Ekspertu ziņojumam

Pircējs un pārdevējs noslēdz pirkuma līgumu par zemes gabala iegādi. Pircējs saskaņā ar līgumu samaksājis daļu summas. Katru mēnesi pircējs saskaņā ar līgumam pievienoto grafiku samaksā daļu no summas un procentus. Kā iegrāmatot darījumu? Atbilde Grāmatojumi atkarībā no līguma nosacījumiem varētu būt šādi: D Zeme K Saistības 50 000 (Zeme ir nostiprināta ZG) Veicot pirmo iemaksu, saistības tiek samazinātas: D Saistības K Nauda 10 000S = 40 000, 5 gadi (8000 gadā) Ja saskaņā ar līguma nosacījumiem ir jānorēķinās ar pārdevēju piecos gados, tad ik gadu būtu jāmaksā 8000 (40 000 : 5) un procentu maksājums, piemēram, 500. Faktiski šis maksājums jāsadala proporcionāli mēnešu skaitam, ja zeme nav iegādāta janvārī. Procentu summa nav jāiekļauj maksājumu grafikā un pirms maksāšanas termiņa nav jāgrāmato. Tā grāmatojama vai nu maksāšanas brīdī, vai tajā periodā, kad saskaņā ar grafiku pienācis laiks to maksāt, bet pircējs to nedara. D Saistības K Nauda 8000S = 32 000 (pēc...

Pirmo reizi sadalu peļņu, kas ir radusies pēc 2018. gada, dividendēs. Atlikums nesadalītās peļņas kontā ir 2000 eiro. Kādi grāmatojumi jāveic, un vai dalībniekiem jāmaksā ienākuma nodoklis? Atbilde Saskaņā ar Komerclikuma (KL) 161. pantu par sabiedrības ar ierobežoto atbildību (SIA) dividendēm tiek lemts dalībnieku sapulcē. Savukārt grāmatvedis rīkojas saskaņā ar sapulces lēmumu. Veicot darbības, jāņem vērā, ka: dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai; dividendes aprēķināmas un izmaksājamas par pilnībā apmaksātām daļām; dividendes izmaksājamas tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Lai lēmums par dividenžu izmaksu būtu korekts, dalībniekiem jāatzīmē lēmumā būtiska nianse: vai dividendēm novirzīta visa uzkrātās peļņas summa (2000 eiro) vai dividendēm atvēlētajā summā ir iekļauts arī nodoklis. No minētās informācijas atkarīgas grāmatveža darbības sakarā ar nodokļa ieturēšanu. Ja lēmumā minēts, ka visa peļņa tiks sadalīta starp dalībniekiem, tad jārēķinās ar to, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks aprēķināts "pa virsu" un iekļauts mēneša, kad pieņemts lēmums par...

Valdība otrdien, 11. maijā, pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, paredzot, ka no šāgada 1. jūlija akcīzes nodokli nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem atmaksās vai pārskaitīs arī par vairākiem jauniem ar akcīzes nodokli apliekamajiem produktiem. Līdz šim akcīzes nodoklis nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem tiek atmaksāts vai pārskaitīts tikai par naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. No 2021.gada 1.jūlija ar akcīzes nodokļa markām sāks marķēt arī karsējamo tabaku, e-šķidrumus, e-šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus. Līdz ar to grozījumi paredz iespēju veikt akcīzes nodokļa atmaksu vai pārskaitīt to nodokļu parādu segšanai, turpmākajiem nodokļa maksājumiem vai citu nodokļu maksājumiem, ja ar nodokļa markām marķētie e-šķidrumi, e-šķidrumu sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti ir laisti brīvā apgrozībā vai nodoti patēriņam tiks izvesti uz dalībvalsti vai valsti, kas nav dalībvalsts, līdzīgi, kā pašlaik ir noteikts attiecībā uz minētajām darbībām ar naftas produktiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas...

