēts 15 procentu apmērā. Sezonas laukstrādnieku nodoklis (SLN) ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Persona, kura maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, kļūst sociāli apdrošināta pensijai, ja pie visiem darba devējiem nopelnītais ienākums mēnesī pārsniedz 70 eiro....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saimnieciskās darbības veicēji (t.sk. mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji) un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu ienākums turpmāk šogad nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, var izvēlēties neveikt jaunās minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Lai šīs iemaksas netiktu aprēķinātas, iesniegumu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) jāiesniedz līdz šī gada 15. jūlijam par šī gada trešo ceturksni un līdz 15. oktobrim par ceturto ceturksni. Iesniegumu par trešo un ceturto ceturksni var iesniegt arī kopā līdz 15. jūlijam. Personas, kas plāno uzsākt saimniecisko darbību pēc 1. jūlija, iesniegumu var iesniegt vienlaikus ar reģistrāciju VID. Iesniegumu aizpilda brīvā formā un iesniedz EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus (konkrētus mēnešus vai ceturkšņus, kad ienākums nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī). Savlaicīga iesnieguma iesniegšana ir ļoti būtiska, jo tikai pēc iesnieguma saņemšanas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) neaprēķinās minimālās sociālās iemaksas,...

Saeima 16. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu. Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Izmantojot vienkāršoto risinājumu, vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. Par saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu nodokļu maksātājs varēs pieteikt kontu, kurš nav viņa pamatkonts un kurš ir atvērts kredītiestādē, kas saviem klientiem piedāvā šādu pakalpojumu. Vienu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu varēs izmantot dažādu nodokļu režīmu piemērošanai. Kontu varēs mainīt uz citu kontu tajā pašā vai citā kredītiestādē, nodrošinot vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma un nodokļa iekasēšanas nepārtrauktību. Grozījumi...

Uzņēmums, reģistrēts PVN nodokļa maksātājs, nodarbojas ar preču eksportu. Saņem rēķinu par eksporta preču transportēšanas pakalpojumiem no cita Latvijas reģistrēta PVN nodokļa maksātāja. Rēķinā ir atsauce — PVN nodokļa 0% likmi nosaka PVN likuma 46. panta 1. daļa. Kā šo darījumu uzrādīt PVN deklarācijā un pielikumos? Atbilde Ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 46. panta pirmās daļas 1. punktu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro, ja pakalpojumi tieši saistīti ar preču eksportu, tai skaitā arī tādu preču eksportu, kurām muitas procedūra uzsākta citā dalībvalstī. Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" minēto likuma normu paskaidro, ka, piemērojot likuma 46. panta pirmo daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro arī transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā dalībvalstī), preču importu, preču...

Saeima 15. jūnijā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā. Tie nepieciešami, lai atvieglotu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanas kārtību, kā arī paredz kopīga klientu izpētes rīka izveidi. Likuma pārejas noteikumos noteikts, ka izmaiņas regulējumā dažādiem pantiem stāsies spēkā atšķirīgos temiņos, tostarp arī 2021. gada 1. oktobrī. Līdz šim normatīvais regulējums uzlika pienākumu ziņot par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā gan Finanšu izlūkošanas dienestam (FID), gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Līdz ar izmaiņām likumā informāciju par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarāciju nodokļu jautājumos būs iespējams iesniegt, izmantojot FID uzturēto tīmekļvietni. Ja informācija būs paredzēta arī VID, tad likuma subjektam tas būs jāatzīmē. Vienlaikus ar izmaiņām plānots ieviest Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja (UNODC) lietojumprogrammu goAML, kas īpaši izstrādāta finanšu izlūkošanas vienībām, nodrošinot datu vākšanas, apstrādes, analīzes, dokumentu pārvaldības, darbplūsmas un statistikas funkcijas, skaidrots anotācijā. Tāpat ar likuma izmaiņām ieviests regulējums kopīga...

Saeima 15. jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Likums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām", kā arī ar to saistītos vairāku likumu grozījumus. Likumprojekta mērķis ir ļaut trūcīgā un maznodrošinātā mājsaimniecībā esošām personām, kuru ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa dēļ, no 2022. gada 1. janvāra noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, bet nepārsniedz 5000 eiro. Tieslietu ministrija norāda, ka šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apmēru līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms atbrīvošanas no parādsaistībām fiziskai personai būs pienākums apgūt Nodarbinātības valsts aģentūras organizētos finanšu pratības kursus,...

Šā gada sākumā stājušās spēkā vairākas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu darbam uz/no citām Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm. Par tām Zvērinātu advokātu biroja Sorainen organizētā seminārā 11. maijā informēja Andis Burkevics, Sorainen vadošais speciālists un zvērināts advokāts. Izmaiņas nosaka divas Eiropas Savienības direktīvas1, kas pārņemtas Darba likumā un ir spēkā no šā gada 5. janvāra. Izmaiņu mērķis ir garantēt nosūtīto darbinieku tiesības un pasargāt godīgu konkurenci dalībvalstu tirgū (lai lētais darbaspēks no Austrumeiropas neizkonkurētu darbaspēku Rietumeiropā). Darbinieku nosūtīšana ir trīs situācijas, kad darba devējs saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta savus darbiniekus uz citu valsti: Darba devējs, pamatojoties uz līgumu, ko viņš noslēdzis ar personu, kuras labā tiks veikts darbs, nosūta darbinieku uz citu valsti. Piemēram, Latvijas uzņēmums nosūta darbiniekus uz Zviedriju, lai piedalītos konkrēta objekta būvē, pielāgojoties Zviedrijas normatīvā regulējuma prasībām. Darba devējs nosūta darbinieku uz citā valstī esošu filiāli vai koncernā ietilpstošu uzņēmumu (šajā gadījumā darbs...