Dokumentu glabāšanas laiks ir visvairāk apspriestā tēma biroja darbinieku vidū, jo daudziem pārvaldes dokumentiem normatīvajos aktos nav noteikti glabāšanas termiņi. Protams, ir atsevišķi normatīvie akti, piemēram, likums "Par grāmatvedību", Civillikums, Ugunsdrošības noteikumi un citi, kuros ir skaidri noteikti dokumentu glabāšanas termiņi. Savukārt personāla dokumentiem pēdējos četros gados ir bijušas vairākkārtējas izmaiņas, kaut arī to glabāšanas termiņš bija nemainīgs — 75 gadi vai pastāvīgs. 1. Arhīvu likums. Latvijas Vēstnesis, 35, 03.03.2010. https://likumi.lv/ta/id/205971/redakcijas-datums/2011/01/01 Pamatā 4. panta 4. punktā tika noteikts, ka dokumentus par personas darba vai dienesta gaitu un izglītojamās personas, tajā skaitā studējošā, lietas glabā 75 gadus. 2. 2017. gada 6. decembrī Arhīvu likumā tika veiktas izmaiņas un 4. panta 4. punkts jau skanēja šādi: "Ministru kabinets nosaka glabāšanas termiņus tiem personas darba vai dienesta gaitu apliecinošiem dokumentiem, kā arī izglītojamās personas, tai skaitā studējošā, lietā esošajiem dokumentiem, kuriem ir arhīviska vērtība." Radās neliels apjukums, jo kā lai organizācijas darbinieks, nebūdams arhīva speciālists,...

Ja pakalpojumu vai preču saņēmējs neveic samaksu par saņemto pakalpojumu vai preču piegādi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), tad reģistrēts PVN maksātājs – pakalpojumu sniedzējs vai preču piegādātājs – ir tiesīgs Pievienotās vērtības nodokļa likuma noteiktajā kārtībā atzīt nesaņemto PVN summu par zaudēto PVN parādu, informē Valsts ieņēmumu dienests. Lai varētu atgūt zaudēto parādu, triju gadu laikā no parāda rašanās brīža: 1) jāiesniedz prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja; 2) jāuzsāk preču vai pakalpojumu saņēmēja maksātnespējas procedūra. Priekšnodokļa korekcija par zaudētā parāda summu atšķiras atkarībā no tā, vai ir vai nav uzsākta debitora maksātnespēja, kā arī no zaudētā parāda nodokļa summas (mazāka vai lielāka par 430 eiro). Priekšnodokļa korekcijas, ja zaudētā parāda vērtība ir mazāka par 430 eiro Reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu, ja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez PVN ir mazāka par 430 eiro,...

Valdība 11. maija sēdē apstiprinājusi grozījumus īstermiņa eksporta kredītu garantijas programmā, paredzot līdz šāgada beigām pagarināt termiņu, līdz kuram Attīstības finanšu institūcijā “Altum” varēs sniegt īstermiņa eksporta kredītu garantijas komersantiem neatkarīgi no debitora valsts, kā arī piešķirt papildu finansējumu 1 miljona eiro apmērā programmas īstenošanai, lai turpinātu sniegt atbalstu eksportētājiem Covid-19 izaicinājumu laikā. Īstermiņa eksporta kredīta garantijas atbalsta programmas ietvaros var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Līdz 2021. gada 31. decembrim pagarinot termiņu, līdz kuram eksporta kredītu garantijas varēs sniegt neatkarīgi no (pircēja) debitora valsts, tiks turpināts sniegt atbalstu Latvijas eksportētājiem, sniedzot garantijas par to eksporta darījumiem un mazinot debitoru valstu komerciālos un politiskos riskus. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs Altum saņemt eksporta kredītu garantijas uz Eiropas Savienības valstīm un citām OECD valstīm, kas parastā situācijā bija ierobežota. Altum 2020. gads saņemto pieteikumu skaita ziņā ir aktīvākais gads īstermiņa eksporta kredītu...

Ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) kā kompetentā iestāde nepiekrīt nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma samazinājumam, kas veidojies transfertcenu korekcijas rezultātā, nodokļa dubultā uzlikšana var tikt novērsta savstarpējās saskaņošanas procedūrā (MAP - Mutual Agreement Procedure). Kā norāda VID sagatavotajā metodiskajā materiālā " “Par uzņēmumu peļņas un kapitāla nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu un savstarpējās saskaņošanas procedūrām”, savstarpējās saskaņošanas procedūra ir procedūra, kurā tiek risināts Latvijas Republikas un citas valsts (arī jurisdikcijas) kompetento iestāžu strīds, kas rodas, interpretējot un piemērojot starptautiskos līgumus, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumam un kapitālam. Savstarpējās saskaņošanas procedūrā neveic papildu nodokļu uzrēķinus. Savstarpējās saskaņošanas procedūra neiejaucas valstu suverenitātē par nodokļu jautājumu regulēšanu. Lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, kompetentās iestādes vienojas par vienotu transfertcenu aprēķināšanas praksi ad hoc. Proti, vienošanās procesā var tikt izmantoti tikai savstarpējās saskaņošanas procedūrā piemērojami nodokļu iekasēšanas tiesību noteikšanas ekskluzīvie rīki, piemēram, jauni pierādījumi, kā arī var tikt izmantoti slepenie salīdzināmie dati – t.i., dati, kuri nav...

Aiz loga maijs! Beidzot esam sagaidījuši pavasari. Kopā ar pavasari — atgādinājums par Lietišķās informācijas dienesta dzimšanas dienu. Jā, ir iespēja mūs apsveikt, 17. maijā būsim 28 gadus v… jauni! Tie ir svētki gan uzņēmuma dibinātājiem un īpašniekiem, gan izdevniecības kolektīvam. Cerams, arī jums, mūsu veidoto žurnālu un grāmatu lasītājiem, vebināru klausītājiem, portāla apmeklētājiem, normatīvo aktu abonentizdevumu ilggadējiem abonentiem! Tieši tik ilgi esam centušies palīdzēt biznesa cilvēkiem orientēties likumdošanas džungļos, analizēt ekonomikas attīstību un lejupslīdi, sekot un atrisināt problēmas, sniegt skaidrojumus un padomus. Domājams, tas ir pietiekami ilgs mūžs uzņēmumam vismaz Latvijas mērogā, veiksme un reizē māksla noturēties biznesā tik ilgus gadus, it īpaši, ka šajā laikposmā bija jāpārcieš ne vien globālā ekonomikas krīze, bet arī pandēmija. Un gaisma tuneļa galā vēl nav redzama… Žurnāls Bilance izveidots mazliet vēlāk, bet turpina iesākto, jo iedziļināšanās normatīvo aktu grozījumos un to piemērošanā sagādā grūtības ne vien "jaunajiem", bet arī pieredzējušiem grāmatvežiem. Mūsu veiksmīgais darbs...

Gada pārskatu iesniegšanas beigu termiņš vairs nav aiz kalniem. To gatavošanas laikā jāizvērtē daudzas nianses, kamēr nonākam līdz EDS iesniegtam gada pārskatam. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajām kategorijām, lielākais īpatsvars starp uzņēmumiem ir mikrosabiedrības un mazās sabiedrības. Tāpēc šajā rakstā neapskatīšu vidējo un lielo sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas prasības. Dalīšos savā pieredzē, ko un kā darīt, ķeroties klāt kārtējā gada pārskata sagatavošanas darbiem mikro un mazajām sabiedrībām. Apskatīšu desmit praktiskus soļus, kurus pati lietoju praksē. 1. Noteikt, kādai kategorijai atbilst konkrētais uzņēmums bilances datumā Lai noteiktu, vai uzņēmums pārskata gadā iegūst vai zaudē tiesības piemērot atvieglojumus un atbrīvojumus gada pārskata sastāvam, sagatavojam tabulu ar pārskata gada un iepriekšējo gadu kategorijas noteikšanai aktuālajiem rādītājiem. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums mikrosabiedrības netieši sadala divās grupās, tāpēc 1. tabulā attēlotas trīs ailes. 1. tabulaMikro un mazo sabiedrību kategoriju kritēriji Mikrosabiedrība 1 Ja bilances datumā nepārsniedz vismaz 2 kritērijus...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka līdz 17. maijam uzņēmēji, kā arī pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji var pieteikties Covid-19 krīzes atbalstam par aprīli. Atbalstam uzņēmēji var pieteikties par katru kalendāro mēnesi, iesniedzot pieteikumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) līdz nākamā mēneša 15. datumam; ņemot vērā, ka 15. maijs ir brīvdiena (sestdiena), komersanti pieteikumus var iesniegt līdz pirmdienai, 17. maijam. Būtiski norādīt, ka atbalstam var pieteikties arī to nozaru komersanti, kuri ir atsākuši darbu, bet kuriem joprojām ir vērojams attiecīgais apgrozījuma kritums, un kuriem daļa darbinieku ir nodarbināti daļēji vai ir dīkstāvē. Dīkstāves atbalstam var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, t.i. aprīlī: ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies; vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem. Būtiski...

Ievērojot Darba likuma 150. panta pirmo daļu, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu un to jāizmanto gada laikā. Kā skaidrots iepriekš, ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā un ir saņemta darbinieka rakstveida piekrišana, to pieļaujams pārcelt uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkstētu būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Jāielāgo, ka atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. Būtiski nošķirt tiesības izmantot uzkrātās atvaļinājuma dienas un tiesības saņemt kompensāciju par uzkrātajām (neizmantotajām) atvaļinājuma dienām darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Tātad – uzkrāt atvaļinājuma dienas, lai tās izmantotu, var tikai vienu gadu. Savukārt atvaļinājuma dienu uzkrājums, lai par neizmantotajām dienām darba devējam būtu pienākums izmaksāt kompensāciju, var veidoties visu darba attiecību laiku – tātad arī piecus vai desmit gadus. Šāds pienākums darba devējam nebūs vien tad, ja iespēja atvaļinājumu izmantot dota, bet darbinieks to nav apzināti darījis....

Latvijas uzņēmumi nereti vēršas pie kāda ārvalsts uzņēmuma vai fiziskas personas, lai izmantotu viņu uzkrāto pieredzi un saņemtu konsultācijas jautājumos, kas aktuāli Latvijas uzņēmuma izaugsmei. Šādu palīdzību visērtāk saņemt no sava grupas uzņēmuma vadības pakalpojumu vai konsultāciju veidā, taču Latvijas uzņēmumam var nākties nolīgt arī kādu nesaistītu ārvalsts uzņēmumu vai individuālo konsultantu. Šajā rakstā uzzināsiet, ar kādām nodokļu sekām jārēķinās Latvijā (arī Latvijas uzņēmumam) un kā izšķirt, vai primāri jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Piemērojamais likums: UIN vai IIN? UIN likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka nerezidentiem ar nodokli apliekamais objekts ir Latvijā gūtie ieņēmumi no saimnieciskās darbības vai ar to saistītām darbībām. UIN ietur no maksājumiem, ko rezidenti (izņemot fiziskas personas) un pastāvīgās pārstāvniecības (PP) izmaksā nerezidentiem, ja no šiem maksājumiem nav ieturēts IIN. Tātad, vērtējot, vai nerezidenta ienākumam, ko izmaksā Latvijas uzņēmums vai PP, ir piemērojams nodoklis, jāņem vērā ne tikai UIN...

IEVADKOMENTĀRS Maija Grebenko: Gadiņš klāt GRĀMATVEDĪBA Maija Grebenko: Atvaļinājumi 2021. gadā NODOKĻI Ilvija Ozoliņa: Aizdevumi un aizņēmumi, to ietekme uz nodokļiem Maija Grebenko: Jāgatavojas ne tikai nodokļu likmju palielināšanai Inese Helmane: Gada ienākumu deklarācija: kā atgūt pārmaksātos nodokļus Laila Kelmere: Autoratlīdzību saņēmējiem tuvojas lēmuma pieņemšanas brīdis FINANSES Ita Bekerta: Skaidras naudas darījumi — pienākumi, nodokļi un ierobežojumi ATTĪSTĪBA Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova: Vai un cik lielā mērā ir sasniegts Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma mērķis? Jolanta Brilte: Cik ilgi turpmāk glabāsim personāla dokumentus? ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Oskars Springis: Veselības pārbaude darba laikā Apdrošināšana ar uzkrāšanu Linda Puriņa: ZS pāreja no IIN uz UIN Maija Grebenko: Saistība starp darba devēja ziņojumu un sociālo pabalstu Peļņas novirzīšana dividenžu izmaksai Martā noslēgta autoratlīdzības līguma apmaksa augustā Atvaļinājuma kalendāra dienas Pabalsts un vidējā izpeļņa Zemes gabala iegāde NODERĪGI Redakcija: Ja ir vēlme kļūt par pensionāru agrāk «BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ E–semināri maijā Abonenti var lasīt žurnāla...

Pieņemtie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) un "Par valsts sociālo apdrošināšanu" (VSA) pamatoti satrauc personas, kuras gūst ieņēmumus no autordarbiem, proti, saņem autoratlīdzību. Satraukuma pamats saistīts ar nodokļu piemērošanu (faktiski krasu nodokļu palielināšanu), kuru var uzskatīt par loģisku, ja vien kārtējā reforma nebūtu stājusies spēkā tieši pandēmijas laikā un nodokļu slogs nebūtu pārāk iespaidīgs un straujš. Grozījumu loģiku var uzskatīt par taisnīgu, jo pastāvošā kārtība nesniedza autoram gandrīz nekādu sociālo drošību, īpaši tad, kad autors vienlaikus nebija darba ņēmējs, kur par viņu būtu maksāti "normāli nodokļi" (galvenokārt sociālās iemaksas). Tomēr piekoptā prakse bija likumīga (neskaitot ļaunprātīgu izmantošanu) un vairumā gadījumu apmierināja gan autoru, gan autordarba pasūtītāju. Minētie grozījumi brīvprātīgi/piespiedu kārtā mudina domāt par nākotni, nevis tikai par šīs dienas izdevīgumu. Tomēr pagaidām nav zināms, cik autoru izturēs šo slogu. Kāpēc bija jāpalielina nodokļu slogs Sabiedrībā arvien biežāk izskan neapmierinātība ar īstermiņa sociālo pakalpojumu apmēru un pensijām, kuras nenodrošina saņēmējam iespēju...

Saeima 6. maijā galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Fizisko personu datu apstrādes likumā. Ar grozījumiem likumā precizēta amatpersonu atbildība par pārkāpumiem datu aizsardzības jomā. - ieviesta jauna IX nodaļa "Administratīvie pārkāpumi datu aizsardzības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā". Grozījumi noteic amatpersonas atbildību par jebkurām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem. Amatpersonai varēs piemērot sodu līdz 200 naudas soda vienībām, proti, līdz 1000 eiro. Tāds pat sods amatpersonai noteikts par pārziņa vai apstrādātāja pienākumu nepildīšanu publisko tiesību juridiskās personas institūcijā. Šādi soda apmēri amatpersonām jau līdz šim bija noteikti par minētajiem pārkāpumiem saistībā ar fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā. Administratīvā pārkāpuma procesu par šiem pārkāpumiem veiks Datu valsts inspekcija. Kā norādīts grozījumu anotācijā, likumprojektā termins "amatpersona" ir lietots Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, attiecinot to uz tiešās pārvaldes iestāžu, pašvaldību un atvasinātu publisko personu amatpersonām, tostarp darbiniekiem. Likumprojekta 38. pants ("Nelikumīgas darbības ar personas datiem un...